Kartupeļu cenas labas. Bet — ja rokam dziļāk?

Nobeigums. Sākums “LV” Nr. 157, 01.11.2001.

Dr. oec. Visvaldis Pirksts — “Latvijas Vēstnesim”

Un nav noslēpums, ka daudzi pircēji deva priekšroku miltainajiem vecā gada bumbuļiem un pagāja garām jaunajai ražai, no kuras laba daļa bija saņēmusi pārlieku slāpekļa devu (pārbaudīts līdzeklis svara palielināšanai) un tādēļ bija ūdeņaina un negaršīga, bet lēnā un ilgstošā lejupslīde (24 — 22 — 21 — 18 — 10 sant./kg) izskaidrojama ar to, ka augstākā cena (24 sant./kg) bija par zemu un lielākā daļa kartupeļu audzētāju šoreiz nolēma pagaidīt un pelnīt ar ražas pieaugumu.

1998.gadā cenu pieaugums sākās agrāk (jūnija 1. pusē) no daudz augstāka līmeņa (15 sant./kg), bija krietni garāks (līdz jūlija 2. pusei) un sasniedza visaugstāko līmeni pēdējos piecos gados (38 sant./kg). Arī lejupslīde bija tikpat ilga (līdz augusta 2. pusei), tikpat strauja (no 38 uz 27, uz 18, uz 12 sant./kg). Izveidojās vienādsānu trīsstūris, tādēļ var uzskatīt, ka 1998.gadā cenu dinamika arī vidusdaļā atbilda tradicionālajām izmaiņām.

1999.gadā cenu pieauguma sākums sakrita ar 1998.gadu (jūnija 1. puse), starts bija no nedaudz zemākas pozīcijas (14 sant./kg), bija tikpat ilgs (līdz jūlija 2. pusei) un nedaudz zemāks (tikai 32 sant./kg). Lejupslīdes 1. posms izrādījās ļoti stāvs (līdz 20 sant./kg), bet turpinājumā — daudz izlīdzinātāks (līdz 13 sant./kg un 12 sant./kg). Šī iemesla dēļ izveidojās konuss, kura smaile tiecās uz labo pusi.

2000.gadā kartupeļu cenas sāka palielināties ļoti agri — jau maija 1.pusē, taču jāšaubās, vai te vainojama jaunās ražas parādīšanās tirgū. Ticamāk, ka šo nelielo kāpumu (no 8 sant./kg un tad uz 11 sant./kg) izsauca veco krājumu samazināšanās un neliels jaunās ražas ievedums no citām zemēm. Tādēļ jādomā, ka arī 2000.gada jaunās ražas iedarbība sākās jūnija 1. pusē. Izejas pozīcija atradās zemāk nekā iepriekšējos gados (tikai 11 sant./kg). Divos piegājienos tika sasniegta virsotne, kas šoreiz atradās vēl zemāk (30 sant./kg) nekā iepriekšējā gadā. Cenu lejupslīde bija lēzenāka, jo ilga trīs periodus (līdz augusta 2.pusei), tādēļ šoreiz konuss svērās uz kreiso pusi.

Arī 2001.gadā cenu kāpums startēja maija 2.pusē, bija ilgāks nekā iepriekšējos gados (virsotni sasniedza tikai jūlija 2. pusē), tā bija vēl zemāka nekā iepriekšējā gadā (28 sant./kg), taču lejupslīdei vajadzēja īsāku laiku (divus periodus), jo tā apstājās septembra 1.pusē vēl nepieredzēti augstā līmenī (15 sant./kg). Tā rezultātā 2001.gada kartupeļu cenu kāpuma un krituma līkne tikai ļoti nosacīti atgādināja konusu, jo tās smaile bija stipri novirzīta pa labi. Var teikt, ka tā bija visai līdzīga 1997.gada cenu līknes spoguļattēlam.

Cenu līknes noslēguma daļā (augusta 2. puse — decembris) noviržu bija vismazāk, taču arī šeit gads no gada atšķīrās.

1997.gada septembra 1.pusē pēc negaidīta un grūti izskaidrojama palēciena (no 10 sant./kg uz 14 sant./kg) cenu līkne ieņēma iepriekšējo pozīciju un tālāk pakāpeniski paaugstinājās, it kā sagatavojot pamatu klasiskajam cenu pacēlumam nākamajā pavasarī.

1998.gadā mēģinājums paaugstināt kartupeļu cenu notika nedaudz vēlāk — septembra 2.pusē, taču, gluži kā gadu iepriekš, pēc divām nedēļām tā atkal pazeminājās, lai pēc tām sāktu minimālu, pat pārāk pieticīgu pieaugumu.

1999.gadā cenu lejupslīde turpinājās līdz oktobra 1.pusei, sasniedzot nepieredzēti zemu līmeni (8 sant./kg). Sadārdzinājums par 1 santīmu tika nomainīts ar atkārtotu lejupslīdi, un tikai gada beigās tā pacēlās uz 10 santīmiem par kilogramu.

2000.gadā situācija bija līdzīga iepriekšējam rudenim, tikai šoreiz cena jau septembra 2.pusē noslīdēja līdz 8 sant./kg, oktobra 2. pusē īslaicīgi paaugstinājās uz 9 sant./kg, taču tūliņ — jau decembrī — atkal noslīdēja līdz 8 sant./kg — vēl neredzēti zemam līmenim šajā laikā.

2001.gadā cenu lejupslīde apstājās septembra 1.pusē ļoti augstā līmenī — 15 sant./kg. Arī septembra 2. pusē kartupeļi bija tikpat dārgi. Oktobra 1.pusē iezīmējās cenu kāpums (16 sant./kg), un atsevišķi cenu pacēlumi tirgū uz 20 sant./kg un pat 25 sant./kg liek domāt, ka tuvākajā laikā cenu lejupslīde nav gaidāma.

Interesanti ir salīdzināt atbilstošo ražas gadu rudens–ziemas mēnešu cenas ar ziemas–pavasara mēnešu cenām. Var apgalvot, ka 1997.gada rudenī un 1998.gada pavasarī cenu kāpuma dinamika bija ļoti tuva ilggadējām cenu izmaiņām. No 10—11 sant./kg rudenī tās pieauga līdz 15—17 sant./kg pavasarī un mudināja iedzīvotājus rudenī iegādāties krājumus ziemai un pavasarim. Diemžēl šis bija pēdējais ražas gads, kad kartupeļu cenas rosināja audzētājus daļu produkcijas pārdot pavasarī, bet patērētājus, kas varēja un prata pārtikas kartupeļus saglabāt līdz pavasarim, jau rudenī iepirkt šim nolūkam nepieciešamos daudzumus.

1998.gadā cena rudenī gan bija nedaudz augstāka (12—13 sant./kg) nekā gadu iepriekš, taču pavasarī kartupeļi bija tikai par santīmu dārgāki (14 sant./kg), tādēļ var droši teikt, ka tie, kas glabāja kartupeļus pavasara realizācijai, un arī tie, kas rudenī iepirka krājumus visai ziemai, bija zaudētāji.

1999.gadā situācija kļuva pavisam ačgārna. Kartupeļu cena kā rudens–ziemas, tā arī ziemas–pavasara mēnešos bija krietni zemāka un gandrīz vienāda (8—10 sant./kg un 8—11 sant./kg). Kartupeļu audzētājiem nebija jēgas glabāt produkciju līdz pavasarim, un patērētājiem bija izdevīgāk neveidot krājumus, bet pārtikai nepieciešamos daudzumus nopirkt īsi pirms patērēšanas.

2000.gadā atkārtojās tas pats, kas gadu iepriekš, taču šoreiz cenas bija vēl zemākas — 7—9 sant./kg rudenī un 9—10 sant./kg 2001.gada pavasarī.

Šo divu gadu pietika, lai pilsētnieki pārliecinātos, ka laukos uzradušies dīvaini cilvēkmīļi, kas rudenī piedāvāja lētus kartupeļus (8 sant./kg — 1999.gadā un 7 sant./kg — 2000.gadā), glabāja bumbuļus visu garo ziemu, lai pavasarī pārdotu tos tikpat lēti vai par santīmu dārgāk (8 sant./kg — 1999.gadā un 9 sant./kg — 2000.gadā).

Tā rezultātā saprātīgākie pilsētnieki atteicās no kartupeļu krājumu veidošanas, kas samazināja pieprasījumu rudens pusē. Daļa mazdārziņu kopēju, kam ienākumi nelika skaitīt katru santīmu, savukārt nomainīja kartupeļu vagas ar ziedu dobēm vai zālāju platībām un tā palielināja kopējo pieprasījumu kā rudenī, tā pavasarī.

Ilgus gadus pētot un analizējot Latvijas Centrālas statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta mājsaimniecību budžetu statistikas daļas materiālus, esmu nācis pie slēdziena, ka pēdējā laikā kartupeļu patēriņš uz vienu mājsaimniecības locekli pārsniedz vēlamo līmeni un ieņem noteicošu vietu pārtikas patēriņā, sevišķi vissliktāk nodrošināto mājsaimniecību grupā. Izmaksu īpatsvara ziņā galveno pārtikas produktu vidū kartupeļi ieņem tikai 5.vietu (pavisam desmit pozīcijas), taču vissliktāk nodrošināto mājsaimniecību locekļu pārtikas patēriņa energoietilpības nodrošinājumā kartupeļi ir 2.vietā, tikpat svarīga loma kartupeļiem ir ogļhidrātu bilancē (apsteidzot pat cukuru), bet olbaltuma patēriņa segšanā kartupeļi ir ceturtajā vietā.

Pētot izdevumu struktūru dažādi nodrošināto mājsaimniecību grupās, atklājas, ka vislabāk nodrošinātā mājsaimniecību grupa pārtikas produktu iegādei izlieto 3,9 reizes vairāk līdzekļu nekā vissliktāk nodrošināto mājsaimniecību grupa. Kartupeļu patēriņā atšķirība starp galējām mājsaimniecību grupām bija vismazākā — 1,8 reizes.

Kā labās cenas ietekmēs kartupeļu tirgu šoruden?

Baidos, ka nekāda naudas raušana nenotiks, jo sliktāk nodrošināto mājsaimniecību locekļu naudas maciņi diezko biezāki nav kļuvuši. Potenciālie pircēji, kas vairākus gadus iepriekš bija kartupeļus iegādājušies par 7 — 8 sant./kg, šoruden, ieraudzījuši divas vai pat trīs reizes dārgāku preci, apstāsies izvēles priekšā: iegādāties divas reizes mazāk kartupeļu vai iet kartupeļiem garām un meklēt citu, lētāku pārtikas līdzekli.

Pirmajā gadījumā labās cenas dēļ pieprasījums būs samazinājies divas reizes, bet otrajā — kritums vēl iespaidīgāks. Turklāt jāņem vērā, ka bijušais kartupeļu patērētājs, kurš atradis un par labiem atzinis citus pārtikas produktus, vispār var aizmirst kartupeļus.

Labai cenai ir vēl viena vaina — tā pievilina citu zemju kartupeļu audzētājus, kas cenšas savu produkciju pārdot dārgāk nekā pašu pusē. Ir ziņas, ka šovasar arī Lietuvas un Polijas kartupeļu audzētājus laika apstākļi nav lutinājuši, taču, pārlūkojot kolēģu atsūtīto pārskatu par cenām Lietuvas pilsētu tirgos, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe, kas līdz šim rezervēti izturējās pret iespējām ievest kartupeļus no dienvidu kaimiņiem, saņēmusi 20.oktobra datus, kļuva domīga. Un ir pamats. Viļņā kartupeļu cenas svārstījušās no 12,5 līdz 14 sant./kg, Kauņā no 11 līdz 12,5 sant./kg. Uz kurieni skatīsies Jonišķu kartupeļu pārdevējs, kas par savu preci saņēmis 8 — 9,5 sant./kg? Skaidrs, ka uz Rīgu, kur kartupeļi ir dārgāki un attālums mazāks nekā līdz pašu lielpilsētām.

Kā nosargāt vietējo tirgu?

Ar cenu, kurai jābūt tik lielai, lai ieinteresētu kartupeļu audzētājus ražot tirgus produkciju, un savukārt tik mazai, lai patērētāji pirktu kartupeļus. Šādu domu pirms vairākiem gadiem sanāksmē Zemkopības ministrijā izteica zinīgais kartupeļu audzētājs Heinrihs Pavlovskis (diemžēl viņa vairs nav mūsu vidū) no Jelgavas rajona Cenu pagasta. Vēl viņš piebilda: kārtīgiem kartupeļu audzētājiem robežsargi un muita nav vajadzīgi, jo viņu vietā darbosies cena. Viņš pat minēja aptuvenus skaitļus: 6 — 10 sant./kg rudenī un 10 — 15 sant./kg pavasarī. Protams, šajā gadījumā ļoti būtiska ir ražība: vismaz 250 cnt/ha un vairāk.

Šoruden šo pašu domu atkārtoja kāds kartupeļu audzētājs, kas savu pieredzi sācis slīpēt jau lielsaimniecību laikā. Tagad viņš savā saimniecībā aprūpē arī pārdesmit hektāru kartupeļu. Aizvadītā vasara nekādas sevišķas problēmas neesot sagādājusi, jo, jau izsenis ievērojot, ka kartupeļu vagas jāveido tādā virzienā, lai liekais mitrums nespētu uzkrāties, devis kartupeļiem to, kas tiem pienākas, arī no lakstu puves pasargājis. Pretim saņēmis 305 centnerus no hektāra.

Pārsteidzies ar realizāciju, jo izmantojis katru iespēju pārdot kartupeļus. Vidēji par katru kilogramu saņēmis vairāk nekā 11 santīmu, taču neuztraucas, ka tirgus produkcijas vairs nav. Ar ieņemto pietiekot kartupeļu ražošanas paplašināšanai. Ļoti kritiski vērtē jēdzienu “laba cena”, jo uzskata, ka jāliek strādāt katram hektāram, lai iegūtu pietiekami daudz produkcijas un vajadzīgā brīdī varētu manevrēt ar maksu par kilogramu vai tonnu. Mans sarunu biedrs ir paškritisks, vaino sevi un pārējos kartupeļu lielaudzētājus organizatoriskā neizdarībā, jo bez kārtīgas kartupeļu audzētāju apvienības vai kaut kā līdzīga pie laba gala netikt. Ļoti atzinīgi vērtē “Tirgus un cenu apskatu”, kas noderot arī citu kultūru realizācijas problēmu risināšanā. Un ir ļoti nikns par manu prognozi, ka labo cenu dēļ nākamā pavasarī daudzās piemājas zemēs un personīgajās palīgsaimniecībās (arī mazdārziņos) atsāks kartupeļu stādīšanu un tirgū pieaugs neprognozējamās produkcijas apjomi.

Lūk, ko dara labas cenas.

Vai tās maz var saukt par labām?

Kartupeļu cenas Rīgas pilsētu tirgos (Ls/kg)

Dati: LTVC