“Vācija vēlas vērienīgu NATO paplašināšanos”

Vakar Latvijā oficiālā vizītē uzturējās Vācijas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings

Pie Valsts prezidentes

Vakar, 1.novembrī, pēc preses konferences: Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings un Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 1. novembrī, Jūrmalas rezidencē tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Rūdolfu Šarpingu.

V.Vīķe–Freiberga augstu novērtēja R.Šarpinga vizīti Latvijā. Savukārt Vācijas aizsardzības ministrs apliecināja, ka Vācija vēlas turpināt labu sadarbību ar Latviju visplašākajās abu valstu kontaktu jomās, ieskaitot aizsardzību, ekonomiku, kultūru, integrāciju NATO un ES.

Pārrunājot drošības politikas jautājumus, atzīmēta NATO paplašināšanās pozitīvā ietekme uz reģiona drošības un stabilitātes nostiprināšanu. Abas puses uzsvēra NATO darbības principu nemainību. V.Vīķe—Freiberga atzinīgi novērtēja R.Šarpinga neseno runu Sanktpēterburgā un izteikumus masu medijiem, atbalstot šo principu pastāvīgumu. R.Šarpings atzinīgi novērtēja Baltijas valstu militāro sadarbību, virzoties uz iestāju NATO. Prezidente atzinīgi izteicās par Vācijas praktisko palīdzību Latvijai aizsardzības jautājumos, kā arī uzsvēra tās nozīmi Baltijas valstu trīspusējā militārajā sadarbībā.

Sarunas dalībnieki uzsvēra NATO ekonomisko dimensiju kā būtisku stimulu valsts labklājībai. R.Šarpings atzīmēja, ka sarunās ar uzņēmējiem ir saņēmis apliecinājumus tam, ka darījumu aprindās kādas valsts iestāšanās NATO nozīmē lielāku uzticību ārvalstu investīciju ieplūšanai valstī. Prezidente sacīja, ka ekonomiskās vides drošības vairošana ir bijis viens no būtiskiem papildu apsvērumiem, lai valsts izšķirtos palielināt izdevumu sadaļu aizsardzībai.

Sarunā abas puses atzīmēja nepieciešamību stiprināt transatlantiskās drošības saikni, kā arī atbalstīja konstruktīvu Krievijas iesaisti tādos jautājumos kā, piemēram, cīņa pret terorismu un starptautisko noziedzību. Prezidente atkārtoti pauda Latvijas gatavību uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 1.novembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Rūdolfu Šarpingu.

Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Vācija vienmēr bijusi ļoti nopietna Latvijas atbalstītāja gan politiskajā, gan ekonomiskajā līmenī, un atzīmēja, ka Vācijas aizsardzības ministra vizīte notiek mūsu valstij īpaši nozīmīgā laikā, tai gatavojoties integrācijai eiroatlantiskajās struktūrās.

Abas puses pārrunāja NATO paplašināšanos, kā arī tās ietekmi uz drošības procesiem reģionā un Eiropā kopumā. J.Straume akcentēja, ka Latvijai būtiski svarīgs ir ietekmīgo NATO dalībvalstu viedoklis jautājumā par alianses paplašināšanos tieši tagad, kad tiek formulēta dalībvalstu pozīcija nākamā gada galotņu tikšanās Prāgā kontekstā. Saeimas priekšsēdētājs pauda cerību, ka Vācija atbalstīs Baltijas valstu centienus tikt uzņemtām Ziemeļatlantijas aliansē jau nākamā gada beigās.

Vācijas aizsardzības ministrs informēja, ka Vācija savu pozīciju NATO paplašināšanās jautājumā attiecībā uz Baltijas valstīm veido uz noturīgiem pamatiem. Politiski svarīgi ir visu trīs Baltijas valstu centieni drošības jomā, un nav pieļaujama doma, ka tās varētu iekļaut aliansē katru atsevišķi, sacīja R.Šarpings. Tomēr viesis arī norādīja, ka Vācija atturēsies no izteikumiem par kādas konkrētas valsts uzņemšanu, piebilzdams, ka viņa vizīte visās trīs Baltijas valstīs pati par sevi ir vērtējama kā skaidrs signāls. R.Šarpings arī akcentēja, ka NATO paplašināšanas procesos trešajai pusei nedrīkst būt nekādu veto tiesību.

Vācijas aizsardzības ministrs arī norādīja, ka NATO ir vairāk nekā tikai politiski militāra savienība, jo ar tās vārdu ārvalstu investori saista savu investīciju drošības garantijas. Abas puses bija vienisprātis, ka dalība Ziemeļatlantijas aliansē pozitīvi ietekmēs arī jauno dalībvalstu ekonomisko attīstību, kā to pierādījis Čehijas un Ungārijas piemērs.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī starptautisko sadarbību cīņā pret terorismu. R.Šarpings atzina, ka cīņa būs ilga un grūta un tā nav vērsta pret islāmu, ko pierāda centieni iesaistīt starptautiskajā pretterorisma koalīcijā arī arābu un islāma valstis.

J.Straume pauda cerību, ka abu valstu divpusējā sadarbība joprojām padziļināsies, un apliecināja, ka Latvija arī turpmāk būs uzticama Vācijas partnere.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, tiekoties ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Rūdolfu Šarpingu vakar, 1.novembrī Vācijas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis preses konferencē vakar, 1.novembrī

Vakar, 1.novembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Rūdolfu Šarpingu. Sarunas gaitā abas amatpersonas apsprieda Latvijas un Vācijas divpusējās attiecības, atzīstot, ka tās ir aktīvas gan ekonomiskajā, gan politiskajā jomā. R.Šarpings norādīja, ka Vācija arī turpmāk būs ieinteresēta attīstīt sadarbību ar Latviju visās jomās, uzskatot Latviju par potenciālu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.

Sarunas gaitā apspriesti drošības politikas jautājumi gan Latvijas integrācijas NATO, gan arī starptautiskās sabiedrības izvērstās pretterorisma kampaņas kontekstā. Vācijas aizsardzības ministrs atzīmēja, ka katrai valstij, arī Latvijai, ir tiesības izvēlēties ceļu, kā nodrošināt savas valsts drošību un aizsardzību, tādējādi izvēloties kļūt par NATO kandidātvalsti.

Ministru prezidents uzsvēra, ka integrācija Eiropas Savienībā un NATO Latvijai ir veids, kā nodrošināt stabilu ilgtermiņa attīstību un ekonomisko progresu. A.Bērziņš arī informēja par Baltijas valstu sadarbību ekonomikā un aizsardzībā, uzsverot tādus veiksmīgi īstenotus projektus kā “Baltbat” un “Baltron”. Aizsardzības ministrs augstu novērtēja faktu, ka tieši pēdējos divos gados vērojams nozīmīgs progress bruņoto spēku nostiprināšanā.

Sarunas gaitā apspriestas arī Latvijas attiecības ar Krieviju, sabiedrības integrācijas jautājumi un EDSO misijas paredzētā slēgšana.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

Vakar ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministru Rūdolfu Šarpingu, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē.

Tikšanās laikā apspriestas divpusējās sadarbības attīstības perspektīvas un drošības politikas jautājumi. Abas puses novērtēja divpusējās attiecības kā labas un aktīvas, atzīmējot gan politiskā dialoga pastāvīgu intensifikāciju, gan ekonomiskās sadarbības attīstību. I. Bērziņš augstu novērtēja Vācijas praktisko palīdzību Latvijai aizsardzības jautājumos.

Sarunas gaitā notika viedokļu apmaiņa par starptautiskās sabiedrības izvērsto cīņu ar terorismu un Eiropas valstu loma šajā kontekstā. Abas puses atzīmēja pozitīvās pārmaiņas Krievijas attieksmē pret sadarbības attīstīšanu ar Rietumiem šajā aspektā.

Tikšanās laikā apspriesti arī sabiedrības integrācijas jautājumi, R.Šarpings atzīmēja Latviju kā pozitīvu integrācijas piemēru.

Pārrunājot drošības politikas jautājumus, atzīmēta NATO paplašināšanās pozitīvā ietekme uz reģiona drošības un stabilitātes nostiprināšanu. R. Šarpings atzinīgi novērtēja Baltijas valstu militāro sadarbību NATO pirmsiestāšanās procesā. I. Bērziņš uzsvēra, ka Latvijas virzība uz NATO nenozīmē vēršanos pret kādu citu valsti, tai skaitā Krieviju, un pauda atbalstu ciešākam NATO un Krievijas dialogam un Krievijas konstruktīvai iesaistei Eiropā. Ministrs arī uzsvēra Latvijas gatavību veidot labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē

Vācijas aizsardzības ministrs Rūdolfs Šarpings Rīgā 2001.gada 1.novembrī

Vakar, 1. novembrī, notika Latvijas Republikas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska un Vācijas Federatīvās Republikas aizsardzības ministra Rūdolfa Šarpinga preses konference. Tās ievadā Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra Vācijas nozīmi pasaulē, kā arī tās īpašo lomu NATO paplašināšanas procesā. “Ļoti svarīgi, ka Vācijas aizsardzības ministram bija iespēja tikties ar visām augstākajām Latvijas amatpersonām un pārliecināties par Latvijas drošības politikas aspektiem gan reģionālā skatījumā, gan arī plašākā Eiropas un eiroatlantiskās drošības kontekstā. Mums bija ļoti vērtīgas sarunas, arī par mūsu divpusējo sadarbību, un Vācija izteica gatavību atbalstīt Latviju gan pašreizējos projektos, gan arī pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi NATO dalībvalsts,” teica Ģ. V. Kristovskis.

Vācijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Vācijas un Latvijas attiecības viscaur ir labas, un pauda Vācijas vēlmi šīs labās attiecības uzturēt arī turpmāk. “Bruņoto spēku un aizsardzības ministriju saskarsmē mēs vēlamies sadarbību turpināt kopīgās izglītības, kopīgās prakses un kopīgo manevru jomā, kā arī iesaistot Baltijas valstis daudzpusējās aktivitātēs, piemēram, iesaistot tās mūsu Ziemeļaustrumu korpusā, kas atrodas Ščecinā,” teica R.Šarpings. “Mēs šo sadarbību uztveram arī kā atbalstu Latvijai tās ceļā uz NATO. NATO vienlaikus ir gan politiska organizācija, gan militāra savienība. Kā politiska institūcija tā saista demokrātiskas valstis, kā militāra savienība — mūsu kopīgās aizsardzības spējas. Kopējo militāro spēju attīstība nozīmē arī jūsu drošības attīstību un turpmāko ceļu uz NATO. Es teikšu pavisam atklāti, ka Latvija pēdējos divarpus trīs gados, attīstot savas militārās spējas un attīstot apmācību līmeni, veicinot vadības struktūru attīstību un progresējot arī bruņojuma un tehniskā aprīkojuma laukā, spērusi ļoti veiksmīgus soļus, kas savukārt dod ļoti labu pamatu pozitīvam lēmumam nākamā gada rudenī. NATO ir politiska institūciju un militāra savienība, nevis kāds sociāls klubs.

Un tagad par nākamā gada lēmumiem. Lēmumu pieņemšana par dalību NATO atkarīga no kandidātvalsts, kura grib iestāties NATO, un NATO dalībvalstīm, kuras grib uzņemt šo kandidātvalsti. Trešajai pusei šajā jautājumā nav nekādas teikšanas. Te nevar runāt ne par veto tiesībām, ne par hegemoniju un tamlīdzīgi. Tas būs apzināts, pārdomāts lēmums, ko pieņēmušas divas puses — NATO dalībvalstis un NATO kandidātvalstis. Šiem pamatiem vajadzētu radīt konstruktīvāku un kooperatīvāku starptautisko vidi.” Vācijas aizsardzības ministrs arī teica, ka viņa valsts “atšķirībā no NATO paplašināšanas pirmās kārtas negribētu vienoties par minimālu rezultātu, bet panākt iespējami plašāku kopsaucēju. Mēs negribam uzaicināšanu iestāties NATO attiecināt tikai uz vienu vai divām valstīm. Mēs gribam skatīties uz Baltijas valstīm kopumā un nonākt pie kopīga rezultāta. Mēs gribam novērst arī tādu notikumu attīstību, kāda izveidojās iepriekšējā NATO paplašināšanas kārtā, uzņemot Ungāriju, Poliju un Čehiju, kad atsevišķas valdības publiski izteicās, kurai valstij tās dotu priekšroku. Līdz ar to radās nevajadzīga konkurence un viena valsts tika vērtēta augstāk par otru. Rezultātā diemžēl NATO tika uzņemts tik niecīgs jaunu dalībvalstu skaits. Kopumā es gribu teikt, ka gan Latvija, gan abas jūsu Baltijas kaimiņvalstis ceļā uz NATO ir ļoti progresējušas, un tas ir labs pamats cerēt uz pozitīvu lēmumu nākamgad NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedē”.

“Latvijas Vēstneša” jautājums abiem ministriem: — Kā zināms, 11. septembris un tālākā notikumu attīstība ir būtiski mainījis situāciju pasaulē un licis daudz ko pārvērtēt, īpaši drošības nozarē. Kā šī jaunākā attīstība iespaidojusi NATO dalībvalstu un kandidātvalstu attiecības? Vai tā ir iespaidojusi NATO dalībvalstu vēlmi intensificēt savienības paplašināšanu?

R. Šarpings: — Es uzskatu, ka NATO paplašināšanas politiskie principi, procedūra un lēmumu pieņemšana sakarā ar 11. septembra notikumiem nemainīsies. Gluži otrādi! Es zinu, pastāv bažas, un daudzi cilvēki domā: ak kungs, viņiem taču tagad ir pavisam citas rūpes un nav laika nodarboties ar NATO paplašināšanas jautājumiem. Tas ir nepareizs uzskats. Daudzi tieši tagad jo labi saprot, ka viena valsts vairs nespēj garantēt savu drošību pietiekami augstā līmenī, ka drošība ir kopēju pūļu un kopēja darba rezultāts. Katrai valstij savas drošības garantēšanai nepieciešami partneri un sabiedrotie. Turklāt tie, kas līdz šim nav zinājuši, beidzot būs sapratuši, ka konflikts starp Austrumiem un Rietumiem tagad iederas vēstures mēslainē. Īstie izaicinājumi un jaunie uzdevumi patlaban attīstās Ziemeļu un Dienvidu dimensijā, un tos atrisināt vecajās Austrumu — Rietumu konflikta kategorijās nav iespējams. Ir jāskatās uz atsevišķām konflikta sastāvdaļām, piemēram, tautu iztikas līdzekļu sagraušanu, nabadzības palielināšanu, ar migrāciju saistītajām problēmām, etniskajām problēmām, masu iznīcināšanas līdzekļu izplatīšanos, politisko terorismu un terorismu kopumā. Visi šie konfliktu elementi attīstās tieši Ziemeļu— Dienvidu dimensijā, nevis Rietumu — Austrumu aspektā.

Ģ. V. Kristovskis: — Es domāju, ministra Šarpinga atbilde “Latvijas Vēstnesim” pārliecinoši apstiprināja to, kāpēc Latvija tiecas iestāties NATO. NATO ir nopietna, sevi apliecinājusi starptautiska organizācija ar dziļu domu un dziļu starptautiskās atbildības apziņu, kuras darbību nevar iespaidot terora akti. Līdz ar to mēs varam pilnībā uzticēties NATO un NATO kandidātvalstu mērķu sasniedzamībai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”