Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.1. Ārējā ekonomiskā vide “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP sadalījumā pa nozarēm “LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP izlietojums “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Maksājumu bilance, miljonos latu,

Maksājumu bilance, % no IKP “LV” Nr.151, 23.10.2001.

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo

kritēriju īpatsvari atbilstoši likumam

“Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins

2002. gadam, Ls “LV” Nr.152, 24.10.2001.

3. Ieņēmumu analīze “LV” Nr.153, 25.10.2001.

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)

un nodokļu parādu summas “LV” Nr.154, 26.10.2001.

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi “LV” Nr.154, 26.10.2001.

Valsts Investīciju programma

2002.-2004. gadam, milj. latu

6. Valsts saistības un fiskālie riski

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu

prognoze 2001.-2006. gadam

Ārējā parāda prognoze 2002/2006

Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un

apkalpošanas izdevumu prognoze 2002-2006

Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns

2002. gadam (prognoze)

Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska

novērtējums

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā

(prognoze)

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts

galvotiem aizdevumiem 2001.- 2006. gadā

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti

valsts budžeta likumprojekta paketē

Nobeigums. Sākums — “LV” 23.10.2001., Nr.151; “LV” 24.10.2001., Nr.152; “LV”25.10.2001., Nr.153; “LV” 26.10.2001., Nr.154;

“LV” 30.10.2001., Nr.155; “LV” 31.10.2001., Nr.156; “LV” 01.11.2001., Nr.157; “LV” 02.11.2001., Nr.158; “LV” 07.11.2001., Nr.160

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

02.00.00 programma “Izglītība” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	5 673,2	55,7	307,8	5 925,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	5 224,0	44,5	307,8	5 487,3
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	449,2	11,2		438,0
Izdevumi — kopā	5 684,8	67,3	307,8	5 925,3
Fiskālā bilance	-11,6
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma
samazinājums (+), palielinājums (-)	11,6

Kultūrizglītība ietver profesionālo vidējo izglītību un augstāko izglītību mūzikā, mākslā un horeogrāfijā. Galvenais mērķis: mūsdienīga darba tirgus vajadzībām un reģionu attīstībai atbilstīgas kultūrizglītības sistēmas darbības nodrošināšana, kas sagatavotu konkurētspējīgus speciālistus kultūras, un kultūrizglītības nozarē.

Apakšprogramma “Profesionālā izglītība” aptver 15 izglītības iestādes, no kurām 7 atrodas Rīgā, bet 8 — citās lielākajās pilsētās.

Mērķis:

· sagatavot konkurētspējīgus speciālistus kultūras, kultūrizglītības nozarēm un tautsaimniecībai,

· sagatavot audzēkņus izglītības turpināšanai un kvalifikācijas pilnveidei mākslu un humanitāro zinātņu augstskolās un pašizglītībai mūža garumā.

Apakšprogramma nodrošina vispārējās vidējās izglītības ieguvi un 3.–4. līmeņa profesionālo kvalifikāciju mākslas, dizaina, mūzikas, horeogrāfijas, kultūras menedžmenta un citu kultūras nozaru specialitātēs.

Apakšprogrammas “Augstākā izglītība” ietvaros tiek izglītoti nākamie mākslinieki, dizaineri, mūziķi, mākslas pedagogi, kultūras menedžeri, starptautisko kultūras sakaru speciālisti, teātra, masu mēdiju, mākslas un citu kultūrnozaru speciālisti, kritiķi un akadēmiski izglītoti pētnieki.

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumi 11,2 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 9,6 tūkst. latu — apakšprogrammā “Kultūrizglītības nozares pārvalde” plānots ieņēmumu samazinājums sakarā ar to, ka pašvaldības par metodisko norādījumu iespiešanu mūzikas un mākslas skolām norēķinās ar tipogrāfiju bez Kultūrizglītības nozares pārvaldes starpniecības.

· 1,8 tūkst. latu — apakšprogrammā “Profesionālā izglītība” plānots ieņēmumu samazinājums no maksas par mācībām, sakarā ar maksas audzēkņu skaita samazināšanos.

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

· 34,5 tūkst. latu Mūzikas un Mākslas augstskolu akreditācijas programmām piešķirtie līdzekļi un Mākslas akadēmijai piešķirtie līdzekļi fasādes, balkonu un notekcauruļu atjaunošanai.

· 10 tūkst. latu Latvijas Mākslas akadēmijas ēkas daļas, kurā līdz 1998. gadam atradās J. Rozentāla mākslas koledža, remonta izdevumi.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 82,7 tūkst. latu programmai “Izglītība” — minimālās algas palielinājums no 2001. gada 1. jūlija,

· 200,5 tūkst. latu pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai posmā no 2001. gada 1. septembra nodrošināšanai 2002. gadā,

· 20 tūkst. latu J. Mediņa Rīgas mūzikas koledžas telpu nomai.

Citas izmaiņas:

· 4,6 tūkst. latu līdzekļu iekšējā pārdale starp apakšprogrammām — Kultūrizglītības centra funkciju un darbības nodrošināšanai.

 

03.00.00 programma “Filmu nozare” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	581,3	5,0	53,8	630,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	574,3	5,0	53,1	622,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	7,0		0,7	7,7
Izdevumi — kopā	581,3	5,0	53,8	630,1

Programmas “Filmu nozare” mērķis nacionālās filmu mākslas attīstība. Tās galvenie uzdevumi: atbalstīt mākslinieciski vērtīgu filmu ražošanu, izplatīšanu un demonstrēšanu, kultūrvēsturiskas nozīmes filmu un materiālu saglabāšana. Latvijas filmu kultūras izplatīšana ārzemēs u.c.

Resursi:

Palielinājums:

· 0,7 tūkst. latu maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu pieaugums plānots no filmu realizācijas.

Izdevumi:

Samazinājums:

Vienreizējie izdevumi:

· 5,0 tūkst. latu — filmas “Arivederci Roma” uzņemšanas pabeigšana.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 0,7 tūkst. latu novirzīti kārējiem izdevumiem — komunālo pakalpojumu apmaksai.

· 0,2 tūkst. latu sakarā ar minimālās darba algas palielināšanu no 2001. gada 1. jūlija.

· 48,1 tūkst. latu dalībai programmā “Media Plus”, dalības maksai un koordinācijas centra izveidei.

Citas izmaiņas:

· 4,8 tūkst. latu sakarā ar līdzekļu iekšējo pārdali starp apakšprogrammām — Latvijas Nacionālā kinematogrāfijas centra funkciju un darbības nodrošināšanai.

04.00.00 programma “Kultūras lietu pārvalde un vadība” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	881,8	333,7	38,3	586,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	675,3	165,0	38,3	548,6
Ārvalstu finansu palīdzība	206,5	168,7		37,8
Izdevumi — kopā	881,8	333,7	38,3	586,4

Kultūras ministrijas galvenais uzdevums ir izstrādāt, īstenot un koordinēt vienotu valsts iekšējo un ārējo politiku un stratēģiju kultūras un kultūrizglītības jomā, nodrošināt Latvijas kultūras procesa nepārtrauktību un kultūridentitātes saglabāšanu.

Apakšprogrammas “Valsts kultūras inspektori” ietvaros tiek īstenots mērķis veidot un koordinēt valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku Latvijas novados.

Apakšprogrammas “Līdzdalība ES programmā Leonardo da Vinci” mērķis Eiropas Kopienas vienotas arodizglītības politikas īstenošana. Uzdevums ir nodrošināt izglītību, apmācību un profesionālo orientāciju mūža garumā, kas visām sabiedrības grupām rada iespējas atrast savu vietu darba tirgū. Programmas darbības jomas ir arodizglītības sistēmas pilnveide, augstskolu un uzņēmumu sadarbības veicināšana, atbalsts valodu apguvei, zināšanu attīstībai un inovāciju izplatīšanai.

Resursi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 168,7 tūkst. latu Phare projekta “Integrācija ES likumdošanas saskaņošanai”.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 165 tūkst. latu — Latvijas Nacionālās operas piebūves pirmās kārtas pabeigšana 2001. gadā.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 8,4 tūkst. latu divu papildu auditoru štata vienību darbības nodrošināšanai;

· 0,7 tūkst. latu sakarā ar minimālās darba algas palielinājumu no 2001. gada 1. jūlija.

Citas izmaiņas:

· 29,2 tūkst. latu sakarā ar līdzekļu iekšējo pārdali starp apakšprogrammām — kultūrpārvaldības funkciju un darbības nodrošināšanai.

06.00.00 programma “Valsts arhīvu sistēma” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 683,0		79,1	2 762,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 101,2		21,0	2 122,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	581,8		58,1	639,9
Izdevumi — kopā	2 722,9	39,9	79,1	2 762,1
Fiskālā bilance	-39,9
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma
samazinājums (+), palielinājums (-)	39,9

Valsts arhīvu darbību regulē 1991. gada 26. martā pieņemtais likums “Par arhīviem”. Mērķis ir vienotas arhīvu sistēmas izveidošana — visu arhīvu iekļaušana Latvijas nacionālā arhīva fondā.

Valsts arhīvu galvenās funkcijas:

· esošo dokumentu saglabāšana un izmantošana;

· noteikt arhīvu komplektēšanas politiku, veikt Latvijas Nacionālais arhīva fonda dokumentu uzraudzību un kontroli no dokumentu rašanās brīža līdz to pieņemšanai valsts arhīvu glabāšanā.

Likums nosaka, ka Latvijas Nacionālais arhīva fonds sastāv no valsts arhīvu fonda dokumentiem, sabiedrisko organizāciju un citu juridisko personu darbības rezultātā uzkrātiem informatīvi vērtīgiem dokumentiem un fizisko personu un viņu ģimenes vai dzimtas dzīves un darbības laikā uzkrātiem informatīvi vērtīgiem dokumentiem. 2002. gadā plānots palielināt salīdzinājumā ar 2001. gadu visu arhīvu fiziski glabājamo vienību skaitu par 7 miljoniem.

Resursi:

Palielinājums:

· Maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu palielinājums plānots 58,1 tūkst. latu kārtējiem izdevumiem.

Izdevumi:

Palielinājums:

Pavisam — 79,1 tūkst. latu, tajā skaitā:

Regulārie izdevumi:

· 54,4 tūkst. latu paredzēti kārtējiem izdevumiem sakarā ar pašu ieņēmumu palielināšanos.

· 21,0 tūkst. latu sakarā ar minimālās darba algas palielinājumu no 2001. gada 1. jūlija (rēķinot uz gadu);

Citas izmaiņas:

· 3,7 tūkst. latu izdevumus kapitālajām iegādēm.

Speciālais budžets

05.00.00 programma “Kultūrkapitāla fonds” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Ieņēmumi	2 272,8	243,9	2 504,1	4 533,0
Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi	2 272,8	243,9	2 504,1	4 533,0
Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par
alkoholiskajiem dzērieniem	1 608,6	243,9		1 364,7
Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par
tabakas izstrādājumiem	664,2		43,8	708,0
Ieņēmumi no izložu un azartspēļu
nodokļa un nodevas			2 460,3	2 460,3
Izdevumi — kopā	2 272,8	243,9	2 504,1	4 533,0

Kultūrkapitāla fonds ir valsts bezpeļņas akciju sabiedrība, kuras mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu. Fonda uzdevums ir pēc konkursos iesniegto projektu izvērtēšanas finansiāli atbalstīt kultūras un mākslas projektus, to finansēšanas līgumu slēgšanu, jaunu kultūras un mākslas finansēšanas programmu izstrāde, veicināt starptautisko sakaru attīstību, Latvijas mākslas un kultūras popularizēšanu pasaulē. Kultūrkapitāla fonds 2000. gadā izskatījis 3 486 iesniegtos kultūras un mākslas projektu pieteikumus par kopējo pieprasīto summu 11,3 milj. latu un atbalstījis 1 752 projektus, piešķirot finansējumu 2,1 milj. latu apmērā. 2001. gadā notikuši divi kultūras projektu konkursi un no 802 projektiem finansiāli atbalstīts 461 projekts par kopējo summu 653,2 tūkst. latu.

Kultūrkapitāla fonds 2002. gadā plāno līdzekļus izlietot tiem pašiem mērķiem kā iepriekšējos gados — finansiālā atbalsta sniegšanai visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstībai un kultūras mantojuma saglabāšanai. Ievērojot to, ka līdzekļi 2002. gadā, salīdzinot ar 2001. gadu, ir ieplānoti divreiz lielākā apjomā, Kultūrkapitāla fondam būs iespēja finansiāli atbalstīt ievērojami lielāku projektu skaitu.

Resursi:

Samazinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

· 243,9 tūkst. latu ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, atbilstoši plānotajiem ieņēmumiem.

Palielinājums:

Īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi:

Pavisam — 2 504,1 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 2 460,3 tūkst. latu jeb 50% no ieņēmumiem no izložu un azartspēļu nodokļa un nodevas, atbilstoši 2001. gada 20. jūnija Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par izlozēm un azartspēlēm” un likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”;

· 43,8 tūkst. latu ieņēmumi no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, atbilstoši plānotajiem ieņēmumiem.

23 Valsts zemes dienests

Pamatbudžets

Valsts zemes dienesta uzdevumus nosaka likums “Par Valsts zemes dienestu” un Valsts zemes dienesta nolikums. Galvenie no tiem ir:

· zemes reformas un zemes privatizācijas īstenošana;

· nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra uzturēšana;

· ģeodēziskā atbalsta tīkla ierīkošana un uzturēšana un gravimetriskā tīkla izveidošana;

· valsts robežas uzmērīšana un valsts teritorijas topogrāfiskā uzmērīšana un kartēšana;

· jūras, gaisa, navigācijas un kontinentālā šelfa kartēšana;

· nekustamo īpašumu inventarizācija un vērtēšana;

· nekustamā īpašuma tirgus datu vākšana un analīze;

· zemes kadastra un ģeogrāfiskās informācijas sistēmas izveides koordinēšana, pārzināšana kā arī valsts iestāžu, pašvaldību, juridisko un fizisko personu nodrošināšana ar šo informāciju;

· Valsts zemes dienesta tehniskās bāzes uzturēšana;

· zemes pārraudzības un zemes lietošanas kontrole u.c.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	13 996,9	616,6	516,5	13 896,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	5 506,5	616,6	516,5	5 406,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	8 490,3			8 490,3
Izdevumi — kopā	13 996,9	616,6	516,5	13 896,8

01.00.00 Vispārējā vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 644,6	486,2		1 158,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 644,6	486,2		1 158,4
Izdevumi — kopā	1 644,6	486,2		1 158,4

Programmas pamatuzdevums ir nodrošināt Latvijas Republikas likumā “Par valsts zemes dienestu” noteikto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu, radīt un nostiprināt visaptverošu zemes pārvaldes sistēmu.

Veidojot budžeta projektu 2002. gadam ņemtas vērā Valsts zemes dienestam ar likumu “Par Valsts zemes dienestu” noteikto uzdevumu prioritāšu izmaiņas saistībā ar panākto progresu zemes reformas realizācijas gaitā un ņemot vērā valsts pārvaldes, pašvaldību u.c. juridisko personu prasības kadastra, kartogrāfiskās, ģeodēziskās u.c. informācijas saņemšanai. Paredzēts, ka finansējums, lai nodrošinātu konkrētās pašvaldības teritorijā izveidoto teritoriālo dienestu darbinieku uzdevumu izpildi, kas saistīts ar zemes uzmērīšanu, īpašuma formēšanu, kadastra kārtošanu, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbiem, tiek pārcelts uz 02.00 programmu.

Izdevumi:

Samazinājums:

Strukturālās izmaiņas (funkciju pārskatīšanas rezultāts):

· 486,2 tūkst. latu — finansējums 349 štata vienībām, kas pārcelts uz programmu 02.00.00.

02.00.00 Valsts finansētie nekustamā īpašuma valsts kadastra

(grafiskās un teksta daļas), zemes uzmērīšanas,

nekustamā īpašuma formēšanas, valsts ģeodēzijas

un kartogrāfijas darbi tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 414,8	1,0	508,9	2 922,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 414,8	1,0	508,9	2 922,7
Izdevumi — kopā	2 414,8	1,0	508,9	2 922,7

Atbilstoši jaunām funkcijām un uzdevumiem precizēts programmas 02.00.00 nosaukums “Valsts finansētie nekustamā īpašuma valsts kadastra (grafiskās un teksta daļas), zemes uzmērīšanas, nekustamā īpašuma formēšanas, valsts ģeodēzijas un kartogrāfijas darbi”.

Programmas finansējums, atbilstoši rezultatīvajiem rādītājiem 2002. gadā, nodrošinās šādu uzdevumu izpildi:

· zemes robežu ierādīšanu un uzmērīšanu bijušajiem īpašniekiem, viņu pirmās kārtas mantiniekiem, politiski represētiem un I grupas invalīdiem — 5000;

· Latvijas Republikas satelītkartes mērogā 1:50000 iespiešanu uz 7 lapām;

· 450 geodēziskā atbalsta tīkla punktu ierīkošanu un 1500 punktu uzturēšanu;

· 800 gravimetriskā tīkla punktu izveidošanu, 1000 uzmērīšanas tīkla punktu ierīkošanu;

· Latvijas Republikas topogrāfiskās kartes mērogā 1:50000 sastādīšanu (40 lapas) un iespiešanu (3 lapas); pilnās topogrāfiskās kartes M1:10000 izgatavošanu (50lapas), vienkāršoto topogrāfisko karšu izgatavošanu M 1:10000 valsts nekustamā īpašuma reģistrēšanas, lauku reģistra un aizsargjoslu likuma izpildes vajadzībām (426 lapas);

· adrešu datu reģistrāciju, aktualizāciju un uzturēšanu (1 050 000 adrešu vietas);

· nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra objektu uzturēšanu, aktualizāciju un reģistrāciju (teksta daļa — 3 300 000, grafiskā daļa — 1 700 000);

· Latvijas Republikas teritorijas aerofotografēšanu kartogrāfiskās bāzes materiālu atjaunošanai 16 000 km2.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 1,0 tūkst. latu — izdevumu samazinājums kapitālām iegādēm.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 22,7 tūkst. latu — minimālās algas nodrošināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pilnam gadam (2001. gadā līdzekļi tika paredzēti tikai pusgadam).

Strukturālās izmaiņas (funkciju pārskatīšana):

· 486,2 tūkst. latu — no 01.00 programmas pārceltais finansējums, kas atbilst 349 štata vienībām.

03.00.00 Datorizētie valsts nekustamā īpašuma

un adresu reģistri, valsts kartogrāfijas sistēmas izveide tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	126,0	115,0		11,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	126,0	115,0		11,0
Izdevumi — kopā	126,0	115,0		11,0

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 115,0 tūkst. latu — 2001. gadā tiks pabeigts projekts OP15 “Valsts adrešu reģistra izveidošana” (finansējumu 100 tūkst. latu) un ir uzsākts projekts OP-05 “Nekustamā īpašuma datorizētais reģistrs” (finansējums 26 tūkst. latu). 2002. gadā tiks turpināts tikai investīciju projekts OP-05 “Nekustamā īpašuma datorizētais reģistrs” — 11 tūkst. latu.

04.00.00 Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana,

nekustamā īpašuma nodokļa objektu

un maksātāju datu aktualizācija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 221,2	12,5	5,7	1 214,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 221,2	12,5	5,7	1 214,4
Izdevumi — kopā	1 221,2	12,5	5,7	1 214,4

Mainoties programmas 04.00.00 “Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana” darba uzdevumiem, precizēts programmas nosaukums 04.00.00 “Nekustamā īpašuma masveida kadastrālā vērtēšana, nekustamā īpašuma nodokļu objektu un maksātāju datu aktualizācija”.

Programmā tiek paredzēts pilnībā ieviest un turpmāk uzturēt vienotu nekustamā īpašuma kadastrālās vērtēšanas sistēmu valstī, nodrošināt nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanu un aktualizāciju nekustamā īpašuma valsts kadastrā, nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām, kā arī nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību kopsummu sagatavošanu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozes vajadzībām.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 12,5 tūkst. latu — izdevumu samazinājums kapitālajām iegādēm. 2001. gadā tiek plānots pabeigt valstī izveidot vienotu sistēmu ar nodokli apliekamo nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību noteikšanai, kam bija nepieciešami kapitālie ieguldījumi datorizētās uzskaites sistēmas izveidei. 2002. gadā kapitālie izdevumi tiek plānoti izveidotās datorizētās bāzes uzturēšanai atbilstoši tās noteiktajām tehniskajām prasībām.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 5,7 tūkst. latu — minimālās algas nodrošināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 2001. gadā līdzekļu palielinājums tika paredzēts pusgadam).

05.00.00 Pasūtītāju finansētie zemes uzmērīšanas,

nekustamā īpašuma formēšanas, informācijas apmaiņas,

ģeodēzijas un kartogrāfijas darbi tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	8 590,3	1,9	1,9	8 590,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	100,0	1,9	1,9	100,0
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	8 490,3	1,9	1,9	8 490,3
Izdevumi — kopā	8 590,3	1,9	1,9	8 590,3

Programmas uzdevumi ir:

· zemes reformas, nekustamo īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas procesa gaitā veikt nepieciešamos mērniecības un nekustamā īpašuma vērtēšanas darbus;

· turpināt valsts robežas ģeodēziskos un kartogrāfiskos darbus;

· ēku un būvju tehniskā inventarizācija;

· nekustamā īpašuma individuālā kadastrālā vērtēšana;

· pašvaldību administratīvo robežu izveidošana un topogrāfisko karšu M 1:25000 un 1:50000 izgatavošana civilajām vajadzībām.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 1,9 tūkst. latu — izdevumu samazinājums kapitālajām iegādēm.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 1,9 tūkst. latu — izdevumu palielinājums kārtējiem izdevumiem.

24 Valsts kontrole

Pamatbudžets

“Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla iestāde” (Latvijas Republikas Satversmes 87. pants). Valsts kontroles iekārtu un kompetenci nosaka speciālais likums “Likums par Valsts kontroli”.

Valsts kontrole revidē valsts un pašvaldību mantas (arī finansu līdzekļu) stāvokli un rīcību ar to.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 500,4	123,0	184,8	1 562,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 219,4	28,0	184,7	1 376,1
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	0,8		0,1	0,9
Ārvalstu finansu palīdzība	280,2	95,0		185,2
Izdevumi — kopā	1 500,4			1 562,2

Valsts kontroles galvenie uzdevumi:

· sniegt atzinumus par budžeta finansēto institūciju un pašvaldību gada pārskatiem;

· kontrolēt ārvalstu finansu palīdzību Phare, ISPA, SAPARD, starptautisko institūciju finansu resursu izmantošanu;

· regulāri papildināt revidējušā sastāva zināšanas un profesionālās iemaņas;

· pilnveidot revīzijas metodoloģijas atbilstīgi Starptautiskajiem revīzijas standartiem.

Resursi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 95,0 tūkst. latu — 2002. gadā Phare2000 projekta “Valsts izdevumu vadība” finansējums.

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 0,1 tūkst. latu — nomas maksa par telpu izmantošanu.

Izdevumi:

Samazinājums:

· 28,0 tūkst. latu — (vienreizējie izdevumi) — līdzekļi kapitālajam remontam, kas veikts 2001. gadā.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 1,2 tūkst. latu — minimālās darba algas palielināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) pilnam gadam;

· 132,7 tūkst. latu — 20 štata vienību izveidošanai Valsts budžeta revīzijas departamentā un Pašvaldību revīzijas departamentā (atalgojumiem, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas — 83,2 tūkst. latu, pakalpojumu apmaksai un komandējumam — 9,5 tūkst. latu, darba vietu iekārtojumam un datoru iegādei — 40,0 tūkst. latu), lai nodrošināt likuma “Par budžeta un finansu vadību” 30. panta izpildi.

Funkciju paplašināšanās:

· 50,8 tūkst latu — 5 štata vienību izveidošanai Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentā (atalgojumam, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, darba vietu iekārtojumam, kā arī darbinieku apmācībai), lai nodrošinātu veicamo ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu izlietojuma kontroli atbilstoši Starptautiskajiem revīzijas standartiem un prasībām.

28 Augstākā tiesa

Pamatbudžets

Augstākā tiesa ir Latvijas Republikas tiesu sistēmas pēdējā instance, kura realizē zemāko instanču tiesu pieņemto nolēmumu likumību un pamatotības pārbaudi apelācijas un kasācijas kārtībā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	737,9			737,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	737,9			737,9
Izdevumi — kopā	737,9			737,9

Izdevumi saglabāsies 2001. gada līmenī.

30 Satversmes tiesa

Pamatbudžets

Satversmes tiesa ir neatkarīga tiesu varas institūcija, kas Latvijas Republikas Satversmē un likumā “Satversmes tiesas likums” noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar iepriekš minēto likumu Satversmes tiesas kompetencē nodotās lietas.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	335,8	3,6		332,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	316,7			316,7
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	19,1	3,6		15,5
Izdevumi — kopā	336,8			332,2
Fiskālā bilance	-1,0
Maksas pakalpojumu un citu pašu
ieņēmumu naudas līdzekļu atlikuma
samazinājums (+), palielinājums (-)	1,0

Resursi:

Samazinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 3,6 tūkst. latu — ņemot vērā vienošanos un līguma projektā iekļauto nomnieka finansiālo ieguldījumu ēkas remontos (renovācijas darbi), sākotnēji paredzēta nomas maksas atlaide, līdz ar to samazināta telpu nomas maksa.

32 Prokuratūra

Pamatbudžets

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, un tās galvenais uzdevums ir veikt kriminālvajāšanu, reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu likumā noteiktajā kārtībā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 428,8		418,6	6 847,4
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 419,8		412,6	6 832,4
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	9		6	15
Izdevumi — kopā	6 428,8		418,6	6 847,4

01.00.00 Prokuratūras iestāžu uzturēšana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 025,6		327,6	6 353,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 016,6		321,6	6 338,2
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	9		6	15
Izdevumi — kopā	6 025,6		327,6	6 353,2

Prokuratūras iestāžu darbības galvenie virzieni:

· kriminālprocesā — uzraudzība par krimināllietu ierosināšanas un izziņas stadijām, kriminālvajāšana, valsts apsūdzības uzturēšana visu instanču tiesās;

· uzraudzība pār operatīvo darbu atbilstoši Operatīvas darbības likumam, Valsts drošības iestāžu likumam un Satversmes aizsardzības biroja likumam;

· iesniegumu pārbaude “Prokuratūras likuma” 16. panta noteiktajos gadījumos un piedalīšanās civillietu izskatīšanā likumos paredzētajos gadījumos.

Resursi:

Palielinājums:

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi:

· 6 tūkst. latu — 3 000 latu pieaugums, izvērtējot 2001. gada faktiskos ieņēmumus, tiek plānots no telpu nomas. Ieņēmumi 3 000 latu apmērā tiek plānoti arī no dokumentu kopēšanas saskaņā ar spēkā esošā Kriminālprocesa kodeksa 203., 95., 97. pantos noteikto.

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 172,2 tūkst. latu — palielināti izdevumi atalgojumiem sakarā ar MK noteikumiem Nr. 103 “Noteikumi par minimālo darba algu” un sakarā ar 10 tulku papildu štata vietu ieviešanu Valsts valodas likuma prasību izpildei, kā arī lai nodrošinātu prokuroru sociālās garantijas;

· 44,9 tūkst. latu — palielināti izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sakarā ar atalgojuma pieaugumu;

· 4,2 tūkst. latu — no plānotā maksas pakalpojumu pieauguma tiek novirzīts remonta darbu un iestāžu uzturēšanas pakalpojumu apmaksai;

· 39,2 tūkst. latu — prokuroru kvalifikācijas celšanai, saskaņā ar Eiropas Padomes rekomendācijās noteikto prasību valstij nodrošināt prokuroru apmācību, īpaši par jauniem noziegumu veidiem (ekonomiskiem, datoru un elektronisko maksāšanas līdzekļu u.c.).

Citas izmaiņas:

· 67,1 tūkst. latu — palielināti kapitālie izdevumi. Līdzekļi paredzēti datortīkla attīstībai — datoru un to aprīkojumu iegādei.

02.00.00 Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršana tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	166,2		0,1	166,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	166,2		0,1	166,3
Izdevumi — kopā	166,2		0,1	166,3

1998. gada 1. jūnijā LR Prokuratūras pārraudzībā tika izveidots un uzsāka darbību Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests). Tā mērķis ir mazināt iespēju izmantot finansu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Kontroles dienests veic neparastu un aizdomīgu finansu darījumu kontroli — iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā un analizē informāciju, kā arī sniedz informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas izmeklēšanai vai iztiesāšanai.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 0,09 tūkst. latu — palielināti izdevumi atalgojumiem sakarā ar minimālās darba algas pieaugumu;

· 0,023 tūkst. latu — palielināti izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sakarā ar atalgojuma pieaugumu.

03.00.00 Prokuroru izdienas pensija tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	237,0		90,9	327,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	237,0		90,9	327,9
Izdevumi — kopā	237,0		90,9	327,9

Programmas finansējums paredzēts prokuroru izdienas pensijām atbilstoši Prokuroru izdienas pensiju likumam un Ministru kabineta noteikumiem par kārtību, kādā izmaksājama prokuroru izdienas pensija no 2000. gada 1. janvāra.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 90,9 tūkst. latu — palielināts finansējums prokuroru izdienas pensijām (dotācijas iedzīvotājiem) saskaņā ar “Prokuroru izdienas pensiju likumu” darbiniekiem, kuriem 2002. gadā izpildīsies nosacījumi, kas dod tiesības pieprasīt prokuroru izdienas pensiju.

35 Centrālā vēlēšanu komisija

Pamatbudžets

Saskaņā ar likuma “Par Centrālo vēlēšanu komisiju” 4. pantu Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina likumu “Saeimas vēlēšanu likums”, “Pilsētas domes un pagasta padomes vēlēšanu likums” un likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” izpildi, nodrošina šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un kontrolē to precīzu izpildi.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	230,2	153,2	1 210,7	1 287,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	230,2	153,2	1 210,7	1 287,7
Izdevumi — kopā	230,2	153,2	1 210,7	1 287,7

01.00.00 Vispārējā vadība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	97,0	20,0	11,9	88,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	97,0	20,0	11,9	88,9
Izdevumi — kopā	97,0	20,0	11,9	88,9

Komisijas galvenie darbības mērķi ir:

· turpināt veidot valstī noteiktu vienotu sistēmu, lai profesionāli un operatīvi risinātu ar vēlēšanām saistītos jautājumus.

· izstrādāt un apstiprināt likumā paredzētās instrukcijas un veidlapas;

· veikt deputātu kandidātu sarakstu reģistrāciju un pārbaudi;

· veidot informatīvo materiālu vēlētājiem par izmaiņām vēlēšanu likumdošanā, vēlētāju pasīvajām un aktīvajām vēlēšanu tiesībām;

· veikt vēlētāju informēšanu — izglītošanu;

· turpināt iesākto darbu pie vēlēšanu procesa, pilsoņu reģistrācijas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas balsu skaitīšanas un rezultātu aprēķināšanas procedūru datorizācijas attīstības.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 20,0 tūkst. latu — kapitālie izdevumi dienesta automašīnas iegādei.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 11,9 tūkst. latu — atalgojumi 2 papildus štata vietu (informācijas tehnoloģijas speciālists, ekonomists — grāmatvedis) finansēšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), lai nodrošinātu pastāvīgu IT pielietošanu informācijas apstrādē un sagatavošanā, nodrošinātu uzskaiti un zemāku līmeņu vēlēšanu komisiju finansu kontroli, kā arī mēneša amatalgas likmes palielinājums Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam un darbiniekiem sakarā ar darba apjoma palielināšanos, gatavojoties 2002. gada Saeimas vēlēšanām.

02.00.00 8. Saeimas vēlēšanas tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai			1 198,8	1 198,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem			1 198,8	1 198,8
Izdevumi — kopā			1 198,8	1 198,8

Programmā paredzēts finansējums atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei kārtējo 8. Saeimas vēlēšanu sagatavošanai un norises vadīšanai.

Programmas ietvaros paredzēts:

· izstrādāt un apstiprināt likumā paredzētās instrukcijas un veidlapas, nodrošināt savlaicīgu centralizēti izstrādāto dokumentu un vēlēšanu materiālu nogādāšanu vēlēšanu komisijām;

· nodrošināt visu līmeņu vēlēšanu komisiju darbību, veikt šo komisiju locekļu apmācību;

· veikt deputātu kandidātu sarakstu reģistrāciju un pārbaudi atbilstoši “Saeimas vēlēšanu likumam”;

· nodrošināt informāciju par vēlēšanām un veikt to rezultātu datorizētu apstrādi.

Galvenie rezultatīvie rādītāji:

· Likumu un instrukciju iespiesto eksemplāru skaits — 9000

· Vēlēšanu rezultātu aprēķinu datorprogrammu izstrāde — 2

· Nepieciešamās dokumentācijas veidlapu izgatavošana — 50 000 eks.

· Vēlēšanu zīmju izgatavošana — 35 milj. eks.

· Vēlēšanu komisiju locekļiem organizēto semināru skaits — 56

· 1045 vēlēšanu komisiju darbības nodrošināšana.

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 732,8 tūkst. latu — vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumiem (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);

· 458,0 tūkst. latu — saimnieciskie izdevumi (iespieddarbi, zīmogi, vēlēšanu aploksnes, transporta un sakaru pakalpojumi, telpu īre);

· 8,0 tūkst. latu — kapitālie izdevumi daudzfunkcionāla kopētāja iegādei.

03.00.00 Pašvaldību vēlēšanas 2001. gadā tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	133,2	133,2		-
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	133,2	133,2		-
Izdevumi — kopā	133,2	133,2		-

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 133,2 tūkst. latu — finansējums paredzēts pašvaldību vēlēšanu nodrošināšanai tikai 2001. gadā.

37 Centrālā zemes komisija

Pamatbudžets

Saskaņā ar likumu “Par zemes komisijām” Latvijas Republikas Centrālā zemes komisija koordinē un tiesiski nodrošina zemes reformas pasākumu īstenošanu valstī.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	52,0			52,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	52,0			52,0
Izdevumi — kopā	52,0			52,0

Centrālās zemes komisijas uzdevums turpināt zemes reformas īstenošanu valstī.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka Centrālās zemes komisijas kompetenci un tās pieņēmumu (prognozi), ka 2002. gadā zemes reforma netiks pabeigta, komisijas uzdevumi, veicot zemes reformu, 2002.–2003. gadā būs:

· Saskaņā ar likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 4. pantu turpināt zemes reformas 2. kārtu;

· Saskaņā ar likumu “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” — piešķirt zemi īpašumā par samaksu, ja piešķiramā platība pārsniedz likumā noteikto platību, koordinēt un nodrošināt zemes privatizācijas gaitu republikā, pieņemt lēmumus par robežu grozīšanu pirms zemes reformas izveidotajām zemnieku saimniecībām, kā arī lēmumus par piemājas saimniecību izveidošanu politiski represētajiem vai viņu 1. šķiras mantiniekiem sakarā ar īpašuma tiesību atgūšanu uz ēkām (21. pants);

· Saskaņā ar likumu “Par zemes komisijām” ierosināt un kontrolēt programmu izstrādāšanu, lai nodrošinātu neapmierinātos zemes pieprasījumus un nepieprasīto zemju turpmāku izmantošanu (4.2.6. punkts);

· Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 11. pantu izšķirt zemes strīdus par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemi;

· Saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” izšķirt ar zemes lietojuma un īpašuma robežām saistītos strīdus (15. panta 1. punkts), izskatīt sūdzības par lēmumiem, kas saistīti ar zemes lietošanas un zemes īpašuma tiesībām, samaksu par zemi, par zemi paredzētās kompensācijas piešķiršanu, kompensācijas apmēriem, zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu, zemes īpašuma tiesību aprobežojumiem (15. panta 2. punkts);

· Saskaņā ar likumu “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” izskatīt strīdus par zemes īpašuma robežām, pārsūdzības gadījumā pārskatīt pilsētas zemes komisijas lēmumus par īpašuma tiesībām, maksas noteikšanu par izpērkamo zemi un kompensāciju apmēriem, izskatīt strīdus par zemes nomas maksas noteikšanu pilsētu administratīvajās robežās, ja ēkas (būves) un zeme ir patstāvīgi īpašuma objekti, kā arī atjaunot zemes īpašuma tiesības un piešķirt kompensāciju gadījumos, kad nokavēts termiņš, līdz kuram bija jāiesniedz dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības.

No iepriekš minētajām funkcijām lielākais darba apjoms gan pašreiz veidojas, gan arī 2002. gadā paredzams strīdu izskatīšanas un lēmumu pieņemšanas jautājumos par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo zemi, īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes īpašuma robežām, samaksu par zemi, nomas maksu, kā arī kompensāciju piešķiršanu.

Pamatbudžeta finansējums 52 tūkst. latu apmērā un Centrālās zemes komisijas darbības rezultatīvie rādītāji 2002. gadam paliek nemainīgi, salīdzinot ar 2001. gadu, proti:

· Izšķirti strīdi un atjaunotas īpašuma tiesības — 220

· Sagatavoto rakstveida atbilžu un nosūtīto dokumentu skaits — 1000

· Pieņemti lēmumi un sniegti atzinumi, kas regulē reformu — 12.

44 Satversmes aizsardzības birojs

Pamatbudžets tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 643,9		110,3	1 754,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 643,9		110,3	1 754,2
Izdevumi — kopā	1 643,9		110,3	1 754,2

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 110,3 tūkst. latu — uzturēšanas izdevumiem.

47 Radio un televīzija

Pamatbudžets

Nacionālā radio un televīzijas padome plāno līdzekļus valsts bezpeļņas sabiedrībām ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”, “Latvijas Televīzija” un reģionālo televīziju programmu veidošanai, sagatavošanai un realizācijai, kā arī nozares vadībai un elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveidei.

2002. gada valsts budžeta projektā ir paredzēts šāds izdevumu strukturālais sadalījums pa programmām:

· Nozares vadība — 147,7 tūkst. latu jeb 2,2%;

· Radio programmu veidošana un izplatīšana — 2 646,2 tūkst. latu jeb 37,9%;

· Televīzija — 4 075,6 tūkst. latu jeb 58,4%;

· Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide — 103,9 tūkst. latu jeb 1,5%.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6 785,4		188,1	6 973,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6 783,6		187,9	6 971,5
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1,8		0,2	2,0
Izdevumi — kopā	6 785,4		188,1	6 973,5

01.00.00 Nozares vadība

Programma “Nozares vadība” nodrošina Nacionālā radio un televīzijas padomes darbību, kura pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību, savas kompetences ietvaros nepieļauj monopolu veidošanos, kā arī veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku raidorganizācijās. Nacionālā radio un televīzijas padome ir pastāvīga institūcija, kas rūpējas, lai tiktu ievērotas sabiedrības intereses un nodrošina vārda un informācijas brīvību radio un televīzijā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	147,7			147,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	147,7			147,7
Izdevumi — kopā	147,7			147,7

Izdevumi saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

02.00.00 Radio programmu veidošana un izplatīšana

Programmu “Radio programmu veidošana un izplatīšana” izpildi nodrošina Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio”, kuras kā sabiedriskas raidorganizācijas pamatuzdevums, veicot informatīvo, izglītojošo un izklaidējošo funkciju, ir Nacionālā pasūtījuma pildīšana. VB SIA “Latvijas Radio” veic radio raidījumu un skaņu ierakstu sagatavošanu, izplatīšanu un saglabāšanu.

Latvijas Radio darbību nodrošina no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem un pašu ieņēmumiem.

Nodrošinot divu papildu FM raidītāju darbību Latvijas Radio programmas dzirdamībai Auces un Vitrupes apkārtnē un palielinot “Radio 2” programmas raidlaiku, 2002. gadā plānots palielināt Radio programmu raidapjomu par 1825 stundām gadā, paredzot pavisam raidīt 24 455 stundas gadā (vidēji 67 stundas diennaktī). Latvijas Radio nodrošina šādas programmas:

· informatīvi analītiskie raidījumi — 28,8% (īpatsvars no kopējā raidapjoma), atspoguļo, analizē un sniedz skaidrojumus par politisko, tautsaimniecisko un sociālo dzīvi Latvijā, analizē pasaules politiskos notikumus (palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gadu vidēji par 99 stundām gadā);

· mūzikas raidījumi — 51,7% (īpatsvars no kopējā raidapjoma), sniedz informāciju, aptverot visus mūzikas žanrus dažāda vecuma klausītāju grupām; vienlaicīgi veic informatīvi izglītojošo funkciju (palielinājums salīdzinājumā ar 2001. gadu vidēji par 1757 stundām gadā).

· kultūras, izglītojošie un izklaidējošie raidījumi — 19,5% (īpatsvars no kopējā raidapjoma), atspoguļo kultūras norises, īpašu vērību veltot bērnu un pusaudžu izglītošanai un audzināšanai; veido raidījumus par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību dzīvi un kultūru, palīdzot cittautiešiem integrēties; veic bērnu, skolēnu un jaunatnes izglītojošo funkciju (samazinājums salīdzinājumā ar 2001. gadu vidēji par 31 stundu gadā).

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 547,0		99,2	2 646,2
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	2 547,0		99,2	2 646,2
Izdevumi — kopā	2 547,0		99,2	2 646,2

Izdevumi:

Palielinājums:

Pavisam — 99,2 tūkst latu, tajā skaitā:

Citas izmaiņas:

· 67,2 tūkst. latu Olimpisko spēļu raidtiesību priekšapmaksai, sporta notikumu atspoguļošanai, tehnisko izmaksu segšanai, žurnālistu akreditācijai.

Investīcijas:

· 32,0 tūkst. latu — pārejošā projekta OP07 “Latvijas Radio studiju aprīkojums” 2002. gada saistību izdevumu daļas palielinājums par 7,3 procentiem. Investīcijas 216 tūkst. latu apmērā paredzētas Latvijas Radio tehniskās bāzes atjaunošanai un modernizēšanai, atbilstoši Eiropas Savienības nostādnēm, nomainot morāli un fiziski novecojušo anologo tehniku ar digitālo (ciparu) tehniku, nodrošinot skaņas un informācijas operatīvu apstrādi, palielinot operativitāti, kvalitāti un drošību.

03.00.00 Televīzija

Valsts budžeta programmā “Televīzija” ietilpst divas apakšprogrammas. Apakšprogrammas “Programmu sagatavošana un realizācija”, izpildi nodrošina Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija”. Apakšprogramma “Reģionālās televīzijas”, realizē Nacionālā radio un televīzijas padome, rīkojot konkursus un slēdzot līgumus par tās izpildi.

Programmas “Televīzija” galvenais uzdevums, realizējot Nacionālo pasūtījumu, ir nodrošināt sabiedrības vajadzības pēc vispusīgas informācijas, kā arī kvalitatīviem kultūras, izglītojošiem, zinātnes, sporta, bērnu un citiem raidījumiem. Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” sagatavo un izplata televīzijas programmas un informāciju par notikumiem Latvijā un ārzemēs, rūpējas par latviešu tautas kultūras vērtību saglabāšanu un garantē nacionālo minoritāšu interešu pārstāvību.

Apakšprogrammai “Programmu sagatavošana un realizācija” ir pilnvērtīgi jānodrošina sabiedrības vajadzības pēc vispusīgas informācijas, kā arī kvalitatīviem kultūras, izglītojošiem, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem. Šīs apakšprogrammas izpildei valsts budžetā plānoti līdzekļi 4 016,8 tūkst latu apmērā.

Latvijas televīzijas I un II programmai 2002. gadā plānotais kopējais raidapjoms — 6 750 stundas (vidēji 18,7 stundas diennaktī). Plānotais raidapjoma sadalījums pa veidiem pret kopējo raidapjomu:

· ziņas — 7,2%,

· informatīvi-dokumentālās programmas — 11,25%,

· sporta raidījumi — 7,4%,

· bērnu un pusaudžu programmas — 9,3%,

· vērtīborientējošās un kultūrizglītojošās programmas — 20,5%,

· kino un teātris — 24,2%,

· rekreatīvās programmas (spēles, konkursi, humors, izklaide) — 11,2%,

· surdotulkojumi — 2,3%,

· reklāma — 6,7%.

Programmas “Televīzija” apakšprogrammai “Reģionālās televīzijas”, paredzēts finansējums 58,8 tūkst. latu apmērā. Tās realizācijai katru gadu tiek izsludināts konkurss un noslēgti līgumi ar četrām reģionālajām televīzijām (Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē) par ziņu sižetu piegādi Valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzijai” par aktuālām tēmām un notikumiem Latvijas novados.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	3 986,8		88,8	4 075,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	3 986,8		88,8	4 075,6
Izdevumi — kopā	3 986,8		88,8	4 075,6

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 88,8 tūkst. latu Olimpisko spēļu translācijas maksājumu veikšanai: sporta notikumu atspoguļošanai, tehnisko izmaksu segšanai, žurnālistu akreditācijai.

04.00.00 Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide

2002. gadā programmai “Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu sistēmas izveide” līdzekļu izlietojums plānots:

· Latvijas elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu auditorijas un tirgus pētījumu pasūtīšanai,

· pētījumu veikšanai par raidorganizāciju svešvalodās veidoto programmu nozīmi integrācijas procesā,

· pētījumu veikšanai par audiovizuālās jomas attīstību Latvijā un ciparu tehnoloģiju ieviešanu u.c.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	103,7		0,2	103,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	101,9			101,9
Maksas pakalpojumi un citi pašu
ieņēmumi	1,8		0,2	2,0
Izdevumi — kopā	103,7		0,2	103,9

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 0,2 tūkst. latu — pašu ieņēmumi tiek plānoti no maksas par piedalīšanos konkursā uz tiesībām saņemt apraides un retranslācijas atļaujas.

48 Valsts cilvēktiesību birojs

Pamatbudžets

Valsts cilvēktiesību birojs ir patstāvīga valsts iestāde, kas veicina cilvēka un pilsoņa pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu Latvijas Republikā. Valsts cilvēktiesību biroja galvenie uzdevumi ir: izskatīt sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem; veikt likumdošanas un Latvijas situācijas analītiskos pētījumus no cilvēktiesību aspekta; informēt sabiedrību par cilvēktiesībām.

2001. gada 1. pusgadā Valsts cilvēktiesību birojs ir saņēmis un izskatījis 525 rakstiskas un 1929 mutiskas sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Cilvēktiesību birojs veic darbību indivīdu cilvēktiesību atjaunošanā, sniedz atskaites valdībai un Saeimai, kā arī saskaņā ar “Likumu par Valsts cilvēktiesību biroju”, izmeklē problēmas, kas ir saistītas ar cilvēktiesībām Latvijā.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	96,2		8,8	105,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	96,2		8,8	105,0
Izdevumi — kopā	96,2		8,8	105,0

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 0,6 tūkst. latu — palielināti izdevumi atalgojumiem sakarā ar minimālās darba algas pieaugumu;

· 0,2 tūkst. latu — palielināti izdevumi darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām sakarā ar atalgojuma pieaugumu;

· 1 tūkst. latu — palielināti kārtējie izdevumi Valsts cilvēktiesību biroja darbības nodrošināšanai.

Citas izmaiņas:

· 7 tūkst. latu — palielināti kapitālie izdevumi — datortehnikas, telefonu aparātu un skenera iegādei, jo esošā OS/2 sistēma, kas uzstādīta 1995. gadā, ir novecojusi.

51 Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts

Pamatbudžets

Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts izveidots 1999. gada 1. jūnijā. Sekretariāta darbību politiski vada īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās. Ministra pārraudzībā un pakļautībā ir četras valsts budžeta iestādes:

· Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts — īsteno apakšprogrammu “Valsts pārvaldes reformas vadība” (sekretariāts);

· Valsts civildienesta pārvalde — īsteno apakšprogrammu “Civildienests”;

· Valsts administrācijas skola — īsteno apakšprogrammas “Ierēdņu apmācība” un “Valsts administrācijas skola”;

· Pašvaldību lietu pārvalde — īsteno programmas “Pašvaldību darbības pārraudzība”, “Administratīvi teritoriālā reforma” un “Pašvaldību vienotas informācijas sistēmas izveide”.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	2 510,9	981,1	1 190,9	2 720,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	1 432,9	30,0	623,2	2 026,1
Ārvalstu finansu palīdzība	1 078,0	951,1	567,7	694,6
Izdevumi — kopā	2 510,9	981,1	1 190,9	2 720,7

02.00.00 Programma “Valsts pārvaldes reforma” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 687,2	971,1	640,9	1 357,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	609,2	20,0	73,2	662,4
Ārvalstu finansu palīdzība	1 078,0	951,1	567,7	694,6
Izdevumi — kopā	1 687,2	971,1	640,9	1 357,0

02.01.00 apakšprogramma “Valsts pārvaldes

reformas vadība” (sekretariāts) tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	310,4		618,9	929,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	183,5		51,2	234,7
Ārvalstu finansu palīdzība	126,9		567,7	694,6
Izdevumi — kopā	310,4		618,9	929,3

Sekretariāta mērķis veikt valsts politikas izstrādāšanu un koordinēšanu valsts pārvaldes un pašvaldību reformās, kā arī valsts civildienesta izglītošanas jomā.

Galvenie darbības uzdevumi:

· Nodrošināt valsts pārvaldes reformas stratēģijas un rīcības programmas īstenošanu un valsts pārvaldes iestāžu savstarpējo koordināciju stratēģijas mērķu sasniegšanai.

· Veikt valsts pārvaldes institucionālas sistēmas analīzi un sagatavot priekšlikumus tās pilnveidošanai.

· Koordinēt Publisko aģentūru likuma ieviešanas procesu.

· Nodrošināt savstarpējo koordināciju un vadību starp valsts pārvaldes un pašvaldību reformas pasākumiem.

· Nodrošināt ministra pakļautība un pārraudzība esošo valsts pārvaldes iestāžu administratīvās darbības koordināciju.

· Izstrādāt normatīvo aktu projektus un sniegt atzinumus, saskaņot normatīvo aktu un koncepciju projektus valsts pārvaldes un pašvaldību jomās.

· Nodrošināt saistošo starptautisko līgumu izpildi; koordinēt pārrobežu sadarbību.

Izdevumi:

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 0,4 tūkst. latu — minimālās darba algas palielināšanai, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Funkciju paplašināšanās:

· 10,8 tūkst. latu — Eiropas komisijas ACCESS II programmas darbības nodrošināšanai (viena štata vienības nodrošināšanai — atalgojums, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pilnam gadam un darba vietas aprīkošana).

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 567,7 tūkst. latu — 2002. gadā papildus 2001. gada plānotam Phare2000 projektam LE00.11.01 “Valsts izdevumu vadība” palielināts kopējais finansējuma apjoms īstenošanai par 13,7 tūkst. latu un paredzēts uzsākt 2 jaunus projektus:

— 383,0 tūkst. latu — ACCESS II LE002;

— 171,0 tūkst. latu — “Pilsoniskās sabiedrības attīstība Latvijā” P2001.

Citas izmaiņas:

· 40,0 tūkst. latu — valsts pārvaldes iestāžu funkciju, struktūru un budžeta programmu auditu veikšanai, noslēdzot līgumus ar firmām.

02.02.00 apakšprogramma “Civildienests” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	152,3	10,0	6,3	148,6
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	152,3	10,0	6,3	148,6
Izdevumi — kopā	152,3	10,0	6,3	148,6

Valsts civildienesta pārvaldes galvenie uzdevumi ir nodrošināt Valsts civildienesta likuma ieviešanu un efektīvu tā darbību valsts pārvaldē ar mērķi izveidot profesionālu un lojālu ierēdniecību, kas īstenotu stabilu, atklātu un paredzamu valsts pārvaldes darbu sabiedrības interesēs.

Svarīgākie darbības uzdevumi:

· analizēt un prognozēt stāvokli valsts civildienestā, apzināt perspektīvās vajadzības un plānot to īstenošanai nepieciešamos pasākumus un resursus;

· uzturēt un pilnveidot vienotu valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju un personāla dienesta gaitu raksturojošas informācijas vienotās uzskaites sistēmu;

· kontrolēt likuma “Par valsts civildienestu” un citu ar valsts civildienesta jomu saistītu normatīvo aktu ievērošanu valsts pārvaldes iestāžu darbībā;

· izstrādāt vienotus personāla vadības principus valsts civildienestā un uzrauga to ievērošanu;

· sagatavot ziņojumus par normatīvo aktu un personālvadības principu piemērošanas efektivitāti valsts civildienesta jomā un valsts civildienesta gaitas, ierēdņu (ierēdņu kandidātu) skaita un to izvietojuma analīzi, kā arī sniegt cita satura informāciju un skaidrojumus valsts civildienesta jomā;

· Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta uzdevumā sagatavot atzinumus par normatīvo aktu un koncepciju projektu atbilstību valsts politikai civildienesta jomā;

· pētīt un analizēt ierēdņu (ierēdņu kandidātu) vajadzības izglītības jomā un izstrādāt mācību pasūtījumu Valsts administrācijas skolai kārtējam gadam;

· izskatīt iedzīvotāju sūdzības par ierēdņiem (ierēdņu kandidātiem) lai novērstu ierēdņu (ierēdņu kandidātu) prettiesiskās darbības;

· savas kompetences ietvaros piedalīties ārvalstu un starptautisko institūciju sadarbības projektos, programmās un pasākumos;

· pēc valsts pārvaldes iestādes pieprasījuma pārbaudīt ierēdņu (ierēdņu kandidātu) atbilstību amatam.

Izdevumi:

Samazinājums:

Investīcijas:

· 10,0 tūkst. latu — valsts investīciju projekta “Valsts pārvaldes iestāžu un personāla vienotā uzskaites sistēma” (sistēmas prasību specifikāciju, tehnisko prasību un apraksta izstrādāšanai) finansējums ir paredzēts tikai 2001. gadā.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 6,3 tūkst. latu — 4 štata vienības atalgojumam, ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, pilnam gadam, lai nodrošinātu Valsts civildienesta likuma un vienotas personālvadības principu ieviešanu valsts civildienestā (specializētā valsts civildienesta iekļaušana ierēdņu sastāvā un Ministru kabineta 13.03.2001. noteikumu Nr. 126 “Par valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un civildienesta attiecības izbeigušu personu vienoto uzskaites sistēmu” izpildi) saskaņā ar 2001. gada grozījumiem budžetā.

02.03.00 apakšprogramma “Ierēdņu apmācība” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	1 106,4	951,1	15,0	170,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	155,3		15,0	170,3
Ārvalstu finansu palīdzība	951,1	951,1
Izdevumi — kopā	1 106,4	951,1	15,0	170,3

Apakšprogrammā paredzēts finansējums apmācībām, lai nodrošināt valsts pārvaldes darbinieku iespējas regulāri papildināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas.

Salīdzinot ar 2001. gada plānu, apmācāmo ierēdņu vidējais nosacītais skaits pieaugs par 300 un sasniegs 3 250 cilvēku.

Izdevumi:

Samazinājums:

Ārvalstu finansu palīdzība:

· 951,1 tūkst. latu — Projekta LE9812.02. “Korupcijas novēršanas apmācība, likumdošana un informācijas programma” īstenošanu plānots pabeigt 2001. gadā.

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 15,0 tūkst. latu — inspekciju rezultatīvo rādītāju noteikšanas apmācībai.

02.04.00 apakšprogramma “Valsts administrācijas skola” tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	118,1	10,0	0,7	108,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	118,1	10,0	0,7	108,8
Izdevumi — kopā	118,1	10,0	0,7	108,8

Valsts administrācijas skolas mērķis ir īstenot valsts politiku valsts pārvaldes darbinieku mācību jomā, lai paaugstinātu ierēdņu profesionalitātes līmeni.

Svarīgākie uzdevumi:

· nodrošināt ierēdņu kandidātu iespējas regulāri papildināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas;

· koordinēt un uzlabot mācību procesu, analizēt mācību kvalitāti, uzlabot to, pamatojoties uz veikto analīzi;

· darboties ES Phare “Valsts pārvaldes reforma” programmā, koordinēt ES Izlīdzināšanas fonda programmu “Korupcijas novēršana”, turpināt jaunu mācību programmu izstrādi un realizāciju;

· veikt ierēdņu kandidātu aptauju, lai noskaidrotu mācību vajadzības, pilnveidot izstrādāto mācību priekšmetu piedāvājuma katalogu.

Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību izpildei Valsts administrācijas skolai tiek plānoti šādi darbi:

· Izstrādāt un ieviest Inspekciju vadītāju un inspektoru apmācības programmu;

· Izveidot ierēdņu mācību programmu, kas sekmē korupcijas novēršanu un apkarošanu;

· Pilnveidot Valsts administrācijas skolas mācību programmu, orientējot to uz konkrētām mērķauditorijām;

· Veikt ierēdņu apmācību ES jautājumos;

· Izveidot “Administratīvā procesa pamatu” mācību programmu ierēdņu apmācībai;

· Sagatavot un ieviest ierēdņu mācību programmu;

· Izstrādāt un piemērot normatīvos aktus.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 10,0 tūkst. latu — (vienreizējs pasākums) — 10.-12.05.2001. Rīgā notika NISPAcee (centrālās un Austrumeiropas Administrācijas skolu un Institūtu tīkls) konference “Valdība, Tirgus ekonomika un pilsoniskā sabiedrība — meklējumi rezultatīvai sadarbībai”, kuru organizēja Valsts administrācijas skola.

Palielinājums:

Regulārie izdevumi:

· 0,7 tūkst. latu — minimālās darba algas palielināšanai (ieskaitot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas).

03.00.00 Pašvaldību darbības pārraudzība tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	177,9	10,0		167,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	177,9	10,0		167,9
Izdevumi — kopā	177,9	10,0		167,9

Pašvaldības lietu pārvaldes darbības svarīgākie uzdevumi:

· normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārraudzīt pašvaldību pieņemto lēmumu atbilstību likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, reģistrēt pašvaldību izdotos saistošos noteikumus vai sniegt motivētu reģistrācijas atteikumu;

· izstrādāt ar pašvaldību darbību saistītus likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus;

· sniegt pašvaldībām konsultācijas un metodisko palīdzību pašvaldību darbības jautājumos;

· veicināt Latvijas pašvaldību, kā arī Latvijas un ārvalstu pašvaldību, iestāžu un organizāciju sadarbību;

· atbilstoši savai kompetencei piedalīties starpvalstu projektos un programmās;

· apkopot pašvaldību darbības pozitīvo pieredzi, sekmēt tās ieviešanu un veidot atbilstošu datu bāzi;

· regulāri apkopot un analizēt statistikas datus par pašvaldību darbību, uzturēt un aktualizēt attiecīgu datu bāzi u.c.

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 10,0 tūkst. latu — (vienreizējs pasākums) — 2001. gadā piešķirts papildus finansējums starptautiskai konferencei “Vietējo un reģionālo pašvaldību demokrātija 21. gs. sākumā”.

04.00.00 Administratīvi teritoriālā reforma tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	195,8		40,0	235,8
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	195,8		40,0	235,8
Izdevumi — kopā	195,8		40,0	235,8

Pašvaldību lietu pārvaldes galvenie mērķi, īstenojot programmu “Administratīvi teritoriālā reforma”, ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Galvenais uzdevums ir nodrošināt būtisku vietējo pašvaldību administratīvā dalījuma mēroga palielinājumu, lai uzlabotu pārvaldes efektivitāti, sekmētu pirmā līmeņa pašvaldību brīvprātīgu apvienošanos. Pakāpeniski reģionalizēt valsts pārvaldi atbilstoši plānošanas reģioniem, ieguldīt līdzekļus mērķprogrammās, kas veicinās un nodrošinās optimālu pašvaldību administratīvā dalījuma izveidošanu.

Reformas ietvaros par valsts piešķirtajiem finansu līdzekļiem ir jārealizē šādi pasākumi:

· administratīvo teritoriju izpēte;

· pagastu un pilsētu apvienošanā (sadarbības) projektu sagatavošana (2002. gadā ir paredzēts izstrādāt 6 projektus);

· pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu realizācija.

Atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas likumam reģionālo pašvaldību veidošanai ir jāsagatavo atsevišķs likums.

Programmas realizācijas gala rezultāti:

· 90 līdz 110 vietējo pašvaldību izveidošana un priekšnoteikumu nodrošināšana to efektīvai darbībai (šobrīd 552 vietējās pašvaldības);

· 5 reģionu izveidošana un priekšnoteikumu nodrošināšana to efektīvai darbībai (šobrīd 26 rajonu pašvaldības).

2002. gadā tiks pastiprināts darbs reformas publicitātes nodrošināšanā, vēlamo sabiedrisko attiecību veidošanā:

· veicināt Administratīvi teritoriālās reformas norisi Latvijā, informējot un izskaidrojot tās būtību un veidojot labvēlīgu sabiedrisko domu;

· nodrošināt iedzīvotāju tiešu līdzdalību politiskajos, sociālajos un ekonomiskajos procesos, kas saistīti ar Administratīvi teritoriālās reformas gaitu un pārveidotajām pašvaldībām;

· attīstīt pašvaldību darba iemaņas informācijas sniegšanā par reformas norisēm un informācijas pieejamībā.

Šī mērķa sasniegšanai ir plānoti sekojošie pasākumi:

· Informatīvi analītisku raidījumu sērijas sagatavošana un pārraidīšana LTV un Latvijas Radio (2002. gadā ir paredzēti 8 raidījumi televīzijā un 2 radioraidījumi);

· Informatīvo (skaidrojošu) bukletu sagatavošana un izdošana par atsevišķām iedzīvotājiem nozīmīgām tēmām (2002. gadā ir paredzēts sagatavot 5 bukletus).

Izdevumi:

Palielinājums:

Citas izmaiņas:

· 40,0 tūkst. latu — sabiedrības informēšanas programmai par administratīvi teritoriālās reformas mērķiem, norisi un rezultātiem.

05.00.00 Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas izveide tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	450,0		510,0	960,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	450,0		510,0	960,0
Izdevumi — kopā	450,0		510,0	960,0

Pašvaldību lietu pārvalde no 2001. gada 1. februāra veic Valsts investīciju programmas projekta “Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” vadības un pārraudzības funkcijas.

Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas projekta mērķis ir izveidot pašvaldību vienoto informācijas sistēmu, kas ietver Pašvaldību vienoto datu pārraides tīklu, pašvaldību datu apmaiņu ar valsts nozīmes reģistriem un savstarpēji, datu pārraides tīkla drošības risinājumus, Centrālo un lokālos pašvaldību portālus, vienas pieturas aģentūras un sabiedriskos Interneta pieejas punktus apdzīvotās vietās un darbojas integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) ievaros.

Galvenie uzdevumi 2002 gadā:

· nekustamo īpašumu uzskaites un apsaimniekošanas pašvaldību līmenī programmatūras izstrāde un ieviešana;

· pašvaldību privatizējamo māju reģistra izveide un sasaiste ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datu bāzi;

· iedzīvotāju dzīves vietas uzskaites sistēmas precizēšana saistībā ar likumu par dzīves vietas deklarēšanu un 2001. gadā izstrādātās dzīves vietas uzskaites sistēmas programmatūras ieviešana pašvaldībās;

· nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas programmas sasaiste ar 2001. gadā izstrādātās informatīvās sistēmas aplikācijām;

· Pašvaldību vienotā datu pārraides tīkla drošības pasākumu izstrāde un ieviešana;

· Pašvaldību centrālā portāla II kārtas izstrāde, sasaistot to ar Uzņēmumu reģistru;

· Pašvaldību vienotā datu pārraides tīkla izveide, sasaistot to ar Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas tīkliem.

Izdevumi:

Palielinājums:

Investīcijas:

· 510,0 tūkst. latu — Investīciju projekta (EV63-01) “Pašvaldību vienotā informācijas sistēma” realizācijas turpināšanai.

62 Mērķdotācijas pašvaldībām

Pamatbudžets

Mērķdotācijas pašvaldībām ir valsts budžeta līdzekļi, kuri piešķirti pašvaldību budžetiem noteiktu mērķu finansēšanai. 2002. gadā no valsts pamatbudžeta ir paredzētas mērķdotācijas pašvaldībām šādiem mērķiem:

· pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības, pamata un vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu, daļējai interešu izglītības programmu un mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

· speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, t.sk. pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

· pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

· investīcijām;

· pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai;

· pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei.

tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	112 070,4	3 914,4	10 382,3	118 538,3
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	112 070,4	3 914,4	10 382,3	118 538,3
Izdevumi — kopā	112 070,4	3 914,4	10 382,3	118 538,3

Izdevumi:

Samazinājums:

3 914,4 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 3 898,1 tūkst. latu — investīcijām, jo 2001. gadā vairāki investīciju projekti tiks pabeigti un 2002. gadā finansējums mērķdotācijām pašvaldībām investīcijām tiek plānots pārejošo projektu finansējuma apjomā.

· 16,3 tūkst. latu — vienreizējām programmām “Mērķdotācijas Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas 1. sanatorijas tipa internātskolā” un “Mērķdotācijas Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai”, jo finansējums šīm programmām tika paredzēts tikai 2001. gadā un paredzētie darbi 2001. gadā programmu ietvaros tiks pabeigti.

Palielinājums:

10 382,3 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 1 897,1 tūkst. latu — no 2001. gada 1. jūlija minimālās darba algas paaugstinājuma no 50 uz 60 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 6 536,1 tūkst. latu — no 2001. gada 1. septembra pedagogu darba samaksas reformas ietvaros īstenotā pedagogu darba algas paaugstinājuma vidēji par 13 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 1 753,1 tūkst. latu — 2002. gadā tiek atvērta jauna programma, kurai no 2002. gada 1. septembra plānotā mērķdotācija paredzēta pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām;

· 79,2 tūkst. latu — 2002. gadā papildus ir piešķirts finansējums 4 jaunizveidotu mūzikas un mākslas skolu (Rīgas rajona Vangažu mākslas skola, Baldones mūzikas skola, Ulbrokas mūzikas — mākslas skola un Mārupes mūzikas — mākslas skola) pedagogu atalgojumiem;

· 116,8 tūkst. latu — mēneša amatalgas paaugstinājums pašdarbības kolektīvu vadītājiem, kuru darba samaksa 2002. gadā tiek finansēta no mērķdotācijām pašvaldībām, lai nodrošinātu amatalgu vidēji 89 latus mēnesī.

Mērķdotāciju pašvaldībām apjomā nav iekļauti tie līdzekļi, kas saskaņā ar “Pedagogu darba samaksas reformas” ietvaros izstrādāto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku no 2002. gada 1. septembra ir paredzēti kārtējam pedagogu darba samaksas paaugstinājumam. Kopējais līdzekļu apmērs šim mērķim no 2002. gada 1. septembra ir plānots 4 941,7 tūkst. latu, un tas ir paredzēts Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā. Šo līdzekļu sadali pa ministriju un pašvaldību programmām 2002. gadā veiks Izglītības un zinātnes ministrija.

01.00.00 Mērķdotācijas izglītības pasākumiem tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	19 185,3		1 266,4	20 451,7
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	19 185,3		1 266,4	20 451,7
Izdevumi — kopā	19 185,3		1 266,4	20 451,7

Programmai (likumprojektā — 11. pielikums) plānotie finansu līdzekļi ir paredzēti republikas nozīmes pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm, internātskolām, sanatorijas tipa internātskolām, speciālajām internātskolām bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem, t.sk. pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Izdevumi:

Palielinājums:

1 266,4 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 414,4 tūkst. latu — no 2001. gada 1. jūlija minimālās darba algas paaugstinājuma no 50 uz 60 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 852,0 tūkst. latu — no 2001. gada 1. septembra pedagogu darba samaksas reformas ietvaros īstenotā pedagogu darba algas paaugstinājuma vidēji par 13 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam.

02.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību tautas mākslas

pašdarbības kolektīvu vadītāju darba samaksai

un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	212,7		142,8	355,5
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	212,7		142,8	355,5
Izdevumi — kopā	212,7		142,8	355,5

Programmai (likumprojektā — 13. pielikums) plānotie finansu līdzekļi ir paredzēti darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām labāko pašvaldību tautas mākslas pašdarbības kolektīvu, kurus nosaka Kultūras ministrija sadarbībā ar Valsts tautas mākslas centru, vadītājiem.

Izdevumi:

Palielinājums: 142,8 tūkst. latu, tajā skaitā:

· 26,0 tūkst. latu — no 2001. gada 1. jūlija minimālās darba algas paaugstinājuma no 50 uz 60 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 116,8 tūkst. latu — mēneša amatalgas paaugstinājums pašdarbības kolektīvu vadītājiem, kuru darba samaksa 2002. gadā tiek finansēta no mērķdotācijām pašvaldībām, lai nodrošinātu amatalgu vidēji 89 latus mēnesī. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 351 (10.09.1996.) “Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem” tautas mākslas kolektīvu vadītāji ir pielīdzināmi speciālistiem, kas atbilst amatu kvalifikācijas 12. un 11. kategorijai ar mēneša amatalgu no 78 līdz 103 latiem.

03.00.00 Mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	10 384,1	3 898,1		6 486,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	10 384,1	3 898,1		6 486,0
Izdevumi — kopā	10 384,1	3 898,1		6 486,0

Programmas mērķis ir veicināt ekonomisko izaugsmi pašvaldībās, kā arī infrastruktūras un nozaru stratēģijas attīstību.

2002. gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām tiek plānotas 6 486,0 tūkst. latu — pārejošo investīciju projektu finansējuma apmērā.

2002. gadā valsts investīciju programmas ietvaros ir paredzēts finansēt 61 pašvaldību investīciju projektu, no tiem 57 projektus ir paredzēts finansēt no valsts budžeta mērķdotācijas veidā. 55 projekti ir pārejoši no 2001. gada valsts investīciju programmas (6 230,0 tūkst. latu apmērā), kā arī, pārdalot finansējumu no pārejošiem projektiem, ir paredzēti 6 jauni pašvaldību investīciju projekti (256,0 tūkst. latu apmērā):

· “Iecavas pagasta centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas 2. kārta”;

· “Valles pagasta siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas 2. kārta”;

· “Jumpravas pagasta centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas 2. kārta”;

· “Rubas pagasta speciālās internātskolas katlu mājas rekonstrukcijas projekts”;

· “Jēkabpils rajona padomes Kūku speciālās internātskolas siltināšana un renovācija”;

· “Zaubes pagasta LSPA Mācību un treniņu bāzes “Līčupe” rekonstrukcija”.

2002. gada valsts budžetā mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām tiek plānotas: enerģētikai — 1 194,0 tūkst. latu (19 projekti); labklājībai — 200,0 tūkst. latu (1 projekts); izglītībai un zinātnei — 1 565,0 tūkst. latu (26 projekti); satiksmei — 1 547,0 tūkst. latu (4 projekti); vides aizsardzībai un reģionālai attīstībai — 1 980,0 tūkst. latu (11 projekti).

2002. gadā ir paredzēts realizēt 7 ISPA projektus:

· “Liepājas reģiona sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts”;

· “Cieto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Ventspils reģionā”;

· “Rīgas ūdens un apkārtējās vides projekta II fāze”;

· “Ventspils ūdenssaimniecības projekts”;

· “Jelgavas ūdenssaimniecības attīstības projekts”;

· “Malienas reģionālais sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekts”;

· “Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide Ziemeļvidzemes reģionā”.

Valsts budžeta mērķdotācija ir paredzēta 1 ISPA projektam “Liepājas reģiona atkritumu apsaimniekošanas projekts” — 372,0 tūkst. latu apmērā.

Izdevumi:

Samazinājums:

· 3 898,1 tūkst. latu — jo 2001. gadā vairāki investīciju projekti tiks pabeigti un 2002. gadā finansējums investīcijām tiek plānots pārejošo projektu finansējuma apjomā.

04.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību administratīvo teritoriju

attīstības plānu izstrādāšanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	440,0			440,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	440,0			440,0
Izdevumi — kopā	440,0			440,0

Programmas mērķis ir atbalstīt administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanu pašvaldībās.

Izdevumi:

2002. gada valsts budžetā mērķdotācijas pašvaldību administratīvo teritoriju attīstības plānu izstrādāšanai tiek plānotas 2001. gada izdevumu līmenī.

05.00.00 Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām —

pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai

un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	81 672,0		7 220,0	88 892,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	81 672,0		7 220,0	88 892,0
Izdevumi — kopā	81 672,0		7 220,0	88 892,0

Programmai (likumprojektā — 6., 7., 8., 9., 10. pielikums) plānotie finansu līdzekļi ir paredzēti republikas nozīmes pilsētu un rajonu pašvaldībām — pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības, profesionālās izglītības, speciālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu un mūzikas un mākslas skolu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Izdevumi:

Palielinājums:

7 220,0 tūkst. latu, t.sk.:

· 1 456,7 tūkst. latu — no 2001. gada 1. jūlija minimālās darba algas paaugstinājuma no 50 uz 60 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 5 684,1 tūkst. latu — no 2001. gada 1. septembra pedagogu darba samaksas reformas ietvaros īstenotā pedagogu darba algas paaugstinājuma vidēji par 13 latiem nodrošinājums visam 2002. gadam;

· 79,2 tūkst. latu — 2002. gadā papildus ir piešķirts finansējums 4 jaunizveidotu mūzikas un mākslas skolu (Rīgas rajona Vangažu mākslas skola, Baldones mūzikas skola, Ulbrokas mūzikas — mākslas skola un Mārupes mūzikas — mākslas skola) pedagogu atalgojumiem.

06.00.00 Mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības)

projektu sagatavošanai un administratīvo teritoriju izpētei tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	160,0			160,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	160,0			160,0
Izdevumi — kopā	160,0			160,0

Programma ir izveidota 2001. gadā, pamatojoties uz Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir noteikts, ka Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros tiek realizēti arī tādi pasākumi, kā pagastu un pilsētu apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošana un administratīvo teritoriju izpēte.

Izdevumi:

2002. gadā programmai ir plānoti izdevumi 2001. gada izdevumu līmenī.

08.00.00 Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei

izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas

1. sanatorijas tipa internātskolā tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	6,3	6,3		0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	6,3	6,3		0
Izdevumi — kopā	6,3	6,3		0

Izdevumi:

Samazinājums:

· 6,3 tūkst. latu — Finansējums programmai “Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai Jelgavas pilsētas 1. sanatorijas tipa internātskolā” ir nepieciešams tikai 2001. gadā un paredzētie darbi 2001. gadā programmas ietvaros tiks pabeigti.

09.00.00 Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei

izglītības programmu realizēšanai tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	10,0	10,0		0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	10,0	10,0		0
Izdevumi — kopā	10,0	10,0		0

Izdevumi:

Samazinājums:

· 10,0 tūkst. latu — Finansējums programmai “Mērķdotācija Jelgavas pilsētas Skolu valdei izglītības programmu realizēšanai” ir nepieciešams tikai 2001. gadā un paredzētie darbi 2001. gadā programmas ietvaros tiks pabeigti.

10.00.00 Mērķdotācijas republikas pilsētu un rajonu pašvaldībām —

pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu

apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās

apdrošināšanas obligātajām iemaksām tūkst. latu

Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas		2002. gada
	plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	0		1 753,1	1 753,1
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	0		1 753,1	1 753,1
Izdevumi — kopā	0		1 753,1	1 753,1

Programma 2002. gadam ir izveidota, pamatojoties uz Izglītības likumu, kas nosaka, ka piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības apguvei ir obligāta un pedagogu darba samaksa pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācībai no 2002. gada 1. septembra tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem.

Izdevumi:

Palielinājums:

· 1 753,1 tūkst. latu — pašvaldību izglītības iestāžu piecgadīgo un sešgadīgo bērnu apmācības pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.