Saeimas komisijās:

— Vācijas Bundestāga viceprezidents

Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvji vakar, 3.maijā, tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidentu Rūdolfu Zeiteru.

Tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas ekonomisko attīstību un politisko situāciju mūsu valstī.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aija Poča iepazīstināja viesus ar komisijas struktūru un darbību. Viņa pastāstīja, ka deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija smaga ekonomiskā situācija, bet, sākot ar 1997.gadu, šajā jomā vērojama būtiska augšupeja. Par to liecina gan iekšzemes kopprodukta pieaugums, gan inflācijas un valsts budžeta deficīta samazināšanās. Pirms pusotra gada notikusī Krievijas krīze iespaidoja arī mūsu valsts ekonomiku, tomēr krīzes sekas izdevies pārvarēt. Runājot par ekonomisko situāciju šodien, A.Poča uzsvēra, ka pašlaik tiek veikts intensīvs darbs tekošā konta deficīta samazināšanā, kā arī tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanai. Arī topošo valdību atbalstošās partijas iestājas par stingru fiskālo politiku, un tas ļauj cerēt, ka drīzumā izdosies samazināt un vēlāk pilnīgi likvidēt budžeta deficītu, noturēt inflācijas līmeni 3–4% robežās, kā arī uz pusi samazināt tekošā konta deficītu. "Latvijas stratēģiskais mērķis ir integrācija Eiropas Savienībā, tāpēc mēs strādājam pie tā, lai izpildītu gan Māstrihtas kritērijus, gan citas starptautiskās saistības," teica A.Poča. Viņa piebilda, ka Latvijai ir ļoti nozīmīgi pievienoties Eiropas monetārajai savienībai.

Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidents R.Zeiters interesējās par privatizācijas procesa norisi, kā arī par ārvalstu investīciju piesaisti Latvijai. Komisijas locekļi informēja, ka ir svarīgi panākt lielāku privatizācijas procesa norises caurspīdīgumu. Te būtiska loma varētu būt ārvalstu investīciju kompāniju piesaistei lielo uzņēmumu privatizācijā. Savukārt, runājot par ārvalstu investīcijām, A.Poča pastāstīja par veiktajiem pētījumiem, kas liecina, ka lielākie šķēršļi, kas kavē ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, ir pārliekā birokratizācija, korupcijas augstais līmenis, kā arī nepietiekamā iekšpolitiskā stabilitāte un drošība. Tomēr, uzsvēra A.Poča, Vācija ir ceturtais lielākais investētājs mūsu valstī, kā arī ieņem 2.–3.vietu tirdzniecības apjoma ziņā.

Tikšanās dalībnieki runāja arī par valsts pārvaldes reformas norisi Latvijā un reģionālās izlīdzināšanas jautājumiem.

Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga viceprezidents Rūdolfs Zeiters tikās arī ar Eiropas lietu komisijas un Ārlietu komisijas pārstāvjiem.

Tika apspriesti jautājumi, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā, kā arī Latvijas un Krievijas attiecības.

Sarunas sākumā Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns uzsvēra, ka Latvija visus desmit gadus kopš neatkarības atjaunošanas izjutusi Vācijas atbalstu. Bet īpaši nozīmīgs tas ir pašlaik, kad mūsu valsts uzsākusi sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā. "Tāpēc mums ir svarīga Vācijas nostāja, Vācijas politiķu attieksme un Vācijas skatījums uz ES paplašināšanās procesu," sacīja E.Inkēns. Viņš informēja, ka visoptimālākais variants būtu triju Baltijas valstu kopīga iestāšanās ES, jo tas ir arī jautājums par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vienotību. Baltijas valstu kopējais tirgus ir 8 miljoni iedzīvotāju, un tā šķelšana, kaut arī uz neilgu laiku, nebūtu vēlama. Tam ir arī cits apsvērums — šo valstu attiecības ar lielo kaimiņvalsti Krieviju. Lai gan tiek uzsvērts, ka Krieviju uztrauc Baltijas tirgus zaudējums, tomēr jau pašlaik šo valstu ekonomiskās attiecības ir visai zemā līmenī. Tas ļauj secināt, ka patiesais iemesls ir bažas zaudēt ietekmi Baltijas reģionā.

E.Inkēns uzsvēra, ka parlamenta Eiropas lietu komisija cieši saistīta ar Latvijas integrācijas procesu ES. Tās kompetencē ir apstiprināt valdības izstrādātās iestāšanās ES sarunu nostājas, kas pēc tam tiek iesniegtas ES institūcijās. Lielākās problēmas Latvijai varētu saistīties ar lauksaimniecību, kurā nepieciešams veikt būtiskas strukturālas izmaiņas, kā arī ar darba likumdošanas saskaņošanu un jautājumiem, kas skar sociālo jomu. Savukārt par panākumu var uzskatīt mūsu valstī reāli funkcionējošo tirgus ekonomiku gan preču, gan pakalpojumu, gan finansu jomā, kā arī labi izstrādāto konkurences likumdošanu.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs uzsvēra, ka visi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki ir vienisprātis par nepieciešamību Latvijai iestāties ES. Atšķirīgi ir aspekti, kurus kā svarīgākos akcentē katra no partijām — piemēram, sociālie jautājumi, minoritāšu tiesības, ekonomiskā attīstība, drošības jautājums.

Tikšanās noslēgumā vēlreiz tika skartas Latvijas un Krievijas attiecības. E.Inkēns informēja, ka pirms četriem gadiem darbojās Latvijas un Krievijas starpvaldību komisija, kas sagatavoja vairākas vienošanās, tostarp abu valstu robežlīgumu. Krievija norādījusi, ka mūsu valsts nav atrisinājusi problēmas, kas skar nepilsoņu integrācijas paātrināšanu, kā arī izmaiņas valsts valodas un pilsonības likumos. Latvija pieņēma smagus, bet starptautiskajām prasībām atbilstošus lēmumus visās minētajās jomās. Tomēr tam nesekoja abu valstu attiecību uzlabojums, bet, kā nesenā vizītē pie Latvijas Valsts prezidentes uzsvēra Krievijas vēstnieks Latvijā, attiecības ir pasliktinājušās. Krievija atkal un atkal izdara spiedienu uz kādu no Baltijas valstīm, tāpēc, sacīja E.Inkēns, ir tik ļoti svarīgi, lai Latvija, Lietuva un Igaunija Eiropas Savienībā tiktu uzņemtas vienlaicīgi.

Saeimas preses dienests