Latvijā turpināsies ekonomiskā izaugsme

Vakar bija SVF misijas pēdējā darbadiena Rīgā

Sarunā ar Ministru prezidentu

Vakar, 5.novembrī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) Latvijā misijas pārstāvjiem. Tā bija SVF misijas pēdējā darba diena Rīgā.

SVF pārstāvji uzsvēra Latvijas līdzšinējos lieliskos sasniegumus un progresu, kā arī izteica pārliecību, ka Latvija spēs īstenot Latvijas valdības un SVF memorandā noteiktos kritērijus 2001. gadam. Tā kā nav panākta vienošanās par 2002. gada budžeta deficīta līmeni, misija nenoslēgs programmas apskatu, bet atliks to un atgriezīsies 2002.gada aprīlī, lai, ņemot vērā konkrētos ieņēmumu izpildes rādītājus un budžeta deficīta līmeni pirmajos divos 2002.gada ceturkšņos, izvērtētu un no jauna diskutētu par budžeta deficīta līmeni 2002.gadam.

Tiekoties ar finansu ministru

Pagājušopiektdien, 2.novembrī, finansu ministram Gundaram Bērziņam bija noslēdzošā tikšanās ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misiju Latvijā. SVF misija vakar, 5.novembrī, vēl tikās ar Ministru prezidentu un Latvijas Bankas prezidentu.

Finansu ministrs G.Bērziņš kopumā ir gandarīts par sadarbību ar Starptautisko valūtas fondu, kā arī par konkrētajām sarunām ar fonda pārstāvjiem:

“Šā gada apņemšanās Latvija pilda ļoti labi, mūsu rādītāji ir pat labāki, nekā plānots, un par šiem jautājumiem mums nav pilnīgi nekādu domstarpību ar Starptautisko valūtas fondu.

Arī jautājumos par sadarbību nākamajā gadā un Latvijas valdības plāniem 2002.gadam ir abu pušu vienprātība daudzos nozīmīgos jautājumos, un ir panāktas daudzas vienošanās,” norāda finansu ministrs.

Smagākais Latvijas un SVF sarunu jautājums ir paredzamais 2002.gada valsts budžeta fiskālā deficīta līmenis. Finansu ministrs uzsver, ka pašlaik jau ir grūti ierobežot vai samazināt izdevumus budžeta pozīcijām, jo budžets jau iesniegts Saeimā, bet izdevumu samazināšana prasītu pamatīgu budžeta projekta pārstrādi, turklāt visi izdevumi ir argumentēti un nozīmīgi.

G.Bērziņš norāda, ka nākamajam gadam ir veidoti trīs iespējamie makroekonomiskās attīstības scenāriji — pesimistiskais, bāzes un optimistiskais. Budžeta projekta pamatā ir bāzes scenārijs, jo valdība nedrīkst plānot pārāk riskantus un optimistiskus ieņēmumus laikā, kad visa pasaule ziņo par negatīvām ekonomikas attīstības iezīmēm.

Finansu ministrs tomēr ir pārliecināts, ka Latvijā arī nākamgad turpināsies straujie ekonomiskās izaugsmes tempi, tādēļ valdība centīsies darīt visu, lai būtu labi budžeta izpildes rādītāji.

Finansu ministrijas preses dienests

Par SVF misijas rezultātiem

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) misija Johannesa Millera vadībā, kas uzturējās Latvijā pēdējās divas nedēļas, vakar, 5. novembrī, pabeidza sarunas ar Latvijas valsts institūciju pārstāvjiem par Latvijas ekonomisko situāciju un par to, kā tiek pildīta “stand–by” vienošanās starp Latviju un SVF. 31.oktobrī un 1.novembrī sarunās piedalījās SVF Eiropas II departamenta direktors Džons Odlings–Smī.

Misija atzīmēja, ka Latvijas valdība un Latvijas Banka ir veiksmīgi īstenojušas SVF programmā paredzēto politiku, kas aprakstīta ar 2001.gada 21.martu datētajā Ekonomiskās politikas memorandā. Tā rezultātā reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad varētu būt 7%, saglabājoties zemai inflācijai un samazinoties Latvijas atkarībai no ārējiem satricinājumiem. Visi izpildes kritēriji, kas bija noteikti uz 2001.gada jūnija un septembra beigām, ir izpildīti, un liekas, ka vadībai izdosies izpildīt arī attiecīgos uz 2001.gada decembra beigām noteiktos mērķus. Misija ir apmierināta arī ar Latvijas veikumu.

Taču pašreizējos apstākļos, ņemot vērā neskaidro situāciju ārējā vidē, SVF nevar atbalstīt deficītu 2,5 procentu apjomā no IKP, kas iestrādāts Saeimai iesniegtajā 2002.gada budžeta projektā. Tā rezultātā patlaban nevar pabeigt sarunas par pirmo programmas pārskatu, bet tās varētu atsākties 2002.gadā. Sarunas varētu tikt atsāktas, ja tiks veiksmīgi pildīts budžets, 2002.gada 1.ceturksnī, un viens no faktoriem būtu iekasēto ieņēmumu pārsniegums pār prognozēto apjomu.

Šajā sakarā J.Milleram adresētajā vēstulē Latvijas valdība ir piekritusi 2002.gada pirmajiem diviem ceturkšņiem noteikt fiskālā deficīta mērķus, kas atbilst gada deficīta līmenim 1,5 procenti no IKP. Arī Latvijas Banka ir piekritusi šiem ceturkšņiem noteikt monetāros mērķus, kas atbilstu piesardzīgai makroekonomiskajai politikai. Bez tam vēstulē aprakstīti pasākumi, kas veicami, īstenojot strukturālo reformu programmu.

Adalberts Knebls, SVF vecākais pastāvīgais pārstāvis Latvijā un Igaunijā