• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 19. oktobra lēmums Nr. 15/5 "Par "Banku "Pārskata par valsts risku" sagatavošanas noteikumiem"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.11.2001., Nr. 159 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55292

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrijas dienesta informācija Nr.5.3-7/96

Par dokumentiem, kas saņemti no Pasaules tirdzniecības organizācijas sekretariāta (01.09.2001. - 30.09.2001.)

Vēl šajā numurā

06.11.2001., Nr. 159

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: lēmums

Numurs: 15/5

Pieņemts: 19.10.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas Padomes lēmums Nr. 15/5

Rīgā 2001. gada 19. oktobrī

Par “Banku “Pārskata par valsts risku” sagatavošanas noteikumiem”

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6., 7., 8. un 17. pantu, Kredītiestāžu likuma 50. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Banku “Pārskata par valsts risku” sagatavošanas noteikumus” (pielikumā).

2. Noteikt, ka noteikumi stājas spēkā ar 2002. gada 1. janvāri.

3. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 15.07.1999. lēmumu Nr. 58/2, ar kuru tika apstiprināti “”Pārskata par valsts risku” sagatavošanas noteikumi”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs U. Cērps

 

Banku “Pārskata par valsts risku” sagatavošanas noteikumi

1. Pamatnostādnes

1.1. “Banku “Pārskata par valsts risku” sagatavošanas noteikumi” ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu, un nosaka “Pārskata par valsts risku” (tālāk tekstā — pārskats) sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

1.2. Pārskata mērķis ir sniegt informāciju par to aktīvu un ārpusbilances saistību koncentrāciju atsevišķās valstīs, kas radušies bankas darījumos ar citu valstu rezidentiem, šo aktīvu termiņstruktūru, kā arī faktoriem, kas maina valsts risku.

1.3. Veicot darījumus ar citu valstu rezidentiem, bankai jānovērtē attiecīgās valsts ekonomisko, sociālo un politisko apstākļu ietekme uz šīs valsts rezidentu (t.sk. valdības) spēju savlaicīgi pildīt saistības pret banku (tālāk tekstā — valsts risks) un jānosaka atbilstoša valsts riska, t.sk. arī pārveduma riska (transfer risk), kas ir valsts riska komponents un saistīts ar darījuma partnera spēju nodrošināt savā rīcībā ārvalstu valūtu, pārvaldīšanas politika.

1.4. Latvijas Republikā reģistrētajām bankām jāinformē Finansu un kapitāla tirgus komisija par veiktajiem valsts riska pārvaldīšanas politikas grozījumiem ne vēlāk kā 30 dienas pirms to stāšanās spēkā.

 

2. Pārskata sagatavošana

2.1. Pārskats jāsagatavo atbilstoši UPDK 0651005 veidlapai (1. pielikums).

2.2. Pārskatā jāuzrāda aktīvi, kas izvietoti ārvalstīs, izņemot ārvalstu valūtas kases atlikumu, līdzdalību saistīto un radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā un aktīvus pārvaldīšanā, (tālāk tekstā — ārvalstu aktīvi), kā arī jāuzrāda ārpusbilances saistības pret ārvalstu rezidentiem.

2.3. Pārskatā valstu nosaukumi jāuzrāda alfabētiskā secībā. Valstu kodi (divi burti) jāuzrāda atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriju nosaukumu kodi: 1. daļa: Valstu kodi”.

2.4. Prasības pret starptautiskajām institūcijām, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Pasaules tirdzniecības organizācija, Starptautisko norēķinu banka, jāuzrāda pozīcijā “Starptautiskās institūcijas” ar nosacītu kodu “66”.

2.5. Prasības, kuru piesaisti konkrētai valstij vai starptautiskajai institūcijai nav iespējams noteikt, jāuzrāda pozīcijā “Neklasificētie aktīvi”ar nosacītu kodu “77”.

2.6. Aktīvus, kuriem izveidoti speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem, uzrāda atbilstoši atlikušajai vērtībai.

2.7. Ārvalstu aktīvi jāuzrāda sadalījumā pēc atlikušajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem šādās grupās:

2.7.1. uz pieprasījumu;

2.7.2. līdz 180 dienām;

2.7.3. no 181 līdz 360 dienām;

2.7.4. no 361 dienas;

2.7.5. nokavētie.

2.8. Ārvalstu aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka, ievērojot šādus nosacījumus:

2.8.1. aktīvu atlikušo atmaksas vai pārdošanas termiņu nosaka saskaņā ar spēkā esošajā līgumā paredzētajiem atmaksas vai pārdošanas termiņiem vai akceptētiem paziņojumiem par līdzekļu pirmstermiņa atmaksu;

2.8.2. aktīvus, kas ieguldīti ar tiesībām tos saņemt pēc pieprasījuma, uzrāda termiņu grupā “uz pieprasījumu”;

2.8.3. tirdzniecības nolūkā turētos un pārdošanai pieejamos nerezidentu emitētos vērtspapīrus, kurus var pārdot īsā laikā bez ievērojamiem zaudējumiem, uzrāda kā ārvalstu aktīvus uz pieprasījumu vai termiņu grupā atbilstoši attiecīgā vērtspapīra pārdošanas iespējamam termiņam neatkarīgi no šī vērtspapīra termiņa beigām;

2.8.4. aktīvus, kuru atmaksas vai pārdošanas termiņš nav noteikts, uzskata par beztermiņa ieguldījumiem un uzrāda termiņu grupā “no 361 dienas”;

2.8.5. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums nepārsniedz 14 dienas, uzrāda kā aktīvus “uz pieprasījumu”;

2.8.6. aktīvus vai to daļu, kuru samaksas kavējums ir ilgāks par 14 dienām, uzrāda kā nokavētus aktīvus.

2.9. Prasības pret tādu ārvalsts rezidentu, kurš ir citas valsts rezidenta filiāle (tālāk tekstā — ārvalstu filiāle), un tādas prasības pret ārvalsts rezidentu, par kuru izpildi ir galvojis citas valsts rezidents, jāuzskata par ārvalstu aktīviem, kuru valsts risks tiek pārnests no šīs ārvalsts uz to valsti, kuras rezidents ir dibinājis ārvalstu filiāli vai devis galvojumu. Ārvalstu aktīvus, kuru valsts risks tiek pārnests, jāuzrāda gan kā tās valsts ārvalstu aktīvi, no kuras valsts risks tiek pārnests, gan kā tās valsts ārvalstu aktīvi, uz kuru valsts risks tiek pārnests.

2.10. Ārvalstīs atvērtu bankas filiāļu darījumi ar tās valsts rezidentiem, kurā atrodas šī filiāle, attiecīgās valsts nacionālajā valūtā jāuzrāda gan pārskata 01. ailē “Ārvalstu aktīvi” un attiecīgi 02.—06. ailē “Ar atlikušo atmaksas termiņu”, gan pārskata 09. ailē “Bankas filiāļu darījumi ar ārvalstu rezidentiem”.

2.11. Pārskata 10. ailē “Ārvalstu ārpusbilances posteņi” jāuzrāda ar Latvijas Bankas “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” 6.1. un 6.2. punktā minēto ārpusbilances ārvalstu saistību kopsumma, kurai jāsakrīt ar attiecīgajām “Mēneša bilances pārskata” ārpusbilances posteņos (5100. un 5300. pozīcijas 4.–6. aile) uzrādītajām summām.

2.12. Pārskatā summas jāuzrāda tūkstošos latu.

 

3. Pārskata iesniegšanas kārtība

3.1. Pārskats jāsagatavo par stāvokli pārskata mēneša pēdējā datumā un jāiesniedz Finansu un kapitāla tirgus komisijai līdz nākamā mēneša 15. datumam.

 

1.pielikums

UPDK 0651005

FIN155 COPY.GIF (44552 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!