Latvijā uzturas Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs

Pie Latvijas Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 5.novembrī, Saeimas namā: Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Domeniko Kontestabile un Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Oficiālā vizītē Latvijā ieradies Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Domeniko Kontestabile. Vakar, 5.novembrī, Itālijas Senāta pārstāvis tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi un Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem.

Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu savstarpējās attiecības, Latvijas virzību uz iestāšanos NATO, kā arī attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas ārpolitikas prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO un šo mērķu īstenošanai tiek pievērsta pastiprināta parlamenta un valdības uzmanība. Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka parlaments aktīvi iesaistās šajā procesā — par to liecina gan šogad pieņemtais Valsts aizsardzības finansēšanas likums, kas paredz aizsardzības nolūkiem domāto finansējumu 2003.gadā palielināt līdz 2% no iekšzemes kopprodukta, gan parlamentāriešu līdzdalība Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO izstrādē. “Mēs ar pamatotām cerībām raugāmies uz nākamgad paredzēto Prāgas sammitu, un esmu pārliecināts, ka Baltijas valstu dalība šajā drošības organizācijā ir reāla,” sacīja J.Straume. Viņš arī piebilda, ka Latvija ir ieinteresēta gan ASV, gan arī Eiropas valstu — NATO dalībnieču — atbalstā Latvijas virzībai uz integrāciju eiroatlantiskajās drošības struktūrās.

Savukārt Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs akcentēja veiksmīgo sadarbību, kas izveidojusies starp Latviju un Itāliju. Viņš sacīja, ka viņa valsts pozīcija NATO paplašināšanas jautājumā vienmēr bijusi labvēlīga. “Ir svarīgi, lai Ziemeļatlantijas alianses paplašināšana noritētu mierīgos apstākļos, tāpēc būtiska ir arī Krievijas un citu NVS valstu reakcija uz šo procesu,” teica D.Kontestabile. Viņš arī pastāstīja par savu neseno vizīti Baltkrievijā un uzsvēra, ka šīs valsts nostāja NATO paplašināšanas jautājumā vērtējama kā pielaidīgāka. Viesis arī izteica pieņēmumu, ka 11.septembrī ASV notikušie terora akti varētu paātrināt alianses paplašināšanas procesu.

Saeimas priekšsēdētājs viesi informēja, ka Latvija uzskata par svarīgām attiecības ar savām kaimiņvalstīm Krieviju un Baltkrieviju, tāpēc šajā jomā tiek darīts viss iespējamais, lai situācija uzlabotos. Savukārt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums pastāstīja, ka nesen viesojies Krievijā un ticies ar vairākiem Krievijas Valsts domes komisiju pārstāvjiem. “Nevar noliegt Krievijas puses vēlmi risināt dialogu, tomēr uz konkrētiem piedāvājumiem, piemēram, par Latvijas austrumu robežas sakārtošanu, viņu atbildes ir izvairīgas,” teica Dz.Kudums.

Sarunas dalībnieki pauda pārliecību, ka NATO paplašināšanas process noritēs sekmīgi un ka jādara viss iespējamais, lai izvairītos no krasām un frontālām sadursmēm valstu starpā.

Tiekoties ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem

Tikšanās laikā Saeimas namā vakar, 5.novembrī: Itālijas Senāta aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Domeniko Kontestabile; Latvijas Saeimas aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums, priekšsēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins, komisijas locekļi Palmira Lāce, Jānis Čevers un Martijans Bekasovs

Tiekoties ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas pārstāvjiem, pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas gatavošanos integrācijai eiroatlantiskajās struktūrās un parlamenta lomu šajos procesos, kā arī Eiropas drošības aspektus pēc 11.septembra terora aktiem ASV.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums informēja viesi par komisijas darbības virzieniem — likumdošanu, kontroli pār bruņotajiem spēkiem un starptautisko sakaru veidošanu aizsardzības jomā. Dz.Kudums uzsvēra, ka viens no nozīmīgākajiem jautājumiem ir likumdošanas harmonizācija, gatavojoties integrācijai Ziemeļatlantijas aliansē.

Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšēdētāja biedrs Aleksandrs Kiršteins pastāstīja par Latvijas sasniegumiem Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanā un Latvijas gatavību dubultot savu karavīru skaitu miera uzturēšanas misijās bijušās Dienvidslāvijas teritorijā. A.Kiršteins arī akcentēja aizsardzības budžeta palielināšanas plānu, pēc kura 2002.gadā aizsardzībai tiks atvēlēti 1,75% no iekšzemes kopprodukta, bet 2003.gadā — 2% no iekšzemes kopprodukta.

Viesis interesējās arī par Latvijas un Krievijas robežlīgumu. Kā informēja A.Kiršteins, tas ir jāapstiprina Krievijas Valsts domē, kas, viņaprāt, atturas no robežlīguma ratifikācijas, tā cerot aizkavēt Latvijas virzību uz Ziemeļatlantijas aliansi.

Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs D.Kontestabile apliecināja savas valsts atbalstu NATO paplašināšanas procesam. Pārrunājot Eiropas drošības arhitektūras veidošanu, viesis atzīmēja, ka Itālija tās pamatā redz kopīgas aizsardzības un bruņoto spēku veidošanu. Jautāts par Eiropas ātrās reaģēšanas spēku iespējamo statusu, D.Kontestabile atzina, ka tiem vajadzētu būt NATO sastāvā.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par Eiropas un pasaules valstu sadarbību cīņā pret starptautisko terorismu. D.Kontestabile bija pārliecināts, ka, atrisinot palestīniešu jautājumu, tiktu panākta situācijas uzlabošanās. Pasaules miers ir atkarīgs no miera Vidējos Austrumos, sacīja Itālijas Senāta Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs.

Saeimas preses dienests

Sarunā ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru

Vakar Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Itālijas Senāta Aizsardzības komitejas priekšsēdētāju Domeniko Kontestabili.

Sarunas sākumā, skarot divpusējās attiecības, tika atzīmēta vispusīgā Latvijas un Itālijas sadarbība, kura attīstās visos līmeņos — politiskajā, ekonomiskajā, kultūras un izglītības. M. Riekstiņš norādīja, ka tuvākajā laikā tiek plānota kārtējā Latvijas un Itālijas ekonomiskās darba grupas tikšanās, kā arī politiskās konsultācijas. D. Kontestabile pauda viedokli, ka Latvija ir veikusi ievērojamu progresu kopš neatkarības atgūšanas, un novēlēja Latvijai saglabāt līdzšinējos ekonomiskās attīstības tempus.

Tikšanās turpinājumā apspriesti drošības politikas jautājumi. M. Riekstiņš informēja D. Kontestabili par Latvijas paveikto virzībā uz NATO. D. Kontestabile no savas puses apliecināja Itālijas atbalstu NATO paplašināšanās procesam un Baltijas valstu uzņemšanai NATO un uzsvēra, ka trešajām valstī nevar būt veto tiesības uz jauno dalībvalstu uzņemšanu. Abas puses arī pauda viedokli, ka NATO dialogu ar Krieviju ir jāturpina aktīvi attīstīt, lai palīdzētu Krievijai izprast alianses paplašināšanās pozitīvos aspektus, kuri veicinās drošības nostiprināšanos reģionā. Gan M. Riekstiņš, gan D. Kontestabile atzīmēja, ka Krievija sāk apzināties, ka NATO paplašināšanās nenes draudus Krievijai.

Ārlietu ministrijas preses centrs