Ar skaidru galvu Latvijas rītdienas vārdā

Par semināru “Valsts alkohola politika”

Lai veicinātu ilgtermiņa visaptverošu valsts alkohola politikas izstrādi, Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar Narkoloģijas centru 2. novembrī rīkoja diskusijsemināru “Valsts alkohola politika”, kurā piedalījās atbildīgo ministriju, Pasaules veselības organizācijas pārstāvniecības Latvijā, ar alkohola apriti un tās uzraudzību saistīto valsts institūciju, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Kā preses konferencē informēja labklājības ministra padomnieks ārējo sakaru jautājumos Viktors Jaksons, visi semināra dalībnieki vienprātīgi atzinuši, ka ir nepieciešams vai nu atjaunot 1995. gadā izveidotās Nacionālā alkoholisma ierobežošanas komisijas darbību, vai arī izveidot jaunu alkoholisma novēršanas vai apkarošanas padomi — nav svarīgi, kā to nosaukt, galvenais — lai tā būtu starpministriju institūcija ar pietiekami plašām pilnvarām, kas ļautu kompleksi risināt ar valsts alkohola politiku saistītos jautājumus. Šai institūcijai būtu jāizstrādā valsts alkohola politika, uzsvēra V. Jaksons. Tā kā ar alkoholu saistīto problēmu risināšana ir dažādu ministriju un institūciju kompetencē, nepieciešama visu atbildīgo un ieinteresēto pušu līdzdalība un sadarbība, izstrādājot valsts alkohola politiku. Nebūtu pareizi šo uzdevumu uzvelt tikai uz LM pleciem.

Otrs svarīgākais uzdevums ir cīņa ar nelegālā alkohola apriti valstī, sacīja V. Jaksons. Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna informēja, ka nelegālā alkohola patēriņš valstī kopējo alkohola patēriņa apjomu palielina par 30 līdz 50 %. Lai ierobežotu nereģistrētā alkohola ievešanu un tirgošanu, ir jānodrošina jau esošo likumu izpilde, kā arī jāveic daži grozījumi likumdošanā. Piemēram, pašlaik normatīvajos aktos nav pietiekami skaidri noteikta pašvaldību un valsts policijas atbildība šo jautājumu risināšanā. Ir jāpārskata arī administratīvie sodi, kas piemērojami nelegālas izcelsmes alkohola tirgotājiem, — šobrīd tie ir daudz par mazu, atzina V. Jaksons.

Semināra dalībnieki vienojušies, ka nepieciešami grozījumi Alkohola aprites likumā, palielinot pašvaldību kompetenci. Alkohola aprites un tirdzniecības noteikumu ievērošana vai neievērošana būtu jāsaista ar iespēju piešķirt, nepiešķirt vai atņemt licenci alkohola pārdošanai. Alkohola aprites likumā būtu jāparedz arī alkohola legālās tirdzniecības apjomi, citādi tirdzniecības vietās ir iespējams pārdot nereģistrētu alkoholu, bet kontrolēt to ir ļoti grūti.

Semināra dalībnieki bijuši vienisprātis arī par to, ka nepieciešams ierobežot alkohola tirdzniecības vietu un laiku. Nav pieļaujams, ka alkoholiskie dzērieni tiek tirgoti degvielas uzpildes stacijās, kultūras un sporta iestādēs. Šobrīd bieži vien netiek ievēroti likumā iestrādātie alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumi mācību iestāžu tuvumā un ārstniecības iestādēs.

Speciālisti uzskata, ka jāierobežo alkohola reklāma. To varētu izvietot tikai alkohola tirdzniecības un lietošanas vietās – veikalos, bāros, kafejnīcās, bet būtu jāaizliedz alkohola reklāma plašsaziņas līdzekļos un uz ielām. Vajadzētu izstrādāt alkohola reklāmas kodeksu, kas nepieļautu alkohola glorificēšanu un jauniešu piedalīšanos šo produktu reklamēšanā.

V. Jaksons informēja, ka Ministru kabineta (MK) Komitejā ir izskatīti noteikumi par alus apriti. Izskatot tos MK, vēlreiz rūpīgi jāpārskata, kā šie noteikumi saskan ar Alkohola aprites likumu un atbilst sabiedrības veselības vajadzībām.

Diskusijā izskanējis priekšlikums zināmu summu no iekasētā alkohola akcīzes nodokļa novirzīt alkohola patēriņa ierobežošanas pasākumiem, tai skaitā veselības izglītībai, pētījumiem valsts alkohola politikas ietvaros un medicīnas pakalpojumu finansēšanai vietējā un valsts līmenī. Par alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu šajā reizē semināra dalībnieki neesot plaši diskutējuši, tomēr Norvēģijas speciālistu, kas arī piedalījās pasākumā, pieredze rādot, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana samazina alkohola patēriņu valstī. V. Jaksons atzina, ka teorētiski mūsu valstī būtu jāpaaugstina alkohola akcīzes nodoklis, tomēr speciālistiem ļoti rūpīgi jāizsver visi plusi un mīnusi, ko radīs šāds solis. Iespējams, pēc gada vai vairākiem tas tiks sperts.

Semināra noslēgumā tā dalībnieki parakstīja aicinājumu, kurā formulēti nekavējoties risināmie uzdevumi un neatliekamie pasākumi. Aicinājums tiks nosūtīts politiķiem, Ministru kabinetam un Valsts prezidentei.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore