Par eiro nākotni Latvijā un Eiropā

Zoja Medvedevskiha, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietniece, Juris Kravalis, LB Ārējo sakaru pārvaldes vadītāja vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim” Eiro Latvijā — līdzvērtīgs jebkurai citai ārvalstu valūtai

— Vai Latvijas Banka (LB) ir gatava Eiropas Monetārās savienības (EMS) dalībvalstu nacionālās valūtas nomaiņai uz Eiropas vienoto valūtu eiro nākamā gada 1. janvārī?

Juris Kravalis: — Pirmkārt, jāsaprot, ka eiro juridiskais statuss ir tāds pats kā jebkurai citai ārvalstu valūtai un nekas īpašs līdz ar eiro ieviešanu nemainīsies. Iemesls, kādēļ visi interesējas par eiro, varbūt ir tas, ka eiro zonas valstis pēc apjoma ir lielas un to valūta vairāk vai mazāk ietekmē daudzus. Katrā ziņā Latvijas Bankai eiro ir tāda pati ārvalstu valūta kā visas citas, kuras pašlaik ir apgrozībā. Ažiotāža izriet no tā, ka, ņemot vērā Latvijas tiekšanos uz Eiropas Savienību, tiek uzskatīts, ka eiro ir kas īpašāks par citām valūtām. Bet tur nav nekā īpašāka.

Lai veicinātu eirozonas valstu valūtu apmaiņu pret eiro, mēs aicinām ikvienu Latvijas iedzīvotāju savu naudu noguldīt bezskaidras naudas kontā un tādējādi jau pašlaik jebkuru eirozonas valūtu apmainīt pret eiro pēc maiņas kursa, kas tika noteikts jau 1999. gada 1. janvārī. Savukārt, ja šobrīd nauda tiek noguldīta, piemēram, vācu markās vai arī pirms kāda laika ir ņemts kredīts kādā no eirozonas valūtām, šie konti 1. janvārī tiks automātiski pārrēķināti uz eiro pēc šī pašā fiksētā kursa. Bet, ja kādam pēc nākamā gada 1. janvāra kāda no eirozonas valūtām būs saglabājusies skaidrā naudā, nākamā gada sākumā Latvijas komercbankās to itin vienkārši varēs apmainīt pret eiro banknotēm.

— Saskaņā ar Eiropas Komisijas rekomendācijām ikviena EMS dalībvalsts banka vismaz nākamā gada pirmajos divos mēnešos neiekasēs komisijas maksu par skaidras naudas nacionālās valūtas apmaiņu pret eiro, liela daļa banku apņēmušās šo pakalpojumu sniegt bez maksas arī pēc dubultā valūtas cirkulācijas perioda (laika, kad apgrozībā būs gan vecā nacionālā valūta, gan eiro) beigām. Vai jums ir informācija par to, kāda būs Latvijas komercbanku politika šajā jautājumā?

J. Kravalis: — Eirozonas valstīs pāreja uz eiro ir valstiska mēroga pasākums, un nacionālās valūtas apmaiņa pret eiro atkarībā no valsts būs iespējama aptuveni pusgadu, un arī pēc šī laika centrālajās bankās valūtu varēs apmainīt bez maksas. ES rekomendācijas attiecas tikai uz pašu Eiropas Savienību. Veicot valūtas apmaiņu, Latvijas komercbankām neapšaubāmi rodas izdevumi, tāpēc komisijas maksu lielums ir pašu komercbanku ziņā. Ja arī tiks prasīta komisijas nauda, tā neapšaubāmi būs ļoti neliela, jo konkurence komercbanku starpā ir pietiekami liela.

Zoja Medvedevskiha: — Es esmu pārliecināta, ka, tuvojoties janvāra sākumam, arī mūsu komercbankām būs plašas kampaņas ar reklāmām par nosacījumiem, ar kādiem šīs bankas maina eiro.

Savukārt Latvijas Bankai eiro ir tāda pati ārvalstu valūta kā ikviena cita. Pretējā gadījumā mums varētu pārmest, kādēļ Latvijas bankas nepiedāvā bez maksas apmainīt ASV dolārus, Japānas jēnas vai Anglijas mārciņas.

Centrālās bankas galvenais uzdevums ir uzturēt savu nacionālo valūtu, un, kad tā tiek mainīta, piemēram, mainot PSRS rubļus vai pārejot uz latu, tas neapšaubāmi ir bezmaksas pasākums. Arī tad, kad mēs iestāsimies eirozonā, apmaiņa, bez šaubām, būs bezmaksas.

Eirozonas valūtu apmaiņa Latvijā būs droša un notiks nelielā apjomā

— Vai tiek domāts par papildu drošības pasākumiem sakarā ar visai lielo valūtas daudzuma transportēšanu?

J. Kravalis: — Praksē darbojas divas shēmas, kā norit šī valūtas maiņa. Piemēram, Polija uzskata, ka tieši centrālajai bankai ir jānodrošina komercbankas ar eiro. Līdz ar to arī veidojas šie lielie naudas transportēšanas apjomi un centrālajai bankai ir jādomā par papildu drošības pasākumiem. Latvijas gadījumā visas komercbankas eiro maiņu nodrošina ar savu korespondējošo banku starpniecību. Bankas pašas rūpēsies par nepieciešamo eiro banknošu maiņu, un tas risināsies pēc parastās loģistikas shēmas. Protams, jāņem vērā arī fakts, ka eiro valūtas apjomi, kas būs jāieved Latvijā, ir daudzkārt mazāki nekā Polijā vai kādā citā lielā valstī, kur apgrozībā ir liels daudzums eirozonas valūtu.

Z. Medvedevskiha: — Galvenā eirozonas valūta Latvijā, spriežot pēc noguldījumu struktūras bankās, neapšaubāmi ir Vācijas marka, pēc tam Somijas marka, bet arī to īpatsvars kopējā ārvalstu valūtas apjomā ir ļoti neliels (attiecīgi 2,5% un 0,1%). Nedaudz mazāk par 90 procentiem no ārvalstu valūtu noguldījumiem Latvijā veido ASV dolārs, arī citos rādītājos dolārs pārliecinoši dominē. Mums nav statistikas par atsevišķu valūtu skaidrās naudas apjomu, kas atrodas apgrozībā Latvijā, bet, ja pieņemam, ka struktūras ziņā tas būtiski neatšķiras no noguldījumu struktūras, var secināt, ka eirozonas valūtas arī skaidrā naudā veido visai mazu daļu no kopējā ārvalstu valūtas tirgus.

— Tātad jūs uzskatāt, ka Latvijā 12 Eiropas valstu pāreja uz eiro nebūs nekas īpašs un tas Latvijas bankām un iedzīvotājiem nesagādās nekādas problēmas.

J. Kravalis: — Latvijas Bankai nekādas grūtības nevar rasties, jo mēs šo valūtu nemainām, un arī komercbanku darbībā šai ziņā es nesaskatu nekādas problēmas. Arī iedzīvotājiem nevajadzētu rasties problēmām. Ja kādam ir skaidras naudas uzkrājumi vācu markās un gada sākumā tās nepaspēj apmainīt, šī nauda arī turpmāk nezaudēs vērtību un būs iespēja to apmainīt arī vēlāk. Pat tad, ja Latvijas komercbankas vai kādi valūtas maiņas punkti par maiņu sāk prasīt komisijas procentus, vienmēr saglabājas iespēja doties uz Vāciju un neierobežotā laika termiņā kādā no 140 Vācijas centrālās bankas filiālēm šo valūtu apmainīt.

Z. Medvedevskiha: — Protams, tas būs atkarīgs arī no tā, cik sabiedrība būs informēta par šo procesu. Ja sabiedrība nav informēta un baumu līmenī paklīst ziņa, ka šodien ir pēdējā diena, kad šo valūtu iespējams apmainīt un kādā maiņas punktā sastājas rinda, tad, protams, var rasties īslaicīga ažiotāža. Bet šie maiņas termiņi nebūt nav tik īsi un neviena centrālā banka neatsakās pildīt savas saistības neierobežotā laikā, tātad ar šo valūtu arī nekas nevar notikt.

Informācijas, iespējams, būs pat par daudz

— Jau pašlaik Latvijas masu medijos arvien biežāk tiek runāts par gaidāmo naudas reformu Eiropā. Kādi sabiedrības un uzņēmēju informēšanas pasākumi iecerēti Latvijā saistībā ar eiro monētu un banknošu ieviešanu? Kāds būs Latvijas Bankas ieguldījums sabiedrības informēšanā par eiro?

J. Kravalis: — Informācija par gaidāmo eiro banknošu un monētu ieviešanu ir sagaidāma visai plaša un apjomīga. Piemēram, Vācijas Centrālā banka latviešu valodā ir sagatavojusi plakātu, kurā izskaidrots, kas notiks ar vācu marku. Šie plakāti tiks piedāvāti visām bankām un naudas maiņas kantoriem. Eiropas Centrālā banka ir sagatavojusi informatīvu bukletu latviešu valodā par gaidāmo eiro ieviešanu. Protams, arī Latvijas Banka gatavo savu informatīvo bukletu, un arī liela daļa Latvijas komercbanku sniegs informāciju. Gada beigās Latvijas Banka gatavo eiro tēmai veltītu Latvijas Bankas informatīvi analītisko izdevumu “Averss un Reverss”. Arī Eiropas Komisijas delegācija gatavo materiālu par eiro ieviešanu.

Papildus tam arī masu mediji, tuvojoties gadu mijai, arvien aktīvāk turpinās interesēties par gaidāmo eiro ieviešanu. Ir arī ziņas, ka viena no Latvijas komercbankām veido televīzijas pārraidi, kurā stundas garumā tiks runāts par eiro ieviešanu.

Informācija būs pieejama krustu šķērsu un milzīgā apjomā, varbūt kādam brīžiem pat liksies, ka tās ir par daudz.

Z. Medvedevskiha: — Arī mēs paši Latvijā esam piedzīvojuši vairākas naudas reformas ar banknošu maiņu, un nevienā no šīm reformām nav noticis nekas tāds, kas izraisītu neuzticību vai bažas par šiem procesiem. Tādēļ es uzskatu, ka kopumā sabiedrībā nekādai ažiotāžai nevajadzētu rasties.

Latvijas monetārā politika saglabāsies nemainīga

— Saskaņā ar Latvijas Bankas īstenoto monetāro politiku Latvijas nacionālā valūta — lats — ir piesaistīts SDR valūtu grozam. Saistībā ar eiro kursa visai lielajām svārstībām attiecībā pret ASV dolāru un arī Latvijas latu arvien biežāk tiek runāts par iespēju mainīt monetāro politiku Latvijā, proti, atteikties no piesaistes SDR un tā vietā piesaistīt latu eiro, jo tieši ES dalībvalstis ir lielākie Latvijas tirdzniecības partneri. Vai iespējama lata piesaiste eiro vēl pirms iestāšanās ES, kas tiek prognozēta jau 2004. gadā?

Z. Medvedevskiha: — Latvijas Bankas monetārā politika un lata piesaiste SDR valūtu grozam paliks nemainīga līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā (ES).

Galvenais pamats šādai nostājai ir tas, ka Latvijas tautsaimniecībā izmantoto ārvalstu valūtu vidū eiro nebūt neatrodas dominējošās pozīcijās.

Kas attiecas uz preču eksportu, jāatzīst, ka ES valstis ir dominējošās Latvijas ārējā tirdzniecībā, bet jāsaprot, ka mūsu valsts eksports nesastāv tikai no precēm, mums ir ļoti nozīmīga pakalpojumu daļa.

Ja analizējam Latvijas eksporta tirgus izvietojumu, jāsecina, ka tie nav tikai eiro zonā. Latvijai svarīgs ir arī Lielbritānijas tirgus, kurš nav eirozonā. Mūsu tirdzniecības partneri ir arī Zviedrija un Dānija, kas nav Eiropas Monetārās savienības valstis, kā arī Baltijas valstis un citas. Un pēdējā gadā ir novērots, ka eksportētāji atgriežas arī NVS tirgos, tai skaitā arī mūsu kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā un apgūst tirgus Āzijas reģionā. Bet, raugoties uz pakalpojumu tirgiem, jāsecina, ka lielākā daļa pakalpojumu iekļaujas ASV dolāra zonā.

Banku sektorā, kas arī ir ļoti svarīga tautsaimniecības sastāvdaļa, gan rezidentu noguldījumos, gan kredītos valūtas dalījumā eiro veido mazāk nekā desmit un nedaudz vairāk par divdesmit procentiem attiecīgi, bet pārliecinoši dominē ASV dolārs. Līdz ar to, ja mēs drīzāk piesaistīsim latu eiro, šīs parādu apkalpošanas izmaksas kļūs daudz dārgākas.

Arī valsts ārējā parāda struktūra liecina par to pašu. Latvijas ārējā parādā dominē uzņēmumu sektors, tam seko valdības un banku parāds, un visos šajos sektoros lielākā parāda daļa joprojām ir ASV dolāros.

Protams, pēdējā laikā ir vērojama tendence palielināties eiro valūtas nozīmei, tomēr šīs izmaiņas ir lēnas, tādēļ ASV dolāra nozīme joprojām ir ļoti augsta, un es nedomāju, ka tuvākajos divos gados šī situācija krasi mainīsies. Līdz ar to lata piesaiste SDR ir optimāla Latvijas situācijā un mēs negatavojamies to tuvākajos gados mainīt.

Kad Latvija iestāsies ES, tā automātiski nekļūs par EMS dalībvalsti. Pirmkārt, Latvijai ir jāizpilda Māstrihtas kritēriji, lai pievienotos EMS. Otrkārt, ir nepieciešams vismaz divu gadu periods valūtas kursa stabilitātes izvērtēšanai. Pēc iestāšanās ES ir jāpaiet vēl diviem gadiem, kuru laikā Latvijai ir jāiztur šī piesaiste eiro, un tikai pēc tam mēs varam runāt par to, vai Latvija var kļūt par pilntiesīgu EMS dalībvalsti.

Tādēļ Latvijas Banka neatbalsta vairākkārt izskanējušo viedokli, ka Latvijai būtu izdevīgi un vajadzētu iespējami drīzāk latu piesaistīt eiro. Mēs domājam, ka Latvijas tautsaimniecības struktūra un ekonomiskās intereses kopumā neatbilst šādai rīcībai. Nenoliedzami, mums vajag tuvināties eiro, tomēr vēl nav pienācis brīdis, kad vajadzētu latu tam piesaistīt. Vēl ir par agru.

Lata piesaiste SDR valūtu grozam ir ļāvusi minimizēt lata kursa izmaiņas pret galvenajām pasaules valūtām. Ja lats jau pašlaik būtu piesaistīts eiro, tā svārstības pret dolāru būtu lielākas nekā šobrīd pret eiro.

Dažādi kritēriji ceļā uz eiro

— Kādas ir jūsu prognozes — vai Latvija spēs izpildīt visus nepieciešamos kritērijus un pievienosies eiro zonai divus gadus pēc iestāšanās ES?

Z. Medvedevskiha: — Iestājoties ES, lats tiks piesaistīts eiro, bet pat optimistiskākajā gadījumā paies vēl divi gadi “valūtas koridora” mehānismā, un tikai pēc tam ar nosacījumu, ka būs izpildīti visi konverģences kritēriji, Latvija kļūs par EMS dalībvalsti. Attiecībā uz šiem kritērijiem jāatzīst, ka atsevišķās pozīcijās mūsu rādītāji neiekļaujas kritērijos, kaut arī kopumā tendences ir visnotaļ pozitīvas.. Protams, ir rādītāji, kuri mums tik tiešām nesagādā problēmas. Bet, piemēram, ilgtermiņa kredīta likmju rādītāji atbilstoši EMS kritērijiem nemaz nav tik vienkārši sasniedzami.

J. Kravalis: — Protams, jārunā arī par reālajiem kritērijiem, kas tiek vērtēti papildus līgumā noteiktajam, piemēram, strauja ekonomiskā izaugsme, lai tuvotos ES valstu līmenim. Ir visai grūti veiksmīgi savienot strauju ekonomisko izaugsmi un zemu inflāciju.

Z. Medvedevskiha: — Latvijas tautsaimniecībai ir jābūt adekvātai ES valstu līmenim, un Latvijas attīstība ļauj cerēt ka tā tas būs, bet pašlaik to apgalvot ir pāragri. Iestājoties EMS pārāk agri, tas var atstāt arī negatīvu iespaidu uz ekonomiku, jo Eiropas Centrālās bankas lēmumi vienādi attiecas uz visām EMS dalībvalstīm un tie neapšaubāmi arī dažādi ietekmē valstis, kuras atrodas atšķirīgos attīstības posmos un ciklos. Tādējādi kopējais efekts var izrādīties arī negatīvs.

Vērtējot Latvijas ekonomikas līdzšinējo attīstību kopš neatkarības atgūšanas, jāsaka, ka mērķis pievienoties EMS ir sasniedzams, bet tas katrā ziņā nebūs vienkārši.

J. Kravalis: — Jāņem vērā arī fakts, ka ES ir balstīta uz politiskiem kompromisiem un ne visās valstīs, kas šobrīd atrodas eiro zonā, visi Māstrihtas kritēriji ir izpildīti. Piemēram, Beļģijai un Itālijai ārējais parāds ir pārāk liels, un tās šo parādu nastu plāno samazināt tikai tuvāko desmit vai pat piecpadsmit gadu laikā. Tādēļ liela daļa lēmumu — gan par iestāšanos ES, gan par iestāšanos EMS — būs balstīti uz politiskiem kompromisiem.

Oficiālā pozīcija ir tāda, ka, pievienojoties ES, divus gadus Latvija darbosies “valūtas koridora” mehānismā un pēc tam pievienosies EMS. No Latvijas Bankas viedokļa nav pamata gaidīt ilgāk par diviem gadiem, bet citu faktoru attīstību prognozēt nav iespējams.

Vēl pāragri prātot par eiro Latvijā

— Pēdējos gados Latvijas Bankas reitings sabiedrībā ir ļoti augsts. Sabiedrība pozitīvi vērtē bankas darbību, un Latvijas iedzīvotāji ir ļoti apmierināti ar nacionālo valūtu — latu. Lats tiek vērtēts kā ļoti veiksmīga un stabila valūta. Kā jūs vērtējat sabiedrības attieksmi pret faktu, ka drīz pēc iestāšanās ES Latvijai nāksies atteikties no lata un pievienoties eiro? Varbūt kāds pievienošanos eiro zonai varētu izmantot kā pretargumentu Latvijas iestājai ES?

Z. Medvedevskiha: — Pirmkārt, par šo jautājumu jau pašlaik tiek visai aktīvi diskutēts pašās eirozonas valstīs, un nereti izskan viedoklis, ka nebija pareizi atteikties no nacionālās valūtas un pievienoties eiro, kas ir šobrīd mazāk uzticams un, vismaz pagaidām, arī nestabilāks. Bet ir jāsaprot, ka vienmēr ir viedokļi par un pret, un tā tas būs arī Latvijā.

Otrkārt, Latvija nekad nav bijusi slēgta ekonomika un tāda arī nebūs. Arvien vairāk attīstoties Latvijas sakariem ar Eiropu, darījumu apjoms ar ES valstīm arvien pieaugs un arī norēķini arvien vairāk notiks tieši eiro. Tādējādi arī cilvēkiem pāreja uz eiro būs izdevīga un pat nepieciešama, jo, kaut vai ceļojot uz eirozonas valstīm, daudz izdevīgāk būs lietot vienu valūtu, nevis nepārtraukti mainīt naudu un pārrēķināt preču un pakalpojumu cenas. Protams, nekad nebūs tā, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs būs apmierināts ar pāreju uz eiro, vienmēr būs kāds, kas skums par to, ka lats izzudīs.

Tomēr jāsaprot, ka galvenais mērķis, ieviešot eiro, ir tas, ka daudzos darījumos izzudīs valūtas risks un līdz ar to tirdzniecība un norēķini kļūs arvien izdevīgāki.

J. Kravalis: — Runājot par psiholoģisko aspektu, lemjot par vai pret eiro, jāsaprot, ka šis lēmums cieši saistīts ar lēmumu par iestāšanos ES. Latvijai, līdzīgi kā pārējām kandidātvalstīm, stājoties ES, ceļš uz pievienošanos EMS ir obligāts, un netiek dota iespēja palikt ārpus eirozonas, kā tas ir dažām no pašreizējām ES dalībvalstīm.

Domāju, ka diskusijā par vai pret iestāšanos ES eiro ieņems visai mazu vietu, jo būs citi daudz svarīgāki un sabiedrībai aktuālāki jautājumi. Visai iespējama ir situācija, ka daļa iedzīvotāju, kas būs balsojuši par iestāšanos ES, vēlāk teiks, ka nav sapratuši, ka šis lēmums izlems arī lata nomaiņu pret eiro.

— Lai arī visās EMS valstīs tiks lietota viena un tā pati eiro valūta, tomēr zināms mēģinājums saglabāt vismaz dažas nacionālās identitātes pazīmes jaunajā valūtā būs dažādie attēli uz eiro un eiro centu monētu aversa. Piemēram, Vācijā uz dažām monētām būs attēloti Brandenburgas vārti, Austrijā — Volfgangs Amadejs Mocarts, Itālijā — imperators Marks Aurēlijs. Vai Latvijas Banka ir domājusi par iespējamajiem attēliem uz Latvijas eiro monētām?

Z. Medvedevskiha: — Latvijas Banka seko līdzi norisēm eiro zonas valstīs un ir informēta arī par valstu dažādām pieejām monētu vizuālajā noformējumā. Tomēr Latvijā runāt par kaut ko līdzīgu pašlaik vēl ir pāragri. Protams, tuvojoties eiro ieviešanai, arī Latvijas Banka sāks plānot savu noformējumu eiro monētām. Par šo jautājumu, neapšaubāmi, tiks izsludināts konkurss, lai izlemtu, kā jāizskatās Latvijas eiro monētām. Jau šobrīd izsludināt konkursu par Latvijas eiro monētu izskatu būtu pāragri, zinot, ka pašas monētas varētu tikt ieviestas ne agrāk kā 2006., 2007. vai 2008. gadā.

Par eiro — droši un bez kavēšanās

— Kas vēl Latvijas iedzīvotājiem būtu jāzina par gaidāmo eiro banknošu un monētu ieviešanu 12 eirozonas valstīs nākamā gada sākumā?

J. Kravalis: — Protams, katrs cilvēks pats var izlemt, vai noguldīt savā rīcībā esošo valūtu bankā vai to apmainīt, sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Tomēr es nevienam neieteiktu ilgi kavēties un atlikt šo maiņu uz pēdējām dienām. Pēc zināma laika bankas noteikti iekasēs zināmu komisijas naudu par vecās eirozonas valstu valūtas maiņu pret eiro.

Tiem, kas savus skaidras naudas valūtas iekrājumus gatavojas iztērēt kādā no eirozonas valstīm, būtu svarīgi iegaumēt termiņus, līdz kuriem katrā valstī būs iespējams norēķināties ar veco valūtu un cik ilgi šo valūtu varēs apmainīt bankās. Lielākajā daļā valstu šis termiņš ir 2002. gada 28. februāris, tomēr atsevišķās valstīs, piemēram, Nīderlandē, Francijā un Īrijā, šis dubultais valūtas cirkulācijas periods būs īsāks. Zināms sajukums ir radies saistībā ar Vāciju — dažās tabulās parādās informācija, ka juridiski nacionālās valūtas izmantošanas perioda beigas ir 2001. gada 31. decembris. Tomēr tas ir saistīts tikai ar juridiskā statusa pareizu formulēšanu. Realitātē Vācijas biznesa institūcijas vācu markas tirdzniecībā akceptēs vēl divus mēnešus — līdz 2002. gada februāra beigām.

Ļoti svarīgi būtu arī izvairīties no eiro iegādes un valūtas maiņas ārpus licencētām finansu institūcijām, jo ir informācija, ka apgrozībā var būt gan liela nomināla viltotas vācu markas, gan arī citas eirozonas nacionālās valūtas. Arī eiro, neraugoties uz dažādiem vizuālajiem materiāliem, tomēr būs pilnīgi jauna un nezināma valūta, kas īpaši palielina risku savā īpašumā iegūt viltojumu.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors