"Ar kopīgu skatu mūsu valstīm jāraugās nākotnē"

No 1. līdz 3. maijam Valsts prezidente uzturējās valsts vizītē Igaunijas Republikā — "LV" speciālkorespondenta Jāņa Ūdra iespaidos

Vakar, 3. maijā, savas valsts vizītes trešajā, noslēguma, dienā Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Igaunijas Republikas prezidentu Lennartu Meri un abu valstu oficiālajām delegācijām viesojās Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu. Ceļā uz Tartu Latvijas Valsts prezidente apstājās vēsturiskajā Peltsamā pilsētiņā, kur augstos viesus sveica Jegevas apriņķa vadītājs Marguss Oro, Peltsamā pilsētas domes priekšsēdētājs Maergi Eins un Peltsamā pagasta valdes priekšsēdētājs Toivo Tonsons. Abu valstu prezidenti kopā ar Imantu Freiberga kungu un Helli Meri kundzi Peltsamā draudzības parkā iestādīja ozoliņus.

Igaunijas prezidents Lennarts Meri "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentam pastāstīja, ka Peltsamā draudzības parks pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas ieguvis jaunu saturu. Pirms pāris gadiem šeit kociņu iestādījis Islandes Republikas prezidents Oulafurs Grīmsons, tādējādi Igaunija apliecinājusi cieņu un pateicību mazajai Islandei, kas pirmā 1991. gada augustā atzina triju Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Pēc Igaunijas valdības lūguma Draudzības parkā kociņus iestādījuši arī Igaunijā akreditētie ārvalstu vēstnieki. Vaira Vīķe–Freiberga ir otrā ārvalsts prezidente, kas Peltsamā draudzības parkā iestādījusi ozoliņu. Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs parakstījās Peltsamā goda viesu grāmatā.

Pēc tam Latvijas Valsts prezidente ieradās Tartu. Pie Rātsnama viņu sirsnīgi sveica Tartu iedzīvotāji. Prezidente draudzīgi sasveicinājās ar daudziem sagaidītājiem. Tartu Rātsnamā augsto viešņu sveica Tartu apriņķa vadītājs Jans Ounapu, Tartu pilsētas domes priekšsēdētājs Peters Tulviste un pilsētas mērs Andruss Ansips.

Uzrunājot Latvijas Valsts prezidenti, Tartu mērs uzsvēra daudzu izcilu latviešu gara darbinieku ciešo saistību ar seno universitātes pilsētu. "Tartu lepojas arī ar to, ka tieši mūsu pilsētā radās Latvijas nacionālā karoga zīmējums," uzsvēra Andruss Ansips. Tartu mērs izteica viedokli, ka tagad visām trim Baltijas reģiona tautām pavērušās kvalitatīvi jaunas iespējas studēt, apgūstot citai citas un līdz ar to arī kopīgās gara bagātības.

Atbildes uzrunā Latvijas Valsts prezidente uzsvēra, ka Tartu viņai jau kopš mazotnes saistījies ar nozīmīgām intelektuālajām vērtībām. Taču tikai tagad radusies iespēja pašai apmeklēt leģendāro universitātes pilsētu. "Man ir ļoti svarīgi būt šajā ne vien Igaunijas, bet visa Baltijas reģiona garīgās dzīves centrā," teica Vaira Vīķe–Freiberga. "Ir aizkustinoši būt pilsētā, kuras ielas glabā liecības par latviešu nacionālās atmodas aizsākumiem, kuras bruģi minuši tik daudzi mūsu tautas izcilie dzejnieki un domātāji. Šeit, Tartu, liekas, ka pat bruģakmeņi vēl glabā mūsu kultūras celmlaužu soļus."

Latvijas Valsts prezidente un Imants Freiberga kungs parakstījās Tartu Rātsnama viesu grāmatā, kā arī apmainījās ar Tartu mēru dāvanām. Pēc tam Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri un personām, kas viņus pavadīja, kājām devās uz Universitāti. Šeit Latvijas Valsts prezidenti sagaidīja Tartu universitātes rektors profesors Jāks Āvikso. Universitātes aulā rektors studentu un pasniedzēju auditoriju īsi iepazīstināja ar Latvijas Valsts prezidentes biogrāfiju, uzsverot, ka spožo izglītību un bagāto dzīves pieredzi Vaira Vīķe–Freiberga guvusi trimdā, tālu no dzimtenes.

Tad, studentu un pasniedzēju silti sveikta, runāja Vaira Vīķe–Freiberga. Viņa raksturoja Latvijas un Igaunijas senos un ciešos kultūras sakarus, plašāk pakavējoties pie latvju dainu tēva Krišjāņa Barona studijām Tartu un viņa izcilā devuma latviešu nācijas kultūrā. Prezidente raksturoja arī dainu unikālo būtību. Vaira Vīķe–Freiberga pieminēja Krišjāni Valdemāru, Juri Alunānu un daudzus citus izcilus latviešu gara darbiniekus, kas studējuši Tartu. Viņa arī atgādināja, ka Rīgā savukārt studējis vēlākais Igaunijas prezidents Konstantīns Petsss. Vaira Vīķe–Freiberga plašāk pakavējās pie Vilhelma Purvīša un Jaņa Rozentāla ietekmes uz igauņu glezniecības stilu, par ko mūsu prezidente varēja uzskatāmi pārliecināties arī iepriekšējā dienā, apmeklējot igauņu glezniecības klasiķu darbu ekspozīciju Tallinā. Latvijas Valsts prezidente izteica atbalstu studentu apmaiņas idejai, uzsverot, ka šāda prakse rada svaigas vēsmas draudzīgo tautu intelektuālajā dzīvē. Vaira Vīķe–Freiberga atsaucās arī uz sadarbības plašākajām iespējām, ko paver 1992. gadā parakstītais Tartu, Rīgas un Viļņas universitāšu sadarbības līgums. Viņa atzīmēja, ka Rīgā jaunie zinātnieki jau var iegūt bakalaura grādu somugru filoloģijā, un pauda gandarījumu, ka Tallinas pedagoģiskajā universitātē drīz tiks uzsākts arī latviešu apmācības kurss. "Iedzīvotāju izglītība palīdz sekmīgāk veidot integrētu sabiedrību," uzsvēra Latvijas Valsts prezidente.

Pēc pusdienām gleznainajā "Atlantis"restorānā abu valstu prezidenti un oficiālās delegācijas ieradās Baltijas Aizsardzības koledžā. Koledžas komandants, dāņu brigādes ģenerālis Mihaels Klemmensens augstos viesus iepazīstināja ar koledžas mācību telpām un taktisko mācību zālē plašāk pastāstīja par mācību procesu. Pašlaik Baltijas Aizsardzības koledžā mācās astoņi latviešu, tikpat daudz lietuviešu un desmit igauņu virsnieki, kā arī divi dāņi un pa vienam pārstāvim no ASV, Zviedrijas un Ungārijas. "Pavisam mūsu koledžas sienās dzirdamas četrpadsmit valodas, taču kopīgā mācību valoda ir angļu," teica dāņu brigādes ģenerālis.

Baltijas Aizsardzības koledžas Svinību zālē notika pieņemšana, ko Latvijas Valsts prezidentei un Imantam Freiberga kungam par godu bija sarīkojis Latvijas Republikas vēstnieks Igaunijas Republikā. Vaira Vīķe-Freiberga teica runu, kurā atzinīgi novērtēja savu pirmo valsts vizīti. (Runas tekstu publicējam atsevišķi). Pieņemšanas laikā Latvijas Valsts prezidente draudzīgā sarunā tikās arī ar desmit latviešu jauniešiem, kas studē Tartu universitātē. Viņu pulkā ir arī alūksniete Iveta Kubulniece. Sarunā ar "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondentu viņa savā un kolēģu vārdā izteica prieku par unikālo tikšanos.

No Baltijas Aizsardzības koledžas Latvijas Valsts prezidente ieradās Ulenurmes lidostā, kur augstajai viešņai par godu bija nostādīta Igaunijas Nacionālo bruņoto spēku goda sardzes rota. Militārais orķestris atskaņoja Latvijas un Igaunijas valsts himnas. Vaira Vīķe–Freiberga kopā ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri apstaigāja goda sardzes ierindu un sasveicinājās ar karavīriem. Pēc tam Latvijas Valsts prezidente atvadījās no Lennarta Meri un Igaunijas oficiālās delegācijas, kā arī mūsu valsts diplomātiem. Lidmašīna uzņēma kursu uz Rīgu. Kad laineris bija nosēdies Rīgas lidostā, Valsts prezidente pateicās visiem Latvijas delegācijas locekļiem par vizīti, ko novērtēja kā sekmīgu.

Jānis Ūdris, "Latvijas Vēstneša" speciālkorespondents Rīga–Tallina–Tartu–Rīga

Igaunijas Republikas prezidents Lennarts Meri un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 2000.gada 2.maijā Tallinā, Kadriorgas pilī              &n Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Valsts prezidente Vaira   Vīķe–Freiberga:

Uzruna Baltijas Aizsardzības koledžā Tartu 2000.gada 3.maijā

Jūsu ekselence prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Mana pirmā oficiālā ārzemju valsts vizīte Latvijas prezidentes statusā tuvojas noslēgumam, un es patiesi ļoti priecāšos, ja nākamajās vizītēs citās valstīs tikšu uzņemta tikpat sirsnīgi un viesmīlīgi kā šeit, Igaunijā.

Aizvadītajās trīs dienās mani aizkustināja jūsu cilvēku draudzīgums un entuziasms. Mani iespaidoja centība un aizrautība, ar kuru Igaunija neilgā laikā ir paveikusi tik daudz.Uzmundrinošas ir arī mūsu valstu lieliskās kaimiņattiecības.

Ceru, ka mana vizīte stiprinās mūsu valstu jau pastāvošo labo gribu un ciešo sadarbību.

Es izsaku visdziļāko pateicību prezidentam Lennartam Meri un Hellei Meri par viņu brīnišķīgo viesmīlību.

Jūsu jaukā galvaspilsēta Tallina ir īsts dārgakmens Baltijas jūras ziemeļu krastā. Skaistā Peltsamā apkaime zaigo pavasara krāsās. Jūsu vēsturiskais kultūras un izglītības centrs Tartu izstaro īpašu burvību un dzīvīgumu, ko nevar aizmirst. Līdzīgi Tallinai, Tartu vienlaikus ir gan sena, gan mūsdienīga pilsēta, kas apvieno pagātnes un tagadnes labākās iezīmes. Kā Tallina, tā arī Tartu ir saglabājušas pagājušo gadsimtu arhitektūras meistardarbus un droši lūkojas nākotnē.

Gan Tallina, gan Tartu ir mājvieta lieliskām mācību iestādēm, tādām kā Konkordijas universitāte, Tartu universitāte un Baltijas Aizsardzības koledža. Šīs mācību iestādes gatavo talantīgus speciālistus, kas palīdzēs Igaunijai pilnā mērā īstenot tās potenciālu strauji mainīgajā, globalizētajā pasaulē. Igaunija saprot vispārējās izglītības vērtību, un man šķita uzmundrinoša tikšanās ar gudrajiem šo universitāšu un koledžas studentiem un mācībspēkiem.

Dziļu iespaidu uz mani atstāja nozīmīgā uz nākotni vērstā programma, kas tiek īstenota Baltijas Aizsardzības koledžā. Šīs koledžas dibināšana ir ļoti vērtīga iniciatīva.

Tas ir lielisks piemērs, kā saprātīga resursu sadalīšana un apvienošana var palīdzēt visām trim Baltijas valstīm sasniegt kopējos mērķus, ieskaitot iestāšanos NATO.

Esmu pārliecināta, ka Baltijas Aizsardzības koledža drīz tiks slavēta un apbrīnota tādā pašā mērā kā citas kopīgās Baltijas aizsardzības iniciatīvas, ieskaitot BALTBAT, BALTRON un BALTNET.

Ciešā sadarbība starp Igauniju, Latviju un Lietuvu dažādās nozarēs ir bijusi ļoti sekmīga un ir paraugs citām pasaules valstīm. Visām trim Baltijas valstīm jāturpina sadarboties,un nākotnē sadarbībai jākļūst vēl ciešākai, strādājot kopā ar tādu pašu garīgu pacēlumu, kas bija mūsu virzītājspēks ceļā uz neatkarību dziesmotās revolūcijas laikā pirms desmit gadiem.

Igaunija, Latvija un Lietuva nākotnē skaidri redz sevi kā plaukstošas un stabilas valstis vienotā Eiropas kontinentā. Igaunija, Latvija un Lietuva skaidri redz savu vietu Eiropā kā Eiropas Savienības un NATO pilntiesīgas dalībvalstis.

Atļaujiet man vēlreiz izteikt lielu pateicību prezidentam Meri un Igaunijas tautai par silto uzņemšanu un jūsmīgo atbalstu jau ļoti labo attiecību stiprināšanā starp Latviju un Igauniju. Es paceļu glāzi ar cerību, ka mūsu valstis kopā drīz sasniegs lielu uzplaukumu un stabilitāti, uz ko tās tiecas.

"Latvijas Vēstneša" (Juris Afremovičs)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas