Par Ministru kabineta balvu

1995.gada 8.augustā Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Nolikums par Ministru kabineta balvu”, ar kuru tika nodibināta Ministru kabineta balva par nozīmīgiem darbiem vai nopelniem demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts attīstībā, saimnieciskajā vai sabiedriskajā darbībā vai citās valstij nozīmīgās jomās.

Ministru kabineta balva ir naudas summa 5000 latu, Goda diploms un krūšu nozīme, to piešķir par darbiem, kas pabeigti iepriekšējā gadā, vai par nopelniem ilgākā laikposmā.

Ministri, Latvijas Pašvaldību savienība un sabiedriskās organizācijas var iesniegt Ministru kabineta Apbalvošanas padomei līdz katra gada 30.septembrim ierosinājumus un materiālus par Ministru kabineta balvas piešķiršanu. Apbalvošanas padome izskata visus iesniegtos ierosinājumus un materiālus par noteiktu personu izvirzīšanu apbalvošanai ar Ministru kabineta balvu un pieņem motivētu lēmumu. Lēmumu pieņemšana notiek atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

Ja Ministru kabineta balva piešķirta par darbu, kuram ir vairāki autori, balvas naudas summu sadala līdzīgās daļās, Goda diplomu un krūšu nozīmi pasniedz katram attiecīgā darba autoram.

Ministru kabineta balvu Ministru prezidents pasniedz svinīgā aktā 18.novembrī vai citā nozīmīgā dienā.

Pirmā Ministru kabineta balva 1995.gada tika pasniegta diviem laureātiem: Jānim Kalniņam, rakstniekam un literatūrzinātniekam, par kultūrvēsturiski nozīmīgas un mākslinieciski augstvērtīgas latviešu tautas atmodas darbiniekiem veltītas romānu sērijas radīšanu (“Auseklis”, “Pumpurs”, “Kalna Kaibēni”) un Pēterim Puķītim, Dobeles 1.vidusskolas skolotājam, — par radošu un mērķtiecīgu zinātniski metodisko darbu un izcilu profesionalitāti.

1996.gadā ar Ministru kabineta balvu apbalvoja: Lailu Pakalniņu, režisori, — par radošu devumu Latvijas dokumentālajā kino; Leonīdu Vīgneru, profesoru, — par ieguldījumu latviešu kultūras attīstībā un Kārli Zariņu, Latvijas Nacionālās operas solistu, — par augstu profesionalitāti un māksliniecisko kvalitāti dažādu stilu mūzikā.

1997.gada balvu pasniedza: Ernestam Gaudiņam, profesoram, habilitētam medicīnas doktoram, Latvijas Otorinolaringoloģiskā centra vadītājam, — par mūža ieguldījumu otorinolaringoloģijas attīstībā; Dainim Rozenfeldam, Kandavas pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājam, — par ieguldījumu teritoriālās reformas organizēšanā un Jurim Zvirgzdam-Zvirgzdiņam, Rīgas Zooloģiskā dārza direktora vietniekam zinātniskajā darbā, — par būtisku ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un Latvijā izzūdošās dzīvnieku sugas populācijas atjaunošanā.

Ar 1998.gada 21.oktobra Ministru kabineta lēmumu balva piešķirta: Ilmāram Blumbergam, māksliniekam, — par Dž.Verdi operas “Aīda” iestudējuma vizuālo risinājumu; Paulam Pumpēnam, Latvijas Zinātņu akadēmijas profesoram, habilitētam bioloģijas doktoram, — par izciliem zinātniskiem sasniegumiem gēnu inženierijā un modernajā biotehnoloģijā; Jānim Rudzītim, Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju domes un Ogres rajona padomes priekšsēdētājam, — par ieguldījumu teritoriālās reformas organizēšanā un Ikšķiles pilsētas ar lauku teritoriju attīstības veicināšanā.

Piektā Ministru kabineta balva 1999.gadā pasniegta: Roaldam Dobrovenskim, rakstniekam, — par romānu “Rainis un viņa brāļi”; Gunāram Duburam, Latvijas Zinātņu akadēmijas profesoram, habilitētam ķīmijas doktoram, — par izciliem zinātniskiem sasniegumiem organiskajā sintēzē un tādu jaunu ārstniecības vielu radīšanā, kas jau tiek plaši lietotas medicīnā un kosmētikā; Gunāram Laicānam, Dundagas pagasta padomes priekšsēdētājam, — par ieguldījumu teritoriālās reformas veicināšanā un pašvaldību sadarbības apvienības “Ziemeļkurzeme” izveidošanā un Rihardam Treijam, profesoram, — par grāmatu “Latvijas valsts un tās vīri”.

2000.gadā Ministru kabineta balvas tiek piešķirtas: Elmāram Grēnam, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, profesoram, habilitētajam bioloģijas zinātņu doktoram, — par izciliem sasniegumiem molekulārajā bioloģijā un gēnu tehnoloģijā; Ainai Nagobadai-Ābolai, Latvijas Republikas pastāvīgajai pārstāvei UNESCO, — par ieguldījumu Latvijas iesaistē starptautiskajā kultūras apritē un nopelniem pozitīva Latvijas tēla veidošanā; kordiriģentiem Imantam Kokaram un Gido Kokaram, — par izciliem sasniegumiem kora mākslā un mūža ieguldījumu latviešu kultūras veicināšanā; kordiriģentiem Sigvardam Kļavam un Kasparam Putniņam, — par ieguldījumu Latvijas Radio kora mākslinieciskajā izaugsmē un latviešu mūzikas kultūras izkopšanā un Sandrai Kalnietei, Latvijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei Francijas Republikā, — par ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, tās dokumentēšanā un pozitīva Latvijas tēla veidošanā.

Ar Ministru kabineta 2001.gada 30.oktobra rīkojumu “Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu” ir akceptēts Apbalvošanas padomes ieteikums un Ministru kabineta balva ir piešķirta: Jānim Stradiņam, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidentam, akadēmiķim, profesoram, habilitētajam ķīmijas zinātņu doktoram, — par zinātnisko darbu ciklu Latvijas (Rīgas) zinātņu un kultūras vēsturē; Latvijas Nacionālajam simfoniskajam orķestrim — par augstvērtīgām koncertprogrammām un ieguldījumu Latvijas un Baltijas mūzikas popularizēšanā; Betijai Strautniecei, māksliniecei, Tautas lietišķās mākslas studijas “Dzīne” vadītājai, — par mūža ieguldījumu tautas mākslas attīstībā un Latvijas kultūrvides veidošanā; Valdim Zariņam, vijolniekam, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram, — par nozīmīgu ieguldījumu latviešu vijoļmākslas attīstībā un Baibai Skridei, vijolniecei, — par izciliem sasniegumiem atskaņotājmākslā 2001.gadā.

Ministru prezidents Andris Bērziņš un Apbalvošanas padomes locekļi Ministru kabineta balvu laureātiem pasniegs 9.novembrī Ministru kabinetā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas preses departamenta vadītājs