Gaidot spraigas diskusijas par nākamā gada budžeta projektu

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — “Latvijas Vēstnesim” 30. oktobrī

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikšanās laikā ar Austrijas Nacionālās padomes prezidentu 2001.gada 29.oktobrī

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Nupat jums bija tikšanās ar Austrijas Republikas Nacionālās padomes prezidentu Heincu Fišeru un Nīderlandes Karalistes premjerministru Vimu Koku. Kādi būtiskākie iespaidi palikuši no šīm sarunām?

— Jāatgādina, jau šā gada sākumā Heincs Fišers tika uzaicināts ierasties Latvijā oficiālā vizītē. Dažādu iemeslu dēļ tā tika atlikta uz vēlāku laiku. Beidzot vizīte notika šīs nedēļas sākumā.

Šī vizīte nozīmīga ar to, ka tā ir pirmā Austrijas parlamenta augstākā līmeņa delegācijas vizīte Latvijā. Jāatzīst, ka attiecības starp Austriju un Latviju pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas ir veidojušās diezgan intensīvi. Taču tieši pēdējos gados ir vērojams paātrinājums šo attiecību paplašināšanā un padziļināšanā. Te var minēt kaut vai Valsts prezidentes vairākas vizītes Austrijā, tai skaitā viņas oficiālo vizīti šajā valstī. Austrijas politiķi tiecas sadarboties ar Latviju gan abu valstu valdību, gan atsevišķu ministriju, gan parlamentu Ārlietu komisiju un Eiropas lietu komisiju līmenī. Tas liecina par to, ka Austrija ne tikai ir ieinteresēta Viduseiropā un Austrumeiropā atrodošos Eiropas Savienības kandidātvalstu atbalstīšanā, bet tās skatiens īpaši vēršas uz Baltijas valstu pusi.

Domāju, ka šī vizīte bija sekmīga. Kā jau pirmdien, 29. oktobrī, sacīju, piedaloties Austrijas vēstnieka Latvijā sarīkotajā pieņemšanā sakarā ar austriešu nacionālajiem svētkiem, ko atzīmē 26. oktobrī, Austrija ir viena no jaunākajām Eiropas Savienības valstīm, un līdz ar to tai pavisam nesen bija dažas konfrontācijas ar Eiropas Savienības augstākajām institūcijām. Tāpēc austriešiem ir ļoti labi saprotamas mūsu kā kandidātvalsts problēmas un arī mūsu vēlmes iespējami drīzāk atrisināt visus jautājumus, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Savā ziņā abas mūsu valstis saista arī tas, ka mums ir diezgan līdzīgi valsts karogi. Savulaik tas pat ir radījis pārpratumus, īpaši laikā, kad Latvija tikko bija atguvusi neatkarību.

Tiekoties ar Nīderlandes premjerministru Vimu Koku, būtiskākais, manuprāt, bija tas, ka viņš pauda noteiktu un stingru Nīderlandes atbalstu Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību un NATO. Jāteic, ka manas nesenās vizītes laikā šajā valstī, runājot ar nīderlandiešu parlamenta locekļiem, arī šis atbalsts bija jūtams, taču ne tik konsekvents un tik nepārprotami formulēts, kā nupat to izteica premjerministrs.

— Kā jūs rezumētu to, kas Saeimā oktobrī paveikts?

— Domāju, ka Saeimas deputāti strādā pietiekami raiti un intensīvi. Ja runa ir par vienu no mūsu galvenajiem uzdevumiem — saskaņot mūsu likumdošanu ar Eiropas Savienības normām, tad jāatbild, ka visi aktuālākie likumprojekti šajā rudens sesijā bez īpašas aizķeršanās virzās uz priekšu. Domāju, ka šobrīd nekādu būtisku šķēršļu likumdošanas procesā nav.

Protams, ir vairāki sarežģīti likumprojekti, kas droši vien izraisīs diezgan smagas diskusijas gan komisijās, gan Saeimas kopsēdēs. Te varu minēt likumprojektu par telekomunikācijām un arī atkārtoto pievēršanos grozījumiem Komerclikumā.

Laikam gan nākamais mēnesis — novembris — būs vissaspringtākais tā iemesla dēļ, ka būs jāstrādā pie nākamā gada valsts budžeta. Vairākkārt jau esam runājuši par to, ka nākamais ir priekšvēlēšanu gads un ka turklāt neatliekami jārisina daudzas problēmas, kas skar mūsu ārpolitisko mērķu sasniegšanu. Bez tam nopietni jāpievēršas virknei jautājumu, kas ar likumdošanas palīdzību varētu stabilizēt un uzlabot situāciju iekšlietu un drošības jomā. Īpaši saistībā ar visiem zināmajiem pēdējo mēnešu notikumiem. Domāju, ka Saeimai darba pietiek. Bet vismaz pagaidām tās darbs norisinās pietiekami konstruktīvā gultnē.

— Vai tas, ka šoreiz valdība samērā vēlu — 26. oktobrī — iesniedza Saeimai valsts budžeta likumprojektu, neradīs pārlieku spriedzi parlamenta deputātu darbā? Jau šajā ceturtdienā, 1. novembrī, to paredzēts izskatīt pirmajā lasījumā.

— Atceros, ka sasprindzinājums valsts budžeta apspriešanā ir bijis diezgan liels aizvien arī tajos gados, kad tas Saeimai iesniegts līdz likumā noteiktajam 1. oktobrim. Domāju, ka būs saspringts un intensīvs darbs gan komisijās, gan arī frakcijās, izvērtējot nākamā gada budžetu, kur prioritātes ir izvirzītas diezgan skaidri. Bet neapšaubāmi politiķiem būs vēlēšanās katram pavilkt šo budžeta deķīti uz savu pusi. Spraigas diskusijas par budžetu noteikti būs.

Bīstamākais valsts budžeta apspriešanas un pieņemšanas gaitā varētu būt jautājums, kas skar mūsu saistības ar Starptautisko valūtas fondu, proti, tas ir budžeta deficīta jautājums. Kā jau esam pieredzējuši, starp pirmo un otro lasījumu ir daudz priekšlikumu, kas vērsti uz budžeta deficīta palielināšanu. Līdz ar to man nav pārliecības, ka īstenosies tas, par ko ar cerībām ir izteikušies valdības locekļi — ka laikā starp pirmo un otro lasījumu deputāti varētu vienoties, ka šo valdības paredzēto valsts budžeta deficītu būtu iespējams samazināt. Attiecībā uz šādu notikumu gaitu man ir visai lielas šaubas. Drīzāk jāraizējas par to, ka budžeta deficītu partiju priekšvēlēšanu konkurences iespaidā varētu mēģināt palielināt.

— Kad Saeima varētu pieņemt otrajā jeb galīgajā lasījumā likumu par valsts budžetu 2002. gadam?

— Ja vien šajā ceturtdienā, 1. novembrī, Saeima nobalsos par valsts budžeta likuma pieņemšanu steidzamības kārtībā un akceptēs to pirmajā lasījumā, galīgais balsojums varētu notikt novembra beigās vai, vēlākais, decembra sākumā.

— Tuvojas Lāčplēša diena, 11. novembris, un Latvijas Republikas proklamēšanas diena, 18. novembris, bet šogad abi šie vēsturiskie datumi ir sagadījušies svētdienā. Kā Saeima šoreiz gatavojas atzīmēt šos valstssvētkus?

— Laikam gan, neraugoties uz to, ka šie svētki šoreiz iekrituši svētdienā, to svinēšana visā valstī norisināsies pietiekami nopietnā un pilnīgā apjomā. Gan 11., gan 18. novembrī būs visi tradicionālie pasākumi, kas rīkoti jau iepriekšējos gados. Kaut arī tā būs svētdiena, 18. novembrī noteikti notiks Saeimas svinīgā sēde. Esmu pārliecināts, ka Brīvības pieminekļa pamatne tiks sakārtota tā, lai 18. novembrī gan Saeimas deputāti, gan visi citi ļaudis varētu pie tā nolikt ziedus.

— Kāds ir jūsu viedoklis par pieminekli Kārlim Ulmanim? Kur un kādā veidolā to, jūsuprāt, vajadzētu novietot? Bet varbūt tas vispār nav vajadzīgs, ievērojot Kārļa Ulmaņa politiskās darbības pretrunīgo vērtējumu?

— Mans viedoklis ir tāds, ka par pieminekļa veidolu būtu jālemj māksliniekiem kā ekspertiem. Par to, kur tas uzstādāms, neapšaubāmi jālemj attiecīgajām Rīgas pašvaldības institūcijām. Mans personīgais uzskats ir arī tāds, ka mums beidzot pieminekļu veidā būtu jāgodina visi četri brīvās Latvijas valsts prezidenti — ne tikai Kārlis Ulmanis, bet arī Jānis Čakste, Gustavs Zemgals un Alberts Kviesis.

Kārlim Ulmanim nenoliedzami bija īpaši pozitīva loma Latvijas vēsturē, tomēr viņa kā politiķa un valstsvīra biogrāfijā ir bijuši arī negatīvi vērtējami pavērsieni. Minēšu kaut vai šo antikonstitucionālo 1934. gada 15. maija apvērsumu. Pēc toreizējās likumdošanas tas taču bija smags kriminālnoziegums. Bet tajā pašā laikā Kārļa Ulmaņa paveiktais Latvijas valsts un Latvijas tautas labā mūžam paliks vēsturē ar pozitīvu iegaismojumu.

— Kā vērtējat sociāldemokrātu partijā gatavoto un referendumam paredzēto diezgan radikālo Satversmes grozījumu projektu? Vai esat jau iepazinies ar tajā ietvertajām jaunajām konstitucionālajām normām?

— Vienu no šī garadarba projektiem esmu lasījis. Es to vērtēju kā vienas partijas priekšvēlēšanu kampaņas sastāvdaļu. Bet, ja nopietni runājam, daži grozījumi spēkā esošajā Satversmē būs jāizdara kaut vai tāpēc vien, ka ir skaidri jāprecizē statuss paredzamajam referendumam par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tad būs nepieciešami arī grozījumi likumā par tautas nobalsošanu. Varētu būt vēl daži citi precizējumi. Taču kā pamats, manuprāt, ir jāatstāj šī spēkā esošā Satversme, kas, manuprāt, ir ļoti labi sevi darbībā apliecinājusi gan parlamentārisma laikā līdz 1934. gadam, gan arī pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas kopš 1993. gada.

— Kādas tuvākajā laikā paredzamas Saeimas ārpolitiskās aktivitātes?

— Novembrī ieplānotas dažādas mūsu aktivitātes starptautisku parlamentāra līmeņa institūciju ietvaros. Novembra vidū, piemēram, Rīgā uz apspriedi sapulcēsies Vācijas un visu trīs Baltijas valstu parlamentu aizsardzības un iekšlietu komisiju locekļi. Decembra sākumā acīmredzot došos uz Briseli, kur notiks Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu priekšsēdētāju kārtējā sanāksme. Iespējama arī Saeimas delegācijas oficiālā vizīte Izraēlā šā gada beigās.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors