Par Lielo kapu sakārtošanu

Kapu konsultatīvā padome atzinusi, ka ir pāragri atjaunot kapu statusu Lielajiem kapiem. Padomes locekļi uzskata, ka Rīgas pašvaldībai būtu jāpiešķir līdzekļi, lai varētu pabeigt kapu inventarizāciju, kā arī jāizstrādā detalizēts Lielo kapu rekonstrukcijas projekts. Patlaban Lielie kapi ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, un tos apsaimnieko pašvaldības uzņēmums “Rīgas dārzi un parki”. Taču īpašuma tiesības uz Lielajiem kapiem un Jēkaba kapiem ir atjaunotas Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), kas izstrādājusi Lielo kapu rekonstrukcijas pamatkoncepciju, iesakot kapu statusa atjaunošanu. LELB uzņēmums “Pastorāts” ir sācis Lielajos kapos ietilpstošo Jēkaba kapu sakopšanu. Ar LELB atbalstu Augšāmcelšanās evaņģēliski luteriskā draudze atjaunojusi Lielo kapu kapelu, bet Kristus evaņģēliski luteriskā draudze — Jēkaba kapu kapelu. Abās kapelās regulāri notiek dievkalpojumi, un draudzes turpina to remontu un restaurāciju, kā arī cenšas uzturēt kārtībā kapsētas apkārtni. Taču kapi vienlaikus tiek izmantoti kā rīdzinieku atpūtas un suņu pastaigu vieta, kapu pieminekļi ir izvazāti, turpinās atlikušo pieminekļu demolēšana. Daļa Lielo kapu pieminekļu atrodas pieminekļu noliktavās, bet nav veikta to pilnīga inventarizācija un konservācija. Vienlaikus Lielajos kapos tiek uzstādīti jauni piemiņas akmeņi, nesaskaņojot šo darbību ar kapu īpašnieci LELB.

Lielajiem kapiem ir sena un bagāta vēsture. Krievijā no 1770. gada līdz 1772. gadam plosījās mēris, un, lai izbeigtu tā izplatību, Katrīna II ar 1772. gada 18. decembra ukazu aizliedza mirušos pēc viduslaiku tradīcijas apglabāt baznīcās un to tuvumā. Saskaņā ar ukazu, kuru Rīga saņēma 1773. gada 23. februārī, kapsētām vajadzēja atrasties vismaz 300 asu attālumā ārpus pilsētas. Smilšu kalnos aiz toreizējiem Raunas vārtiem tika ierādīta teritorija Pilsētas kapu izveidei, kuros bija nodalījumi visām Rīgas luterāņu draudzēm un pareizticīgo Pokrova draudzei. Gadu gaitā šie nodalījumi saplūda un izveidojās vairāk nekā 35 ha liela kapu teritorija.

Lielajos kapos apglabāti ievērojami sabiedriskie un kultūras darbinieki Johans Kristofs Broce, Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons, Kārlis Mīlenbahs, Nikolajs Alunāns, arhitekti Kristofs Hāberlands, Jānis Frīdrihs Baumanis, Kristaps Morbergs, Augusts Malvess, Gustavs Ferdinands Hilbigs, Johans Daniels Felsko, Reinholds Šmēlings, gleznotāji Jānis Roze, Arturs Baumanis, Voldemārs Zeltiņš, Jāzeps Grosvalds, kā arī ievērojami zinātnieki un mediķi Oto Hūns, A.Canders, Levis of Menārs.