Attiecības ar Kaukāza valstīm jāveido jau šodien

Ārlietu ministra oficiālajā vizītē Armēnijā

Indulis Bērziņš, ārlietu ministrs, — telefonintervijā “Latvijas Vēstnesim” no Erevānas vakar, 5.novembrī, pulksten 16.10, pēc Latvijas laika

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš kopš 4. novembra uzturas darba vizītē Armēnijā. Vakar, 5. oktobrī, viņam bija tikšanās ar Armēnijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju Armenu Hačatrjanu, premjerministru Andraniku Margarjanu un ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu. Šodien, 6. oktobrī, paredzēta Latvijas ārlietu ministra tikšanās ar Armēnijas prezidentu Robertu Kočarjanu.

— Kā norit jūsu darba vizīte Armēnijā?

— Ļoti veiksmīgi. Neraugoties uz to, ka tā ir darba vizīte, šis Armēnijas piedāvājums tikties ir ļoti apsveicams. Man ir iespēja tikties ar visām Armēnijas vadošajām personām — prezidentu, parlamenta vadītāju un premjerministru, kā arī ar parlamenta lielākās frakcijas vadītāju, kurš vienlaikus ir arī Armēnijas un Latvijas parlamentu sadarbības grupas vadītājs. Protams, ļoti nozīmīga bija mana tikšanās ar kolēģi Armēnijas ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu. Es domāju, šī vizīte ir ļoti nozīmīga ilglaicīgas sadarbības perspektīvā. Varbūt ir grūti tā uzreiz pateikt, kāds labums jau rīt mums būs no sadarbības ar Armēniju, bet ir svarīgi raudzīties uz šī reģiona iespējamo nopietno lomu nākotnē. Īpaši ņemot vērā šī reģiona energoresursus un daudzus citus aspektus.

Mums kā nākamajai Eiropas Savienības (ES) un NATO valstij jāveido tāds attiecību tīkls, kas būs mūsu — ES un NATO dalībvalsts — divpusējo attiecību pamatā. Es domāju, attiecības ar Kaukāza valstīm ir viens no mūsu uzdevumiem, un ir jāsāk pie tām strādāt nevis rīt vai parīt, bet jau šodien, lai gūtu iespējami labākus rezultātus.

— Ministra kungs, Armēnijas vēstnieks nesen intervijā “Latvijas Vēstnesim” uzsvēra savas valsts pateicību Latvijai par atbalstu, ko mēs savas prezidentūras laikā Eiropas Padomē sniedzām, sekmējot Armēnijas uzņemšanu šajā organizācijā.

— Jā, arī manas vizītes laikā ikviena tikšanās sākas ar pateicību par šo atbalstu. Jāteic, gluži tāpat tas bija manas vizītes laikā Azerbaidžānā, jo Latvija, kā zināms, atbalstīja šo abu valstu vienlaicīgu uzņemšanu Eiropas Padomē. Starp Armēniju un Azerbaidžānu joprojām pastāv konflikts Kalnu Karabahas dēļ, taču Latvijas uzdevums ir godīgi sadarboties ar abām valstīm, un es uzskatu, ka tas ir iespējams.

Mūsu biznesa cilvēki jau ir atraduši labas sadarbības iespējas Azerbaidžānā, un es domāju, nākotnē šādas iespējas mēs atradīsim arī Armēnijā. Tieši par to es runāju, tiekoties ar Armēnijas premjerministru. Viņš izteicās, ka nākotnē viņi labprāt redzētu Latvijas banku klātbūtni Armēnijā un ka interesantas būtu arī citas sadarbības formas. Interesantas abām pusēm. Pat tādas pirmajā mirklī varbūt neparastas sadarbības jomas saistībā ar Armēniju kā informācijas tehnoloģijas.

— Rīt jūs tiksities ar Armēnijas prezidentu. Ko akcentēsit šajā sarunā?

— Pirmkārt, jau to nozīmīgāko, ko Latvija var Armēnijai dot, un tā ir mūsu eirointegrācijas pieredze. Otrkārt, es gribu uzzināt prezidenta viedokli par šī reģiona sadarbības perspektīvām. Reģiona, kurā ir samilzušas daudzu valstu intereses. Jo mēs nedrīkstam tikai raudzīties uz katru valsti atsevišķi. Ja salīdzina šo reģionu ar mūsu reģionu, kur ir ļoti veiksmīga sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm — tas vairākkārt izskanēja arī manās sarunās šeit, Armēnijā, — un šo reģionu, kur dažādām valstīm ir tik dažādas intereses un kur tieši pēdējās dienās risinās notikumi, kas liek mums uztraukties (es domāju notikumus Gruzijā), tad var secināt, ka Latvijai ir paveicies ar savu reģionu. Taču šis reģions savukārt var būt ļoti perspektīvs no energoresursu viedokļa. Protams, mēs ar prezidentu pārrunāsim arī citus jautājumus. Mums ir svarīga Armēnijas pozīcija mūsu eirointegrācijas jautājumā, bet īpaši interesanti ir tas, ka Armēnija atbalsta arī Latvijas virzību uz NATO, šo, kā viņi saka, Latvijas izvēli. Protams, Armēnija nav NATO valsts, bet, jo vairāk valstu ar izpratni izturēsies pret mūsu ārpolitikas mērķiem, jo labāk būs Latvijai.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Par vizīti

Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš 5. novembrī, sākot darba vizīti Armēnijā, tikās ar Armēnijas ārlietu ministru Vartanu Oskanjanu.

Tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējo attiecību perspektīvas, sadarbības iespējas starptautiskajās organizācijās, kā arī notika informācijas apmaiņa par situācijas attīstību Baltijā un Dienvidkaukāzā pēc 11. septembra terora aktiem ASV.

Runājot par divpusējām attiecībām, gan I. Bērziņš, gan V. Oskanjans atzīmēja: lai gan starpvalstu attiecības līdz šim nav bijušas pietiekami aktīvas, abas puses ir gatavas intensificēt sadarbību tādās jomās kā līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, ekonomisko kontaktu aktivizēšana, sadarbības attīstīšana cīņā ar starptautisko terorismu un organizēto noziedzību.

Tikšanās ietvaros pārrunāti reģionālās sadarbības jautājumi, aktualitātes abu valstu ārpolitikā. I. Bērziņš informēja par Latvijas paveikto virzībā uz ES un NATO. Savukārt V. Oskanjans izklāstīja Armēnijas redzējumu par situācijas attīstību Dienvidkaukāzā un reģionā kopumā, kā arī pauda Armēnijas viedokli Kalnu Karabahas jautājumā.

Sarunas gaitā notika viedokļu apmaiņa par 11.septembra terora aktu ietekmi uz Baltijas un Dienvidkaukāza reģionu. Ministri atzīmēja, ka Latvija un Armēnija pilnībā ir pievienojušās starptautiskajai sabiedrībai tās cīņā pret terorismu, kā arī informēja par konkrētajiem pasākumiem, ko veic katra valsts šajā jomā.

Tikšanās laikā ministri arī uzsvēra nepieciešamību ciešāk sadarboties tādās starptautiskajās organizācijās kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, ANO, Eiropas Padome. Īpaši tika uzsvērta veiksmīgās sadarbības pieredze Eiropas Padomes ietvaros, kad Latvijas prezidentūras laikā Armēnija tika uzņemta šajā organizācijā.

Indulis Bērziņš tikās arī ar Armēnijas Nacionālās sapulces priekšsēdētāju Armenu Hačatrjanu, kā arī ar Latvijas un Armēnijas parlamentārās sadarbības grupas pārstāvjiem, kuru vada Armēnijas parlamenta lielākās pozīcijas frakcijas vadītājs.

Tikšanos laikā pārrunātas sadarbības iespējas starp abu valstu parlamentāriešiem, kā arī iespējas Armēnijas parlamentam pārņemt Baltijas valstu pieredzi likumdošanas veidošanā, lai veicinātu sadarbību ar Eiropu.

Sarunu gaitā notika viedokļu apmaiņa par demokrātijas attīstības modeļiem. Armēnijas parlamenta deputāti informēja, ka Armēnijā notiek diskusija par parlamentāras vai prezidentālas republikas modeli nākotnē, kur parlamentārās republikas modeļa piekritēju pozīcija tiek balstīta uz Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas, pieredzi. I.Bērziņš šajā aspektā uzsvēra, ka katrai valstij pašai ir jāizlemj, kādu valsts pārvaldes modeli veidot. Tajā pašā laikā ministrs atzīmēja, ka līdzīga rakstura diskusijas notiek arī Latvijā, un pauda viedokli, ka Latvijas konstitūcija ir sevi pierādījusi kā drošu balstu sarežģīto reformu procesu gaitā un nav nepieciešamības to mainīt.

Ministrs informēja Armēnijas parlamentāriešus par sabiedrības integrācijas programmu, puses arī pārrunāja diasporas stāvokli abās valstīs.

Ārlietu ministrijas preses centrs