Saeimas Prezidija lēmums

Par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem

2001. gada 1. novembrī pulksten 17

Saeimas Prezidijs nolemj:

Izziņot jautājumus, uz kuriem tiks sniegtas atbildes 2001. gada 1. novembrī pulksten 17.

1. Dokuments, reģ. Nr.122

Deputātu L.Bojāra, O.Zvejsalnieka, E.Baldzēna, H.Soldatjonokas, I.Burvja, P.Salkazanova jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā

Sakarā ar jūnija mēnesī radītajiem dabas stihiju postījumiem Zemgales novadā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Cik lielas zemes platības ir cietušas no plūdiem?

2. Cik lieli zaudējumi ir nodarīti zemnieku saimniecībām un iedzīvotāju piemāju dārziem?

3. Vai iedzīvotājiem tiks atlīdzināti plūdu rezultātā radušies zaudējumi?

4. Kuras institūcijas pārziņā atrodas meliorācijas un hidrosistēmu uzturēšana?

(Atbildes dok. Nr.3381)

2. Dokuments, reģ. Nr.134

Deputātu L.Bojāra, P.Salkazanova, R.Labanovska, E.Baldzēna un O.Grīga jautājums

LR Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par dizentērijas epidēmiju

Esot labklājības ministra amatā, jūs ierosinājāt un virzījāt Sanitāri epidemioloģiskā dienesta reformas un optimizāciju ar mērķi uzlabot veselības aprūpes sistēmu. Sakarā ar kārtējo epidēmiju Tukumā lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc veiktā veselības aprūpes reforma nedod pozitīvus rezultātus un šā gada laikā ir stipri augusi saslimstība ar infekcijas slimībām epidēmiju veidā?

2. Kādi konkrēti pasākumi ir paredzēti veselības aprūpes uzlabošanai?

(Atbildes dok. Nr.3612)

3. Dokuments, reģ. Nr.135

Deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, M.Bekasova, P.Maksimova, M.Lujāna un O.Deņisova jautājumi

Ministru prezidentam A.Bērziņa kungam:

Par īpaši atbalstāmo reģionu attīstības paātrināšanu

A.god. Bērziņa kungs!

Saeima 1997. gada 22. maijā pieņēma likumu “Par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. Saskaņā ar likumu ir izveidota Reģionālās attīstības padome un Reģionālais fonds. Ministru kabinets ir apstiprinājis īpaši atbalstāmo reģionu sarakstu. Diemžēl pēdējos gados nav novērojama šo reģionu pastiprināta attīstība, Reģionālajam fondam no valsts budžeta tiek piešķirts ļoti maz līdzekļu un to apjoms pēdējos gados nevis pieaug, bet gan samazinās. 2000. gadā fondam bija piešķirts 1 miljons latu, bet 2001. gadā — vairs tikai 800 tūkstoši latu.

Sakarā ar minēto lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kādus pasākumus valdība paredzējusi veikt, lai paātrinātu īpaši atbalstāmo reģionu attīstību?

2. Cik lielus līdzekļus paredzēts piešķirt Reģionālajam fondam likumprojektā “Par valsts budžetu 2002. gadam”?

4. Dokuments, reģ. Nr.136

Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, E.Baldzēna un I.Burvja jautājums

LR iekšlietu ministram Marekam Segliņam:

Par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās

Sakarā ar Rīgas iedzīvotāju dzīvokļu problēmām daudzi pastāvīgai dzīvošanai izmanto dārzu mājas Rīgas rajonā — Saulkrastos, Garkalnē, Salaspilī, Olainē u.c. lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai tiek veikta statistika par noziegumiem dārzkopības sabiedrību teritorijās?

2. Kā tiek veikta policijas darbinieku skaita palielināšana teritorijās ar nelabvēlīgo kriminogēno situāciju?

5. Dokuments, reģ. Nr.137

Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, A.Kalniņa un I.Burvja jautājums

LR Ministru prezidentam:

Par automobiļu konstrukciju komponentu ražošanu Latvijā

2001. gada oktobrī Rīgā notiks pasaules 40 valstu autobūvētāju konference. Sakarā ar to lūdzam atbildēt uz šādu jautājumu:

Vai Latvijas Republikas valdība iesniegs priekšlikumu, lai RAF bāzē ražotu automobiļu konstrukciju komponentus?

6. Dokuments, reģ. Nr.138

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, P.Maksimova un J.Plinera jautājumi

Ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim:

Par rupjām kļūdām, kas pieļautas uzņēmuma “Latvijas gāze” privatizācijas procesā

A.god. Kalvīša kungs!

Presē publicēta informācija, ka a/s “Latvijas gāze” Starptautiskajā šķīrējtiesā ir iesniegusi prasību pret Latvijas valsti, pieprasot izmaksāt kompensāciju 5 miljonu latu apmērā par to, ka Latvija neesot atteikusies no gāzes tarifu regulēšanas rūpnieciskajiem patērētājiem, kā to it kā paredzot līgums, ko Privatizācijas aģentūra noslēgusi ar uzņēmuma akcionāriem. Šāda prasība kļuvusi iespējama tikai tāpēc, ka līgumslēdzēji no Latvijas puses ir pieļāvuši rupju kļūdu, latviešu terminu “vietējie patērētāji” angliski tulkojot kā “domestic end–consumers”, kas faktiski atbilst jēdzienam “mājsaimniecības” un neaptver pārējos vietējos patērētājus.

Sakarā ar minēto lūdzam jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Ekonomikas ministrija ir izskatījusi Privatizācijas aģentūras amatpersonu atbildību par rupjo tulkošanas kļūdu, kas valstij tiesas procesa zaudēšanas gadījumā izmaksās 5 miljonus latu?

2. Ja jautājums nav izskatīts, tad lūdzam paskaidrot, kāpēc ekonomikas ministrs, kas ir Privatizācijas aģentūras padomes priekšsēdētājs un arī vienpersonīgs akcionāru pilnsapulces pārstāvis, šo skandalozo faktu ir atstājis bez ievērības?

3. Vai tas, ka Ekonomikas ministrija ir ierosinājusi valdībai meklēt kompromisu strīdā ar a/s “Latvijas gāze” un piekrist cenu atbrīvošanai rūpnieciskajiem patērētājiem, nenozīmē, ka ministrija faktiski ir atzinusi kļūdu, kas pieļauta, slēdzot ar akcionāriem līgumu par “Latvijas gāzes” privatizāciju?

4. Vai Ekonomikas ministrija ir prognozējusi, kā pieaugs gāzes cenas rūpnieciskajiem patērētājiem pēc to atbrīvošanas?

5. Kā gāzes cenu pieaugums sadārdzinās siltumenerģijas tarifus un iedzīvotāju maksājumus par centrālapkuri?

6. Kā gāzes cenu pieaugums ietekmēs patēriņa cenu indeksu?

7. Dokuments, reģ. Nr.139

Deputātu J.Jurkāna, J.Urbanoviča, J.Sokolovska, A.Golubova, P.Maksimova un J.Plinera jautājumi

Labklājības ministram A.Požarnova kungam:

Par sociālā budžeta līdzekļu izlietojumu laika posmā no 1997. gada līdz 2000. gadam

A.god. Požarnova kungs!

Lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik daudz no sociālā budžeta līdzekļiem ir izlietots laika posmā no 1997. līdz 2000. gadam (par katru gadu atsevišķi), lai samaksātu procentus Valsts kasei par piešķirtajiem aizdevumiem? Kā minētajā periodā ir mainījušās šo aizdevumu procentu likmes?

2. Kāda būs paredzamā procentu maksājumu summa 2001. gadā? Cik jau faktiski samaksāts šā gada 9 mēnešos? Kāda bijusi procentu likme šajā periodā?

3. Vai Labklājības ministrija ir griezusies valdībā ar lūgumu atbrīvot sociālo budžetu no pārāk augstajiem aizdevuma procentiem vai vismaz tos ievērojami samazināt? Ja ir, tad lūdzam paziņot, kad un kāda atbilde ir saņemta.

8. Dokuments, reģ. Nr.140

Deputātu L.Bojāra, G.Freimaņa, J.Lejas, P.Salkazanova un A.Kalniņa jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Latvijas Garantiju aģentūras darbību

Tā kā no LR budžeta ir iedalīti līdzekļi Latvijas Garantiju aģentūras darbībai, lūdzam sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādam nolūkam tika dibināta Latvijas Garantiju aģentūra?

2. Cik lieli valsts budžeta līdzekļi ir iedalīti šīs aģentūras darba nodrošināšanai?

9. Dokuments, reģ. Nr.141

Deputātu L.Bojāra, J.Lejas, P.Salkazanova, J.Čevera un E.Baldzēna jautājums

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam:

Par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju

Valsts ieņēmumu dienests nepārtraukti vairāku gadu garumā tiek modernizēts. Tā kā darba uzlabošanai tiek tērēti lieli naudas līdzekļi, tad lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Kad tiks pabeigta VID modernizācija?

2. Kad un kas apstiprināja VID modernizācijas plānu?

3. Kas izsludināja konkursus atsevišķu plāna daļu veikšanai, tehnikas iegādei un noteica samaksu lielumu?

4. Kādi ir sasniegtie rezultāti?

5. Kāds ir iedalīto valsts budžeta līdzekļu sadalījums pa gadiem no Valsts ieņēmumu dienesta dibināšanas laika?

(Atbildes dok. Nr.3703)

10. Dokuments, reģ. Nr.142

Deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, E.Baldzēna, V.Lāzo un R.Labanovska jautājums

Iekšlietu ministram Marekam Segliņam

Par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) sastāvu un attīstību

Pēc pēdējā laikā notikušajām pasūtījuma slepkavībām, kas izsauca lielu rezonansi sabiedrībā, tika izteikts priekšlikums izveidot Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā (ONKAB) nodaļu, kura profesionāli nodarbotos ar šāda veida noziegumu atklāšanu. Tika solīts finansējums, telpas un papildu štata vietas. Šobrīd, kad ir notikusi kārtējā pasūtījuma slepkavība un noslepkavots tiesnesis Laukroze, šāda nodaļa nav sākta pat veidot.

Saeimas deputāti lūdz atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kāpēc līdz šim brīdim ONKAB sastāvā vēl nav izveidota — kā bija solīts valdības deklarācijā — pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļa?

2. Vai bija lietderīgi izveidot tiesneša Laukrozes slepkavības izmeklēšanas grupu ar dažādu dienestu darbinieku piesaistīšanu, jo prakse rāda, ka šādas grupas vēlamo rezultātu agrāk nav devušas, it sevišķi, ja ONKAB ar redzamiem panākumiem ir atklājis vairākas pasūtījuma slepkavības?

3. Cik liels ir ONKAB štats, cik darbinieku tajā reāli strādā, kā plānota šīs vienības attīstība?

4. Vai saskaņā ar valdības deklarāciju nebūtu lietderīgi ONKAB sastāvā izveidot ātrās reaģēšanas speciālo vienību, kā tas ir citās valstīs ONKAB radniecīgos dienestos?

5. Kāpēc pēdējā laikā no GKrPP priekšnieka V.Pumpura puses ir izskanējuši izteikumi par ONKAB reģionālās pārvaldes likvidēšanas nepieciešamību? Ar ko tas ir saistīts un vai tas ir lietderīgi?

Saeimas priekšsēdētāja vietā

Rīgā 2001. gada 29. oktobrī Saeimas priekšsēdētāja biedrs R.Pīks