Saeimā:

2001. gada 1. novembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr. 1056) (dok.nr.3680; nr.3680a) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1057) (dok.nr.3696; nr.3696a) Deputāti Egils Baldzēns, Leons Bojārs, Gunārs Freimanis, Arnis Kalniņš, Helēna Soldatjonoka

3. 3. Likumprojekts “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (dok.nr.3700; nr.3700a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra potokolu”. (Reģ.nr.1059) (dok.nr.3701; nr.3701a) Ministru kabinets

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

5. Deputātam Oļegam Deņisovam. (dok.nr.3717)

 

 

6. 1. Lēmuma projekts “Par Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3697) Juridiskā komisija

7. 2. Lēmuma projekts “Par Ritas Skabes atbrīvošanu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3698) Juridiskā komisija

8. 3. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā locekļu ievēlēšanu”. (dok..nr.3718)

III. Lēmuma projektu izskatīšana

9. 1. Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei”. (dok.nr.3705) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

10. 2. Lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”. (dok.nr.3706) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

IV. Likumprojektu izskatīšana

11. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.937) (likuma otrreizēja caurlūkošana) (dok.nr.3699) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

12. 2. Likumprojekts “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. (Reģ.nr.995) (Satversmes 81.pantā noteiktajā kātrtībā izdotie noteikumi nr.375) (3.lasījums) (dok.nr.3695) Pilsonības likuma izpildes komisija

13. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (3.lasījums) (dok.nr.3704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 4. Likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ.nr.899) (3.lasījums) (dok.nr.3709) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.818) (3.lasījums) (dok.nr.3713) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 6. Likumprojekts “Par telekomunikācijām”. (Reģ.nr.500) (3.lasījums) (dok.nr.3714) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 7. Likumprojekts “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. (Reģ.nr.953) (2.lasījusm) (dok.nr.3350; nr.3712) Ārlietu komisija

18. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (2.lasījums) (dok.nr.3468; nr.3681) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

19. 9. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1021) (2.lasījums) (dok.nr.3513; nr.3687) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

20. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.971) (1.lasījums) (dok.nr.3390; nr.3483) Aizsardzības un iekšlietu komisija

21. 11. Likumprojekts “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.969) (1.lasījums) (dok.nr.3388; nr.3484) Aizsardzības un iekšlietu komisija

22. 12. Likumprojekts “Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (1.lasījums) (dok.nr.3382; nr.3688) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

23. 13. Likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (1.lasījums) (dok.nr.3565; nr.3689) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 14. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.1039) (1.lasījums) (dok.nr.3631; nr.3691) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

25. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr.941) (1.lasījums) (dok.nr.3332; nr.3692) Juridiskā komisija

26. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1008) (1.lasījums) (dok.nr.3465; nr.3693) Juridiskā komisija

27. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.1007) (1.lasījums) (dok.nr.3464; nr.3694) Juridiskā komisija

28. 18. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1045) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3652; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1046) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3653; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

30. 20. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. (Reģ.nr.1047) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3654; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 21. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1048) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3655; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

32. 22. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.–2003.gadā””. (Reģ.nr.1049) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3656; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. 23. Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu””. (Reģ.nr.1050) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3657; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

34.24. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1051) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3658; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

35. 25. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1052) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3659; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

36. 26. Likumprojekts “Par valsts budžetu 2002.gadam”. (Reģ.nr.1044) (1.lasījums) (dok.nr.3651; nr.3707) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

V. Lēmuma projekta izskatīšana

37. Lēmuma projekts “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”. (dok.nr.3708) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

VI. Likumprojektu izskatīšana

38. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (1.lasījums) (dok.nr.3632; nr.3710) Aizsardzības un iekšlietu komisija

39. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ.nr.1000) (2.lasījums) (dok.nr.3442; nr.3711) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

 

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīsdienas sēdi. Ir saņemts priekšlikums par izmaiņām darba kārtībā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ierosina izskatīt pirmajā lasījumā 2002.gada valsts budžeta likumprojekta paketi, kas sastāv no darba kārtības jautājumiem, sākot ar 28. līdz 37., pirms darba kārtības ceturtās sadaļas 11.punkta. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baldzēna, Leona Bojāra, Freimaņa, Arņa Kalniņa, Soldatjonokas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es saprotu šī priekšlikuma autoru labos nodomus un šinī ziņā es atbalstītu vēlēšanos valstī uzlabot kaut ko tādu, kas skar nodokļu iekasēšanu. Bet varbūt jūs kāds varētu nākt un pastāstīt par to mehānismu, kādu jūs redzat pēc šī priekšlikuma pieņemšanas. Jo faktiski tas ir deklaratīvs teikums, kas runā par likumdošanu un par paredzēto nodokļu politiku. Tas praktiski nepiedāvā nekādu risinājumu. Un līdz ar to labā griba aiziet kopā ar vēlēšanos pašiem būt labiem, bet mehānisms, kā tas tiek realizēts, tas galīgi nav redzams. Es pilnīgi piekrītu, ka ir aktīvāk jāiesaista Valsts ieņēmumu dienests visā tajā darbībā, kas ir saistīta gan ar nodokļu administrēšanu, gan iekasēšanu, un tā ir mūsu valsts problēma, bet tādā gadījumā es labprāt sadarbotos ar tiem, kas piedāvā patiesu darbības mehānismu. Tā ka lūdzu, godātie iesniedzēji, nāciet un pamatojiet savu domu! Pagaidām es to nevaru atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Egils Baldzēns. Runās par.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Es domāju, ka tūlīt, tūlīt arī Jurim Dobelim vairs nebūs īpaši principiāli iebildumi, un, ja viņš vēl gribēs kaut ko pieslīpēt pie šī mehānisma, tad viņš varēs to darīt jau pēc tam, kad šis likumprojekts būs nodots komisijām.

Es paskaidrošu par galveno būtību, kas šeit pašreiz ir. Tātad Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums... nodokļu administrēšana — tas ir galvenais pienākums. Un tajā pašā laikā mēs gribētu, lai likumdošanā būtu noteikta ne tikai šī lieta, bet arī tas, ka tam vajadzētu šos pienākumus pildīt un veikt, ņemot vērā to, ka būtu nepieciešams mūsu valstī arī veicināt uzņēmējsabiedrību attīstību. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ne vienmēr ir jāuzliek maksimālie soda apmēri, ja kāds uzņēmējs vai uzņēmējsabiedrība ir kaut ko nepaguvis laikā veikt. Tas atgādinātu to pašu situāciju, ko mēs daudzi cilvēki redzam, ka Ceļu policija vienmēr uzliek nevis iespējamo kaut kādu sodu, bet maksimālo sodu, nevis kaut kādā diapazonā. Un, lai to varētu zināmā mērā ietekmēt, mēs gribam radīt arī likumdošanā bāzi, kas liktu ne tikai ņemt vērā šo fiskālo nodokļu aspektu, nodokļu iekasēšanu, bet arī to, ka, pieņemot lēmumus, ir jāņem vērā arī otra lieta, ka jāmēģina skatīties arī no uzņēmējdarbības veicināšanas viedokļa, ka ne vienmēr maksimālais sods ir labākais sods, un arī tas, ka atsevišķos gadījumos, neuzliekot maksimālo soda apmēru, mēs varbūt spējam nodrošināt to, ka valsts kasē pēc kāda laika ienāks daudz vairāk arī šie nodokļi. Es domāju, ka tas ir ļoti normāls priekšlikums, un, ja kādam vēl gribas papildus slīpēt šo mehānismu un to pielabot ne tikai juridiski, bet arī kādu citu, teiksim, institucionālu mehānismu, lūdzu, piedāvājiet, es domāju, arī Dobeļa kungam šeit ir visas likumdošanas iniciatīvas tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 44. Likumprojekts komisijām netiek nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1964. gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989. gada 16. novembra protokolu nodot Ārlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Pret vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Labrīt, cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Diemžēl es domāju runāt par, jo tā ir ļoti nozīmīga lieta. Var tikai brīnīties par mūsu Labklājības ministrijas bezatbildību, ka desmit gadu laikā viņi nav darījuši to, kas bija jādara. Un, ja viņi var anotācijā ierakstīt tādu teikumu, ka Latvijas Republikā nav normatīva akta, kas regulē medikamentu kvalitātes izvērtēšanas gaitu, reģistrācijas procedūras jautājumus starptautisko tiesību jomā, tad paceļas jautājums, cienījamie kolēģi un cienījamie Latvijas Republikas iedzīvotāji: ja tāda akta nav, tad uz kāda likuma bāzes tiek iepirkti un izplatīti Latvijā medikamenti par kopējo summu ap 120 miljoniem latu? Tātad jebkuru medikamentu var ievest Latvijā, to var pārdot, jo diemžēl nekas neregulē tā kvalitāti. Ja visā pasaulē farmakopeja — tas ir galvenais noteicošais dokuments farmācijā, tad mums tas, izrādās, nav bijis un nav bijis atzīts. Nu, paldies Dievam, ka pievienojamies Eiropas Savienībai, tad vismaz kaut ko izdarīsim.

Un vēl es gribu atgādināt. Nesen mēs pieņēmām Farmācijas likumu. Ar kādu ... nu tādu nepacietību un uzstājību mūsu kolēģi nobalsoja par šo likumu? Bet kas tad notika pēc tam? Pēc tam virkne aptieku pārgāja ārvalstu firmu rokās. Un tās firmas, kas strādā Latvijā, trīs vai četras, tās pilnīgi pārvalda mūsu zāļu tirgu, un tātad Latvijā notiek tas, kas notiek. Jo vairs mums nav lētu zāļu, ir tikai dārgās un tikai noteiktas zāles. Un tāpēc jau arī ir iedrukātas speciālas receptes, kuras izplata šīs zāļu firmas, kur atliek uzrakstīt tikai pacienta vārdu un parakstīties ārstam, un iepērk to. Un par to, protams, saņem honorāru. Un sakarā ar to, ka Labklājības ministrija tik tiešām netiek galā ar jautājumiem, kas skar veselības aizsardzību, es ierosinu pārskatīt jautājumu, ka 856 miljoni lielais valsts budžets, kas uzticēts Labklājības ministrijai, nevar būt atstāts vienas ministrijas rokās. Veselības nolūkiem ir ap 150 miljoniem, tāpēc Veselības departaments ir jāatdala kā ministrija no Labklājības ministrijas. Varbūt tad mums būs kāda kārtība medikamentu apritē Latvijā ārstniecības jautājumos un citos, kuri ir pārāk komerciāli.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par. Pret runāt neviens nevēlas. Iebildumu par likumprojekta nodošanu komisijām nav.

Izskatām deputāta Oļega Deņisova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šī gada 1. novembrī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesnieguma akceptēšanu.

Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! ... Mikrofons nestrādā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Rasnačs. Godātie deputāti! Tieslietu ministre Ingrīda Labucka ir saņēmusi Bauskas rajona tiesas tiesneša Ojāra Cimermaņa iesniegumu, kurā viņš lūdz atbrīvot viņu no tiesneša amata pienākumu pildīšanas pēc paša lūguma. Juridiskā komisija izskatīja šo iesniegumu un vienprātīgi atbalstīja Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no tiesneša amata.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — “Atbrīvot Ojāru Cimermani no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ritas Skabes atbrīvošanu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Tieslietu ministrija ir saņēmusi Preiļu rajona tiesas tiesneses Ritas Skabes iesniegumu, kas ir parakstīts šā gada 9.oktobrī. Iesniegumā tiesnese lūdz viņu atbrīvot no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās. Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lūgumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Atbrīvot Ritu Skabi no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā locekļu ievēlēšanu”.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs kopīgi ar Frakciju padomi ierosina parlamentam noteikt šīs komisijas skaitlisko sastāvu — 13 komisijas locekļus. Šodien Prezidijs ir saņēmis ierosinājumu — noteikt skaitlisko sastāvu — 16 komisijas locekļus. Kā zināms, Saeimas frakcijas ir izvirzījušas tieši 16 kandidātus uz šo komisiju.

Vispirms balsosim par lielāko skaitlisko piedāvājumu. Tātad par to, lai noteiktu skaitlisko sastāvu — 16 komisijas locekļus. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 14, atturas — 1. Lēmums par skaitlisko sastāvu ir pieņemts.

Ierosinu balsot par Saeimas lēmuma projektu “Ievēlēt Parlamentārās izmeklēšanas komisijā jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā” šādus deputātus: Modri Lujānu, Andreju Klementjevu, Romānu Mežecki, Silviju Dreimani, Ingrīdu Ūdri, Ventu Balodi, Guntaru Krastu, Dzintaru Kudumu, Valdi Lauski, Pēteri Salkazanovu, Valdi Birkavu, Kārli Leiškalnu, Linardu Muciņu, Jāni Lagzdiņu, Andri Šķēli un Māri Vītolu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K. Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Strādāsim ar darba dokumentu nr. 3705. Saskaņā ar Meža likuma 44. pantu valsts meža zemi var atsavināt par labu kādai trešai personai tikai un vienīgi parlaments. Attiecīgi atbildīgā komisija ir saņēmusi 70 šādus priekšlikumus, bet, saņemot šos priekšlikumus, ir izstrādājusi savus kritērijus. Šobrīd mēs lemjam par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei. Komisija šo lēmumu atbalsta, valsts meža zemes turētājs šo lēmuma projektu atbalsta, un es aicinu arī jūs nobalsot par lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei” . Lūdzu rezultātu. Par — 83, pret un atturas nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K. Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēža kungs! Šoreiz darba dokumenta numurs ir 3706, un šajā gadījumā valsts meža zeme tiek nodota Tukuma rajona Sēmes pagastam. Un situācija šeit izveidojas tāda, ka, iegūstot īpašumā ēkas ar attiecīgo kadastra numuru, meža zeme tika nodota Finansu ministrijas valdījumā. Komisija ir izskatījusi, sagatavojusi minēto lēmuma projektu, attiecīgie meža zemes turētāji ir piekrituši šādai maiņai — valsts meža zemes nodošanai pašvaldības īpašumā. Un aicinu arī deputātus šodien atbalstīt šo lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Saņemot izskatīšanai Saeimā dokumentus, bieži atrodam iestrādātus nolikumus, kuri ir diezgan apšaubāmi. Arī šis jautājums par tiem 15,8 hektāriem meža, kas atrodas Sēmes pagastā Tukuma rajonā, ir diezgan interesants. Ja paskatāmies pagasta tajā aprakstā, tad zeme, tas mežs it kā esot vajadzīgs, lai apmierinātu zemniekus ar zemi, paplašinātu piemājas zemi, palīdzētu zemniekiem, kuriem nav saimniecības un dzīvojamo māju, pensionāriem nodrošināt malku un kapitālo remontu, bezdarbs, un kas tikai nav sarakstīts iekšā... Bet vai tie 15 hektāri palīdzēs risināt visus tos jautājumus? Protams, ka ne. Un, ja mēs paskatāmies šinī pagastā, tad diez vai ir apstrādāta visa tā zeme, kura viņiem ir, un viss tas apkopts tā, kā vajag. Tā ka tur ir skatāma cita lieta.

Bet jautājums ir par pavisam ko citu. Tiek atraisīts maiss Latvijas valsts mežu privatizācijai. Tur jau ir tas galvenais. Šeit nav ierakstīts iekšā, ka pagasts, ja saņem šos mežus, nevar tos ne pārdot, ne privatizēt. Tas var iedot apsaimniekošanā. Un tas viss ir jāskatās mums diemžēl, un labi, ka mēs iestrādājām savā laikā likumā pantu, kas neļauj izsaimniekot, tā kā to veic akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”. Un, ja mēs paskatāmies uz šīs organizācijas darbību, tad pēc 5—10 gadiem no Latvijas kuplajiem mežiem nepaliks nekas, vienīgi tikai krūmi un tādas sīkaudzes. Un pats galvenais — mēs šo dokumentu paketē neredzam slēdzienu no valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, mežu dienesta un virsmežziņa. Tātad patiesībā par to, kas ir lēmis par šo... šīs platības nodalīšanu, galvenokārt ir Ekonomikas ministrija un nezin kāpēc Finansu ministrija, bet ar mežiem, cik es zinu, nodarbojas Zemkopības ministrija. Un nākamais. Ja jau mēs pieskaramies pie šī jautājuma, ko tad dara tā mūsu akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, tad ir jāpaskatās arī uz tiem darbiem, kas notiek mežos. Tad varbūt viņa sāks kaut ko uzlabot. Jo ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Silva”, un, ja paskatāmies darbību uz šīs sabiedrības rēķina, tad 1999. gadā viņiem bija nodots izstrādāšanai 125 000 kubikmetru labāko mežu, bet 2000. gadā šis cipars pacēlās līdz 500 000 kubikmetriem. Un tika valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ieveda moratoriju. Diemžēl moratorijs uz mežu izmantošanu tika attiecināts tikai uz Latvijas uzņēmējiem, kuri ir mazi. Tos viņi visdažādākā veidā nicināja laukā, viņiem atņēma tiesības, pārtrauca līgumus par mežu izmantošanu, bet “Silvai” tika dotas visas tiesības. Un, ja paskatāmies tālāk, tad “Silva”, protams, ir nopirkta. Un ārvalstu kompānijas uz šo dienu izstrādā apmēram ap 600 000 kubikmetru mežu. Pie tam viņiem tiek atdoti elitārie meži. Tātad redziet, ja mēs paskatāmies, kā tas notiek ar Latvijas mežiem, tad ir bēdīga situācija. Nu, un ja vēl ieslēgsies tas jautājums par celulozes kombinātu un 500 000 hektāru nodošanu šī kombināta vajadzībām, patiesībā ārzemnieku vajadzībām, tad mūsu mežu kopējiem, mūsu mežu izmantotājiem darba nebūs.

Un pēdējais. Ja paskatāmies vēl uz vienu lietu, tad visi mazie Latvijas meža izmantotāji izkopj ceļus, izcērt visus grāvjus, “Silva”, tajā skaitā arī tā ārvalstu kompānija, kas viņu pārpirka, neko nedara. Viņi nogriež mežu, ceļi tiek izdragāti, grāvji netiek iztīrīti, izcirsti, un mežs paliek tālāk neizmantojams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Godātie deputāti! Šī ir tā viena no retajām reizēm, kad Leonam es drusku piekrītu tajā pirmajā daļā, par ko viņš sāka, bet nu par to pēdējo es nekomentēšu. To katrs pats saprot. Tiešām, tas nav pareizi, un tas vēlreiz pierāda to, ka Saeimai nevajadzētu nodarboties ar šo administratīvo procedūru — dalīt zemes gabalus vienam vai otram. Es atbalstīju gan zemes piešķiršanu Baibai Martinsonei un arī atbalstīšu pašreizējo šo te piešķiršanu Sēmes pagastam, jo attiecīgie dienesti visu izskatījuši, un tur nav problēmu. Viss ir pareizi. Bet tas, kas nav pareizi, ir tas, ka mēs — Saeima — augstākais valsts tātad likumdevējs — nodarbojamies ar šādiem administratīviem aktiem un būtībā piešķiram zemi, balstoties uz kaut kādu ekspertīzi no citām institūcijām. Šo darbu varētu veikt valdības institūcijas, un tas būtu daudz pareizāk, jo šī kārtība tomēr būtu apstrīdama tiesiskajā sistēmā, kāda valstī pastāv, kamēr Saeimas kārtība ir ar likuma spēku. Tas nozīmē, ka šis akts ir ar visaugstāko hierarhisko, teiksim, nozīmi. Es domāju, tas nav pareizi. Mums vajadzētu agri vai vēlu labot šo normu zemes likumā, Mežu zemju likumā un nenodarboties ar šādām lietām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl iepriekšējam runātājam, kolēģim, es nevaru piekrist. Latvijas meži ir Latvijas valsts bagātība. (No zāles deputāts M.Sprindžuks: “Es jau tā teicu!”) Un, ja mēs nodosim rīcībā tā, kā to tagad dara akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, tad visi tie meži būs noprivatizēti. Un valstij nekas nepaliks. Un tas, ka ir Saeimas rīcībā un Saeima dod atļauju, ne tik daudz jau to mežu tiks privatizēts, nodots tai vai citai pašvaldībai, tas ir pareizi, un to likumu grozīt nevar. Es tagad saprotu, kādas jums ir vēlmes, ka noņemt Saeimas akceptu, un tad varēs darīt visu, ko vien vēlas. Tā nevar!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Cienījamais Bojāra kungs! Es jums palūgtu ieskatīties rūpīgi kalendārā, un jūs tur ieraudzīsit kaut ko apaļu. Šodien ir sācies pilnmēness. Mēs varam debatēt par visu — par aizaugušiem grāvjiem, par Saeimas spēju vai nespēju lemt par valsts mežu atsavināšanu un tamlīdzīgi. Šajā gadījumā, kas attiecas uz Sēmes pagastu, runa ir par vienota nekustamā īpašuma atkalapvienošanu. Šis īpašums deviņdesmito gadu sākumā ārkārtīgi neprecīzi pārdalīts, un šobrīd mēs nododam pašvaldībai meža zemes gabalu, kura valdītājs šobrīd ir Nekustamā īpašuma aģentūra jebšu Finansu ministrija. Un es jums iesaku tomēr, Bojāra kungs, izlasīt līdz galam. Šeit visi ir piekrituši. Šī jautājuma pieņemšana absolūti nenozīmē to, ka visi Latvijas valsts meži — nacionālā bagātība — tiks privatizēti un nekas nepaliks valstij. Lai gan es šeit gribētu uzdot jums jautājumu — kas tad ir valsts? Ja jūs man nākamajās debatēs to precīzi atbildēsit, tad es jums piekritīšu. Bet tagad aicinu deputātus nobalsot par sagatavoto lēmuma projektu, kas apvieno vienā veselā neveiksmīgi sadalītu nekustamo īpašumu, kuram ir viens un tas pats reģistrs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu “Par valsts mežu zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 2. atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Izskatām 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketi un lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002. gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3652.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē ir atbalstījusi valdības iesniegtos grozījumus likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, bet, tā kā mums grozījumi ir jāpieņem ātrāk, nekā mēs izskatīsim Budžeta likumu, jo gadījumā, ja notiks izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, tas varētu arī mainīt budžetā ieņēmumus, tad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz noteikt steidzamību šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Par steidzamību būs jābalso pēc tam, kad būs notikušas debates par katru likumprojektu atsevišķi.

Godātie kolēģi, es atgādinu jums, ka debates par likumprojektu “Budžeta likumprojektu pakete” notiek par visu paketi kopumā, bet balsošana — par katru likumprojektu atsevišķi.

Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mūs aicina vienmēr steigties ar budžeta apstiprināšanu, budžeta izskatīšanu un visu pārējo, kas saistīts ar šo likumu paketi. Bet kāpēc tad valdība nesteidzās to budžetu nodot ātrāk Saeimā, lai mums būtu vairāk laika? Diemžēl es saprotu valdības steigu, lai mazāk varētu deputāti iedziļināties, kas tad ir ielikts tajā budžetā, kas tur notiek un kādas tiek veiktas izmaiņas vai papildinājumi, un galvenais, kur tiek izlietoti naudas līdzekļi. Un ja mēs paskatāmies dokumentu 3657 — tas ir par transporta līdzekļu nodevu.

Cienījamie kolēģi, ir jābūt bezkaunīgiem līdz pēdējam, lai mēs cilvēkiem uzliktu vēl papildu maksājumus. Jūs tagad redzat, kas notiek ar advokātu apmaksāšanu, kas notiek ar Privatizācijas aģentūru vispār, kas notiek ar to, ka, teiksim, ja pagājušajā, aizpagājušajā gadā “Latvenergo” peļņa bija 50 miljoni, tad šogad... patiesībā 1999. gadā bija 50 miljoni, tad nezin kāpēc tagad viņi nonākuši līdz 24—25 miljoniem. Un tā tālāk. Tāpat ar to kontrabandu un ēnu ekonomiku. Tur mēs neko nedarām. Nodokļus neievācam, un, lai aizlāpītu caurumus budžeta maisā, tad mēs sākam meklēt, kā tad var no cilvēkiem, no Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuriem naudas līdzekļu tā ir maz, izspiest, ko nu vien var. Un tagad transporta līdzekļu nodevas.

Vēl ir jāpaskatās arī uz tādu vienādību — vai tad visi pret likumu un pret nodokļiem ir vienādi. Diemžēl nav. Ja paskatāmies vieglās mašīnas, tad pat ir ... kas bija pusotras tonnas svarā, bija 7 ar pusi latu, tagad būs 12. Pusotras reizes vairāk — bija 16, būs 24. Nu un attiecīgi tālāk pacelts apmēram uz 40%. Un par smagajām mašīnām. Smagās mašīnas, kuras vairāk izlieto Latvijas iedzīvotāji, tas ir, lauksaimnieki, arī viņiem ir pielikts klāt, nu, ne pārāk daudz, bet ir tomēr. Bet, ja paskatāmies tās mašīnas, kuras Latvijā izmanto firmas, kuras strādā patiesībā ar ārvalstu mašīnām un pārstāv ārvalstu kompānijas, tur mēs palielinājumu neredzam. Un arī visā pārējā. Tāpēc, izskatot arī citus likumus, mums rodas tāds jautājums — vai tik tiešām mēs nesaprotam, ka nodokļiem ir jābūt sabalansētiem, un ir jāsaprot, cik tad mūsu valsts iedzīvotājs, kura iztikas minimums ir ļoti mazs un patiesībā laukos dzīvo pie 80% nabadzības līmenī, kāpēc mēs no viņiem gribam papildus saņemt līdzekļus? Kāpēc? Nu nav viņi nekādi bagātnieki, un viņiem tie 5 vai 7, vai 10 lati ir ļoti liela nauda, jo to vajag nopelnīt. Diemžēl lauksaimniekiem mēs neko nepalīdzam. Mēs nevaram organizēt iekšējā tirgus aizsardzību, cilvēkiem piens tiek pieņemts par ļoti zemām cenām. Ar graudu nodošanu un pārdošanu valstij ir veselas problēmas, un tas pats ir ar cukurbietēm. Un, ja paskatāmies, tad tikai, lai iztaptu ārzemniekiem, mierīgi aizklapējām Jēkabpils cukurfabriku. Un tur nozuda 400 darbavietas. Bezdarbnieku līmenis Jēkabpilī un Jēkabpils rajonā palielinājās. Es nemaz nesaku, ka neviens nepainteresējās, kāda tad dzīve būs tiem zemniekiem, kuri palika bankrota priekšā, jo viņi domāja nodot tās cukurbietes un nopelnīt naudu.

Un ir arī citi jautājumi, kuri netiek izskatīti tā, kā tas ir vajadzīgs. Un, ja vēl paskatāmies arī budžeta izdevumu daļu, tad tā ir ļoti liela — 1,6 miljardi. To mēs ielikām ar vieglu roku, bet kā tad mēs savāksim to naudiņu, kura vajadzīga, lai šos izdevumus nosegtu? Diemžēl uz parāda pamata. Tātad pacelsim valsts kopējo parādu pāri par 800 miljoniem un ministriju ierēdņi dzīvos uz nebēdu. Un, iedziļinoties arī citos budžeta ciparos, kam tad ir pielikti naudas līdzekļi? Dažādi fondi, aģentūras dzīvos ļoti labi un arī dažas ministrijas, tajā skaitā īpašu uzdevumu divas ministrijas. Ja viņiem 1999.gadā pietika ar 600 000 latu, tad tagad viņi jau pacēluši savus izdevumus pāri par 2,7 miljoniem. Tad kāds var būt jautājums par medicīnas aprūpi, pensionāru aprūpi un citiem jautājumiem, kur naudas nepietiek. Teiksim, īpaši atbalstāmo reģionos tiek veidotas jaunas darbavietas, un no valsts budžeta lūdza izdalīt 1,5 miljonus latu, lai varētu atbalstīt mazos vai sīkos uzņēmējus viņu darbības sākuma ceļā. Un kas tad notiek? Mēs nevaram 1,5 miljonus atrast valsts budžetā. Mēs knapi, knapi varējām savākt kaut kur tikai 800 tūkstošus. Un vai tad tos cilvēkus, kuri gaida, lai būtu kāda valsts palīdzība, lai veidotu jaunas darbavietas, vai kaut ko apmierina? Nē, diemžēl neapmierina. Un valdība negrib to darīt. Un, ja jau mēs paskatāmies arī uz budžetu, tad diemžēl tas vairāk ir politizēts un politisks nekā ekonomisks. Tāpēc arī tā atbalstīšana nevar būt, jo budžets ir jāpārskata. Un, ja mēs to neizdarīsim, 2002.gadā būs diezgan lielas problēmas. Lai gan tās risinās ļoti vienkārši. Būs budžeta pārskatīšana, nu un tad noņems to naudiņu. Tā ka šie likumprojekti, kas iestrādāti paketē, tos pieņemt steidzamībā nevar, jāizskata normālā ritmā, un tie ir jāizskata ļoti rūpīgi, jo diemžēl tas nav par labu Latvijas mazajiem uzņēmumiem un arī Latvijas iedzīvotājiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Bērziņš — Ministru prezidents.

A.Bērziņš (Ministru prezidents). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šodien Saeima sāk izskatīt 2002.gada budžeta projektu, kura faktiski ir valdības izstrādātā versija par to, kā sabalansēt iedzīvotāju vajadzības un valsts iespējas. Kāds nezināms autors, vērojot iedzīvotāju attiecības ar varu, ir izteicis vienkāršu, taču, pēc manām domām, ļoti vērtīgu atziņu, kura turklāt atbilst patiesībai. Proti, labs pilsonis pieprasa, lai valstij būtu vairāk labu ceļu, būtu vairāk labu skolu, vairāk labu slimnīcu un mazāk nodokļu. Labs pilsonis patiešām grib redzēt labas lietas, taču ne vienmēr zina, kā šīs labās lietas rodas. Viņš ne vienmēr izprot to, ka budžeta izdevumu daļa, kas nosaka finansējuma iespējas ceļiem, skolām, slimnīcām, ir atkarīga no budžeta ieņēmumiem, kurus pamatā veido nodokļi, un no valsts spējām šos nodokļus iekasēt.

Visbiežāk viņš pat saprot, ka ir ieņēmumi, ka ir izdevumi, taču neaplūko tos kopsakarībās. Viņiem šķiet, ka valdība vienkārši nesaprot, cik svarīgi ir piešķirt līdzekļus vienai, otrai vai trešajai sfērai. Viņš kategoriski pieprasa — dodiet naudu — un tajā pašā laikā uztraucas — kāpēc pastāv budžeta deficīts, kāpēc valdība šo budžeta deficītu ir pieļāvusi. Situācija, par kuru es runāju, nav unikāla. Es pat teiktu, ka tā ir normāla situācija, ar ko nākas rēķināties politiķiem ikvienā demokrātiskā valstī. Taču pašiem politiķiem ir jāprot saskatīt kopsakarības. Būdams dažādos ministros, es valdībā esmu piedalījies pēdējo 10 gadu laikā septiņu budžeta projektu sastādīšanā. Taču tik sarežģītu sastādīšanas procesu, kāds ir bijis šogad, tādu es neatceros. Mums nācās meklēt un atrast līdzekļus gan Saeimas pieņemto likumu, gan vēl aizvien augošo valsts vajadzību, gan starptautisko saistību izpildei. Taču savu zīmogu uzlika arī vēlēšanu tuvums, tāpēc ir gandarījums, ka valdība šīm grūtībām tika pāri, un šobrīd budžets ir jūsu — deputātu — rokās.

Godājamie deputāti! Pie 2002.gada budžeta projekta valdība strādāja jau kopš 2002.gada sākuma. Pirmo reizi tas tika veidots kā nulles budžets. Es izveidoju darba grupu, kurā kopā ar mana biroja darbiniekiem strādāja Finansu ministrijas darbinieki, neatkarīgie eksperti no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Bankas, Valsts kontroles. Viņi pārskatīja virkni budžeta programmu, lai ierobežotu neracionālus izdevumus. Tādējādi nodokļu maksātājiem pirmo reizi tika dota iespēja pašiem pārbaudīt viņu samaksātās naudas izlietojuma pamatotību. Eksperti, jo sevišķi Darba devēju konfederācija, norādīja arī jomas, kurās ir iespējama līdzekļu ekonomēšana, budžeta programmas optimizējot. Tomēr vairumā gadījumu nekādi neracionāli izdevumi netika konstatēti. Tieši pretēji — Darba devēju konfederācija konstatēja, ka noteikto funkciju veikšanai iestādēm tiek piešķirts pārāk maz līdzekļu. Rūpīgi tika izvērtētas un pārvērtētas ieņēmumu prognozes, izskatot ikvienu iespēju uzlabot nodokļu iekasēšanu. Uz šādu rūpīgu vairākkārtīgu izvērtēšanu mūs mudināja arī tas apstāklis, ka pat tāda konservatīva organizācija kā Starptautiskais valūtas fonds sagatavotajās prognozēs bija optimistiskāka nekā mūsu Finansu ministrija. Darba gaitā prognozes nu ir precizētas, taču mēs negājām to ceļu, kuru reizēm izvēlējās citi. Un proti, mēs mākslīgi nepaaugstinājām prognozes, lai it kā formāli noziņotu, ka budžets ir sabalansēts, viss ir kārtībā un ka mēs varam ziņot visām starptautiskajām institūcijām. Mūsu prognozes, kuras ir šobrīd iekļautas budžetā, ir reāli izpildāmas, taču tās ir arī pietiekami saspringtas un liks Valsts ieņēmumu dienestam krietni uzlabot savu darbu. Par spīti nepieciešamībai atrast līdzekļus veselai virknei izdevumu pozīciju, valdība izdarīja to, kas sākumā šķita pat neiespējami. Vēlos atgādināt, ka 2002.gads būs jau otrais gads, kad valdība nav paaugstinājusi nodokļus, un vēl vairāk — tas būs arī otrais gads, kad nodokļi tiek samazināti. Saeimā ir iesniegts likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz pazemināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi par 3%. Tādā pašā tempā šī nodokļa samazināšana turpināsies arī nākamajos gados. Kā Ministru prezidentam, protams, man ir nedaudz žēl aptuveni to 11 miljonu latu, kurus zaudēs budžeta ieņēmumu daļa. Taču man jāsaka, man nekad nav bijušas šaubas par to, ka nodokļa samazināšana bija jāsāk, lai Latvijā varētu turpināt veidoties uzņēmējdarbībai labvēlīga vide un mūsu valsts iegūtu priekšrocības sacensībā par ārvalstu investīcijām.

Apspriežot 2001.gada budžetu, es runāju par to, ka valsts iziet no ekonomiskās krīzes, un prognozēju strauju attīstību. Toreiz man daudzi neticēja, taču iekšzemes kopprodukts ir palielinājies pagājušajā gadā par 6,6% un šā gada pirmajā pusē par 8,2%. Tagad mēs visi zinām, ka ekonomiskās attīstības tempi Latvijā ir visaugstākie starp Eiropas Savienības kandidātvalstīm. Tas mums ļauj palielināt arī izdevumus. Valdība ir konsekventi ievērojusi deklarētās prioritātes šā gada budžeta projekta sastādīšanā. Līdzekļi izglītībai palielināti par 10%, aizsardzība saņems likumā noteiktos 1,75% no iekšzemes kopprodukta, apmēram 6 miljonus saņems sfēras, kas ir saistītas ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Atgādināšu, ka nākamgad izšķiras būt vai nebūt Latvijai NATO un Eiropas Savienībā, tādēļ līdzekļu piešķiršana šīm prioritātēm, pēc manām domām, ir pašsaprotama.

Tāpat iespēju robežās līdzekļi ir palielināti arī citām nozarēm, bet, piemēram, veselības aizsardzībai izdevumiem budžetā papildus ir piešķirti pāri par 20 miljoniem latu, un faktiski tas ir viens no ievērojamākajiem pieaugumiem budžetā. Tagad labklājības ministra pienākums ir sakārtot sistēmu, lai nauda tiktu izmantota iespējami efektīvi un lai dažādu ierēdņu neizdarības dēļ neciestu pacienti.

Tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka ikvienu sfēru var nodēvēt par prioritāru pie nosacījuma, ja šai sfērai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Taču nav iespējams sakoncentrēt budžeta iespējas tā, lai būtiski palielinātu finansējumu sešās, septiņās vai pat vairāk lietās. Ja mēs tā mēģināsim rīkoties, tad prioritātes formāli būs visas, bet faktiski — neviena.

Protams, ka šā gada budžeta visdiskutablākais jautājums ir budžeta deficīta lielums, kurš budžeta projektā ir 2,46%. Nevēlos apgalvot, ka tas mani apmierina. Taču deficītu šobrīd var samazināt, vai nu vēl vairāk ierobežojot izdevumus, vai arī tieši pretēji — palielinot ieņēmumus. Ja jūs, godājamie deputāti, redzat kādas iespējas, tad es būšu tikai pateicīgs par priekšlikumiem. Taču, ņemot vērā vajadzības, zinu, ka būs grūti atrast ko lieku vai nenovērtētu. Domāju, ka būs godīgāk apstiprināt šādu deficītu nekā mākslīgi uzpūst ieņēmumu prognozi.

Latvijā arī nākamajā gadā tiek plānots viens no zemākajiem deficītiem Austrumeiropas valstu vidū. Nepieciešams apzināties, ka, pirmkārt, mums ir jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, kuri paredz izveidot Eiropas standartiem atbilstošu drošības sistēmu. Otrkārt, budžetam ir jāatbilst Māstrihtas kritērijiem, kas reglamentē makroekonomisko vidi Eiropas Savienības valstīs. Un, treškārt, mums ir saistības ar Valūtas fondu. Budžets ļaus izpildīt gan Māstrihtas kritērijus, gan iekļaujas Kopenhāgenas kritēriju realizēšanā. Sarežģītāk būs izpildīt mūsu saistības ar Valūtas fondu, taču pat Valūtas fonds nav teicis, ka nākamā gada budžeta projekts apdraud Latvijas makroekonomisko un monitāro stabilitāti.

Es aicinu jūs, augsti godātie deputāti, būt konstruktīviem — analizēt budžeta projektu, sniegt priekšlikumus, precizēt detaļas, taču nemainīt prioritātes un nepalielināt izdevumus.

Es jūs aicinu būt tikpat konstruktīviem kā pagājušā gadā, pieņemot pagājušā gada budžetu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gundars Bērziņš — finansu ministrs.

G.Bērziņš (finansu ministrs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj, godājamie pozīcijas deputāti! Godājamā opozīcija! Iepriekšējām valdībām bieži ir pārmests, ka tās, sastādot budžetu, ir vienmēr deklarējušas dažādas prioritātes, bet reāli nekādas prioritātes nav bijušas dabā sajūtamas. Tā lielā mērā ir taisnība, un tam ir divi iemesli.

Pirmais. Līdz šim lielāko tiesu mūsu rīcībā ir bijis tik maz naudas, ka gandrīz visi iepriekšējie budžeti ir bijuši vistīrākajā veidā izdzīvošanas budžeti. Bet reālās attīstības stratēģijas tajos bija maz. Nebija naudas, un prioritātes lielā mērā bija tikai lozungi. Prioritātes bija tiesības uz izdzīvošanu, jo nekam citam vienkārši nebija naudas.

Otrs iemesls. Biežās valdības maiņas, kas finansu politikai neļāva attīstīties. Gads ir pārāk mazs nogrieznis, lai kāda finansu politika sāktu nest tos augļus, kurus sabiedrība gaida. Var panākt pirmos uzlabojumus, bet iedzīvotāju kabatās tie, protams, neparādās. Šis budžets atšķiras no citiem. Un par to mums jāpateicas tam ekonomiskajam brīnumam, es nebaidos lietot šo vārdu, kurš šogad vērojams Latvijā. Nesen Latviju apmeklēja viens no ietekmīgākajiem Eiropas finansistiem — Vācijas finansu ministrs Hanss Eihels. Mūsu sarunā viņš prasīja: “Kas notiek Latvijā? Kas notiek Latvijā...?” Vācijā attīstība otrajā ceturksnī bija nulle, Amerikā prognozēts 1%, arī nākamā gada prognoze nav diezko iepriecinošāka. Eiropas Savienības kopprodukta pieauguma prognoze šobrīd ir 1,4 % šogad, 1,5% nākamgad. Ir valstis, kur vērojams ekonomiskais kritums. Globālajā ekonomikā 2001. gads būs viens no sliktākajiem vai pats sliktākais pēdējo 19 gadu laikā kopš 1982. gada. Latvijā šis būs labākais attīstības gads mūsu īsajā 10 gadu attīstības vēsturē.

Kā mēs to panācām, un ko mēs šajā budžetā esam izdarījuši, lai to turpinātu? Mēs to panācām ar finansu politiku, kas balstās uz 3 principiem: nodokļu samazināšana, uzņēmējdarbības vides uzlabošana, kontrabandas un nelegālā biznesa daļas apkarošana. Šo darbību rezultātā iegūtās naudas mērķtiecīga novirzīšana valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai un galveno sociālo problēmu risināšanai — izglītībai, veselībai, drošībai. Pēdējā gadā lielākās izmaiņas ir skārušas tieši kontrabandas un nelegālā biznesa apkarošanu. Es gribu šajā sakarā uzsvērt vienu lietu. Kontrabandas nav kļuvis vairāk! Tieši otrādi — tās ir kļuvis mazāk. Un tam ir redzams lielāks fiskālais efekts jeb kardināli aktīvāka ir kļuvusi cīņa ar to. Mēs esam sākuši ķert kontrabandistus, sākuši meklēt piesedzējus, sākuši runāt par to. Mums ir izdevies izkustināt šo skudru pūzni. Protams, aina, kas ir pavērusies mūsu acīm, ir skumja un iezīmē milzīgu darbalauku. Tā iezīmē arī problēmas. Mēs redzam, ka milzīgā nauda, kas tiek iegūta noziedzīgā ceļā, dara savu un parādās visādi aizstāvji, izgaismojas piesedzēji, un cīņa nav viegla. Bet kopumā tās ir ļoti pozitīvas izmaiņas. Kopumā tās ir grūtības, kurām mums būs jāiziet cauri. Lai runā daži skaitļi! Šogad saistībā, piemēram, tikai ar vienu kontrabandas veidu — gaļas kontrabandu — ir veiktas 1275 fiziskās pārbaudes. Ir ierosinātas 5 krimināllietas, ir papildus iekasēti 377120 lati un 40 santīmi, iekasētas soda naudas 20751 lats un 71 santīms. Iekasēti papildu nodokļi 304852 lati 24 santīmi, sastādīti 318 administratīvie protokoli. Lai salīdzinām ar pagājušo gadu. Pagājošajā gadā šajā periodā sastādīti 32 administratīvie protokoli. Es paredzu ne vienu vien pārsteigumu šajā cīņā un ne vienu vien mēģinājumu kompromitēt un iebaidīt tos, kas šo darbu dara. Bet jūtu šobrīd pietiekami daudz spēka sevī un arī mūsu ministrijā, lai droši turpinātu iesākto cīņu un panāktu rezultātu.

Tajā pašā laikā šis budžets, kas ir šodien mūsu priekšā, iezīmē, manuprāt, divas tendences, kas ir ārkārtīgi pozitīvas. Pirmais, šis budžets iezīmē kontinuitāti mūsu valsts finansu politikā. Ar šo budžetu tiek konsekventi turpināta tā finansu politika, kas ir vērsta uz nodokļu samazināšanu, uzņēmējdarbības vides veicināšanu, kas tika iesākta iepriekšējos gados. Šai politikai jau tagad, kā mēs redzam, ir rezultāti. Es esmu pārliecināts, ka tādi būs arī turpmāk. Otrs. Šis budžets ir kļuvis par vienu no politikas svarīgiem instrumentiem, jo ar budžeta palīdzību mēs varam sākt jau reāli lemt par to, ko un cik attīstīt. Mēs varēsim noteikt reālas prioritātes, atgriežot šim vārdam jēgu. Šajā budžetā mēs esam atraduši reālu papildu finansējumu pašām sasāpējušākajām mūsu valsts problēmām — veselības aprūpes sistēmai, izglītībai un policijai. Tā jau ir reāla nauda, kas ļauj kaut jel ko, kaut nedaudz, bet attīstīt, ne tikai izdzīvot. Tas ir būtiski. Tas nozīmē, ka Latvijas, Latvijas iedzīvotāju dzīve kaut nedaudz, bet uzlabosies, jo šo mērķi var sasniegt, nenonākot pretrunās ar valsts ilgtermiņa attīstības plāniem. Tas nozīmē, ka mēs esam strādājuši labi. Un es nevaru neatzīmēt, ka tas ir sasniegts, pateicoties sadarbībai šajā valdībā, kāda ir izveidojusies starp “Latvijas ceļu”, Tautas partiju un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šī budžeta filozofija ir rūpēties par uzņēmēju un rezultātā iegūto naudu novirzīt izglītībai, veselībai un drošībai. Taču es nevaru noklusēt varbūt pašu galveno šajā budžetā, proti, šis ir budžets, kurš balso par NATO, un šis ir budžets, kas balso par Eiropas Savienību. Mums tas bija ārkārtīgi svarīgi, lai cik liels būtu kārdinājums — apmierināt kādas steidzīgākas vajadzības, šie stratēģiskie un ilgtermiņa mērķi mums viennozīmīgi bija jāatspoguļo mūsu budžetā. Tas nav viegli, jo šie stratēģiskie mērķi, kas iezīmē vēsturiskas un neatgriezeniskas pārmaiņas un būs uzskatāmi par pašiem lielākajiem mūsu valsts attīstības panākumiem, kopš mūsu valsts pastāv, šie mērķi sava lieluma, nozīmīguma un vēsturiskā mēroga dēļ ir arī ļoti finansiāli ietilpīgi. Tie prasa laiku, darbu un daudz naudas kā visas lielas lietas. Tas nav lēti, un mēs tērējam tam milzīgus līdzekļus, kuru tēriņus sabiedrība šodien nejūt, bet kurus mēs uzņemamies, jo to rezultātus jutīs daudzas paaudzes pēc tam, kad mums būs izdevies sasniegt šos Latvijai stratēģiskos mērķus — iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā.

Šim budžetam ir vēl viena būtiska iezīme. Šis budžets ir sastādīts trijos attīstības scenārijos — pesimistiskajā, bāzes un optimistiskajā. Piedāvātais variants ir bāzes scenārijs, un 2,4% deficīts ir šī budžeta varbūt lielākais trūkums. Protams, man nepatīk, ka iesniegtajā budžeta projektā mēs plānojam tik augstu budžeta deficītu. Tomēr galvenais, manuprāt, ir, lai budžets būtu reāli izpildāms. Un tāds tas ir. Bet budžeta deficītu var samazināt labvēlīga tautsaimniecības attīstība un mūsu pašu taupīgums un apdomība. Šis budžets nodrošina arī nākamgad Latvijai līdera lomu attīstības ziņā Eiropas Savienības kandidātvalstu vidū. Ceru uz jūsu atbalstu šim budžetam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamajam vārds debatēs Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Cienījamais premjer! Protams, tikai Leons Bojārs varbūt ļoti vientiesīgi cer un tic, ka parlamentārās debates var mainīt jau pieņemto, jūsu akceptēto budžeta projektu. Un tāpēc būtībā būtu ļoti prātīgi, ietaupot laiku, atbalstīt Ventu Balodi priekšlikumā par steidzamību. Valdība jau būtībā ir pierādījusi, ka nav spējīga ievērot likumu un savlaicīgi iesniegt budžeta projektu. Jūs, valdošā koalīcija, tā vai savādāk, jau esat savā starpā saskaņojuši un pieņēmuši šo budžetu, un tāpēc nav jēgas, principā nav jēgas imitēt parlamentārās debates vai tēlot tautas mīlestību. Vienlaicīgi būtībā mēs sarežģīsim ar šo budžeta projektu šīs mīļās tautas finansiālo stāvokli, sarežģīsim apzināti. Kā jau teica Andris Bērziņš šodien savā runā, mēs atrisināsim dažu Latvijas pilsoņu finansiālās problēmas ar valsts budžeta palīdzību. Un tāpēc es lieku priekšā nobalsot, atbalstot Ventu Balodi, uzreiz par to, ka mēs pieņemam šo budžetu bez apspriešanas un izlikšanās ļoti steidzamā kārtā, varam varbūt pat vienā balsojumā.

Bet, ja runājam nopietni par steidzamības nepieciešamību, Ministru kabinets ievilcināja šo darbu. Ministru kabinets. Vai tā bija nespēja, vai tas bija laika trūkums — negribas pašlaik par to runāt. Un manā skatījumā parlamentam būtu jādod normālas iespējas izdiskutēt valsts budžetu. Kaut vai ņemot vērā to apstākli, ka Saeimas deputātiem nav ierēdņu aparāta, kurš analizēs budžetu, tādā gadījumā runāt par steidzamību var tikai tad, ja vadāmies pēc iespējas, lai deputāti neiepazīstas, nesagatavo savus priekšlikumus, nemēģina ietekmēt budžeta veidošanu saskaņā ar savu vēlētāju vajadzībām. Vai tas būs tas konstruktīvisms, uz kuru mūs aicināja premjers? Drīzāk jau tas izskatās nu... es nezinu, kā to nosaukt, teiksim, ļoti skaista bija šodien finansu ministra pašslavināšanās — taisot brīnumus, finansiālus brīnumus, ekonomiskus brīnumus. Žēl, ka šie brīnumi, protams, cilvēkiem uz ielas ne sevišķi patīk. Bet šī priekšvēlēšanu runa finansu ministram bija ļoti jauka.

Tikai nav skaidrs, kāpēc līdz šim nav izveidotas tās struktūras Iekšlietu ministrijā, kuras bija paredzētas valdības deklarācijā, kad valdība stājās pie darba, un runa ir tieši par tādām struktūrām kā terorisma apkarošanas struktūras. Par šīs problēmas aktualitāti liecina kaut vai Laukrozes slepkavība. Es atceros iekšlietu ministra solījumus gadu atpakaļ šeit par tikumības policijas izveidošanu. Solījumi bija skaisti, jauki, naudas pietiks. Naudas varbūt pietika, šīs policijas nav, solījumu izpildes nav. Un laikam tieši tāpēc, kā solīja Gundars Bērziņš, daudzas paaudzes vēl izjutīs šī budžeta pieņemšanas sekas. Un tieši tāpēc jūs laikam gribat tā steigties uz deputātu rēķina, ja Kabinets nebija spējīgs savlaicīgi strādāt.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs (PCTVL). Godātais priekšsēdētāj, godātais Ministru prezident, godātā Saeima! Es, kā Burvis teica, arī neesmu naivs un zinu tāpat kā visi klātesošie šodienas darba kārtības balsojuma rezultātu. Varbūt varam tikai šaubīties par atsevišķiem cipariem.

Bet, tā kā šis jautājums skar ne tikai tos, kas ir sacerējuši gan šo likumu paketi, gan arī budžeta grāmatu, es gribētu piedāvāt, labvēlīgi piedāvāt dažus priekšlikumus, kas, manuprāt, šo grāmatu un šo paketi varētu uzlabot.

Vispirms es gribētu, Ministru prezidenta kungs, jums palīdzēt, lai jūs tiešām panāktu uz otro lasījumu gan šo te budžeta likumu paketi, gan arī pašu budžetu par, kā jūs teicāt, iedzīvotāju vajadzību sabalansējumu ar valsts iespējām. Šodien gan var pierādīt, un es ar piemēriem mēģināšu to darīt... Tātad šodien tā ir valsts vajadzību apmierināšana, ignorējot iedzīvotāju iespējas. Un, kas attiecas par finansu ministra tēzi, ka, lūk, visiem sliktākais gads pēdējo 19 gadu laikā, bet mums ir labākais... Bērziņa kungs, varbūt salīdzināsim ar 1919. gadu, mums būs vēl divtik lielāka izaugsme.

Tagad par katru likumu. Diemžēl mums ir debates par visiem likumiem, manuprāt, vajadzētu tomēr nākamo reizi mainīt un runāt par atsevišķiem likumiem, kur mēs esam daudz strīdējušies, kamēr pieņēmām. Šodien mēs ļoti plūstošā vai emocionālā gaisotnē visu saberam vienā maisā, un, kā parasti, likumu izstrādātāji valdībā nemaz šo stenogrammu nelasīs. Es tomēr ceru, ka atsevišķas nianses ņems vērā.

Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu. Redziet, automobiļiem, kuriem ir līdz pusotrai tonnai, ir pacelta pusotras reizes, 1,6, precīzāk, reizes, teiksim, šī te ikgadējā nodeva. Šī nodeva Valsts ieņēmumu dienestam nav jāadministrē, jo to vienkārši nevar cilvēks nemaksāt, jo policisti viņu stopē un prasa ne tikai, kur ir trīsstūris, kur ir tas ugunsdzēšamais aparāts, bet kur ir tā nodeva — uzlīme par nodevas samaksāšanu. Manuprāt, tas nebūtu taisnīgi, jo mēs neko neesam darījuši ne priekš ceļu uzlabošanas, ne arī priekš cilvēku, teiksim, it sevišķi perifērijās, iespējām pelnīt, lai varētu maksāt vairāk. Tā ir tāda, ziniet, kā diktatoriska... teiksim, cilvēkiem vienkārši kārtējās, teiksim, tādas strīpas rokas iebāšana, nekaunīga laupīšana faktiski.

Tagad par muitas nodokli un tarifiem. Varētu debatēt par dažādām lietām. Par kontrabandu, pret kuru nupat sāk kārtējo reizi cīnīties. Bet kas notiek? Reālākā ieņēmumu papildināšana ir uz cilvēkiem, uz mūsu bezdarbniekiem, kuriem mēs neesam radījuši darbavietas un neko neesam viņiem darījuši un nemaz negatavojamies darīt. Proti, cilvēki, kas brauc uz Viļņas tirgu, un Latgalē tā ir viena industrija, ka cilvēki dzīvo no tā. Tie, kas brauc un regulāri ved preces, un savā tirgū, vai tas ir Daugavpilī vai Rēzeknē, pārdod, un no tā iztiek veselas ģimenes. Mēs priekš viņiem neko nedarām. Un tagad viņiem divas reizes samazinām šo te preču skaitu, ko viņi varētu ievest. Tajā pašā laikā arī veidojam korupcijas iespējas muitniekiem. Proti, 30 dienu laikā viens cilvēks vienu reizi varēs braukt. Kādā veidā jūs to administrēsit? Jūs netiekat galā ar gaļas un naftas kontrabandu. Un tagad jūs atspēlēsities uz šiem nabaga cilvēkiem, kuri ne aiz laba prāta uz turieni brauc.

Aizbrauciet, ministru kungi, uz turieni, uz to tirgu, atvediet caur mūsu šo te ņirdzīgo robežu šīs te preces un pārdodiet, un dabūjiet dažus santīmus! Redzēsiet, kā tas būs. Tā ir liela traģēdija. Es aicinu jūs — uz otro lasījumu svītrojiet ārā šīs te muļķības un būtībā provocējošas lietas.

Par pievienotās vērtības nodokli. Pagājušajā budžetā, ja jūs atceraties, lielākās debates bija par bērnu pabalstiem. Tika runāts, ka, lūk, tagad mēs uz nākamo reizi visu tur sakārtosim. Ne tikai, ka tas nav darīts, bet arī ir izdarītas vēl lielākas nekrietnības. Par 9% ir apliktas, teiksim, tās preces un tie pakalpojumi, kurus agrāk nemaz nevienam neienāca prātā aplikt. Proti, medikamenti, zīdaiņu specializētā pārtika un grāmatas.

Tiem, kas šodien šeit zālē, varbūt viņiem tas nemaz neinteresē. Jo tiešām, vai tur 100 latu uz vienu pusi vai otru. Bet cilvēkiem, uz kuriem reāli tas attiecas, tas ir ļoti sāpīgs trieciens. Es aicinu to mainīt!

Tālāk par uzņēmumu ienākuma nodokli. Budžeta deficīts aug, bet mēs tagad ņemsim un samazināsim nodokli, jo tām firmām, kuras atbalsta deputātu frakcijas vai kā, tas būtu izdevīgi, un tas makroekonomiski un visādi citādi būtu smuki. Nu nevar tā darīt! Tās ir dzīres mēra laikā. Jo, ja jau mums ir tik briesmīgs budžeta deficīts un ja mums trūkst naudas daudzām programmām, nu kāpēc tad mēs šodien samazinām nodokļus?

Tālāk. Par ieņēmumiem. Kopprodukts, kā jau mums te stāstīja ministri, augs nākamgad par 9,1%. Bet, teiksim, ieņēmumus mēs dabūsim uz pusi mazāk — 4,3%. Tātad Valsts ieņēmumu dienests strādā sliktāk. Bet viņiem vēl par visiem 6 miljoniem... 4,2 miljoniem mēs viņiem dosim vairāk naudas, un plus vēl 6 miljonus ar pusi mēs dosim viņiem dažādu programmu īstenošanai, lai sakārtotu savu darbību. Lai nopirktu jaunas, varbūt... es nezinu ko. Teiksim, tā ir arī tāda nu arī galīgi nesaprotama lieta, kāpēc tas tiek darīts.

Tagad vēl par pašu budžetu. Vispirms valdība nav pateikusi, kurš ir sodīts par to, ka nav izpildījusi savu solījumu — līdz 1.oktobrim iesniegusi mums, lai mēs varētu ar šo budžeta projektu kārtīgi strādāt un iedot savus priekšlikumus. Tas ir darīts vai nu tīši, vai netīši, bet mēs, ne opozīcija, ne pozīcija, nevaram sākt strādāt pie šā budžeta projekta, jo mums vienkārši tādas iespējas tika liegtas.

Otrs. Nekādas novitātes, budžetu sastādot, jau nav pēdējos gadus. Un nekas te nav izdarīts, finansu ministra kungs, nekas jauns. Jauns ir tikai tas, ka atšifrējumu ir vēl mazāk. Faktiski to vispār nav. Teiksim, saprast, kur aiziet tie daudzie miljoni konkrēti. Teiksim, Satiksmes ministrijā ir, piemēram, Autoceļu apakšprogrammā 58,8 miljoni. Kur, kādiem ceļiem? Droši vien tepat Rīgā un ap Rīgu, kur mēs ar jums staigājam un braukājam. Un kā būs Latgalē un Kurzemē? Tas noteikti tur neaizies. Jo, ja ir iespēja subjektīvi rīkoties, tad subjektīvi rīdzinieki arī to sadalīs.

Labklājības ministrijā stāsta, ka nu tur 19 miljonus klāt, un nu tik būs, un nu tik strādās. Redzat, ja iedotu vēl 100 miljonus Labklājības ministrijai, tad tā nelaime labklājības lietā būs vēl lielāka, jo problēma jau ir tā, ka strukturāli labklājības sistēma mums ir, nu, savstarpēji apkarojošu elementu savārstījums, tā nav nemaz sistēma, jo kas ir šīs te slimokases? Tās nav slimokases, tās ir pārsvarā veiklu ierēdņu no bijušajiem ārstiem vai finansistiem tāda finansu pārdalīšanas, korupcijas, teiksim, tāda... tāds slānis, kas nevis, kā tas būtu vajadzīgs, veidotu apdrošināšanas veselības aprūpi, bet gan pārdala kārtējo reizi subjektīvi valsts budžeta līdzekļus. Budžets nekādā gadījumā nav nulles budžets, un tas arī nekad nebūs, ja Saeimas valdošā koalīcija vai Ministru kabinets mēģinās mānīt visus deputātus. Patiesībā jūs nedodot mums pilnu informāciju, jūs kaitējat ne tikai, kā saka, visai sabiedrībai un opozīcijai, bet pirmām kārtām sev. Jo mēs, ja dabūtu sīkāku informāciju par jūsu iecerēm, kur tērēt, mēs varētu jums palīdzēt būt racionālākiem šīs te naudas izlietošanā. Es ļoti ceru, ka uz 2. lasījumu šie priekšlikumi tiks ņemti vērā, ka vismaz jūs mēģināsit izskatīties kaut vai vēlēšanu gadā kaut cik, nu, vismaz uz āru godīgāki. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezident! Finansu ministr! Es gribētu sākumā pateikt dažus vārdus par mūsu bāzi, kur mēs esam. Tātad visiem labi zināms, ka mūsu iekšzemes kopprodukts ir 29% no Eiropas Savienības valstu vidējā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Nu budžeta deficīts, šie 2,46% ļoti tuvu pietuvojas tai kritiskai robežai — 3% , kas noteikta Māstrihtas līgumā. Tālāk. Diemžēl imports arvien vairāk pārsniedz eksportu. Pirmajā pusgadā šajā gadā šis pārsniegums bija 65,2%, pagājušajā gadā tajā pašā laikā — 62,1%. Nu, galarezultātā mūsu iedzīvotāju dzīves standarts ir visai pieticīgs un liela ir sabiedrības noslāņošanās. Nu mēs, protams, esam priecīgi par to, ka pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 8,8%. Nu, te tomēr jāņem vērā, kāda mums ir bāze, no kuras mēs rēķinām šo pieaugumu. Pluss ir tas, un varbūt vēl lielāks pluss būtu tas, ja mēs vēl prasmīgāk izmantotu to vietu, kur mēs esam, tātad gan Rietumu tirgu, gan Austrumu tirgu. Jūs saprotat, ka pirmajā pusgadā eksports uz NVS valstīm pieauga par 30%, un tas ievērojami nodrošināja šo 8,8% iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Taču būsim arī drusku reālisti. Kas šis iekšzemes kopprodukts mūsu valstī ir? Diemžēl tas pamatā sastādās no pakalpojumiem. Vairāk nekā 70%. Un, ja mēs ņemam pirmo pusgadu, tad lielākais pieaugums iekšzemes kopproduktam ir bijis tieši transporta, noliktavu un sakaru jomā — 14%. Šī sfēra, protams, jāizmanto mūsu, Latvijas, apstākļu pēc. Taču tajā pašā laikā tas varbūt ļoti mainīgs lielums, kas nav atkarīgs no mūsu pašu apņēmības, gribas un tā tālāk. Tas atkarīgs no pasaules tirgus cenām naftas produktiem, no dažādiem arī politiskiem plusiem vai mīnusiem.

Otrais, kur mums ir lielākais iekšzemes kopprodukta pieaugums, tie ir komercpakalpojumi — 13,1% . Un, kā jūs zināt, tur apakšā ir, nu, tādas paslidenas lietas arī — darījumi ar nekustamo īpašumu, juridiskie pakalpojumi un tā tālāk. Tā nav reāla prece, reāla mašīna, jauna tehnoloģija, jauns materiāls un tā tālāk.

Trešais lielākais pieaugums ir bijis pirmajā pusgadā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir tirdzniecībā, tas ir 11,2%.

Nu un tikai 4.vietā ir apstrādes rūpniecība — 10,6% pieaugums, kur pamatā, protams, ir trīs lietas. Tā ir kokapstrāde, tekstilrūpniecība un metālapstrāde. Tā kā iedziļināsimies arī šī iekšzemes kopprodukta iekšējā struktūrā, kas mums atsedz to, kādā virzienā mums uz priekšu ir jādomā uzņēmējdarbībā un tautsaimniecības struktūras pārkārtošanā.

Es gribētu tikai izteikt pāris piezīmes par izdevumu un ieņēmumu daļu, jo diemžēl, kā jau te norādīja, apspriesta tiek visa šī likumprojektu pakete kopumā. Un attiecībā uz izdevumu daļu. Es gribētu uzsvērt mazu akcentu uz to izdevumu daļu, kas attiecas uz valsts parāda apkalpošanu. Valsts parāds mums uz pagājušā gada beigām veidoja 570 miljonus latu. Šogad tas sasniegs kaut kur 720 miljonus latu. 2006.gadā būs 940 miljoni latu. Šis valsts parāds, protams, pret iekšzemes kopproduktu nav liels — 13—15%, bet mums jāievēro tas, ka 10 gadu atpakaļ mēs sākām no nulles. Valsts parāda nebija, jo valsts parādu, kas bija padomijas laikā, uzņēmās Krievija. Bet, vienalga, tas mūs nevar apmierināt, neskatoties uz to, ka rietumvalstīs valsts parāds ir 40—60, pat vairāk, procentu iekšzemes kopprodukta, taču, vienalga, mēs valsts parāda apkalpošanai procentu veidā izlietojam 45—50 miljonus latu gadā. Tā ir ļoti nopietna summa. Un kā mums šo posteni samazināt? Es it kā apšaubu to variantu, ka var aizņemties ar aizņemšanās īpatsvara palielināšanu iekšējā kapitāla tirgū. Aizņemties valsts iekšējā kapitāla tirgū ir dārgāk nekā ārējā kapitāla tirgū. Tas, pirmkārt, sadārdzina apkalpošanas izmaksas un, otrkārt, sašaurina kredītresursu bāzes kredītiestādēm. Tā ka šī pieeja diez vai ir pareiza. Tas arī neveicina kredītprocentu sarukumu Latvijā esošajās kredītiestādēs. Var runāt arī par dažiem citiem izdevumu posteņiem, kuri var būt nopietni diskutējami.

Pie ieņēmumu daļas. Tiešām būtu vērts pārdomāt to lietu, runājot par akcīzes nodokli, kas mums klibo, — iekasēšana. Vai mēs pareizā vietā to iekasējam Latvijā? Vai mēs esam tā pareizi izveidojuši visas šīs muitas noliktavas un tā tālāk mazajā valstī, un vai viss te ir kārtībā, un vai nav racionālākas sistēmas? Jo acīmredzot no mūsu sadrumstalotības daudz kas — šie 30—40%, kā tiek nosaukti, akcīzes nodoklis par naftas produktiem, neminot citu lietu, — netiek iekasēti valsts budžetā. Iespējams, ka šeit nepieciešama kardināla izpēte un arī dažas kardinālas izmaiņas.

Otra lieta. Sociāldemokrāti vairākkārt ir izvirzījuši jautājumu par iedzīvotāju diferencēto jeb progresīvā ienākuma nodokli. Nu, tas nav izgājis cauri, un te viens no argumentiem, viens no pēdējiem argumentiem no pozīcijas puses, kur sparīgi uzstājās no Tautas partijas, ka ļoti grūti administrēt. Nu bet var jau vienkārši paskatīties finansu instrukcijas pirmajā Latvijā, kā tika aprēķināts šis diferencētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis bez datoriem un bez aritmometriem. Tur nav problēmu! Var būt dažādi varianti pasaulē, kā to administrē, un tas nav arguments.

Otrs, ka sociāldemokrāti, piemēram, lai papildinātu budžeta ieņēmumu daļu, kādreiz izvirzīja arī tā saucamo iedzīvotāju ienākumu nodokļa amnestijas likumu. Amnestijas likumu, kura projekti tika iesniegti arī Saeimā. Tā būtība bija tā, ka tas būtu pamats, lai sagatavotos vispārējās ikgadējās fizisko personu ienākumu un izdevumu deklarācijas ieviešanai. Tas aizvietotu nulles deklarāciju. Būtība ir tā, ka zināmā laika periodā — vai pusgadā, vai tā tālāk, kad mēs pasludinām šo datumu, ka varētu nomaksāt šo ienākumu nodokli, esošās likmes — 25% — apmērā, legalizēt savus iepriekš nedeklarētos apliekamos ienākumus. Kā zināms, šobrīd valdībā izskatīts pirmais projekts par nulles deklarācijām, bet tur tiks noteikts atskaites punkts un tas, kas bijis līdz tam pieņemtajam datumam, ko pieņems, ja tur ir bijuši nedeklarēti ienākumi, tas viss arī tiek it kā norakstīts. Amnestijas likumā šis jautājums tiktu uzsvērts. Un arī šeit gribu piebilst, ka acīmredzot nav problēmu administrēšanā, jo te ir paredzēts valdībā, apspriežot šo projektu, ka šādas deklarācijas, nulles deklarācijas, būs jāsastāda apmēram 1,18 miljoniem Latvijas iedzīvotāju. Arī pēdējais moments, kur velk uz šo amnestijas momentu, ka grozījumi tiek izskatīti likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas pamatā skar parādu piedziņu. Tādēļ, ja nomaksās pamatparādu, tad no šīm soda sankcijām varētu atbrīvot. Protams, mūsu terminoloģijā nav šāda nodokļu amnestijas termina, taču varbūt ir būtiski un vēlams to izmantot.

Un visbeidzot es gribētu teikt: lai budžets būtu pilnasinīgāks un bagātāks, neapšaubāmi, jāveicina uzņēmējdarbība. Jaunas darba vietas un tā tālāk. Un šeit pamatā ir četri mezgla punkti, pēc mūsu skatījuma.

Tātad atlaide uzņēmumu ienākuma nodoklī par ieguldītām investīcijām. Nevis vienkārši samazinot šo procentu no 25 uz 22, par ko mēs runājām jau iepriekšējās plenārsēdēs vairākkārt, un es neatkārtošos.

Otra lieta. Kredītu pieejamība uzņēmējiem. Es gribētu vēlreiz atgādināt, ka kredītu apjoms, lai gan bankas un Banku asociācija ļoti prezentē savus sasniegumus, bet šis kredītu apjoms šobrīd Latvijā uzņēmējiem, iedzīvotājiem, fiziskām un juridiskām personām ir tikai 25% no iekšzemes kopprodukta. Rietumvalstīs tas ir 130% pret iekšzemes kopproduktu. Tā ka te daudzi soļi sperami pretī uzņēmējiem.

Nerunājot arī par kredīta procentiem, kas kontrastē ar zemo inflācijas procentu, kas ir līdz 3%, un neviens ekonomists nesaprot, kāpēc kredītu procents ir tāds, inflācijas procents tāds, kāpēc tiek uzturēti tik augsti kredīta procenti Latvijā.

Trešais moments uzņēmējdarbībā — valsts atbalsts. Būtībā vienīgais reālais instruments, kas darbojas, šobrīd valsts atbalsts uzņēmējdarbībai, ir reģionālais fonds īpaši atbalstāmajiem reģioniem, uz kura rēķina daļēji vai pilnīgi kompensē kredītu procentus par labiem projektiem, kas īstenojas bez problēmām.

Šeit gribētu piebilst vēl ceturto — par normālu infrastruktūru. Tātad uzņēmējam un arī iedzīvotājam ir svarīgi, par kādu cenu es saņemu elektrību, gāzi un tā tālāk. Nu bet kā var šos jautājumus tā nostabilizēt, iekonservēt, ja atsevišķas valdības, nu, pilnīgi spontāni izdod veselu buķeti, teiksim, licences vēja elektrostaciju iekārtošanai, no kurām elektroenerģija ir jāiepērk sešas reizes, četras reizes dārgāk, nekā mēs to ražojam Daugavas kaskādē vai kuru mēs varam importēt. Tā ka ir diezgan bezatbildīgi risinājumi, lai šos infrastruktūras elementus uzņēmējiem, iedzīvotājiem šos tarifus saglabātu pieņemamā līmenī. Vai arī, paldies Dievam, ka likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” atgriezīsimies pie vecās kārtības. Mēs toreiz protestējām 1999. gadā, kad atcēla šī akcīzes nodokļa sadalījumu starp Valsts autoceļu fondu un valsts budžetu. Bija 60% autoceļu fondā, bet ar 1999.gada 1.septembri tos atcēla, mainīja šo proporciju, un tagad mēs pie tā atgriežamies.

Arī pagājušogad ārkārtas sēdē par lauku attīstību mēs lēmuma projektā iniciējām to lietu, lai atgrieztos pie šīs sistēmas. Un mēs visi zinām, cik liela nozīme ir labiem ceļiem, it sevišķi laukos, un ko tas nozīmē priekš uzņēmēja, ko tas nozīmē priekš uzņēmēja partneriem, kas piegādā izejmateriālus un paņem gatavo preci. Tāpēc es gribētu beigās teikt, ka šie četri mezgla punkti, kas veicina uzņēmējdarbību un jaunas darbavietas, tas, loģiski, dos dziļas saknes nākotnē, lai budžeta ieņēmumu daļa būtu kuplāka. Un tad varam arī reāli runāt, lai tiešām iekšzemes kopprodukta pieaugums gadā būtu 8, varbūt 9, varbūt 10 procenti, un tikai tajā gadījumā mēs 15 — 20 gadu laikā varēsim pietuvoties iekšzemes kopprodukta rādītājā uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienības valstīs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Lauskis izmantos septiņas minūtes? (No zāles deputāts V.Lauskis: “Jā!”)

Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Valdībai patiešām, manuprāt, bija grūti sastādīt attiecīgo budžetu, jo kopējais pasaules karš pret terorismu kā tāds savās izpausmēs nav prognozējams, un ārējā ietekme uz Latvijas ekonomiku arī šodien nav prognozējama. Līdz ar to, protams, budžetā ir jāatstāj vieta manevram, un tas ir izdarīts. Un es ceru, ka tomēr būs vislabvēlīgākie apstākļi Latvijas attīstībai.

Bet ir iekšējie apstākļi, par kuriem ir jārunā un kuri ir jānovērš. Pirmām kārtām es gribētu pateikt, ka budžetu daudz labāk uzlabotu, ja mēs atrastu veidu, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, un šodien, kad izskatīts jautājums par attiecīgas komisijas izveidi saistībā ar kontrabandu, tas apliecina, ka šajā situācijā daudzu gadu garumā, varbūt pat apzināti, netika tam pievērsta uzmanība. Un, ja mēnesi atpakaļ parādījās jautājums un skandāls saistībā ar kontrabandu gaļas jautājumos, tad parādījās arī šā mēneša laikā, krasi samazinājās šis gaļas piedāvājums tirgos. Tātad ļoti konkrēti noreaģēja.

Un pēdējā mēneša laikā, protams, parādījās, kas ir simtiem neeksistējošu firmu, kuras transportē un importē gaļu, ir simtiem “zicpriekšsēdētāju”, kas ar to nodarbojas. Un diemžēl arī policija veic operatīvo izmeklēšanu tik lielā un noslēpumainā gaisotnē, ka pat iekšlietu ministrs par atsevišķām lietām uzzina tikai no preses. Diemžēl šis jautājums ir. Un, ja mēs samazinātu šo ēnu ekonomiku vismaz līdz 30%, tā jau būtu ļoti kolosāla daļa, un mēs varētu runāt arī par izdevumu daļu budžetā. Un, protams, šis jautājums netika pieminēts.

Bet toties tika pieminēts no finansu ministra puses, ka ļoti nopietna prioritāte tiek likta uzņēmējiem. Un, liekot uzņēmējiem šo prioritāti, es gribētu tomēr teikt, ka jā, tas ir pirmais un pareizais solītis. Bet ir papildus uzņēmēji plus valsts attīstība. Un, ja mēs samazinām ienākuma nodokli uzņēmējiem, tad tas risina uzņēmēju jautājumu, bet tas nerisina valsts vienmērīgas attīstības iespējas. Un sociāldemokrāti vienmēr ir bijuši un arī tagad iestājas par to. Ja mēs runājam par atbalstu uzņēmējiem. Jā, mēs gan pasakām, ka jāņem vērā nevis vienkārši vienkāršota pieeja, bet piedāvātās investīcijas attiecīgajā uzņēmumā, ieguldījumi. Un bez tam ir jāsaprot arī tādi jautājumi: jo tālāk uzņēmējs atrodas no Rīgas centra, jo šie ieņēmumi un nodokļi būtu mazāki. Tādu mēs saprotam šī uzņēmumu ienākuma nodokļa diferenciāciju, un tas nav piedāvāts. Protams, arī uzņēmēji un iedzīvotāji nebūtu apbēdināti, jo tas attiecas ne tikai uz uzņēmuma ienākuma nodokli, bet arī uz pievienotās vērtības nodokli.

Jā, finansu ministrs pateica, ka pieauga attiecīgajā laikā eksporta apjoms. Diemžēl nepateica, ka vēl vairāk pieauga importa apjoms, un tas no gada uz gadu turpinās. Un vienmēr tiek runāts: nu, ziniet, bet tur tomēr darbgaldi un iekārtas un tiek tehnoloģijas ievestas, un viss ir kārtībā. Diemžēl tā nav! Diemžēl tikai labākajā gadījumā 20—30% ir šie darbgaldi un tehnoloģijas, viss pārējais — 70—80% — ir patēriņa preces, to skaitā pārtika un subsidētā lauksaimniecības produkcija. Un no tāda viedokļa, protams, es neredzu šeit ļoti konkrētu jautājumu un importu pār eksportu, arī aizvadītajā gadā pieauga deficīts jau līdz 800 miljoniem latu, kas ir ļoti nopietns rādītājs.

Es gribētu vēl pateikt. Jā, ir šī nevienmērīgā attīstība, jā, parādās šis džinī koeficients, jā, parādās noslāņošanās sabiedrībā palielinājums no gada uz gadu. Un, protams, mēs varam pateikt, ka Latīņamerikas valstīs šī noslāņošanās ir vēl lielāka, attiecīgās Eiropas valstīs arī ir, bet es domāju, ka mēs arī varētu paskatīties no Skandināvijas valstīm, ko mēs varam izdarīt, lai nākamgad šī noslāņošanās vēl nepalielinātos. Konkrētu mehānismu, kā to darīt, es nesaredzu. Labi, mēs ejam uz Eiropas Savienību un NATO, un ar ienākšanu tur mēs palielināsim investīciju jautājumu, mēs palielināsim cilvēku labklājības līmeni. Bet ko mēs darīsim līdz tam laikam, kad ieiesim Eiropas Savienībā un NATO? Parādās jautājums par šo kontrabandu. Protams, sakarā ar kontrabandu mēs runājam šodien aktualizēti par gaļu. Bet ir naftas produkti, ir spirta produkti, ir cigaretes. Un vienā no atsevišķiem likumprojektiem ir saistīts ar mūsu problēmām transporta jomā, nu, tad mēs palielināsim ikgadējo transporta nodevu divas reizes. Es domāju, jā, tā ir ļoti vienkāršota pieeja, lai palielinātu ieņēmumu daļu šeit, bet varat ticēt, ka tas absolūti nerisina jautājumu pēc būtības. Tad, kad tika novērsta kļūda un cilvēkiem patiešām arī lietotās automašīnas bija iespēja iegādāties daudz vairāk, nekā viņi to darīja, cilvēkiem patiešām automašīnu skaits pieaug no gada uz gadu. Patērētais benzīns patiešām pieaug, un kāpēc akcīze nepildās tā, kā mēs gribam? Tā nav! Attiecīgi ir jautājums, ka mēs kļūdījāmies prognozē, tad arī ir ļoti nopietns jautājums par kontrabandas līdzekļiem. Ja mēs attiecīgi šiem jautājumiem pievērsīsimies, es ceru, ka nākamgad mēs skatīsimies piedāvāto likumprojektu daudz labāku un budžets izskatīsies daudz labāk, un mums būs daudz optimistiskāks noskaņojums. Līdz ar to es gribētu, lai, izvērtējot šī gada budžetu, mēs neorientētos tikai uz to pozitīvo, ko finansu ministrs piedāvā, bet arī vienlaicīgi pateiktu: jā, mums arī ir ļoti daudz kā neizdarīta, un tikai tādēļ mūsu budžets šodien nav tāds, kādu mēs gribētu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vairāki paziņojumi.

Silvija Dreimane.

S.Dreimane (JF). Cienījamie kolēģi! Deputātus, kuri tika ievēlēti Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvā, lūdzu uz pirmo sēdi garajā pārtraukumā pulksten 12.30 Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Šajā pārtraukumā notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Aicinu jūs uz sēdi tūlīt komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Šodien mēs sveicam mūsu kolēģi Martijanu Bekasovu 52 gadu jubilejā. (Aplausi, svilpieni.)

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Rišards Labanovskis, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām debates.

Nākamajam vārds debatēs deputātam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Atļaujiet man raksturot pirmā lasījuma budžetu, apskatot pamatā makroekonomikas lietas. Es gribētu sākt ar to, ar ko mēs atšķiramies no Igaunijas. Iepriekšējos gados Igaunijas kopprodukta pieaugums bija ļoti straujš, ja nemaldos, kādi divi gadi atpakaļ divreiz augstāks nekā mums. Pašreiz situācija ir tāda, ka mēs esam apsteiguši Igauniju kopprodukta pieaugumā, taču viņiem inflācija ir trīsreiz lielāka, gandrīz pāri par septiņiem procentiem . Protams, ir jautājums, kā mums izvairīties no šīs lietas. Jo, redziet, tā problēma ir sekojoša, ka pie augstiem attīstības tempiem, ja fiskālā politika nav pietiekami stingra, savukārt kapacitāte mūsu tautsaimniecības sektorā ir piesātināta, tas nozīmē, ka viss tiek izmantots un papildu naudas pieplūšana sektorā nevis dod iespēju izmantot papildu kapacitāti, bet vienkārši pieaug attiecīgo produktu cenas. Un, ja pieaug produktu cenas, tad mēs varam nonākt pie inflācijas spirāles.

Un pirmais, es gribētu varbūt vērst valdības uzmanību uz to, ka ciešā sadarbībā ar Latvijas Banku ļoti rūpīgi jāskatās uz 3 rādītājiem: pozitīvais rādītājs kopprodukta pieaugumā — jā, bet tajā pašā laikā jautājums arī par inflācijas līmeni. Patlaban inflācijas līmenis ir drusku pakāpies no divarpus uz trīsarpus. Ir svarīgi, lai šī inflācija neaizietu tālāk.

Otrs. Neapšaubāmi, man ir jāsaka par vienu tādu lietu, kas arī praktiski ir ļoti uzmanīgi jāveic valdības darbā, — strādāt ar budžetu. Kur mēs patlaban atrodamies? Patlaban šīgada rādītāji budžetā ir ļoti pozitīvi, finansu deficīts ir daudz, daudz mazāks, nekā pat plānots. Taču jāņem vērā, ka faktiski ienākumi mums nav izpildījušies kaut kur ap 3% un izdevumi ir ietaupīti ap 5%. Tas nozīmē, ka faktiski 5% finansējums ir proporcionāli, ja mēs skatāmies, ietaupīts. Iespējams, ka parasti finansu gados neizpilda visu izdevumu daļu, un, ja šī prakse būs arī nākamgad, tad tik tiešām, kā finansu ministrs saka, ir rezerve arī uz finansu deficītu. Šis finansu deficīts var būt mazāks.

Trešā tēze. Mēs visi runājam par krīzi, kaut gan es gribētu drusku pasvītrot, ko nozīmē pašreiz krīze pasaules skatījumā. Pirmkārt, nav vārda “krīze”, ir vārds “recesija”. Nu, parasti mēs uzticamies tikai, tā teikt, starptautiskiem informācijas avotiem. Man šeit rokā ir pēdējais “Economist” žurnāls. Lai mēs saprastu, ko nozīmē pasaules recesija, pasaules recesijas definīcija tad, ja kopprodukts ir mazāks par 2% pieaugumu. Nākamgad tiek plānots pasaulē kopējais pieaugums, ja mēs rēķinām attīstītas valstis vidēji, pusotra procenta. Saprotiet, krīze... nav vārda “krīze”, bet ir recesija, bet ir runa par mazāk par 2%. Vai tas ir daudz vai maz? Tas ir zemākais rādītāj pēdējos 30 gados.

Nākamā tēze. Visas iepriekšējās recesijas un krīzes atnāk līdz mums. Jautājums, protams, cik ātrā laikā tās atnāk. Iepriekšējā krīze sākās Tālajos Austrumos, tā atnāca uz Krieviju, pēc Krievijas atnāca pie mums. Es ļoti gribētu aicināt valdību, lai viņa pievērš uzmanību arī tā saucamam negatīvam scenārijam un krīzes scenārijam. Ja mēs skatāmies uz budžeta datiem, ir skaidri redzams, ka, ja pieaugums apstājas pie trīsarpus procentiem, kas ir trīsreiz lielāks nekā vidēji Rietumos, tad, protams, budžeta deficīts pāriet stipri pāri Māstrihtas kritērijiem. Un ir jābūt rezerves variantam, kā iedarbināt papildu sviras, ja tomēr krīzes elementi atnāk līdz mūsu valstij. Līdz šim ir samērā naivi cerēt, ka to naudu, ko tagad pietaupa Rietumos, speciāli atnesīs uz šejieni. Ja naudu pietaupa recesijas apstākļos, tad viņu pietaupa visā pasaulē. Un, protams, ka, lūk, šim taupīgajam scenārijam ir jābūt.

Ceturtā tēze, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir jautājums par to lietu, ko pacēla Kalniņa kungs. Es Kalniņa kungam ļoti daudzos jautājums nepiekrītu. Mēs kopā strādājām deviņdesmito gadu sākumā. Arī es emocionāli ļoti gribētu, lai smagā rūpniecība vai vieglā, vidējā rūpniecība varētu attīstīties. Problēma mūsu valstī ir sekoša, ka atšķirībā no Latvijas PSR mums nav pietiekami savas enerģētikas, mums izejvielu bāze ir 1000 kilometru attālumā. Lai kā mēs arī emocionāli gribētu, mums ir ļoti grūti izmainīt šo te kopproduktu struktūru. Es neticu, ka mēs to varētu izdarīt. Bet tā problēma, kam es varētu piekrist, ir attiecībā uz kredīta likmēm. Jūs paskatieties, kas notiek! Mums ir zema inflācija, tiesa gan, nedaudz pieaugoša, mums ir labs kopprodukts. Kāpēc starpbanku likmes, dienas nauda, kad viena banka aizdod otrai naudu, mēneša beigās sasniedz gandrīz vai 8—9%? Kāpēc tomēr kredīta procenti uzņēmējiem vēl arvien ir ļoti augsti? Kāpēc šie te rādītāji nepas kopā ar šo pozitīvo ainu, kas notiek kopumā tautsaimniecībā? Tas, protams, ir ļoti sarežģīts jautājums, un man nav laika varbūt savu viedokli pateikt līdz galam, taču es gribu iezīmēt divas lietas.

Ļoti svarīgi, lai arī valdība, kaut gan tas pamatā ir Latvijas Bankas uzdevums, pievērstu uzmanību arī tādai lietai, kā mainās iekšējie uzkrājumi mūsu valstī. Mums tā problēma ir tāda, ka mūsu iekšējie uzkrājumi ir vieni no mazākajiem. Tas nozīmē, ka vai nu cilvēki neuzticas bankām, punkts 1, vai nu viņiem vienkārši nav šo uzkrājumu. Ja mēs paskatāmies banku rezerves, mēs ieraudzīsim, ka noguldījumi ir lielākoties diemžēl nerezidentu noguldījumi, kas bieži vien ir karstā nauda, kas ienāk un var tikpat ātri arī aiziet prom. Tas acīmredzot ir viens no iemesliem, kāpēc bankas neriskē un tomēr tur augstu kredīta procenta likmi, bet šī augstā kredīta procentu likme, protams, ir lielākā problēma mūsu uzņēmējiem, jo pašu kapitāla līmenis ir samērā pamazs.

Tāpēc man šķiet, ka attiecībās ar Latvijas Banku Latvijas valdībai, izskatot visus jautājumus par līdzekļu izlietošanu mēneša beigās, par lombardu kredītiem un tā tālāk... šim te kontraktam ir jābūt pietiekami augstākā līmenī, jo mums iznāk tā, ka faktiski tomēr valdība un banka it kā realizē ne pārāk koordinētu politiku. Kaut gan es nevarētu teikt, ka šī sadarbība būtu ļoti slikta, tomēr tā varētu būt arī labāka.

Tālāk viena ļoti būtiska lieta, par ko es gribētu aicināt deputātus. Mums ir iegājusies tāda ļoti slikta valsts prakse šajā valstī — mēs pieņemam budžetu un pēc tam obligāti to grozam. Principā būtu ļoti vērtīgi, un es aicinātu arī šoreiz valdību, ņemot vērā, ka ieņēmumu prognoze bija pietiekami konservatīva, pat konservatīvāka nekā Valūtas fonda, vienreiz izturēt šo te situāciju un negrozīt šo te budžetu gada vidū. Jo ko nozīmē budžeta grozījumi gada vidū? It kā tie ir nepieciešami, jo parādās papildu izdevumi, bet reāli pazūd atskaite, cik patiesi es esmu plānojis ieņēmumus, cik patiesi es esmu plānojis finansēšanas plānu izdevumos, un tad, kad gada beigās vai gada vidū budžetu ātri izgroza, tad, pienākot nākamajam gadam un strādājot pie nākamā budžeta, pazūd visa sajēga, jo bija viens budžets, pēc tam to izgrozīja, pēc tam nav skaidrs, ko tad mēs galu galā plānojām. Mums vēl arvien ir lielas problēmas ar prognozēšanu ieņēmumos, mums praktiski nekad nav izdevies prognozēt, nu, piemēram, ar 1, 2, 3% atšķirību. Nav izdevies šajā valstī! Mums prognozēšanas institūcijas nav tik spēcīgas.

Un tieši tāpēc es aicinu drīzāk nevis nākt ar grozījumiem kārtējo reizi budžetā, sevišķi šogad, ja budžets pildās ļoti labi, bet izturēt šo te budžetu līdz galam un tad zināt, vai tā prognoze ir pareiza vai nav un kur tā ir nepareiza. Es zinu, ka nāks ar tādiem priekšlikumiem, iespējams, šogad un, protams, arī nākamgad, bet es apelētu pie valdības un arī pie deputātiem neiet šo te saldo ceļu, jo, patiesību sakot, tas nedod iespējas normāli uz vairākiem gadiem prognozēt šīs valsts fiskālo attīstību.

Es vēl gribētu pievērsties diviem lietas aspektiem. Ja jūs pētat budžeta izpildi, ir ļoti svarīgi, kā mēs iesim tūlīt ar vienu likumdošanas paketi, kas nāks tūlīt pēc budžeta. Tie ir Pensiju likuma grozījumi. Ja jūs skatāties, kāds ir tagad deficīts sociālās apdrošināšanas budžetā pensijas sadaļā, tas ir stipri samazinājies, un es pat teiktu, ka gandrīz divreiz mazāks, nekā bija plānots. Ir runa jau par ciparu, kas ir zem 10 miljoniem. Es zinu, ka ir priekšvēlēšanu gads, un iespējams, ka pensiju likumdošanā būs ļoti smagas sarunas, bet tomēr es aicinātu šos deputātus, kas ir ar lielāku pieredzi, neiet 1998. gada pieredzē, kas faktiski ar vienu lēmumu pilnīgi fiskāli sabeidza šo sistēmu. Ar milzīgām grūtībām tā ir izlabota, un es aicinātu deputātus ļoti rūpīgi pieiet šai te likumu paketei. Jo, redziet, tā nāk pēc budžeta, un, ja tur veic lielas izmaiņas, tad budžets pēc tam tiek sabeigts un ir jākoriģē.

Un pēdējais jautājums. Ja valdībai ir jābūt arī savam negatīvam scenārijam un savam rezerves variantam, tad es vienkārši kā tādu sīku piemēru pateikšu vienu lietu, nu, varbūt drusku provocējošu.

Ja mēs runājam par likumu “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”, tad es jums pateikšu vienu lietu. Visi dārgie benzīni, sākot no 92. līdz 98., ir ar desmitreiz lielāku akcīzi nekā lētie benzīni — no 66. līdz 76. Vienmēr man ir teikuši, jau tad, kad es biju finansu ministrs, ka šie lētie benzīni ir šausmīgi vajadzīgi, jo ar tiem brauc laukos un ar tiem strādā mežā. Ja paskatās precīzi struktūru, jūs ieraudzīsit, ka tas tā nav. Tagad, ja jūs ievedat lēto benzīnu un piejaucat tam klāt piedevu, un pārdodat to kā dārgo benzīnu, jūs vinnējat gandrīz desmit reizes akcīzi. Es saprotu, ka, protams, ja nu tik tiešām ir tā, ka ir veselas ražotāju grupas, kas intensīvi izmanto šo lēto benzīnu, tad viņiem tas ir jāpierāda. Bet, ja īstenojas melnais variants un šīs te represijas pazīmes parādās mūsu ekonomikā, es domāju, ka Valsts ieņēmumu dienests varētu būt tas pirmais, kas varētu nākt ar kaut kādu tādu pavisam vienkārši administrējamu priekšlikumu. Piedošanu, ir viens tips — benzīns, un visam benzīnam ir viena akcīze, nevis dažādas. Ja man saka, ka lētam benzīnam, jaucot klāt piedevu, var panākt labāku akcīzi šai piedevai, desmitkārt uzliekot lielāku akcīzi, tad tās ir absolūtas muļķības, jo šī piedeva, kuru jūs liekat klāt lētajam benzīnam, ir 1:10 000. Viens piliens uz spaini. Man nav skaidrs, kāpēc šos te gadus, arī krīzes gadus, es varu to arī uz sevi attiecināt, es šos jautājumus uzdevu, kad es biju finansu ministrs, man nav skaidrs, kāpēc Valsts ieņēmumu dienests ar šādu priekšlikumu valdībā nav nācis.

Jo it kā tā: ja jūs gribat strādāt, jums ir dīzeļdegviela, kam ir zemāka akcīze. Bet, kad jūs braucat, tad brauciet ar benzīnu ar vienādu akcīzes nodokli. Bet nu tas, protams, ir valdības jautājums.

Es gribu pateikt noslēgumā, ka budžets ir sabalansēts pie nosacījuma: ja būs attīstība tik strauja, kāda ir paredzēta. Es tomēr ceru, ka deficīts būs mazāks. Taču es gribētu vērst uzmanību, es ceru, ka valdībai, es ar finansu ministru runāju, ir arī šie te tā saucamie krīzes varianti, un aicinu deputātus izturēties pret šo budžetu kā pret galējo izdevumu daļu, kas ir iespējama šajā valstī nākamajā gadā. Un jebkurš priekšlikums par izdevumu palielināšanu ir jāsaista ar līdzekļu atrašanu, nevis uz deficīta rēķina, bet citā ieņēmumu sfērā.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! No ļoti daudzajiem jautājumiem, likumprojektiem, kurus mēs izskatām Saeimas komisijās, kā arī sēdēs, gada budžeta pieņemšana ir visnozīmīgākā. Pavirši saplānojot esošos līdzekļus, var iegūt daudz mazāku pozitīvo efektu, kā to izlietojumu, rūpīgi plānojot.

Diemžēl desmit neatkarības gados vēl neviena valdība nav varējusi teikt, ka naudas līdzekļu pietiek. Katra budžeta sagatavošana sākas ar vārdiem: “Naudas nav!” Un diemžēl desmit gados neviena valdība nav varējusi tikt galā ar slikto nodokļu iekasēšanu; ar kontrabandu, ar naudas aizplūšanu garām valsts kasei. Tas, protams, nav viegli, vēl jo vairāk šajā pārejas periodā. Bet nepadarāmu darbu nav. Tikai par katru cenu ir jānovērš iemesli un jāsoda arī šā procesa atbalstītāji. Un, pēc visa spriežot, kas šobrīd notiek Latvijā, process tomēr laikam ir sācies. Arī uzņēmējdarbības attīstības veicināšana nav vēl vajadzīgajā līmenī. Tā, piemēram, Reģionālajā fondā ir nepieciešami 2 miljoni latu esošo saistību segšanai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem katrā lauku teritorijā. Bet iedalīti ir tikai 0,992 miljoni latu. Tātad ar šo līdzekļu daudzumu nevar segt esošās saistības, bet rindā stāv daudz jaunu projektu. Un, neiedalot pietiekami daudz līdzekļu, mēs graujam lauku ļaužu aktivitāti, kuru nebija nemaz tik viegli atmodināt.

Pēdējās nedēļās visvairāk griežas ausīs informācija par Starptautiskā valūtas fonda iebildumiem par 2,4% lielo budžeta deficītu. Mēs tiekam sabārti, mums tiek aizrādīts, mums tiek padraudēts, bet ir jautājums par to, kur šī nauda tiks ieguldīta. Ja šī nauda tiks ieguldīta attīstībā, tad tā dos arī atdevi, jo tā ir vecu vecā patiesība, ka santīms pelna santīmu. Un cik gan tomēr ļoti daudz neizdevīgu aizņēmumu mums savā laikā Starptautiskais valūtas fonds ir uzspiedis, kuriem sekojuši arī politiskie nosacījumi. Kaut vai aizdevums no Starptautiskā valūtas fonda, ko uzspieda Ķeguma atjaunošanai, Ķeguma reorganizācija bija jāveic. Tajā laikā kompānija varēja dabūt aizņēmumu par daudz izdevīgākiem noteikumiem un bez politiskiem nosacījumiem. Un tad arī nebūtu norādītas izpildošās firmas, un arī agregāti acīmredzot būtu iegādāti daudz ekonomiskāki. Nu, arī Starptautiskais valūtas fonds vēlas, lai mēs paņemam vēl 100 miljonu hidrobūvju nostiprināšanai, kaut arī aprēķini tika veikti pēc viņu pasūtījuma uz miljardo gadījumu. Nu, un tā varētu minēt ļoti daudz piemēru. Bet es gan gribētu šo... varbūt šeit tik sīki nepakavēšos kā Godmaņa kungs, bet es tikai gribētu pievest vienu tādu piemēru. Ja es aizņemos no kāda 1000 latu, tad šim aizdevējam nebūt nav tiesību nākt manā mājā, komandēt, kādā valodā runāt, ko pirkt, ko ēst un ko ģērbt. Viņam ir tikai tiesības paņemt no manis aizdevuma procentu, un ne vairāk.

Un tāpēc es arī šodien aicinu atbalstīt valdības sagatavoto budžeta likumprojektu un pavadošos likumprojektus, jo likumprojekts tiešām ir tapis ilgu laiku, gatavots ilgi, smagi debatējot un meklējot kompromisus. Budžeta pieņemšanas novilcināšana tikai kavēs normālu saimnieciskā gada uzsākšanu nākamajā periodā. Un katrs haoss rada nākamo haosu. Tāpēc aicinu šodien atbalstīt iesniegto budžeta projektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie kolēģi! Atļaujiet piedalīties debatēs un izteikt savas domas par situāciju veselības aprūpē, jomā, kas šā gada laikā pārvērtās līdz neatpazīšanai, neatpazīšanai ļaužu izpratnē, kļūstot no samērā mazsvarīgas tēmas par aktualitāti numur viens, ar to raksturojot, ka pašreizējā situācija, kas ir veselības aprūpē uztrauc visu sabiedrību un gada laikā ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu.

Kāds tad ir stāvoklis budžetā? 160 miljoni latu atvēlēti veselības aprūpei. No tiem 88 miljoni nāk no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kā piesaistītā daļa šie 28,4%. 70 miljoni kā valsts dotācija, 3 miljoni kā maksas pakalpojumi. Nepilnus 20 miljonus valdība ir pielikusi klāt, un tas — uzreiz pateikšu Sabiedrības veselības komisijas viedokli, kura ir strādājusi pie šiem jautājumiem, un arī manā izpratnē — bija vienīgais pareizais solis. Bet vai tā ir uzvara? Vai tas ir panākums? Es domāju, ka šeit lepoties nav ar ko. Valdība vienīgais, ko ir izdarījusi, vienīgo pareizo soli spērusi — dzēsusi ugunsgrēku. Tātad izbraukusi uz notikuma vietu — veselības aprūpi Latvijā, dzēsusi ugunsgrēku un novērsusi tā neatgriezeniskās sekas, kuras varēja iestāties, ja šis solis netiktu sperts. Un nav nekādu garantiju, ka tieši pēc gada, tieši šajā zālē nebūs jāatgriežas pie šīs pašas diskusijas, jo arī tajā mājā, kur šis ugunsgrēks bija iesācies, daudz kas ir jāpārkārto. Es esmu tālu no tā, lai šūpotu mūsu koalīciju vai uzveltu visu vainu Labklājības ministrijai vai ministram. Nē! Kā jau es teicu, gada laikā šī problēma no nozares problēmas ir kļuvusi par visas sabiedrības problēmu. Veselības aprūpē ir nobriedusi revolucionāra situācija, kuru raksturo klasiskas, vēl no skolas pazīstamās iezīmes, kad augšas vairs nevar pārvaldīt ar vecām metodēm un apakšas nav ar mieru. Šī situācija neapmierina ne medicīnas darbiniekus, ne mūs visus, pacientus, jo veselības aprūpe ar katru gadu kļūst mazāk droša un mazāk apmierina sabiedrības intereses.

Un šeit ir, pie kā strādāt. Kaut vai tā pati naudas plūsma, kaut vai mēs esam pasludinājuši apdrošināšanu, bet šeit ir iestrādātas ārkārtīgi daudzas un lielas pretrunas, kaut vai pati finansu plūsma. Katra gada sākumā Labklājības ministrija sagatavo vēl 1998. gadā pieņemtu Ministru kabineta noteikumu — par veselības aprūpes finansēšanu — labojumus, kur tiek izstrādātas daudzas labas un vajadzīgas lietas, kaut vai tādu un tādu zāļu lietošana un izrakstīšana. Ar šo Labklājības ministrijas ierēdņi cenšas panākt labāku finansēšanu, izmantot šos noteikumus kā sviru, tad gada beigās tiek pieņemts budžets, kas ietver arī veselības aprūpes sadaļu, kas nosaka to reālo, iespējamo finansējumu, to reālo bāzi. Un reālā situācija, kas tiek apzināta budžetā, atšķiras. Un atšķiras diezgan. Ģimenes ārsti izraksta zāles, vadoties pēc šiem noteikumiem, bet izskatās, ka naudas budžetā tādā apjomā palīdzībai nav, un tad slimokašu ierēdņi šo mehānismu cenšas kaut kādā veidā sabalansēt, savest paredzētos rāmjos šo situāciju. Sāk iekasēt naudu, atskaitīt pat no ģimenes ārstu atalgojuma, un sākas visādas lietas, kaut vai ģimenes ārsts pārliecinoši uzvar, griežoties tiesā un attiesājot no slimokasēm šo nepareizi ieturēto naudu. Tagad jautājums numur viens. Veselības aprūpes finansēšanas noteikumiem ir jāatbilst budžeta iespējām, un, tikko tiek pieņemts budžets, ir jāsaved adekvātā kārtībā arī veselības aprūpes finansēšanas noteikumi, lai tie būtu pilnīgi atbilstoši, lai šeit nebūtu šīs pretrunas. Šīs “šķēres” ir nekavējoties jālikvidē.

Divreiz Sabiedrības veselības apakškomisija bija ķērusies pie Veselības aprūpes organizēšanas pamatprincipu likuma vai likuma par veselības aprūpes finansēšanas principiem izskatīšanas. Abas reizes šis process netika novests līdz galam. Gan viens, gan otrs Labklājības ministrijas sagatavotais variants izrādījās nespējīgs dzīvot. Pēdējais tika atsaukts, Labklājības ministrija to atsauca, tika solīts jauns, un šis likums līdz šim vēl nav sagatavots un pieņemts. Un es domāju, ka arī vēl šajā Saeimā atlikušos 11 mēnešos mēs varētu pieņemt šādu likumu, kurš beigu beigās paceltu visas šīs problēmas likuma līmenī, nevis Ministru kabineta noteikumu līmenī, likvidētu ierēdņu patvaļu un vienreiz noteiktu skaidrus spēles noteikumus, kas attiecas uz veselības aprūpes finansēšanu.

Vēl viens aplams un, manuprāt, nu noteikti labojams faktors, kurš pašreiz ir, zemais medicīnas darbinieku atalgojums. Cenšoties atrisināt šo problēmu, mēs esam aizgājuši tik tālu, ka dažādos līmeņos, pat līdz ministra līmenim, atzīstam, ka ārstam ir tiesības saņemt pateicību no pacienta naudas izteiksmē. Jā, es esmu par maksas pakalpojumiem, tiem ir jābūt, tiem ir jāpaplašinās. Ir jāmāk no maksātspējīgiem paņemt naudu, bet šeit ir viens “bet”. Par šiem pakalpojumiem jau vienreiz ir samaksājusi valsts. Diezgan zemā līmenī, varbūt nepietiekamā, bet jau ir samaksāts. Un šī pretruna ir jānovērš. Maksas pakalpojumiem ir jābūt, naudas iekasēšanai ir jānotiek, bet normālā, civilizētā līmenī, kas tiešām varētu bagātināt veselības aprūpes budžetu.

Ļoti sāpīga lieta ir veselības aprūpes esošās situācijas apzināšana, to tehnisko iespēju un tehnoloģiju, kas ir ienākušas, pareiza izmantošana.

Godājamie kolēģi! Mums Latvijā nav Bermudu trijstūra, tas ir citā pasaules vietā. Bet mums ir Biķernieku trijstūris vai četrstūris, kur dažu minūšu braucienā ar automašīnu attālumā ir četri kompjūtertomogrāfi un viens kodolmagnētiskās rezonases aparāts. Neapšaubāmi, visu šo cienījamo ārstniecības iestāžu vadītāju zvērests, ka tikai tā un tā var nodrošināt veiksmīgu viņu iestāžu darbu. Bet mēs esam pliki un nabagi. Un droši vien kaut kas ir jāizvēlas un kādam ir jākoordinē šis darbs, ko pirkt un nepirkt, kur izvietot. Jūs dzirdējāt pēdējo vakardienas skandālu, ka saplīsa vienīgais Latvijā datora angiogrāfs Stradiņos. Igaunijā tādi ir četri, Lietuvā ... Igaunijā tādi ir 11, Lietuvā — 4. Tā ir absolūti nepieciešama lieta 21.gadsimtā, jo sirds un asinsvadu slimības ir nāves iemesls nr.1. Un citu iespēju, kā izmeklēt attiecīgajos gadījumos un attiecīgajā vecumā šos akūtos vai hroniskos slimniekus bez datorangiogrāfa, nav. Mums ir nepieciešami vismaz divi šādi aparāti, lai, vienam nedarbojoties varētu lietot otru. Tas ir absolūti nepieciešams! Tanī pašā laikā mums ir tikai viens nolietojies, savus resursus izsmēlis, pusdzīvs datorangiogrāfs. Visas šīs lietas ir jākoordinē! Un šeit nekas nav neiespējams.

Protams, nākamā lieta, par to mēs ļoti bieži runājām — par obligāto veselības apdrošināšanu. Vai tā ir panaceja vai izeja. Tam būtu jāgatavojas. Tas ir saprotams, ka sabiedrība ir nonākusi savā izpratnē tik tālu, ka ir gatava runāt par šīm lietām un diskutēt. Jo tādās valstīs, pat ārkārtīgi bagātās, kuras lieto tādu pašu veselības aprūpes finansēšanas modeli kā Latvijā, es varu nosaukt Lielbritāniju un Zviedriju, ik pa desmit gadiem uzvirmo milzīgas kaislības ar sabiedrības procesiem, māsu streikiem, ar slimnīcu gultu krasu samazināšanu. Un tajās iesaistās pasaules mēroga politiķi — tādi kā Karls Bilts un Mārgareta Tečere, kas ar visu savu ietekmi un milzīgo spēku, finansēm, ik pa desmit gadiem šo veselības aprūpes finansēšanas modeli kaut kādā veidā krasi sakārto, samazinot izdevumus, slimnīcu skaitu, gultu skaitu, nogriežot visu to, ar ko ekstensīvi attīstoties, šī sistēma desmit gadu laikā apaug.

Es domāju, ka mums jāiet drusku cits — Nīderlandes tipa modelis, ka valsts finansējumam līdzās ir obligātā apdrošināšana un arī maksas pakalpojumi. Un no šiem trim avotiem tiek stabili prognozēta finansētā veselības aprūpe. Bet mums ir nepieciešams šis likums par veselības aprūpes organizēšanu, tas mums jāizdiskutē, jāizdiskutē sabiedrībā, gandrīz referenduma veidā jāizšķiras par to, ka strādājošie, protams, pie pārējo nodokļu pakāpeniskas samazināšanas tendences, tiek apdrošināti, kur piedalās gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Citas izejas mums vienkārši nav, jo šos 160 miljonus mēs nekad nedubultosim. Nekad! Un tas būtu nepieciešams, lai mums būtu droša, attīstīta veselības aprūpes sistēma, ar kuru būtu apmierināti visi — gan tie, kas tur strādā, gan mēs visi, kas šeit sēž šajā zālē un klausās pie radioaparātiem, uzticas un no kuriem mēs visi esam atkarīgi.

Godājamie kolēģi! Es atbalstu esošo priekšlikumu. Ļoti labi, ka šie nedaudz mazāk kā 20 miljoni tika piešķirti, taču, neiezīmējot šo esošo situāciju un nesākot pašas sistēmas pārkārtošanu, es nedomāju, ka mums izdosies iziet no šīm grūtībām, problēmām un līdz galam pārvarēt krīzi veselības aprūpē.

Šī situācija ir pietiekami aktuāla. Un, es domāju, nav jābaidās no tās apzināšanas un risināšanas arī pirmsvēlēšanu gadā. Tas nebūt nav šķērslis, jo sabiedrība gaida pārmaiņas šajā jomā. Mēs esam novērsuši ugunsgrēku, tagad mums jāsāk risināt pamatproblēmas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Es runāšu par izglītības budžetu, par izglītības budžetu 2002.gadam. Savā runā jau finansu ministrs atzīmēja to, ka īstenībā šī ir pirmā valdība, kura ir noteikusi ne tikai formālu prioritāti, bet šīs prioritātes arī ir segtas ar reāliem un nopietniem papildu finansu līdzekļiem. Un, ja izlasa paskaidrojumus, mēs skaidri redzam, ka prioritāte nr. 2 ir uz zināšanām balstītas sabiedrības veidošana. Un tas nozīmē, ka budžeta prioritāte ir izglītība un tās atbilstība darba tirgum. Līdz ar to, papētot tālāk konkrētos palielinājumus, mēs redzam, ka šis budžets tiešām ir vērtējams pozitīvi, vēl pie tam pozitīvi ar lielo plus zīmi, jo daudzās pozīcijās ir ļoti nopietns finansu papildinājums, un, protams, kā pirmo var minēt skolotāju algas, kas ir paaugstinātas... tiek paredzēts paaugstināt atbilstoši Ministru kabinetā noteiktajai shēmai. Var vēlēties vienmēr vairāk, bet katrā ziņā tas vieš uzticību, ka valdība konsekventi ir spējīga realizēt kādas reformas, šinī gadījumā skolotāju darba samaksas reformu. Tāpat papildus ir 1 miljons skolu informatizācijai, kas ir par 30% vairāk, nekā bija līdzšinējos gados, un kopumā tas būs nākamgad trīsarpus miljoni skolām. Tas ir ļoti būtiski, lai mācību iestādes varētu mācīt bērnus atbilstoši tām metodēm, kādas ir pašlaik nepieciešamas.

Studiju kreditēšana. Plus 1,3 miljoni. Tās ir miljonu pozīcijas papildus. Ir arī pozīcijas, kuras varbūt nav tik lielas skaitļos, bet ir ļoti nozīmīgas, piemēram, mācību grāmatas latviešu valodā mazākumtautību skolām, un tā tālāk, un tā tālāk.

Vēl viena miljonu pozīcija ir 5—6 gadīgo bērnu sagatavošana skolai. Un jāsaka, ka tas ir absolūti apsveicami. Un vienīgi nedaudz ir žēl, ka tieši šo pašu ideju varēja realizēt, sākot jau ar 2000. gadu. Tagad tā tiks realizēta tikai ar 2002. gadu, jo beidzot var teikt, ka ir attīstījies pietiekams izpratnes līmenis par šo problēmu, jo tie paši politiķi, kuri pirms pāris gadiem mainīja likumdošanu, izslēdza šo punktu par 5—6 gadīgo bērnu obligāto sagatavošanu skolai no Izglītības likuma, tie paši politiķi ir tagad gatavi, palielinot nedaudz budžeta deficītu, atrisināt šo problēmu. Budžeta situācija ir tieši tāda pati. Un beidzot 27 000 bērnu sagatavotība skolai (tieši tik daudz sāk parasti mācību gaitas 1. septembrī 1. klasē), beidzot 27 000 bērnu ir svarīgāki nekā viena simtā daļa no budžeta deficīta jeb 0,02% no budžeta kopumā. Tātad tās ir lietas, kur ir vajadzīga īstenībā griba, un šo gribu valdība ir parādījusi. Protams, būtu godīgi minēt arī to, kā diemžēl nav budžetā, un investīcijas, investīciju apjoms infrastruktūrai ir palicis iepriekšējā gada līmenī plus mīnus nulle. Ir problēmas, kuras būs jācenšas risināt un atrisināt uz otro lasījumu, piemēram, saistībā ar, es varētu teikt, permanento problēmu, tas ir, kā realizēt principu — nauda seko līdzi bērnam. Izpratne par to, ka tas ir nepieciešams, ir jau sen, mehānisma, kā to realizēt, nav vēl līdz šim. Visasāk, es domāju, nākamgad to jutīs skolas, kuras nav dibinājušas ne valsts, ne pašvaldība, tātad — privātās skolas un arī baznīcu mācību iestādes. Jo pavasarī izmainītais likums, kas paredz pilnīgi vienādus nosacījumus visiem bērniem, neskatoties, kurā mācību iestādē viņi mācīsies, nodrošinot Ministru kabineta noteikto minimālo finansējumu.

Šīs izmaiņas tika izdarītas pavasarī. Ministru kabineta noteikumi par minimumu uz vienu izglītojamo attiecīgā programmā ir izstrādāti, bet mehānisma, kā šo principu ieviest, nav. Protams, nevar teikt, ka nebūtu uzlabojumu arī attiecībā uz privātskolu finansējumu, jo pusotras reizes lielāks finansējums ir. Bet tas absolūti nebūs pietiekams, lai finansētu atbilstoši likuma prasībām, un ir stipri diskutējams šis te vecais princips, ka privātskolām ir atsevišķa budžeta pozīcija. Jo līdz ar to, kaut gan it kā finansējums ir katram bērnam no kopējā izglītībai paredzētā finansējuma, katram bērnam pienākas viena maza daļiņa, šī atsevišķā budžeta pozīcija neļauj elastīgi plānot jeb realizēt šo budžetu. Un tad var arī jautāt — ko darīt situācijā, piemēram, nākamā gada 1.septembrī, ja viens bērns no Aglonas internātģimnāzijas iedomāsies pāriet uz Aglonas katoļu ģimnāziju. Vai tāpēc mainīt budžetu? Bet tur ir paredzēta ļoti precīza summa, prognozētā summa, kas pie atsevišķām budžeta pozīcijām nedod iespēju elastīgi šo finansējumu lietot.

Es domāju, tas ir jārisina daudz plašāk, jo finansējums katram bērnam vai arī princips “nauda seko bērnam” ir jārisina kopā ar pašvaldību savstarpējo norēķinu sistēmu, kura, kā paredzēts valdības deklarācijā, jau sen bija jāvienkāršo. Un otrs — kopā ar reģionālo reformu. Jo atstāt katram pagastam atbildību par savu skolu — tas nozīmē bremzēt rajonu līmenī skolu tīkla optimizāciju un tādus jautājumus. Tā ka šī ir kompleksa problēma. Un, ja runā par problēmām nākamajā līmenī, tad es domāju, ka ir jāatzīst, ka izglītība Latvijā attīstās ekstensīvi. Ko nozīmē ekstensīvi? Šinī gadījumā tas nozīmē, ka ir daudzas atsevišķas un vairumā pozitīvi vērtējamas aktivitātes, kuras tomēr nav savstarpēji koordinētas, nav savstarpēji pēctecīgas, nepapildina viena otru. Daudzkārt mēs sākam pētīt kaut ko un sākam daudzus procesus no nulles. Piemēram, tajā skaitā ir aktivizējušās arī nevalstiskās organizācijas, un nupat Sorosa fonds prezentēja savu, kā viņi lielījās, pirmo pētījumu, visaptverošo pētījumu izglītībā. Tas nekas, ka ir aizmirsts divus gadus atpakaļ veiktais OECD pētījums par izglītības politiku Latvijā, kur bija pilnīgi strukturēti par visiem izglītības veidiem un pakāpēm veikts pētījums, un iespējams, ka Sorosa fonda aktivitātes vai attieksme ir pamatota, jo šis pētījums ir nedaudz piemirsies, un nākamais solis — izglītības attīstības programma, kas bija jāizstrādā uz šī pētījuma pamata, nākamais solis pagaidām netiek sperts. Lietas ir savstarpēji saistītas. Skolotāju algu reforma vien nedos gaidāmo rezultātu. Ja mēs zinām... ja mēs sakām, ka ir plus 10% budžetā, mums ir tiesības pajautāt, vai mums būs plus 10% kvalitātē pēc šīs te nākamās algu reformas pakāpes realizācijas. Es varētu teikt, ka droši vien ne. Diemžēl. Jo kvalitāte, izglītības kvalitāte ir atkarīga ne tikai no algām, bet tieši no mācību pasniedzēju pasniegšanas kvalitātes. Un tas savukārt ir saistīts ar tālākizglītības sistēmu, ar darba novērtēšanas principiem, un savstarpēji tātad šajā te trīsvienībā, var teikt, kopā ar darba samaksu saistītā sistēma tikai tad, ja tā darbosies, var dot pozitīvu rezultātu.

Tālāk, izglītībai ir tikai plus 100 tūkstoši. Kopumā 400 tūkstoši nākamajā gadā. Vai tas ir pietiekami vai ne, tie ir 8 lati skolotājam. Tiesnešiem mēs šajā te budžetā paredzēsim 20 reižu lielāku summu. Viena tiesneša kvalifikācijas celšanai un nodrošināšanai. Es nesaku, ka tiesnešiem nevajag celt kvalifikāciju. Es runāju par to, ka šie jautājumi ir jārisina un jāskata kompleksi. Un izglītībā es ļoti, ļoti gribētu cerēt, ka šī Saeima tomēr izpildīs savu pienākumu un to, kas paredzēts Izglītības likumā, — izglītības attīstības programma ilgākam laikam, kas dotu iespēju intensīvi attīstīt izglītības sistēmu. Tas nozīmē, ka aktivitātes būtu koordinētas, pasākumi būtu koordinēti, pēctecīgi, un mums nebūtu jāsāk daudzkārt no nulles, ka šāda sistēma, šāda attīstības programma dotu iespēju papildu finansējumu, lielo papildu finansējumu, plus 11 miljonus izmantot daudz, daudz efektīvāk.

Tā ka kopumā, vēlreiz uzsverot absolūti pozitīvo viedokli un attieksmi par šā gada budžetu, kurš dos iespēju atrisināt ļoti daudzas problēmas izglītībā un arī citur, arī domāt par ilgtermiņa attīstības principiem, kas dotu iespējas šo te finansējumu izmantot daudz efektīvāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Es no šīs tribīnes gribētu izteikt savu atzinību budžeta sastādītājiem par to, ka viņi konsekventi ir ievērojuši savas ideoloģiskās nostādnes un budžets ir absolūti liberāls. Tas, protams, nenozīmē, ka man tas patīk.

Es šodien nerunāšu par skaitļiem, tāpēc ka, manuprāt, skaitļi... tas, kas paredzēts budžeta apspriešanā, tur daži desmiti, simti un tūkstoši latu, nav būtiski, jo mēs pieļaujam valstī situāciju, ka miljoniem latu valsts naudas var tikt iztērēts bez Saeimas akcepta un neviens par to neatbild. Konkrēti es šeit gribu teikt par Latvijas Banku un 15 miljoniem, kas bija ieguldīti privātuzņēmumā Pirmajā komercbankā, atpakaļ saņemot tikai 2 miljonus. Un, ja valdošajai koalīcijai tas šķiet normāli, tad par skaitļiem, kā saka, runāt nav ko.

Es runāšu par principiem. Un ir viens lūgums — valdošajai koalīcijai būt atklātiem un pateikt katra likuma grozījuma faktiskos mērķus. Ja mēs runājam... un to var redzēt pie nodokļu sistēmas pārbīdes akcenta... Ja mēs sakām, ka ienākumu nodokļa paredzētās 3% atlaides ir domātas uzņēmējdarbības attīstībai, tad atklāti vajadzētu pateikt, ka šī atlaide tādā veidā ir domāta uzņēmumiem, iestādēm, kurām ir liela peļņa, to ienākumu palielināšanai, nebūt nesaistot šo ienākumu pieauguma līmeni ar ieguldīšanu ražošanā.

Un no pieredzes... jau no pagātnes mēs redzam: kādreiz Bērziņa kungs uzstājās, pavisam nesen, kad samazināja akcīzes nodokli par 3 santīmiem, ar spožiem aprēķiniem, cik ļoti tas veicinās ražošanu, cik ļoti pieaugs ražotājiem peļņa, un mēs praksē redzam, ka benzīntankos, benzīna un citas degvielas cena ne tikai nesamazinājās, bet pat pieauga, un vienīgie ieguvēji no šī pasākuma bija benzīna tirgotāji.

Ja būtu jāsaka moto šim budžetam, tad es to formulētu tā: lai bagātie kļūst bagātāki. Protams, tas nav slikti, un arī mēs neesam pret to, lai Latvijā būtu bagāti cilvēki. Tikai nelaime ir tā, ka situācijā, kad netiek gādāts par ražošanas attīstību, viena slāņa bagātība var pieaugt tikai uz lielākās daļas nabadzības pieauguma rēķina. Un mēs esam pret to.

Lai pamatotu šo savu tēzi, paskatīsimies piedāvāto nodokļu pieaugumu. Nav jau tikai samazināti nodokļi. Nodokļi tiek palielināti kaut vai transporta līdzekļu ikgadējai nodevai. Protams, ceļi ir slikti, naudas nepietiek, bet es jums gribu teikt, ka ceļi ir slikti ne tikai tāpēc, ka trūkst naudas šiem ceļiem, bet tāpēc, ka ceļi tiek nesaprātīgi ekspluatēti. Ja mēs paskatāmies ceļus ar normālu asfalta segumu, kas sāk atgādināt kartupeļu vagas, tad neapšaubāmi secinājums ir par to, ka šeit ceļus ekspluatē ar kravām, kuras nav piemērotas šim segumam. Un bieži vien lauku ceļos vienas cirsmas kokmateriālu izvešana nodara lielākus zaudējumus nekā visu kokmateriālu vērtība, kas tiek iegūta. Bet, skatoties uz nodokli, kas tiek piedāvāts, par šo pieaugumu, tieši tiem, kas visvairāk ietekmē ceļu slikto stāvokli, nodokļa pieaugums ir samazināts... nu, mazāks nekā cilvēkiem, kas izbrauc ar vieglo mašīnu, un bieži vien nabadzīgie cilvēki izbrauc tikai pāris mēnešu vasaras laikā, tad nav paredzēta iespēja šiem cilvēkiem šo nodokli maksāt tikai par periodu, kurā viņi ceļus izmanto. Tas ir netaisnīgi mūsu skatījumā.

Ja mēs skatāmies uz pārējo nodokļu pieaugumu, tātad uz pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu, kuru paredzēts tagad ieviest gan komunālajiem maksājumiem, gan grāmatām, gan medikamentiem.... Nu var jau, protams, teikt, ka visi jau maksās vienādi tos nodokļus, arī bagātie un nabagie.... Bet, ja mēs relatīvi skatāmies, tad viens lats no desmit latiem, kas paliek trūcīgas ģimenes rīcībā, tas jau ir desmit procenti. Bet viens lats no tūkstoš latiem ir tikai 0,1%. Tātad relatīvi šis nodokļu slogs tiek atkal palielināts mazturīgajiem.

Es gribētu teikt, ka faktiski uzskatu, ka pašreizējā valdošā koalīcija turas pie saviem principiem. Un, kā es vēlreiz saku, man ir cieņa par to, ka viņi turas pie principiem, labāku budžetu sastādīt viņi nevar. Bet, neskatoties uz visu to, es nevarēšu atbalstīt šo budžetu arī savu principu dēļ. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Cienījamie kolēģi! Šodien mēs izskatām vienu no svarīgākajiem likumprojektiem pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu” nākamajam gadam, kā arī pavadošos likumprojektus. Juridiskā komisija vairākas dienas savās sēdēs ļoti rūpīgi analizēja šo likumu paketi. Un var teikt, ka Budžeta likuma izskatīšanā, šīs paketes izskatīšanā, Juridiskajai komisijai ir izveidojusies zināma sistēma. Un šajā likumprojekta paketes izskatīšanā mēs faktiski to sadalām divās daļās. Izskatot šo likumprojektu paketi, mēs vienmēr aicinām uz savām sēdēm, un šīs sēdes tiešām tiek apmeklētas, ja tā var teikt, no valsts augstāko konstitucionālo institūciju vadītāju puses. Tas ir, Satversmes tiesa tās priekšsēdētāja personā, Augstākā tiesa tās priekšsēdētāja personā, Valsts kontrole valsts kontroliera personā. Piedalās arī Valsts prezidentes kancelejas direktors un ģenerālprokurors.

Bez tam tādā otrajā daļā mēs izskatām jautājumu, kas saistīts ar Tieslietu ministrijas budžetu, apgabaltiesu un rajonu tiesu budžetu. Un ko mēs varam konstatēt katrā budžeta izskatīšanas reizē jau no 1998.gada? Mēs konstatējam, ka šīs augstākās institūcijas nerod dialoga iespēju ar Finansu ministrijas attiecīgajiem ierēdņiem, ka šīs augstākās institūcijas nerod un tām arī nevar būt nekāda politiska atbalsta Ministru kabineta sēdēs. Un mēs konstatējam, ka šīs augstākās institūcijas to vadītāju personā ne visas vispār var piedalīties un aizstāvēt savu budžetu Ministru kabineta sēdēs, jo ne visām tām likums paredz šādas klātbūtnes iespējas.

Man negribētos šeit vilkt kādas paralēles un apgalvot, ka tas, ka ģenerālprokurors un valsts kontrolieris saskaņā ar likumu ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdēs, vai tas, ka, teiksim, šīs institūcijas veic zināmas kontroles izpildvarā, būtu tas iemesls, kādēļ šīs institūcijas ir apmierinātas ar savu budžeta pieprasījumu, ar to dialogu, kas veidojas vismaz, un ar tiem pamatprasījumiem, kas viņiem ir budžeta jautājumos.

Savukārt to nevar teikt nedz par Satversmes tiesu, nedz par Augstāko tiesu, nedz par Valsts prezidenta institūciju. Un tādēļ Juridiskā komisija jau vairākus gadus ir sniegusi grozījumus likumprojektā “Par budžetu un finansu vadību”, vēlreiz pasvītrojot, un arī tagad tāds ir Juridiskās komisijas viedoklis, ka attiecībā uz šīm institūcijām budžeta formēšanas kārtība ir jāgroza.

Es neesmu pārliecināts, teiksim, ka mums derētu tādas metodes, ka tiesas un valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni iesniegtu savus budžetus pa tiešo parlamentā, apejot Finansu ministriju vai apejot Ministru kabinetu. Es domāju, ka diez vai šis pats radikālākais piedāvājums, kas izskan no šo amatpersonu puses vai mutes un izskan arī presē, ka tas būtu pats labākais variants. Taču es šeit citēšu viena dalībnieka no šīs sanāksmes Juridiskajā komisijā vārdus, kurš saka, ka pie esošās kārtības šīm institūcijām nav iespējams aizstāvēt savu budžetu pozīcijas politiskā līmenī.

Tātad, ja nav iespējams aizstāvēt šīs budžeta pozīcijas politiskā līmenī, tad mums ir jāveido likumdošanā tādi mehānismi, lai tām varas institūcijām, līdzīgi kā tas ir ar likumdevēju institūcijām, šo pozīciju nepolitiska aizstāvība tiktu nodrošināta likumā noteiktā kārtībā, tā, kā to dara citās Eiropas civilizētās valstīs, uz kurieni mēs traucamies. Un tur tik tiešām šiem valsts varas augstākajiem konstitucionālajiem orgāniem ir sava, savādāka budžeta formēšanas kārtība un savādāki budžeta formēšanas noteikumi. Jo mēs nevaram runāt par Valsts prezidentes neatkarību, mēs nevaram runāt par Satversmes tiesas neatkarību, mēs nevaram runāt par Augstākās tiesas un citu valsts varas augstāko konstitucionālo orgānu, tajā skaitā arī Ministru kabineta, neatkarību no parlamenta, ja budžeta formēšanas gaitā netiek iestrādāta likumdošanā specifiska kārtība, kādā veidā tiek nodrošināta šo institūciju finansiālā neatkarība, un tātad arī praktiskā neatkarība.

Mēs iestrādājām likumā “Par budžetu un finansu vadību”, pēc tam, kad bija mēģinājumi šos pantus izslēgt, vēlreiz nostiprinājām principus, ka parlamentam šī budžeta formēšana un pieprasījumi arī caur Finansu ministriju ir nedaudz savādāki. Mēs arī pasvītrojām Ministru kabineta zināmu autonomiju no parlamenta ar dažādiem rezerves fondiem un citiem mehānismiem. Tad mums šobrīd ir jāsper tālāk nākamie soļi un jāsakārto arī pārējo valsts varas konstitucionālo augstāko orgānu šī finansiālā neatkarība un tiesu varas budžeta neatkarība.

Un kāds tad ir šo institūciju budžeta stāvoklis, ko mēs Juridiskajā komisijā konstatējām? Augstākajai tiesai ne par vienu latu budžets nav mainījies. Nu, varbūt jāpriecājas, ka nav samazinājies. Toties Augstākās tiesas pārstāvji uzsver, ka nav paredzēti kādi 55 000 latu tiesnešu sociālajām garantijām, nav paredzēti 26 000 latu tiesvedības nodrošināšanai, materiāli tehniskajai bāzei — 23 tūkstoši latu. Un tā es neteiktu, ka dažas un ne visai lielas summas nav paredzētas šādi. Valsts kontrolei ir noticis šis palielinājums, un diezgan labi šeit ir, kā jau es teicu, apmierinātas Valsts kontroles prasības. 50 tūkstoši ir palielināti sakarā ar funkciju paplašināšanos, 132 tūkstoši saskaņā ar grozījumiem likumā “Par budžetu un finansu vadību”, bet, protams, valdībai ir jādomā par Valsts kontroles ēkas stāvokli.

Kas attiecas uz Satversmes tiesu, tad nav noticis palielinājums, bet ir noticis samazinājums. Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija un parlaments tikko izdarīja grozījumus likumā “Par Satversmes tiesu”, dodot iespēju ar 1.jūliju griezties tiešā veidā mūsu iedzīvotājiem Satversmes tiesā, vietu skaits pieauga. Īsti nav saprotams. Kaut arī neliels — par 30 tūkstošiem samazinājums, bet tas absolūti Juridiskajai komisijai nav saprotams. Arī Satversmes tiesa pasvītro, ka nav šī dialoga.

Savukārt tiesu varai, tātad... es atvainojos, tātad arī Valsts prezidentes kancelejai arī šeit ir nelieli neapmierināti pieprasījumi, kas neļauj visā pilnībā nodrošināt Valsts prezidentes ārpolitiskās un aizsardzības funkcijas. Un šeit, protams, ir politiski apsvērumi, tātad, cik daudz mēs finansējam Valsts prezidentes kanceleju caur ministriju budžetu, ārlietu, Aizsardzības ministrijas budžetu, cik daudz mēs to finansējam, tieši un skaidri nodalot Valsts prezidentes institūcijas budžetā. Jo tādā veidā arī var ne tikai izveidoties finansiāla atkarība, bet arī rasties zināmas politiskas konsekvences.

Kas attiecas uz Tieslietu ministrijas un prokuratūras budžetiem, tad šeit prokuratūrai ir diezgan liels palielinājums. Tas acīmredzot ir labi un saistīts ar darba algu palielināšanu. Bez tam, protams, ar tulku ieviešanu daudzās jomās, kur tas nepieciešams un kur likums to prasa, un ar papildu štata vietām. Tas, protams, liecina, ka valdība pastiprina cīņu ar noziedzību, un tas vērtējams pozitīvi.

Arī Tieslietu ministrijā ir notikuši vairāki un lielāki budžeta palielinājumi, kuri atbalstāmi pozitīvi, taču Juridiskā komisija definēja vairākas nelielas problēmas un vairākas nelielas summas, kuras nesastāda grandiozas summas, bet par kurām vajadzētu domāt, attīstot tālāk mūsu tieslietu sistēmu. Viens virziens, protams, ir likumdošana, jo, protams, likumdošana mūs uztrauc visvairāk. Diemžēl nevar uzskatīt, ka likumdošanai būtu piešķirts pietiekams daudzums Tieslietu ministrijai, ja mēs prasām no tās izstrādāt likumprojektus vai vismaz koordinēt un pasūtīt šos likumprojektus. Šeit ir runa par nelielu summu, par 30 tūkstošiem latu.

Ieslodzījuma vietu nodošana no Iekšlietu ministrijas Tieslietu ministrijas pakļautībā, protams, ir radījusi daudzas problēmas, bet faktiski ne tik daudz radījusi, bet tās ir pārceltas no Iekšlietu ministrijas uz Tieslietu ministrijas jau tā, var teikt, vājāko budžetu. Šeit par probācijas dienestu būtu jārunā nākotnē un pabalstiem personām, kas atbrīvojas no soda izciešanas, jo likums šādus pabalstus paredz. Ja mēs nevaram izmaksāt tik lielus pabalstus, tad varbūt jāgroza noteikumi un jāizmaksā mazāki pabalsti, bet kaut kas šeit ir jādara ar šiem cilvēkiem.

Bet par ko komisija galvenokārt satraucās un galvenokārt pārrunāja — tā bija tiesnešu sociālā un šobrīd diemžēl jārunā — arī fiziskā aizsargātība, tiesnešu sociālā un fiziskā drošība. Tātad dažādi maksājumi, kas saistās ar darbu brīvdienās. Ja reiz mēs ar vieglu roku pārcēlām kratīšanas sankcijas, aresta sankcijas no prokuratūras, no tādas slēgtas, ierēdnieciskas izskatīšanas metodes uz tiesām, uz atklātu izskatīšanu, uz advokātu piedalīšanos, uz protokoliem un tā tālāk, uz publisku un caurspīdīgu procesu, tad arī jādomā par to, ka sestdienās, svētdienās cilvēki ir jāarestē, ir jādod sankcijas, un tātad ir dežurējošie tiesneši, ir tiesu darbinieki. Nu, un kā sestdienās, svētdienās maksā par darbu, to mēs zinām, tātad, ir darba likumdošana, kura nosaka attiecīgas piemaksas par darbu sestdienās, svētdienās. Šādas piemaksas, nelielas summas budžetā, netiek paredzētas. Nevaram līdz galam atrisināt jautājumu, to, kas katram ierēdnim ir saprotams pats par sevi, piemaksa, dodoties atvaļinājumā, vienas mēnešalgas apmērā. Šis jautājums arī gaida atrisinājumu. Juristi jau sen ir vienojušies par to, ka varbūt ne visai precīzais likuma regulējums tomēr skaidri un gaiši nosaka, ka tiesnešiem, tāpat kā ierēdņiem, šī piemaksa ir jāsaņem. Bet šīs summas varbūt nebūtu tās galvenās. Es domāju, ka viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tiesnešu veselības un dzīvības aizsardzība. Un tiešām, Juridiskā komisija šodien savā sēdē vienojās, un es ceru, ka mēs pēc budžeta tūlīt varēsim to izskatīt, iesniegt steidzamu grozījumu likumā “Par tiesu varu”, kurā noteikt tiesnešu veselības un dzīvības obligātu apdrošināšanu. Es domāju, ka tiesnešiem ir ne tikai jābūt drošiem par savu dzīvību un sociālo stāvokli, bet arī starptautiskās konvencijas un likumi prasa, lai mums tiktu nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Un tiesības uz taisnīgu tiesu mums var nodrošināt tikai tiesas pieejamība un tai pašā laikā arī izglītoti tiesneši. Tiesnešu izglītībai, es uzskatu, mums ir nepieciešams arī veikt norādes likumā, ka tiesnešu izglītībai, kvalifikācijas celšanai, grāmatu iegādei, piekļūšanai internetam, savas personas uzturēšanai tiesnešiem, es domāju, nav jāsaņem mazāk kompensāciju, kā to šobrīd saņem Saeimas deputāti. Ar ko tiesnešu korpuss ir sliktāks šajā jautājumā?

Šīs ir visas tās piezīmes, ko Juridiskā komisija gribēja darīt zināmu cienījamiem deputātiem, cienījamam Ministru prezidentam, finansu ministram un sabiedrībai. Juridiskā komisija likumu par valsts budžetu nākamajam gadam atbalstīja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P. Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Opozīcija, sākot budžeta projekta kritiku, Leona Bojāra personā teica un pārmeta valdībai, ka tā ir par mēnesi aizkavējusies ar budžeta projekta iesniegšanu Saeimai. Bojāra kungs, ja jūs meklējat vainīgo, tad vainīgais ir... nē... “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — frakcija un ministri. Un tūlīt es paskaidrošu, un jums vairs mēle necelsies un negriezīsies, lai jūs izteiktu pārmetumus. Kāpēc? Tāpēc, ka valdībā, es uzsvēršu, budžeta apspriešana bija ļoti, ļoti nopietna! Par jebkuru pozīciju. To, protams, vislabāk varētu pateikt “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri, bet arī es un jebkurš no mūsu deputātiem ir lietas kursā, jo par to mēs debatējām ļoti daudz frakcijā, un, lūk, kāpēc. Vainīgi, ja jūs gribat meklēt šos vainīgos... “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ministri un mūsu frakcija iestājās par to, ka veselības aizsardzībai ir nepieciešami papildu līdzekļi. Ir nepieciešams nopietns palielinājums budžetā, kas sākotnēji diemžēl nebija paredzēts, un tad, lūk, valdībā notika ļoti nopietnas diskusijas, mūsu ministrs — Požarnova kungs — pierādīja šo nepieciešamību, un neviens no jums, protams, neteiks, ka... un te jau Ražuka kungs uzsvēra šo visai kritisko situāciju veselības aizsardzībā. Tā tas ir, to mēs ļoti labi zinām... Un tāpēc notika, lūk, šī aizkavēšanās, kas rezultātā tautai, sabiedrībai deva šeit jau finansu ministra pieminēto pāri par 20 miljonu palielinājumu veselības aizsardzībai. Es domāju, ka tas ir visas valdības, visu koalīcijas partneru panākums un sapratne, ka patiešām veselības aizsardzībai ir ierādāma ļoti nopietna vieta, faktiski tā neskaitās kā prioritāte, bet vajadzētu būt kā vienai no prioritātēm, jo, ņemot vērā to, ka ārkārtīgi daudz cilvēku atrodas ļoti kritiskā materiālā stāvoklī, to veselības stāvoklis ir šajos gados jūtami pasliktinājies, tādēļ veselības aizsardzībai ir pievēršama īpaša uzmanība. Un, lūk, šie vairāk nekā 20 miljoni tiks likti lietā, un tālab bija, lūk, šī aizkavēšanās, kuru Bojāra kungs, jūs nepareizi traktējat, nezinot īstos lietas apstākļus un apspriešanos un diskusijas, debates valdībā. (No zāles deputāts L.Bojārs: “Vajag paskaidrot!”)

Bet ko es gribētu sacīt kā pārmetumu valdībai, ka valdībā diemžēl nu... nav atrastas laikam īstās sviras, kur ieņēmumos palielināt budžetu. Un tiek meklēts nu tādās ... vai iets pa tā saucamo vieglākās pretestības ceļu. Piemēram, palielinot ar nākamo gadu transporta nodevu. Ļoti vienkārši! To jau var palielināt divas, trīs un četras reizes. Un nekas cits neatliks kā maksāt, bet tas ir ļoti vienkārši. Arī šeit mūsu frakcija ir apspriedusies un droši vien iesniegs savus priekšlikumus šajā sakarībā. Te ir vēlreiz jādiskutē par šīm lietām.

Bet ieņēmumi varēja būt daudz lielāki. Jūs atceraties šīs diskusijas par sertifikātiem, par sertifikātu izmantošanu, par to izmantošanas laika pagarināšanu. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums bija, atcerieties, sertifikātus izmantot neprivatizēto dzīvokļu un zemes izpirkšanai, bet nevis lielo uzņēmumu privatizēšanai, kur ir sakrāta ļoti liela nauda, ļoti liels skaits sertifikātu. Un, ja šo uzņēmumu privatizēšana notiktu par naudu, tad budžetā būtu ļoti ievērojama summa — desmitos miljonu latu. Diemžēl “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums neguva atbalstu, bet vajadzēja gūt atbalstu.

Protams, ir runa, un visi to ļoti labi apzinās, par šo nenormālo situāciju kontrabandas apkarošanā. Tā ir ārkārtīgi milzīga. To jūs labi zināt. Ne velti tagad tika izveidota izmeklēšanas komisija. Redzēsim, kādi tās rezultāti būs, bet īsta cīņa diemžēl izvērsta nav. Diemžēl nav atrasti iedarbīgi līdzekļi, lai cīnītos pret šo sērgu. Kontrabandas, ēnu ekonomikas apkarošana dotu valsts budžetā nevis vairs tikai miljonus vai desmitiem miljonu, bet dotu simtiem miljonu. Lūk, tas būtu pavērsiens. Bet diemžēl gadu gaitā, ne jau tikai šajā gadā, neesam spējuši tikt galā.

Un Iekšlietu ministrija, ne policija, ne prokuratūra, ne tiesas, kur vajadzētu sakļauties visām šīm institūcijām kopā un tikt beidzot galā, nav īsti atradušas šo sviru, kādā veidā to iedarbināt.

Par nodokļiem. Nodokļu atlaides ir patiešām ļoti laba lieta, apsveicama. Gan lieliem uzņēmumiem, gan vidējiem un mazajiem.

Bet es šodien saku vēlreiz, un tā nav vienīgā reize, kad es esmu teicis, budžetu apspriežot, no šīs tribīnes, vajadzēja valdībai padomāt par nodokļu atlaidēm Latgalei. Vajadzēja padomāt! Jo bez tā diez vai Latgalē būs iespējams kaut kāds pavērsiens pozitīvā virzienā. Diemžēl tas tā nenotiek. Viens no veidiem, kā Latgalē izvērst šo ekonomisko aktivitāti, ir šis Reģionālais fonds, kuram līdzekļi tiek ierādīti diezgan niecīgi. Pērn bija miljons, šogad par 200 000 mazāk. Tiesa, uz nākamo gadu ir 192 000 pielikums, bet tas ir par maz. Jo ir pierādījies, ka šis fonds ir ļoti labs instruments, kādā veidā atdzīvināt uzņēmējdarbību Latgalē. Un par to, protams, nāksies valdībai domāt. Īpaši Atbalstāmo reģionu apakškomisijā par to daudzkārt ir runāts. Un pie secinājumiem esam nonākuši arī iepriekšējās Saeimās — gan sestajā, gan piektajā, ka vajadzēs vienreiz par visām reizēm par to izšķirties. Lūk, tās ir tās lietas, kas būtu ņemamas vērā vēl turpmāk, budžetu apspriežot, un tad, lūk, Bērziņa kungs, šis ekonomiskais brīnums, kuru jūs pieminējāt, būtu dubults, ja ne trīskāršs. Un tad mēs panāktu to, ko tauta no mums, no valdības un Saeimas, gaida. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Paldies cienījamam Tabūna kungam, bet diemžēl jūs atbalstāt visu to, ko es teicu. Nu, kas attiecas par Latgali, es neko nepateicu, bet tā būs privatizēta. Ko jūs uztraucaties? Tur jau tā tagad ir saimniecības ar pusotru tūkstoti hektāru un jauni muižnieki. Tā ka neuztraucieties!

Kas attiecas uz to, kas notiek Ministru kabinetā un valdībā, nu to kā mēs nezinām, tā nezina arī Latvijas iedzīvotāji. Bet es gribēju par citu parunāt — par Latvijas valsts iekšējo drošību. Cienījamie kolēģi! Jūs redzat, kas tagad notiek pasaulē. Nu mēs tā kā sēžam, nu mēs esam Latvijā, un mēs esam Baltijā. Tas ir tālu, un mums viss būs kārtībā. Tā nav. Nē, tā gulēt nevar. Un ja mēs paskatāmies — zādzības, slepkavības, krāpšana visāda veida, sevišķi valsts nodokļu nomaksā. Kontrabanda, narkotikas, nelegālais alkohols, terorisms, cilvēku tirdzniecība, viss tas mums ir. Un tajā pašā laikā paskatāmies — ko tad mēs iedodam no naudas līdzekļiem, teiksim, prokuratūrai? Par pusi mazāk izmanto savām vajadzībām īpašu uzdevumu ministrijas. Tās ir divas, un katrai ir gandrīz 3 miljoni. Prokuratūrai tur vairāk par 6. Valsts kontrolei arī tā nav vajadzīga. Ēnu ekonomika taču nav jāatklāj, tā pati atklāsies. Iekšlietu ministrijai. Iekšlietu ministrijai, ja mēs paskatāmies, autotransports — 31% no 10 līdz 20 gadus vecas mašīnas. 3% — pāri par 20 gadiem, un 50% — no 5 līdz 10 gadiem. Cienījamie kolēģi, ar kādām mašīnām tad brauc mūsu policijas darbinieki! Kristovska kungs iepirka 340 ļoti dārgus džipus, bet tajā pašā laikā viņš neaprēķināja to, ka tie džipi ir ļoti dārgi arī remontam, un tagad tie stāv, un Iekšlietu ministrija nezina, vai nu tos remontēt, izlikt lielas naudas summas, vai pirkt jaunas mašīnas. Tā ka, redzat, nedomā! Tagad, ja paskatāmies par celtnēm. Pāri par 100 celtnēm Iekšlietu ministrijai ir kritiskā stāvoklī, pēdējais remonts ir bijis 70.gados. Un es aicinātu jūs paskatīties policijas aizņemtās telpas un salīdzināt ar mūsu ministriju apartamentiem, ar tām pirtīm, ar sporta zālēm un ar visu pārējo. It sevišķi, kas attiecas uz datoriem, uz kopējamiem aparātiem, kafijas automātiem, ledusskapjiem un visu pārējo. It sevišķi lauku rajonos, policijas telpās viņiem nekā tāda nav. Tas ir viens. Un tagad mēs paskatāmies tālāk, kas tad notiek ar iedzīvotāju aizsardzību, teiksim, Rīgas rajonā — dārziņos. Nu mums to dārziņu saimniecību ir ļoti daudz apkārt Rīgai. Nav policistu, kas tās apkalpo, un tur patiesībā notiek zādzības, notiek slepkavības un notiek cits. Nav, kas veic to darbību, lai to visu apkarotu.

Un tagad vēl paskatāmies par Labklājības ministriju. Ražuka kungs ļoti rožainās krāsās tā paskatījās, cik tad mums laba ir medicīna. Diemžēl es jums pateikšu, ka tas Lielbritānijas piemērs parāda to, ka veselības aizsardzībai ir jābūt pilnīgi valsts pārraudzībā. Bet ne to privatizējot vai komercializējot. Un, ja tagad mēs paskatāmies arī par citu, kas notiek, teiksim, kā iedzīvojas uz zāļu tirdzniecību Latvijā. Manā priekšā ir dokuments, kuru ir sagatavojis Latvijas Labklājības ministrijas Nacionālais vides veselības centrs. Viņš iesaka veikt bērniem profilaktiku pret B hepatītu un norāda to, ka ir jāizdara 3 potes līdz 15 gadiem būs jāmaksā par katru poti 6,50 un pēc 16 gadiem — par 8 latiem. Cienījamie kolēģi, tas ir divās valodās sagatavots dokuments, un to izplata vecākiem. Tagad gatavojiet tikai naudu, lai veiktu tās potes. Tāpat kā ar ērču encefalītu. Tagad jau noteica, ka ir jānosver tas cilvēks, un attiecīgi no svara būs apmaksa par potēm. Tad es ieteiktu Labklājības ministrijai ievest arī gājēja nodokli, jo smagāks cilvēks, jo vairāk jāmaksā. Un tad mēs kaut kā aizlāpīsim budžetu. Vēl tagad mēs paskatāmies, kas tad notiek mūsu slimnīcās. Nu ziniet, tā ir kauna lieta, ka uz operāciju kardioloģiskajā centrā Stradiņa slimnīcā kopā ar ķirurgiem iet arī meistari ar lodāmuriem un instrumentiem, ja tas vienīgais aparāts izies no ierindas, lai fiksi var to atremontēt. Mums neatrodas 4,7 miljoni, lai nomaksātu par tiem aparātiem, kurus iegādājušās slimnīcas. Protams, ka mums nav pusotra miljona...

Sēdes vadītājs. Laiks.

L.Bojārs. ...ko samaksāt par sirds operācijām nepieciešamo divu aparātu iegādi.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bojāra kungs, laiks.

Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Jāsaka, ka šīsdienas piedāvātajā budžeta projekta apspriešanā un pavadošo likumprojektu apspriešanā ir bijis daudz debatētāju gan no opozīcijas, gan no pozīcijas puses. Un jāsaka, ka ir bijis gan daudz garu runu, gan, kā jūs redzat, arī ļoti daudz emociju. Tomēr es domāju, ka gan pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem ir grūti nepamanīt, ka mums piedāvātais valsts budžeta projekts veidots tā, lai tas nodrošinātu jau sasniegto un visai atzīstamo valsts attīstības tempu saglabāšanu, un, ja daži no debatējošajiem deputātiem saka, ka viņi nevēlas runāt par skaitļiem, bet apgalvo, ka budžets viņiem tomēr nepatīk, tad es gribētu runāt gan par skaitļiem, gan par principiem.

Un mēs visi, kas ir veltījuši laiku, lai iepazītos ar šā budžeta projektu, varam konstatēt, ka šeit ir radušas atspoguļojumu vairākas ļoti nopietnas prioritātes. Un tās ir svarīgas, es domāju, mums absolūti visiem neatkarīgi no pozīcijas vai opozīcijas. Ja tās minam, tad tā ir izglītība, tā ir veselības aizsardzība, tā ir sabiedrības drošība un valsts aizsardzība. Un, runājot par skaitļiem, mēs varam redzēt arī to, ka piedāvātā attīstība veicinās gan šo konkrēto nozaru attīstību, gan arī sociālo stabilitāti.

Kādi skaitļi par to liecina? Ja runājam par izglītību, tad mēs šeit varam redzēt 10% pieaugumu vai, ja skaitļos — tad 10 miljonu latu. Ja veselības aizsardzība... jā, šeit izskan domas, ka par maz, bet te ir 11,9% jeb 19 miljoni latu. Ja runājam par sabiedrības drošību un tiesību aizsardzību, kas ir ļoti svarīgs jautājums, tad šeit ir 10,2% vai 11 miljoni latu. Par valsts aizsardzību — 20 miljoni latu. Jā... nu tās summas patiesībā nav mazas, kaut arī mēs visi saprotam, ka mēs gribētu ātrāk un straujāk.

Un šo virkni ar plānoto pieaugumu varētu uzskaitīt un turpināt arī vēl vairākās nozarēs, bet es domāju, ka jums pašiem visiem ir bijusi iespēja redzēt, un es nevēlos šeit īpaši kavēt šajā ziņā jūsu laiku.

Tomēr es vēlos paust gandarījumu par to, ka Tautas partijas frakcijai ir izdevies rast sapratni ar koalīcijas partneriem, iestājoties pret uzpūstajām nodokļu ieņēmumu prognozēm, un, kā redzams projektā, tad prognozes tiešām ir izsvērtas un ņemot vērā arī notikumus un ekonomisko situāciju pasaulē, un paldies opozīcijas deputātam Lauskim, kurš arī atzinīgi ir novērtējis šādu pieeju, tātad izsvērtu pieeju ar iespēju saglabāt arī kādu manevru nepieciešamības gadījumā. Un varat būt pārliecināti arī par to, ka, neskatoties uz daudziem aicinājumiem un mājieniem debatēs par lielām vēlmēm papildināt izdevumu daļu, mēs tomēr centīsimies saglabāt budžetā zināmu līdzsvaru un neatbalstīt aktivitātes, kas varētu būt saistītas vienīgi ar priekšvēlēšanu noskaņojumu vai dažām emocionālām lietām.

Un nav nekādu šaubu par to, ka valsts budžeta projekts ir atbalstāms, jo tas ir veidots, lai sekmētu ilgtermiņa attīstību, un šajā ziņā tā ir vienīgā daļa, kur es varu piekrist deputātam Burvim, — jā, šis budžets var atstāt ietekmi uz ļoti ilgu laiku, bet ne tādā negatīvā nozīmē, kā jūs to minējāt.

Un, manuprāt, šis budžets arī iederēsies... ievērojami ietekmēs labklājības pieaugumu valstī, un, ja deputāti ar tādu pašu dedzību, kā debatēja, arī strādās pie konstruktīviem priekšlikumiem, mums otrajā lasījumā izdosies šo projektu arī pilnveidot.

Un tādēļ aicinu jūs debatēt konstruktīvi un atbalstīt piedāvāto valsts budžeta projektu, kā arī visus tam pievienotos likumus, kas attiecas uz nodokļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš — otro reizi.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Un vēl dažas piezīmes pie likumprojektu paketes par atvieglojumiem uzņēmējiem.

Visnotaļ, protams, atbalstot to ieceri, ko likumprojektu paketes izstrādātāji mums piedāvā, tātad iet pretim uzņēmējiem, dot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, es tomēr aicinu vērst uzmanību likumprojekta izstrādātājus uz to, ka ne visi uzņēmumi, ne visi uzņēmēji maksā saskaņā ar šo nodokļu likumu. Tātad ne visi uzņēmumi maksā uzņēmumu ienākuma nodokli. Liela daļa uzņēmēju, kuriem ir uzņēmumi, savas attiecības ar valsti nodokļu veidā kārto caur Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Un, ja mēs esam bijuši citus gadus tik sparīgi, ka mēs Likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli attiecībā uz šiem uzņēmējiem jautājumā par pamatlīdzekļiem esam sasaistījuši ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, attiecinot tās normas un tos... teiksim, neļaujot uzņēmējiem, kur maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli, uzreiz pamatlīdzekļus norakstīt izdevumos, bet, teiksim, prasām pielietot viņiem likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normas, kuras paredz normatīvus, un normas, kādā veidā, teiksim, pamatlīdzekļus vairāku gadu garumā noraksta izdevumos. Tad, ja reiz mēs dodam uzņēmējiem un uzņēmumiem nodokļu atlaides, tad arī vajadzētu tādu pašu atsauci uz šo likumu un uz šīm atlaidēm, un uz šiem procentiem ielabot arī Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jo par maziem un vidējiem uzņēmumiem, par kuru stimulēšanu mēs ierakstām gan valdības deklarācijā, gan politiskos aicinājumos. Šie labie nodomi ir jārealizē konkrētos likumos. Un nevar runāt par mazo un vidējo uzņēmēju atbalstu, ja mēs šādu abu likumu sasaisti otrajā lasījumā neizdarām.

Mēs, protams, varam debatēt par to, vai tas ir jāievieš jau ar nākamo gadu, vai mēs ieviešam citu terminu, jo grūti būtu prognozēt, teiksim, kādas ir šīs atlaides, cik liela daļa ir no iedzīvotāju ienākumu nodokļa. Ir uzņēmēji, kas to maksā. Tajā pašā laikā varbūt ir vajadzīgi kādi kritēriji, jāsasaista ar kādiem kritērijiem par algotiem darbiniekiem, nevis tikai ka viens šis cilvēks maksā šo ienākuma nodokli un viens viņš ir šajā savā uzņēmumā, bet par to, es domāju, kaut kā ir paslīdējis likumprojektu paketes izstrādātājiem garām. Es aicinu par to padomāt! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis. Paldies, godājamais priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos komisijas vārdā lūgt balsojumu par steidzamību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 29, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 3, atturas — 7. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 29, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par šā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 13, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 30, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 3, atturas — 5. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 30, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 32, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.—20003. gadā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 29, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — 2, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par transportlīdzekļa ikgadējo nodevu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 31, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 32, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 29, atturas — 4. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 31, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai atzītu par steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 30, atturas — 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 28, atturas — 4, likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par valsts budžetu 2002. gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 30, atturas — 4, likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Godātie kolēģi, es ierosinu līdz pārtraukumam izskatīt arī lēmuma projektu. Vai nav iebildumu? Iebildumu nav. Debatēt par lēmuma projektu neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002. gada valsts budžeta likumprojektu paketei” otrajam lasījumam. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 30, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Baloža kungs, lūdzu noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu visiem atbalstītajiem likumprojektiem.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam pavadošajiem nodokļu likumiem līdz 7.novembrim ieskaitot, un izskatīt otrajā lasījumā 22.novembrī Saeimas plenārsēdē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Ā, lūdzu, vēl par budžetu!

V.Balodis. Iesniegt lūdzu priekšlikumus budžeta likumprojektam otrajam lasījumam līdz 9. novembrim.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem lūdzu pēc piecām minūtēm būt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz īsu sēdīti sakarā ar “Latvijas gāzes” privatizācijas jautājumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Andrejs Panteļējevs, Pēteris Apinis, Edvīns Inkēns, Ērika Zommere, Ingrīda Ūdre. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts Juridiskās komisijas iesniegums ar lūgumu Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, šī likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai iekļaut tūlīt pēc budžeta likumprojektu paketes pieņemšanas. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Izskatām Prezidija atzinumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu... Jūs nokavējāt, Golubova kungs, šoreiz! Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrreizējā caurlūkošana.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu nr.3699. Pēc Valsts prezidentes ierosinājuma tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un ir saņemti vairāki priekšlikumi, un šodien notiek šī likumprojekta otrreizējā caurlūkošana.

Par Valsts prezidentes iebilsto 18.panta 11.daļas redakciju ir saņemts tikai viens priekšlikums. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 2.priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Kalniņš, Freimanis un Salkazanovs par papildinājumu pārejas noteikumos, kuros tiek noteikts precīzs laiks, līdz kuram Ministru kabinetam ir jāapstiprina uzņēmumu saraksts, kas tiek piedāvāts privatizācijai. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, un iemesls, kāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, bija ļoti vienkāršs — tāpēc, ka spēkā esošie likumi par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju jau nosaka šo procedūru un tās kārtību. Ikreiz Ministru kabinetam ir jāpieņem lēmums par konkrētu uzņēmumu privatizāciju.

Sēdes vadītājs. Atklāju debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi, nebūtu ko iebilst pret Seiles kundzes izteikto argumentu, ka Ministru kabinetam tas ir jādara. Bet prakse un dzīve ir parādījusi, ka šie termiņi par privatizācijas sertifikātu izmantošanu seko viens otram, pagarinājumi seko viens otram un Ministru kabinets neveic šo pienākumu. Un nenosakot... faktiski šeit nevajadzētu būt nekādai problēmai, jo Privatizācijas aģentūrai jau sen vajadzēja pa šiem gadiem būt skaidrs, kas tiek privatizēts. Un, nepublicējot šādu sarakstu, vienkārši cilvēkiem nav priekšstata, kāda būs iespēja izmantot privatizācijas sertifikātus. Un tas jautājums ir tikai par atklātību, ko mēs visi vienmēr un nepārtraukti šeit uzskatām.

Ja mēs šādu sarakstu un turpmākos termiņus nepieņemsim, tad gandrīz var teikt droši, ka nākamajā gadā mēs atkal atgriezīsimies pie privatizācijas sertifikātu termiņa pagarināšanas.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

A.Seile. Aicinu šo jautājumu izšķirt balsojot! Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputātu Arņa Kalniņa, Freimaņa, Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 25, atturas — 49. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likuma “Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 5. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Trešais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi! Izskatām dokumentu ar reģistrācijas numuru 995. Varu jūs informēt, ka uz trešo lasījumu Pilsonības likuma izpildes komisija saņēma divus priekšlikumus.

1.priekšlikums ir neatbalstīts, to iesniedza deputāts Lauskis.

2.priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 1.priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Mēs patiešām pagājušoreiz saskārāmies ar vienu no priekšlikumiem, kur, protams, uz priekšu arī daudzreiz var atkārtoties tas, ka konkrēti sportisti, kuri ir sasnieguši nopietnus rezultātus savā jomā un kuri var būt noderīgi Latvijas valstij un iekļaujami Latvijas valsts izlasē, līdz ar to, lai viņi būtu Latvijas valsts izlasē, viņiem ir jābūt arī Latvijas pilsoņiem, tad, kad mēs viņus skatām, un neskatoties uz to... varbūt arī pēc iepriekšējas pieredzes ne vienmēr ir ļoti labas attiecības ar latviešu valodu, bet viņiem vismaz bija arī līdz šim, vai nu hokejistiem, vai nu basketbolistiem, vismaz izcili panākumi savā konkrētajā sporta veidā. Tāpēc mēs atbalstījām, iepriekš zinot to visu, bet arī domāju, ka parādīsies daudzi jautājumi arī uz priekšu, un viens no tādiem jautājumiem šeit ir saistīts ar Bruno Valdi Pētersonu. Un, protams, parādījies jautājums, ka šis cilvēks tiek uzņemts Latvijas pilsonībā saistībā ar viņa izcilajiem nopelniem Latvijas labā — tas, kas bija mūsu pirmajos divos lasījumos.

Es domāju, ka, pirmām kārtām cienot pašiem sevi, šis te jēdziens kā “izcili nopelni Latvijas labā” attiecībā uz Bruno Valdi Pētersonu nav attiecināms, jo arī savā sporta veidā viņš, būdams Amerikas latvietis, savos jaunajos gados vairāk specializējās uz to pēc ampluā, kā spēlēt aizsardzībā, nedomājot par to, ka kādreiz arī vajadzētu gūt punktus, līdz ar to tas, protams, arī sportā ir absolūti vēl zaļš materiāls, kurš tikai uz priekšu varētu varbūt pilnveidoties un nest labumu Latvijas labā. Līdz ar to viņš, atšķirībā no visiem iepriekšējiem sportistiem, ar izciliem sasniegumiem savā sporta veidā neizceļas.

Mums bija jautājums par to, kāpēc mēs viņam šo pilsonību piešķīrām? Mums frakcijā bija varbūt izsludināts arī neliels konkursiņš savā vidū. Un mēs pieņēmām, piegājām ar pietiekami nopietnu attieksmi un ar humora dzirksti tomēr. Mums bija vismaz divi citi piedāvājumi.

Viens. Mēs varējām ierakstīt, ka mēs viņam Latvijas valsts pilsonību piešķiram tāpēc, ka viņam ir 2,15 metri augums. Un tas ir pietiekoši. Cits asprātīgāks piedāvājums būtu — mēs viņam piešķirtu pilsonību tāpēc, ka pēc aizvadītā pasaules čempionāta ir pietiekami nopietni sadusmojušies lietuvieši, un viņiem tomēr ir garš centrs — Sabonis.

Bet vēlreiz gribu atkārtot, ka mēs patiešām tikai tādā veidā pieejam šim jautājumam, un bez smaida šo jautājumu izskatīt vispār nevar. Līdz ar to mans piedāvājums bija... Nu vismaz, ja jau mēs runājam par šo cilvēku, tad izskatīt kā iespējamo ieguldījumu Latvijas basketbola attīstībā. Kā iespējamo, un ne vairāk. Bet arī šis jautājums, es domāju, ka varbūt atbildīgā komisija piedāvā šoreiz pietiekami nopietnu risinājumu. Vienkārši atzīt Bruno Valdi Pētersonu par Latvijas pilsoni bez mazākajām atsauksmēm uz izcilajiem nopelniem. No tāda viedokļa, es domāju, ka var piekrist. Un piekrītot šim, bet ar vienu nosacījumu, ka vienkārši, ja kārtīgi latvieši, vai viņi ir Amerikā vai jebkurā citā valstī, piesaka savu nopietnu attieksmi pret mūsu valsti caur dažādām izpausmēm, es domāju, ka uz priekšu mēs daudzreiz ieklausīsimies. Varbūt būs arī atsevišķi likumi par to, ka mēs daudz vienkāršāk šo procedūru izdarīsim latviešiem, kas ir ārzemēs apliecinājuši savu saistību ar etnisko dzimteni. Tikai no tāda viedokļa, manuprāt, šis Bruno Valdis Pētersons šodien ir uzņemams pilsonībā. Un tad es piekrītu atbildīgās komisijas redakcijai un savu esmu gatavs noņemt. (Starpsauciens: “Noņem!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte. (TP). Paldies Lauska kungam! Komisijas viedokli es vēl varētu arī nedaudz izskaidrot attiecībā uz dažiem tādiem diskutējamiem jautājumiem, par ko teica Lauska kungs. Proti, komisija uzklausīja ieteicējus pilsonībai, ko saņēma valdība, un 81.panta kārtībā pieņēma šādus noteikumus, kuri ir atnākuši uz Saeimu un kurus mēs šobrīd skatām trešajā lasījumā.

Otrkārt. Mēs tikāmies arī ar pašu pretendentu, arī viņš bija komisijas sēdē klāt. Un es gribētu apliecināt no viņa biogrāfijas faktiem to, ka dokumenti liecina, ka māte šim Bruno Valdim Pētersonam ir mirusi viņa dzimšanas gadā. Viņam bija 15 gadi, un viņš nebija sasniedzis pilngadību, lai pats izlemtu savu turpmāko piederību Latvijas pilsonībai atbilstoši likuma prasībām līdz 1995.gadam. Tas arī ir objektīvs fakts.

Treškārt. Arī viņa tēvs, tāpat kā viņa māte, ir Latvijas pilsonis, abi ir emigrējuši un šobrīd tātad dzīvo ārpus Latvijas. Arī visi pārējie radinieki — gan mātes, gan tēva līnijā — ir Latvijas pilsoņi. Un šeit mums nebija komisijā nekādas pretrunas atbilstoši likuma garam. Tāpēc mēs pieņēmām šādu lēmumu, jo likums nosaka piešķiršanas procedūru par īpašiem nopelniem. Komisija uzskatīja, ka redakcija par atzīšanu par Latvijas pilsoni ir labākais veids, kā mēs varam nokārtot šo gadījumu, kurš ir īpašs, tik tiešām kā izņēmums. Bet tas ir pietiekami korekts un nekādā veidā nenonāk pretrunā ar pamatlikumu — ar likumu par pilsonību.

Tātad 2. priekšlikums tālāk...

Sēdes vadītājs. Paldies! Vispirms izskatīsim pirmo.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Lauska priekšlikumu!

A.Rugāte. Viņš noņēma savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Jūs noņemat. Paldies! Turpinām!

A.Rugāte. 2. priekšlikums ir deputātes Rugātes priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts apmēram ar iepriekšējo motivāciju, kādu es jums klāstīju, godātie kolēģi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Rugāte. Un tad ir 3.priekšlikums, ko atbildīgā komisija izveidoja kā redakciju, kuru jūs redzat arī atbalstītajā formā, un lūdz to arī atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā!

Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC).Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Darba dokuments ir nr.3704 “Grozījumi likumā “Par Latvijas vides aizsardzības fonda padomi””. Minētajā likumprojektā ne deputāti, ne arī kāda cita persona ar iesniegšanas tiesībām nav iesniegusi nevienu priekšlikumu, tāpēc aicinu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” izskatīšanai pirmajā lasījumā pirms 16. darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns. Atvainojiet, deputāts Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Kolēģi, dokuments nr.3709.

1.priekšlikums, ko iesniedza Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Freimanis. 2.priekšlikums — iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Freimanis. Un 3.priekšlikums līdzīgs — iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Freimanis. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti. Lūdzu balsot galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Pagājušajā plenārsēdē pēc komisijas vadītāja lūguma likumprojekta izskatīšana tika pārtraukta, un mēs apstājāmies pie 4.priekšlikuma. Atbildīgā komisija pa šo laiku ir sagatavojusi jaunu redakciju 4.priekšlikuma veidā, kurā faktiski ir ietvērusi 5., 6., 7., 8., līdz pat 12.priekšlikumam, daļēji šos priekšlikumus atbalstot, izveidojot savu redakciju, kura varētu būt ļoti precīza, lai tiesas varētu lemt šos jautājumus par bijušo īpašnieku un mantinieku zemēm. Aicinu atbalstīt 4.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Tātad nav vairs balsojami visi priekšlikumi līdz pat 12., jo tie ir daļēji atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk!

A.Seile. Nākamo priekšlikumu ar kārtas numuru 13 ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Tālāk!

A.Seile. Arī 14. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Leons Bojārs, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 15.priekšlikumu tāpat iesniedzis deputāts Leons Bojārs par zemes nomāšanas laiku. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Protams, varbūt arī izsauc jums tādu prieku, ka Latvijas zeme tiek pārdota ārzemniekiem. Nu, uz šodienu 74 000 hektāru jau ir aizgājuši. Un, ja Tukuma rajonā žēlojās, ka viņiem ir par maz zemes, tad diemžēl viņi arī ir izpārdevuši 3141 hektāru. Nu, un vislabāk izpārdod zemi Valmieras rajonā — 8361 hektārs. Nu un kas arī uztrauc, tas ir Bauskas rajons, četrarpus tūkstoši, un Tukuma... nē, Dobeles rajons — 3900. Pārdot jau to visu var, bet tikai — kas to atpirks atpakaļ un kas notiks ar to zemīti? Un kā tad latvieši strādās kalpu vietā uz tās zemes, kuru ir kādreiz pārdevis kāds neapdomīgs cilvēks? Mans ierosinājums bija, ka pašvaldība vai valsts atpērk to zemi, ko pārdod, un pēc tam iznomā ārzemniekiem, ja viņi tā grib apstrādāt Latvijas zemi, bet ne pārdot un pārdod diemžēl par ļoti smieklīgu cenu. Un jūs salīdziniet zemes cenu Latvijā un Vācijā. Tās ir vienvērtīgas... vienlīdzīgas pēc tās kadastrālās vērtības, teiksim, tās, ko nosaka, Latvijā kā pārdod zemi un Vācijā kā pārdod. Un Vācijā ir atšķirība, vismaz 20 reizes tā zeme vairāk maksā nekā Latvijā. Tāpēc zemi var tikai iznomāt, iznomāt ārzemniekiem, un tādā veidā mēs kaut ko vismaz atstāsim savām nākamajām paaudzēm. Bet, ja nu tā mēs visu iztirgosim, tad nonāksim pie tā, ka būsim kalpi savā zemē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? (No zāles deputāte A.Seile: “Nē!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 5, atturas — 50. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 16. priekšlikumu iesniedz deputāti Krasts un Jurdžs, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. — deputātu Krasta un Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 3, atturas — 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Seile. Nākamo 17. priekšlikumu arī ir iesnieguši deputāts Guntars Krasts un deputāts Roberts Jurdžs par zemes privatizācijas kārtību. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 18, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. 18. priekšlikumu iesniedz deputāts Leons Bojārs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 8, atturas — 55. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Seile. Pārejas noteikumus ar 19. priekšlikumu papildina Guntars Krasts un Roberts Jurdžs, bet komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. deputāta Krasta un deputāta Jurdža priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 23, atturas — 24. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

A.Seile. 20. priekšlikumu ir iesniegusi deputāte Seile, tātad es, bet man šis priekšlikums diemžēl ir jānoņem, jo tas saistās ar citu redakciju, kura netika atbalstīta, un tāpēc šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 13. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Jau apspriežot likumprojektu paketi par budžetu, es vērsu jūsu uzmanību uz to, ka Juridiskā komisija izskatīja ar tiesu varu saistīto institūciju budžetus un atzīmēja, ka mums nav paredzēta nedz budžetā, nedz likumdošanā tāda kārtība, kura noteiktu, ka tiesnešu dzīvība un veselība apdrošināma no valsts budžeta līdzekļiem. Šāda kārtība, kad attiecīgās amatpersonas dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta, mums ir noteikta gan ugunsdzēsējiem, policistiem, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, un no tiesu varas šāda te kārtība ir noteikta, ka prokuroru dzīvību apdrošina arī no valsts budžeta.

Diemžēl pēc traģiskā gadījuma — tiesneša Laukrozes slepkavības, kad mēs nākamajā rītā sasaucām ārkārtas Juridiskās komisijas sēdi un, kā sacīt, apspriedām šo traģisko gadījumu, protams, bija lietas, kuras ir jārisina organizatoriskā kārtībā, bet bija jautājumi, kur mēs tomēr konstatējām nepieciešamību precizēt un labot likumdošanu. Un šis bija viens no tiem jautājumiem, kas varētu pastiprināt un nodrošināt tiesnešu drošību. Nu žēl, protams, ka mēs kā likumdevēji to darām tikai tad, kad notiek kāds traģisks negadījums, taču tajā paša laikā mēs uzskatām, un Juridiskā komisija atbalstīja šo likumu... mēs uzskatījām, ka tas ir jādara labāk vēlāk nekā nemaz.

Būs nepieciešami arī grozījumi likumā “Par valsts budžetu”, jo šādām vajadzībām būs nepieciešami 45 000 latu no valsts budžeta.

Mēs uzskatām, ka šis jautājums nav atliekams, tas ir risināms kopā ar valsts budžetu, un līdz otrajam lasījumam mums ir jāatzīst šis likumprojekts par steidzamu un līdz otrajam lasījumam jāsaņem nepieciešamie saskaņojumi, kas ir paredzēti, lai būtu šis likumu grozījums pamatots arī ar finansu resursiem.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, un Juridiskā komisija risinās attiecīgos budžeta grozījumu jautājumus likumā noteiktajā kārtībā.

Juridiskā komisija arī aicina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums?

L.Muciņš. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 5.novembrim.

Sēdes vadītājs. Un izskatīšana?

L.Muciņš. Un izskatīšana — 8.novembrī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par telekomunikācijām”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Jā, ģimene.... Grīga kungs.... asprātis jūs esat neizbēgams... Strādājam ar darba dokumentu nr. 3714. Trešajam lasījumam sagatavotais likumprojekts “Par telekomunikācijām”.

Un, sākot izskatīt šo likumprojektu, es nevaru nepieminēt, ka likumprojekts mums jāizskata diezgan ātri jebšu valdība ir gatava vēl šobrīd slēgt sadaļu par telekomunikācijām sarunās ar Eiropas Savienību. Es nevaru nepateikties saviem komisijas locekļiem, kas strādāja garas stundas un ilgi. Es nevaru neizteikt pateicību Rudakas kundzei un Capāna kungam, kas ir komisijas konsultants. Tāpat arī Gundaram Jansonam, Aivaram Kreilim, Saeimas redaktoriem, kas strādā diezgan smagos apstākļos, kā arī Saeimas juristiem.Varbūt tas tā nav pierasts, bet pie šī likuma es nevaru šo pateicību neizteikt, bet tagad sāksim lasīt trešajā lasījumā pa pantiem.

Un 1.priekšlikums ir ģimenisks no deputāta Leiškalna. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi. 1.pants ir skaidrojumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 2.priekšlikums. Atkal iesniedz deputāts Leiškalns, un komisija atkal atbalsta, nedaudz precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 3. un 4.punktā komisija veic redakcionālus precizējumus.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 3.priekšlikums. Trīs lietas labas... atkal ir no Leiškalna. Komisija Leiškalnu atbalsta. Turpretī pie šī paša 1.panta 5.punkta neatbalsta Ministru kabinetu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 3. un 4.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Bet komisija vienprātīgi atbalsta Ministru kabinetu 5.priekšlikumā par 1.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Tāpat arī 6.priekšlikumā redakcionāli precizējot Ministru kabineta piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 7.priekšlikumā komisija savukārt atbalsta deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 8.priekšlikums ir papildinājums pie 1.panta, ko piedāvā pati atbildīgā komisija. Un es aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 9.priekšlikums ir par vietu maiņu likumprojekta 1.panta tekstā. Piedāvā atbildīgā komisija un redakcionāli ir precizējusi šo pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ministru kabinets savā 10.priekšlikumā ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 10. un 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! 12.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts!

K.Leiškalns. 13. vēl joprojām par 1.pantu — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 14.priekšlikums par 1.panta 12.punktu ir no Ministru kabineta un deputāta Leiškalna. Identiski aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15. ir Ministru kabineta priekšlikums par 1.panta 13. punktu. Aicinu atbalstīt! Tas ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 15., 16. un 17. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir vēlāk, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot komisijas 26.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 18. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 15.punktā veikts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ministru kabinets nav atbalstījis pie 1.panta priekšlikumu ar nr. 19.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 20. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ko es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 21. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru es aicinu atbalstīt komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 22. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts no komisijas un ietverts 23. — Leiškalna priekšlikumā. Līdz ar to es aicinu komisijas vārdā to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 24. ir vienprātīgi atbalstīts Leiškalna priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 25. priekšlikumā par 1.panta 21.punktu komisija atkal atbalsta Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija 23. un 24. punktu redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es jau minēju iepriekš. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 27. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Domāju, ka deputāti to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 28. — atkal atbildīgā komisija. Pie 1.panta 27.punkta. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Ar 29.priekšlikumu mēs pārejam pie 2.panta, kas ir likuma mērķis. Ministru kabinets ir iesniedzis priekšlikumu nr. 29, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 30. priekšlikumā, ko piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 29.priekšlikumu. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Te, protams, ir uzrakstīts, ka atbalsta daļēji, bet ir nozudis 3. — ļoti labs Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir, apmierināt telekomunikāciju pakalpojumu sabiedrisko pieprasījumu. Šim pantam ir ļoti liela nozīme, bet diemžēl 30. priekšlikumā atbildīgā komisija to nav ieslēgusi. Tāpēc es aicinu balsot atsevišķi par 3.apakšpunktu. Paldies!

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs vairāk pieteikušos nav.

Lūdzu, turpiniet par 30.priekšlikumu! Leiškalna kungs! Saeimas komisijas vārdā būtu priekšlikums, kā balsot, jo ierosina ...

K.Leiškalns. Es aicinu, neapšaubāmi, atbalstīt atbildīgās komisijas redakciju, kur viss tas, pret ko šeit iebilda vai ko centās aizstāvēt Bojāra kungs, ir iekšā, pateikts nedaudz citā tekstā. Un mēs šeit runājam par likuma mērķiem, nevis par atsevišķu grupu aizsardzību. Pants ir ārkārtīgi deklaratīvs, un man atliek tikai un vienīgi aicināt jūs atbalstīt 30. — atbildīgās komisijas priekšlikumu, kura trešā daļa ir vairāk vai mazāk ietverta atbildīgās komisijas priekšlikuma piektajā daļā, Bojāra kungs, ja jūs rūpīgi izlasītu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Bojāra kungs, jūs joprojām pastāvat uz 29.priekšlikuma balsošanu pa daļām?

Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Bojāra priekšlikumu — balsot pa daļām 29.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 35, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, turpiniet, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 31.priekšlikums. Mēs pārejam jau pie 3.panta, un tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, pie kam atbildīgā komisija šo pantu arī redakcionāli precizē. Aicinu atbalstīt! Jā, es atvainojos, mums ir...

Sēdes vadītājs. Leiškalna kungs, lūdzu par 30. priekšlikumu vispirms, par cik bija par 29.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Es runāju, tā kā abi priekšlikumi bija par vienu pantu, es jau esmu izteicies, un komisijas vārdā esmu aicinājis atbalstīt 30.priekšlikumu, kura 5.punktā vai piektajā daļā Bojāra kunga minētās lietas ir norādītas diezgan precīzi.

Sēdes vadītājs. Bojāra kungs, jūs prasāt balsojumu par 30.priekšlikumu? Jūs piekrītat? Deputāti piekrīt komisijas priekšlikumam. Lūdzu, turpiniet!

K.Leiškalns. Paldies! Pārejam pie 4.panta. 35. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, un, kā jau es teicu, visu pantu atbildīgā komisija ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Tas ir 31.priekšlikums?

K.Leiškalns. 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 32. pie 4.panta ir Ministru kabineta priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 33. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot 4.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 34.priekšlikums ir Ministru kabineta priekšlikums par 5.pantu, ko komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Komisija piedāvā papildināt 5.panta otro daļu un redakcionāli precizēt visa panta tekstu. Aicinu atbalstīt komisiju!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 36. priekšlikums ir papildinājums 5.pantā ar jaunu trešo daļu, ko piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 37. ir Ministru kabineta priekšlikums par 6.panta 1.punktu, ko komisija atbalsta daļēji, bet izstrādā un piedāvā jums pati savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu par komisijas redakciju.

K.Leiškalns. Paldies! 39.priekšlikums — Ministru kabinets ir atbalstīts izslēgumā 6.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40. ir finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 41. ir Ministru kabineta priekšlikums par 6.panta 4.punktu. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Par šī panta 5.punktu ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk komisija precizē 7.pantu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 43. ir Ministru kabineta priekšlikums — papildinājums pie 8.panta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. Izslēgums 8.pantā. Komisija neatbalsta. 44.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 45.priekšlikums. Tāpat izslēgums 8.pantā. Komisija neatbalsta, bet redakcionāli precizē panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Ir deputāta Leiškalna piedāvājums par 8.pantu ar nr.46. Komisija to atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir arī deputāta Leiškalna priekšlikums nr.47. To komisija atbalsta, iestrādājot 49. — pati savā priekšlikumā.

Līdzīgi notiek ar 48.priekšlikumu, un komisijas redakciju jūs redzat zem numura 49.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 47., 48. un 49.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem!

50.priekšlikums par aizstājumu 8.pantā no Ministru kabineta nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī neatbalsta.

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas 6.punkts ir daļēji atbalstīts deputāta Leiškalna piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Bet komisija piedāvā pati savu 8.panta pirmās daļas redakciju, kuru aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 53. — aizstājums 8.pantā, ko piedāvā Ministru kabinets, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 8.panta pirmās daļas redakcija, ko piedāvā deputāts Leiškalns, ir atbalstīta, bet komisija precizē panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 55. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 57.priekšlikumā. Par šo pašu panta daļu — 8.panta daļu — ir deputāta Leiškalna piedāvājums, ko komisija daļēji atbalsta, un 57. priekšlikums ir pašas atbildīgās komisijas redakcija, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 55., 56., 57.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam!

Pārejam pie 58.priekšlikuma, ko iesniedz Ministru kabinets. Komisija Ministru kabinetu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 59. priekšlikums ir atbalstīts daļēji, un jūs redzat tekstu ar nr.60 — priekšlikumu, kuru atbalsta un piedāvā atbildīgā komisija. Aicinu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai par 59., 60.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 61.priekšlikumā deputāts Leiškalns nav guvis komisijas atbalstu, bet komisija 62.priekšlikumā aicina atbalstīt labojumus šā paša 8.panta 1. daļas 11.punktā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim šim labojumam.

K.Leiškalns. Paldies!

63. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 8.panta 1. daļu. Aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 64. ir Ministru kabineta papildinājums pie 8.panta. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nav atbalstījusi arī deputātu Leiškalnu pie šī panta 12.punkta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 66.priekšlikums — iesniedzis deputāts Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 67.priekšlikums. Aizstājums 8.pantā, piedāvā Ministrija... Ministru kabinets, es atvainojos. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna 68.priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija prasa izslēgumu 8.panta 1.daļā. Komisija atbalsta, attiecīgi mainot pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 70. priekšlikumā nav atbalstīts deputāts Leiškalns.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nav atbalstīts 71.priekšlikumā arī Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 72.priekšlikums pie 8.panta, ko iesniedz Ministru kabinets, nav atbalstīts, bet komisija redakcionāli precizē pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 73.priekšlikumā Ministru kabinets nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 74.priekšlikums un 75.priekšlikums ir par vienu pantu, to pašu daļu. Ministru kabinets tiek atbalstīts daļēji, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir 9.pants.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt savu redakciju 9.panta 2.punktam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

76. ir Ministru kabineta priekšlikums par 9.panta 3.punktu, un tas ir daļēji atbalstīts.

77. priekšlikums — par to pašu no deputāta Leiškalna ir daļēji atbalstīts, bet komisija piedāvā savu redakciju, kuru tad es komisijas vārdā arī aicinu atbalstīt pārējos deputātus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 76., 77. un 78. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies!

Pilnīgi pamatoti 79.priekšlikumā komisija ir noraidījusi deputātu Leiškalnu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 80.priekšlikums ir daļēji atbalstīts no komisijas, tā ir Ministru kabineta redakcija, kur par 9.panta 4. punktu atbildīgā komisija piedāvā jums atbalstam.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam.

K.Leiškalns. 82.priekšlikums. Atkal Leiškalns, un atkal nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 83. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 9.panta 5.punktu, un es aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 84. priekšlikums ir Ministru kabineta, kas guvis daļēju atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Un 85. priekšlikumā šo 10.panta 1.daļu komisija piedāvā jums redzamajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 86.priekšlikums un 87.priekšlikums par 10.panta 1. un 2. daļu ir daļēji atbalstīts Tātad deputāts Leiškalns ir daļēji atbalstīts. Ministru kabinets ir daļēji atbalstīts, un atbildīgās komisijas priekšlikumu par 10.panta 2.daļu es aicinu jūs atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 86., 87., 88.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam!

89. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. 90. priekšlikumā ir atbildīgās komisijas teksts par šī panta 3.daļu. Es aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 91. priekšlikums ir no atbildīgās komisijas par 10.panta 4.daļu. Es aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 13., 14. un 15.pants ir komisijas trīs redakcionāli precizējumi. Aicinu neiebilst!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 16.pants ir komisijas redakcionāli precizējumi. Aicinu neiebilst!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 92. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir guvis vienprātīgu komisijas atbalstu. Aicinu atbalstīt arī jūs!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 93. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta 1.daļu ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 94. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 17.panta 2.daļu ir atbalstīts no komisijas, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 95.priekšlikums no deputāta Leiškalna ir guvis komisijas atbalstu, bet komisija redakcionāli precizē panta daļas.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Lūgšu pievērst deputātiem uzmanību komisijas redakcionāliem precizējumiem 18.pantā, kas ietverts 4.nodaļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies!

96. — Ministru kabinets ir guvis komisijas atbalstu. Mēs esam pie 18.panta, un komisija Ministru kabineta piedāvāto redakciju vēl precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K. Leiškalns. Paldies! 97. ir Ministru kabineta priekšlikums par izslēgumu 18. pantā. Komisija to neatbalsta, bet pantu tomēr redakcionāli precizē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums. 98. ir Ministru kabineta priekšlikums, papildinājums pie 18. panta ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 99. priekšlikums ir atbildīgās komisijas redakcija 18. panta 4. daļai. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K. Leiškalns. 100. priekšlikumā ir atbalstīts Ministru kabinets. Aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli ar redakcionālu precizējumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 101. — par 18. panta 6. punktu ir deputāts Leiškalns iesniedzis priekšlikumu, atbildīgā komisija to daļēji atbalsta, iestrādā to savā 102. priekšlikumā. Aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju par 101., 102. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! 103.priekšlikums par 18.pantu. Iesniedz Leiškalns. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 104. priekšlikums. Iesniedz Ministru kabinets par 18. panta 7. punktu. Komisija to atbalsta, bet iestrādā savā redakcijā, kas ir ar numuru 105 jūsu tabulās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies! 106. ir atbildīgās komisijas priekšlikums pie 18. panta. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna priekšlikums ar numuru 107 ir guvis tikai daļēju komisijas atbalstu. Komisija to iestrādā 108. — Ministru kabineta priekšlikumā — vai redz iestrādātu, bet tomēr arī šo redakciju vēl precizē. Un pareizā redakcija ir jūsu tabulas labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 107., 108. priekšlikumu komisijai.

K. Leiškalns. 109. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Tas ir no komisijas atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 110. priekšlikums ir Ministru kabineta iesniegts, un mēs to jau esam atbalstījuši, atbalstot 102. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! Un 111. — Ministru kabineta priekšlikums — ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā kā 10. punktu šajā pašā pantā. Aicinu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 19. panta sākumā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K.Leiškalns. 112. ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums pie 2.punkta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 113. ir vienādi priekšlikumi, kurus iesnieguši Ministru kabinets un deputāts Leiškalns, un deputāts Leiškalns aicina atbalstīt, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 114. priekšlikums ir Ministru kabineta. Atbildīgā komisija to daļēji atbalsta, bet izsaka 19. pantu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 116. priekšlikumā Ministru kabinets par 19. panta 6. punktu nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 20.pantā komisija izdara redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 117. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, bet izteikts kā Ministru kabineta priekšlikums ar numuru 118, kuru savukārt precizē pati komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Paldies! 119. priekšlikums ir par 20. panta 2. punktu, izslēgums, ko piedāvā Ministru kabinets, nav atbalstīts, bet...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta...

K.Leiškalns. ... reakcionāli precizē panta daļu komisija.

Sēdes vadītājs. Deputāt piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 4. punkta redakciju 21. pantam iesaka atbildīgā komisija. Es aicinu deputātus to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 121. priekšlikums par izslēgumu 21.pantā ir atbildīgās komisijas. Aicinu jūs to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 121. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 2. punktā un 3. punktā divi redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 122.priekšlikumā — Ministru kabinets par 21. panta 4. punktu. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 22. pantā redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 23. pantā 3. un 4. punktā redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 23. pantu ar 123. priekšlikumu labo deputāts Leiškalns. Komisija deputāta centību atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. Redakcionāls precizējums šī paša panta 7. punktā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Pie 23. panta 4. daļas 8. punkta ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 125. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, jo šis priekšlikums ir izteikts deputāta Leiškalna 123.priekšlikumā, ko mēs jau esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K. Leiškalns. Paldies! Ministru kabinets iesaka papildinājumu 23. pantā. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. 127.priekšlikums — papildinājums pie 23.panta. Komisija daļēji atbalsta, ietverot 124.priekšlikumā, kuru mēs esam atbalstījuši.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna, jā. 127. Nē, tas bija jau. Paldies! 128.priekšlikumā ir Ministru kabineta izslēgums 24.pantā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 129. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 24.panta ceturtās daļas redakciju ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 130.priekšlikumā par šo pašu pantu Ministru kabineta priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Piekrītam.

K.Leiškalns. 131. — Ministru kabineta priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un redakcija izteikta 132.priekšlikumā no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 131. un 132.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 133., 134.priekšlikums — par 25.panta pirmo daļu. Pirmkārt komisija redakcionāli precizē nosaukumu. Pēc tam daļēji atbalsta Ministru kabinetu, izsakot Ministru kabineta piedāvāto domu atbildīgās komisijas redakcijā, kuru es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. Paldies sēdes vadītāja kungam, paldies deputātiem! 135. — izslēgums 25.pantā, ko iesniedzis deputāts Leiškalns. Nav atbalstīts no komisijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 136. ir Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts par 25.pantu un iestrādāts atbildīgās komisijas 137.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par šiem priekšlikumiem.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns lūdz papildināt 25.pantu ar jaunu daļu par regulatoru būšanām. Komisija daļēji atbalsta un izsaka to 139. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt par 138. un 139.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! 140. — Ministru kabineta priekšlikums par 25.pantu. Atbalstīts komisijas redakcijā, precizēts un izteikts kā jauna piektā daļa vai pareizāk, kā cita piektā daļa.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 141.priekšlikums — par šo pašu pantu no Ministru kabineta ir tāpat atbalstīts, izteikts precizētā redakcijā kā jauna... kā sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ministru kabineta piedāvājums ar nr. 142 — papildināt 25.pantu ar jaunu sesto daļu — ir atbalstīts, izsakot to kā septīto daļu. Un komisija precizē teksta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 142.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 143. un 144.priekšlikums. Tātad 143. — Ministru kabineta — daļēji atbalstīts, un 144.priekšlikums ir redakcija, kuru piedāvā atbildīgā komisija 25.panta astotā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas...

K.Leiškalns. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. ... viedoklim par 143. un 144.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 26.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 145.pants ir atbildīgās komisijas. Aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K.Leiškalns. Izslēgums 26.pantā nāk no Ministru kabineta. Aicinu deputātus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēts ir panta 4.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 147. priekšlikums par 27.panta pirmo daļu ir no Ministru kabineta. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 148. — deputāta Leiškalna priekšlikums par šā panta pirmo daļu ir atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

K.Leiškalns. 149., 150.priekšlikums. Tātad Ministru kabinets un deputāts Leiškalns. Ir daļēji atbalstīti, bet komisija ar priekšlikumu nr. 151 izstrādā pati savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 149., 150. un 151. priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! 152. ir Ministru kabineta priekšlikums. Un 153. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums šajā pantā.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. 154. — Ministru kabineta priekšlikums. Tāpat kā 155. — deputāta Leiškalna priekšlikums — ir daļēji atbalstīts, izsakot tos komisijas redakcijā ar nr. 156., ko es jums lieku priekšā ... lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 154., 155. un 156.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 157. — Ministru kabineta priekšlikums ir atbalstīts. Un komisija redakcionāli precizē šā panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Arī septītajā daļā ir redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Daļēji redakcionāli precizējumi ir arī astotajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Nosaukums redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 158.priekšlikums un 159. ir daļēji atbalstīts Ministru kabineta priekšlikumā par 28.panta pirmo daļu. Atbildīgā komisija aicina atbalstīt Ministru kabinetu, bet atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. 160., 161., 162.priekšlikumā par 28.panta pirmās daļas otro teikumu ir daļēji atbalstīts Leiškalns, daļēji atbalstīts Ministru kabinets, bet atbildīgā komisija deputātiem piedāvā savu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

K.Leiškalns. Paldies!

Ministru kabinets lūdz izteikt trešo teikumu 28.pantā, komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 164. — Ministru kabineta priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 165. — atbildīgās komisijas priekšlikumā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Komisija atbalsta.

K.Leiškalns. Ministru kabinets piedāvā izmainīt 28.panta pirmo daļu. Komisija to atbalstīja, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums jūsu uzmanībai.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. Tad ir 167. — deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 168. — Ministru kabineta priekšlikums par 29.pantu ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizējumi otrajā un trešajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 169. — Ministru kabineta papildinājums pie 30.panta ir daļēji atbalstīts, ietverts 170. — atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

K.Leiškalns. 171. — deputāta Leiškalna priekšlikums nav komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 171.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 172. priekšlikums ir papildinājums pie 30.panta, ko komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 173. priekšlikums pie 30.panta no Ministru kabineta ir atbalstīts, bet pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgums 30.pantā no Ministru kabineta komisijas atbalstu nav guvis.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 174. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 175. — deputāta Leiškalna priekšlikums daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 176. — deputāta Leiškalna priekšlikums. 177. — deputāta Leiškalna priekšlikums. 178. — deputāta Leiškalna priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas 180.priekšlikumā, pie tam komisija ir atbalstījusi arī 179. — deputāta Leiškalna priekšlikumu par izslēgumu šajā pantā. Panta teksts ir atbildīgās komisijas redakcija ar nr.180.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt... Es atvainojos! Piedodiet! Pieteicies Gaiļa kungs ir debatēs. Par kuru? Jā, mēs runājam par 180., jo 176., 177., 178. ir ietverts galīgajā komisijas redakcijā 180. priekšlikumā.

Atklājam debates. Deputāts Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, sēdes vadītāja kungs! Godājamie kolēģi! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz ļoti īpatnēju lietu. Ilgi mēs strādājām pie likuma par regulatoru un strādājām ilgi arī pie 19.panta, kas noteica tarifu noteikšanas kārtību. Daudz bija diskusiju, daudz bija debašu, un termiņi, kādos tiek izskatīts pakalpojumu sniedzēja piedāvājums, termiņi, kādos tiek pieņemts lēmums, tika rūpīgi izvērtēti, un pamatoti šie termiņi tika ar to, lai tie nebūtu sasteigti, lai lēmumu varētu pieņemt pietiekami izsvērti, pietiekami sarežģītās jomās, pieaicinot ekspertus, un tā tālāk, ja tas ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā skatāmies un lasām, lūdzu, līdzi 180.panta atbildīgās komisijas redakciju, kas ir atbalstīta. Un šeit veidojas nonsenss. Kādēļ mums ir vajadzīgs likums par regulatoru, ja uz vienu no publisko pakalpojumu sniedzējiem, tas ir, telekomunikācijām, mēs pieņemam speciālu kārtību, nosakot citus termiņus, nekā ir noteikts vispārējā Regulatoru likumā. Es varu citēt jums Regulatoru likumu. 19.pants otrā daļa: “Komisija izvērtē sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja iesniegtos noteiktā kārtībā aprēķināto tarifu projektus 90 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas.” Citēju piedāvāto Telekomunikāciju likuma attiecīgo sadaļu: “Telekomunikāciju pakalpojumu tarifu projektus telekomunikāciju uzņēmumi iesniedz regulatoram. Regulators 30 dienu laikā pēc tarifu projekta saņemšanas izvērtē aprēķināto telekomunikāciju pakalpojumu tarifu atbilstoši noteiktajai metodikai.” Nerunāsim par metodiku. Sakiet, lūdzu, kādēļ ir šādi atšķirīgi termiņi? Kādēļ tad mēs neiekļāvām Regulatoru likumā uzreiz normu, ka šis likums attiecas uz visiem, izņemot telekomunikācijas. Sakiet, lūdzu, man!

Ko es šeit saskatu? Es saskatu, godājamie kolēģi sociāldemokrāti, jūs ļoti aizstāvat vienmēr patērētāju tiesības, patērētāju intereses. Es lūdzu jūs iedziļināties šinī gadījumā šinī jautājumā. Šeit tieši — es varu pateikt — patērētāju intereses ir apdraudētas caur to, ka tarifi tiks pieņemti sasteigti, neizvērtēti, un līdz ar to tie var arī nebūt objektīvi, jo šis likums, kas ir speciālais likums, tātad stāvēs virs Regulatora likuma un liegs regulatoram vispārējā kārtībā izvērtēt un pieņemt šos lēmumus.

Es lūdzu ļoti rūpīgi izvērtēt to pirms balsojuma. Es lūdzu balsojumu par šo!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs vērīgi ieskatīties šajos priekšlikumos, it īpaši apkopojošā 180., un salīdzināt. Jūs atceraties likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, kur jau ir visām nozarēm ļoti precīzi noteikta šī regulēšanas kārtība. Un kā mans kolēģis Gaiļa kungs teica, kāpēc tieši šai nozarei — telekomunikāciju nozarei — jābūt izņēmumam? Kāpēc? Kāpēc jāparedz īpaši izņēmumi? Tātad 4.nodaļā likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” ir skaidri un gaiši noteikts — “Tarifu noteikšana”, un 19.pants sīki reglamentē to.

Es gribu dzirdēt šīs komisijas vadītāju Leiškalna kungu paskaidrojam, kā ir lemts, kāpēc tā ir lemts, jo man izsauc ļoti pamatotas aizdomas par šīs nozares īpašu lobēšanu. It īpaši tāpēc.... un man pilnīgs pamats to sacīt, jo es, šķiet, vienīgais no šeit sēdošajiem deputātiem esmu piedalījies divās... un ir notikušas divas izmeklēšanas komisijas “Lattelekom” lietā. Un jāteic, ka, vērtējot izmeklēšanas komisiju rezultātus un vērtējot visu, kas ap to ir noticis šajos gados, nav saprotams, kāpēc mēs netiekam galā ar šo goliātu. Tas ir kaut kāds izņēmuma veids, kuram ir atļauts viss. Reiz noslēdza līgumu, kurā valsts uzņēmās tādas saistības, kas ir vienkārši nekorektas, par sliktu valstij. Mēs nonācām līdz secinājumam, un ne tikai mēs komisijā, ka ar šo līgumu tika aizskartas pat Latvijas suverenitātes tiesības. Un visā šajā laikā faktiski valsts, kura deleģējusi tur savus pārstāvjus pilnvarniekus, valsts intereses netiek aizstāvētas absolūti. Tikai ārvalstu investoru intereses. Tas ir izmeklēšanas komisiju materiālos rakstīts melns uz balta. Atkārtoti! Un redzat, tagad mēs piedzīvojam šajās dienās atkal jaunus pārsteidzošus notikumus, kad figurē šie 11 miljoni advokātu pakalpojumiem, lai Latvija nemaksātu faktiski bagātajai Somijai 300 miljonus. Izmeklēšanas komisija savā laikā pateica skaidri un gaiši, aicinot gan ministrus, gan privatizācijas vadītājus, un teica: “Aprēķiniet un piestādiet rēķinu “Lattelekom”.” Un šis rēķins būtu vismaz 100, 200 miljonu par labu mūsu valstij. Jo līgums netika pildīts, netiek pildīts, it īpaši tas attiecas uz laukiem, uz lauku telefonizāciju, kur cilvēki, neiegūstot to, ko solīja un kas paredzēts līgumā, ir zaudējuši milzīgas summas. Tā saucamie neiegūtie labumi. Juristi tā laikam to saka. Saprotiet, un tagad, lūk, mēs maksāsim 11 miljonus neizdarības dēļ, lai prāvā kaut ko vinnētu, lai šī summa būtu mazāka. Faktiski vajadzētu būt otrādi. Šos miljonus vajadzētu maksāt “Lattelekom”. Un tagad šajā priekšlikumā mēs atkal paredzam viņiem izņēmuma stāvokli.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, paldies, jūs esat izmantojis laiku.

P.Tabūns. Ko tas nozīmē? Es gribu dzirdēt tuvākus paskaidrojumus. Paldies! Žēl, ka man nav laika, man vēl daudz kas būtu sakāms.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā debatēs Anna Seile. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Manuprāt, šī ceturtā daļa Telekomunikāciju likumā ir lieka. Es pilnīgi saprotu, ka telekomunikācijas Latvijas valstī ir ārkārtīgi svarīga nozare, bet nevarētu būt atšķirīga tarifu apstiprināšanas kārtība. Un šī tarifu apstiprināšanas kārtība ir noteikta likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Ja mēs pieņemam Leiškalna kunga iesniegto priekšlikumu, tad ir vairāki būtiski trūkumi. Tad nevar tikt pieprasīta papildu informācija, kas ir noteikta likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, nosakot tarifus. Tad nav arī jāpieaicina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji, ja tas ir nepieciešams, un arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nav vairs prasības iesniegt tarifus veidojošo izmaksu pamatojumus. No šī viedokļa skatoties, stingrākas prasības un arī lielāka atbildība tarifu noteikšanā un lielāka sabiedrības kontrole ir pēc likuma “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”. Tāpēc es aicinu rūpīgi iedziļināties šajā jautājumā, neatbalstīt šo Leiškalna kunga priekšlikumu, un līdz ar to, ja mēs to neatbalstīsim, tad visi šie noteikumi paliks spēkā saskaņā ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, nedodot vienai nozarei papildu tiesības. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze. Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu nav jau brīnums tas, kas notiek ar “Lattelekom”. 15 miljonus latu samaksāja par slaveno līgumu. Kāds tas rezultāts ir? Tagad vēl būs jāmaksā 500 miljonus dolāru nezin kam un nezin par ko. Patiesībā zina, kam un par ko. Bet ko no tā iegūst Latvijas Republika? Diemžēl neko! Tikai papildu izdevumus. Starp citu, vajag to iestrādāt budžetā, jo Latvija jau nekad negūst tiesvedībā panākumus, tāpēc ka mums ir ļoti slaveni juristi. Tāpēc pieaicinām visdārgākos advokātus no citām valstīm. Un tagad par peļņu. Pagājušajā gadā “Lattelekom” bija 24 miljoni peļņas. Kāpēc viņiem ir tāda tieksme vēl paaugstināt tarifus gan par sarunām, gan par abonēšanu? Vai tad tik tiešām viņiem nepietiek to 24 miljonu? Alkatība!

Un tagad par tiem valsts pilnvarniekiem, kas no Latvijas Republikas piedalās “Lattelekom” vadībā. Ko dara šie cilvēki? Pirmais. Kāpēc Latvijas valdība par pieteikumu tiesā no “TILTS Communication” uzzina no preses, bet ne no pilnvarniekiem? Tad kāpēc viņi saņem algas Valsts prezidenta algas apmērā? Un arī pārējos labumus gūst. Kāpēc no “Lattelekom” peļņas nekas netiek ieskaitīts valsts budžetā, jo Latvijai pieder 51%? Kāpēc mēs esam spiesti lasīt pa 10, 20 tūkstošiem latu kaut kādai skolai, lai nopirktu mēbeles vai uzliktu jumtu, tajā pašā laikā šī organizācija iekš viena miera noslēpj savus ienākumus. Un ar to regulatoru un viss tas, kas 180. — atbildīgās komisijas iestrādātajā priekšlikumā. To nevar atbalstīt! Nevar atbalstīt! Mēs nevaram dejot pēc “Lattelekom” vadības svilpītes.

Un pēdējais, ko es gribēju pateikt. Ir jābeidz taču vienu reizi būt smieklīgiem Eiropas valstu priekšā, kad mēs vienmēr maksājam citām valstīm un maksājam par saviem īpašumiem. Tas taču jau paliek vispār par ieņēmumu avotu ārvalstu visdažādākajiem blēžiem, kuri tādā veidā iedzīvojas Latvijā ļoti solīdās summās. Paskatieties, kas notiks vēl ar kuģniecību, par Gdaņskas kuģu rūpnīcas pieprasījumu par 5 miljoniem. Un “Windows” par 8,2 miljoniem? Paldies! Tā ka nevar atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Debatēs pieteikušos vairāk nav. Komisijas vārdā, Leiškalna kungs, vēlaties?

K.Leiškalns (LC). Neapšaubāmi, es vēlos izteikties arī komisijas vārdā. Ja mēs uzmanīgi pavērojam, ja mēs tagad sākam runāt, 175., 176., 177., 178. un 179. Leiškalna priekšlikums nevis maina gan 30 dienas, kas ir noteiktas otrā lasījuma redakcijā, bet tikai precizē. Ja mēs te runājam par kādiem jautājumiem, un mēs šobrīd pieņemam 180. priekšlikumu, kas nosaka telekomunikāciju pakalpojumu tarifu, kurus regulē regulators, noteikšanas kārtību. Te ir vienkārši tarifu noteikšanas kārtība, un te ir runa par tarifu projektiem, kurus aprēķina uzņēmumi pēc izstrādātās regulatoru metodikas, un tas pats arī otrā lasījuma redakcijā. Un, ja regulators uzskata, ka nav ievērots kāds no metodikas nosacījumiem, 30 dienu laikā nosūta atpakaļ uzņēmumiem, un sākas dancis par jaunu.

Tagad, ko es gribētu teikt par redakciju? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Par pilnvarnieku pasaki!”) Par pilnvarniekiem, Ābiķa kungs, man nav jārunā. Elpojiet dziļi un netraucējiet strādāt! 180. priekšlikumā ir tikai precizēta tā redakcija, kas jau ir no parlamenta pieņemta otrajā lasījumā.

Vēl es gribētu piebilst, ka, izskatot šo likumprojektu, katrs šā likumprojekta priekšlikums un pants ir saskaņots ar vairākām institūcijām, tajā skaitā ar Latvijas Republikas Ministru kabinetu, un neviens no šiem pantiem nav iekļauts tabulā bez Ministru kabineta akcepta, neviens apstiprinājums. Neviens no šiem pantiem nav izticis bez diskusijas starp regulatora pārstāvjiem, kuri komisijas sēdē piedalījās vismaz veseli četri. Un katrā sēdē par Telekomunikāciju likumu. Šīs piedāvātās redakcijas un atbildīgās komisijas redakcija saskaņota ar Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta vadītāju un pieaicinātajiem ekspertiem Rudakas kundzes personā, un katrs šajā likumā ietvertais un apstiprinātais pants ir saskaņots ar Latvijas Republikas advokātiem tiesas procesā, nevis starp Latviju un “Lattelekom”, kā daži te domā vēl joprojām, bet starp Latviju, Latvijas valsti un “TILTS Communication”, kas kopēji divatā ir izveidojuši uzņēmumu “Lattelekom”, kur vienai pusei pieder 51%, otrai 49%. Te ir tās lietas. Un nezinu, kas notiks tagad, jāprasa juristiem acīmredzot padoms, ja mēs sāksim balsot. Un, ja komisija man atļauj, es esmu ar mieru atsaukt visus savus priekšlikumus: 175., 176., 177., 178., 179., jo man nav šajā likumā, Tabūna kungs, nekādu personīgu interešu, neskatoties uz to, ka mana sieva strādā. Jūs tur stāstījāt kaut ko par lobēšanu, lietojāt svešvārdus, par kuriem jums ir ārkārtīgi maz nojēgas. Jūs stāstījāt par pilnvarniekiem un procesiem tāpat kā Bojāra kungs.

Un aicinu balsot par 180. priekšlikumu! Bet, ja mēs neatbalstīsim 180.priekšlikumu un piekritīsim, ka deputāts Leiškalns atsauc savus piecus priekšlikumus, kurus es tikko minēju, tad mēs nonāksim pie 2.panta redakcijas. Jo es neticu Seiles kundzei, ka šajā gadījumā paliktu spēkā 173.priekšlikums. Mēs ar to nevaram norakstīt visas šīs daļas. Ja tā iznāk, es esmu ar mieru, es šeit negribu strīdēties ne par vienu burtu. Te ir pietiekami daudz cilvēku, pietiekami īsā laikā trešajam lasījumam, lai Eiropā mēs nonāktu, sēdējuši pie likuma, sēdējuši dienā un sēdējuši naktī, un sēdējuši tie cilvēki ir un strādājuši redaktoru istabiņā, kur neviens oponents nekad nav ienācis un mēģinājis kaut ko uzklausīt, sadzirdēt, paklausīt. Te ir tās problēmas. Jūs varat darīt ar to likumu, ko gribat. Lāpiet ārā, mēģiniet to skatīt fragmentāri, mēģiniet uzskatīt, ka šajā likumā ir noteiktas kādas priekšrocības kaut kam speciāli, un ar Leiškalna vai ar kāda cita gādību, tā ir jūsu darīšana. Jebkuru lietu var samaitāt. Es varu pateikt, ka šī likuma katrs pieņemtais pants ir saskaņots kā ar Ministru kabinetu, tā arī ar “Clifford Chance”. Un katru reizi, kad, Clifford Chance” pie kāda punkta ir iebildis, es esmu šos priekšlikumus sūtījis uz Ministru kabinetu, aicinājis Ministru kabinetu izteikt viedokli, un vēl jau pēc likumprojekta nodošanas redaktori atbildīgās komisijas redakcijā iestrādāja šajā likumā. Ja jūs gribat nestrādājot tikai iebilst kaut kur par detaļām, lūdzu, uz priekšu. Es savus priekšlikumus, ja es drīkstu, atsaucu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs. Tas nozīmē, ka jūs savus priekšlikumus — 175., 176., 177., 178.— atsaucat?

K.Leiškalns. Es atsaucu, ja to drīkst.

Sēdes vadītājs. Jā, to drīkst.

Paldies! Tādā gadījumā, pirms mēs balsojam par nākamajiem priekšlikumiem — 179. un 180.— par to, kā lieta tālāk vedama, vārds Annai Seilei. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ja likuma radīšanas gaitā rodas grūtības, tad tās ir jālikvidē. Un es gribu ieteikt vienu variantu, kā mēs to varētu izdarīt. Tik tiešām, var gadīties tās problēmas, ka mums šajā likumā rodas divas trešās daļas, jo mēs jau esam nobalsojuši par 173.priekšlikumu, kur ir 3.daļa, un vēl būs viena jauna 3.daļa, un tad prezidente dos likumu atpakaļ. Tāpēc, Leiškalna kungs, un visi pārējie, lūdzu uzmanību! Mans priekšlikums ir šāds: balsot par 174. priekšlikumu, par kuru mēs nebalsojām, bet aizgājām tam nebalsodami garām, es ierosinu sēdes vadītājam noteikt balsojumu par 174. priekšlikumu. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš aicina izslēgt 30.panta 3.daļu. Vai mēs neatbalstīsim savu Kabinetu? Mums vajag nobalsot par šo 174.priekšlikumu, un tad mēs šo 3.daļu būsim izslēguši, neatbalstīsim Leiškalnu, un viss likumprojekts aizies savu normālo gaitu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Seiles kundze! Bet mēs lēmumu par 174.priekšlikumu izteicām, mēs atbalstījām komisijas viedokli. Tātad mēs esam jau šo priekšlikumu ... bet nebija lūgums balsot par to. Mēs esam akceptējuši komisijas viedokli par 174.priekšlikumu. Tātad, ja Leiškalna kungs atsauc savu 175., 176., 177., 178. un 179.priekšlikumu, tādā gadījumā mēs balsojam par 180. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 180. — atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 41, atturas — 33. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. 181. ir Ministru kabineta priekšlikums — nosaukumā izmainīt vārdu “apmērs”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 182. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Žēl, ka es nevaru atsaukt 183.priekšlikumu, ko komisija ir... nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Piedodiet, jūs atsaucat?

K.Leiškalns. Es nevaru atsaukt.

Sēdes vadītājs. Komisija nav atbalstījusi. Arī deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. Jā... 184. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 185. ir deputāta Leiškalna priekšlikumus, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 186. priekšlikums — Leiškalns par 32.pantu. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 187. priekšlikums — Leiškalna. Komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 188. — Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas 189.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 188., 189.priekšlikumiem.

K.Leiškalns. 190. priekšlikums — deputāta Leiškalna. Komisija atbalsta, izsaka precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 191. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts, izsakot precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 192. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kuru komisija daļēji atbalsta, iestrādājot 193. priekšlikumā — pati savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 192., 193.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 194. — deputāta Leiškalna priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādāts 196. — atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Līdzīgi ir ar 195. — Ministru kabineta priekšlikumu, kas atbalstīts, iestrādājot 196.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 194., 195. un 196.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 197. ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. 198. ir Ministru kabineta priekšlikums, daļēji atbalstīts, ietverts 199.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai par 198., 199.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 199. — Leiškalna priekšlikums, kas atbalstīts, bet redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 200. ir deputāta Leiškalna priekšlikums par 35.panta trešo daļu. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Redakcionāli precizēta arī šī panta ceturtā daļa.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 201. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstājas Vents Balodis. Lūdzu!

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Šim 201.priekšlikumam jau nu galīgi nevajadzēja parādīties kā atbildīgās komisijas priekšlikumam tabulā, jo par tieši tāda paša teksta priekšlikumu, kurš bija parakstīts kā Kārļa Leiškalna priekšlikums, mēs jau balsojām, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, un Saeimas balsojums bija pilnīgi vienāds — noraidīt. Un pats priekšlikuma autors Kārlis Leiškalns atturējās pret savu priekšlikumu. Taču atļausim mazturīgākiem cilvēkiem — studentiem, skolēniem, pensionāriem — iegādāties šos lētākos telefonus, ko subsidē telefonu kompānijas. Kāpēc mēs to negribam? Es lūdzu neatbalstīt 201.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs... piedodiet, vēl debatēs pieteicies Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Šeit būtība ir ļoti vienkārša, ka kompānija var izvēlēties arī pretimnākšanu saviem klientiem, subsidējot telefonus, piemēram, tāda ir prakse pasaulē un arī Eiropā, un arī Lietuvā, kā mēs zinām, ka kaut vai par latu vai litu var saņemt mobilo telefonu, tikai tādā gadījumā, protams, ir arī zināmas saistības pret šo telekomunikācijas kompāniju, kas ir devusi tādu priekšrocību. Un jebkura cita kompānija var nākt ar vēl zemākiem tarifiem un vēl lielāku pretimnākšanu atkal saviem klientiem un topošajiem klientiem. Un tas katrā ziņā ir patērētāju interesēs, it īpaši mazturīgā cilvēka interesēs, kuram nav daudz naudas, lai iegādātos šādu mobilo telefona aparātu, it īpaši lauku iedzīvotāju vidū. Es domāju, ka noteikti šis priekšlikums ir jānoraida, jo tas ierobežo uzņēmējdarbības konkurenci un tamlīdzīgi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates slēdzu.

Vēlējāties teikt komisijas vārdā? Lūdzu!

K.Leiškalns. (LC). Dāmas un kungi! Jā, tik tiešām Baloža kungam ir pilnīga taisnība, ka otrajā lasījumā Saeimas deputāti, tajā skaitā es pats, noraidīja deputāta Leiškalna priekšlikumu, kas bija ārkārtīgi līdzīgs šim atbildīgās komisijas priekšlikumam un atšķīrās tikai ar vienu vārdiņu “vai”. Un tomēr komisija saņēma “Latvijas Mobilā telefona” vēstuli komisijai, kurā lūdza uzaicināt tos uz sēdi un ieteica mums šīs redakcijas. Nē, ne viss! Mēs klausāmies tālāk. Kad “Latvijas Mobilais telefons” atnāca un es teicu komisijas sēdē — šis priekšlikums ir izskatīts otrajā lasījumā, vienbalsīgi noraidīts, un īstenībā visā komisijā vienīgais, kas neatbalstīja šīs atbildīgās komisijas redakcijas iekļaušanu tabulā, biju es pats, lai cik dīvaini nebūtu. Var aplaudēt, var neaplaudēt. Un kāpēc deputāti atbalstīja, tajā skaitā Anna Seile, visi Tautas partijas deputāti, visi sociāldemokrāti, gan Kalniņa kungs, gan Salkazanova kungs, gan Freimaņa kungs...(No zāles deputāts L. Bojārs: “Neatbalstīju.”) Tu nebiji! Tāpēc, ka paskaidrojums, ko sniedza attiecīgie eksperti, ir, ka jāuzsver, ka minētā likumprojekta 36.panta otrās daļas galvenais mērķis ir nevis cīnīties pret subsīdijām, un katra kompānija var izvēlēties subsidēt un pārdot saviem klientiem ārkārtīgi lētus telefonus, var dāvināt tos arī pa velti, bet kompānijas nedrīkst aizliegt lietot mobilo telefonu citos tīklos. Bet visi šie subsidētie telefoni tiek pārdoti ar kartiņu, kas aizliedz tos izmantot. Līdz ar to tiek liegta brīvā piekļuve. Tā bija tā motivācija, kāpēc atbildīgā komisija, man balsojot pret, iekļāva šo. Bet, dāmas un kungi, es nevienā mirklī negatavojos ar jums strīdēties. Šo viedokli aizstāvēja arī advokāti, kas bija klāt Latvijas komisijā, un teica, ka, pilnīgi precīzi, mēs šādā veidā aizliedzot ... atļaujot subsidēt galaiekārtas, aizliedzam patērētājam brīvi piekļūt citiem pakalpojumu piedāvājumiem. Tas ir tas, kāpēc komisija izšķīrās par šādas redakcijas ielikšanu, formāli likums nav pārkāpts, jo tur viens vārdiņš tiešām ir izmainīts. Bet balsošana... arī tie deputāti, kas komisijā atbalstīja manus priekšlikumus, šobrīd var neatbalstīt, bet man jāaicina komisijas vārdā atbildīgās komisijas redakciju atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies, Leiškalna kungs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 201. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — nav neviena, pret — 29, atturas — 60. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, turpiniet!

K. Leiškalns. 202. priekšlikums ir deputāta Leiškalna un atbildīgā komisija par 38. pantu deputātu Leiškalnu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. 203. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 38. pantu ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K. Leiškalns. Deputāts Leiškalns 38. panta 2. daļā ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. Deputāts Leiškalns 205. priekšlikumā ir guvis komisijas atbalstu, tekstu redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 206. deputāta Leiškalna priekšlikums ir guvis... nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K. Leiškalns. 207. — Ministru kabineta priekšlikums par 39. panta 1. daļu nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 208.priekšlikums par 39. panta 1. daļu no deputāta Leiškalna ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 212.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K. Leiškalns. Precizēta ir 2. daļas redakcija.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K. Leiškalns. 209. ir deputāta Leiškalna un Ministru kabineta priekšlikums, kurus komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K. Leiškalns. 210., nu visu to mēs redzēsim komisijas redakcijā ar numuru 212, bet 210. ir Ministru kabineta un deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Precizējums 3. daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 211., kas ir Ministu kabineta priekšlikums, nav atbalstīts, bet mēs pāriesim pie 212. priekšlikuma, kas ir nākamais, kas ir atbildīgās komisijas redakcija par visu pantu un runā par nacionālo radio frekvenču plānu apstiprināšanu un izstrādi, kas ir pārdota... atdota Satiksmes ministrijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 212. priekšlikumu, kas apkopo 39. panta tekstu.

K.Leiškalns. Nosaukumu par 213. priekšlikumu tiek piedāvāts mainīt no atbildīgās komisijas. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 40. pants. Vispārējās atļaujas un tā tālāk. Redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tas ir 214. priekšlikums?

K.Leiškalns. Nē, nē, redakcionāls labojums...

Sēdes vadītājs. ... bet piedodiet, ja...

K.Leiškalns. ... gribu vērst jūsu uzmanību...

Sēdes vadītājs. ... jā, bet...

K.Leiškalns. Jā, 214.ir deputāta Leiškalna priekšlikums, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Un 215. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru es lūdzu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 216. — deputāta Leiškalna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 217. ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 42... 40. panta 2. daļu. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Ministru kabineta 218. priekšlikumā ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Deputāta Leiškalna piedāvātais izslēgums 40. panta 3. daļā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 220. — Ministru kabineta priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 221. — deputāta Leiškalna priekšlikums par 41. panta 1. daļu ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums panta daļās.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 222. — Ministru kabineta priekšlikums par 42. pantu ir daļēji atbalstīts, jo tas precīzāk ir izteikts deputāta Leiškalna redakcijā 223. priekšlikumā, un komisija vēl arī deputāta Leiškalna priekšlikumu redakcionāli precizēs.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 222. un 223. priekšlikumu.

K.Leiškalns. 224. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 225. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 226. priekšlikums ir daļēji atbalstīts, ietverot nākamajā, 227., deputāta Leiškalna priekšlikumā. Bet komisija vēl arī šo priekšlikumu redakcionāli precizēs. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 226., 227. priekšlikumu.

K. Leiškalns Daļēji ir atbalstīts Leiškalna 228. priekšlikums, Ministru kabineta 229. priekšlikums. Un tas izpaužas kā komisijas redakcija ar nr. 230. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas redakcijai 230.priekšlikumam.

K.Leiškalns. 231. priekšlikums ir Ministru kabineta. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 45.pantā ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 232. ir Ministru kabineta un finansu ministra Bērziņa priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

K.Leiškalns. Tālāk ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Ministru kabinets. Finansu ministrs Bērziņš ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 234. — komisijas priekšlikumā — par 46.panta otro daļu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 233. un 234.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums nosaukumā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. Izslēgums no Ministru kabineta komisijas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

K.Leiškalns. 236. — Ministru kabineta priekšlikums daļēji atbalstīts, iestrādājot 238. priekšlikumā. Tāpat daļēji atbalstīts ir deputāts Leiškalns ar priekšlikumu nr. 237. Un to mēs visi redzam kā atbildīgās komisijas redakciju, kuru es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 236., 237. un 238.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Leiškalns — par izslēgumu 47.panta otrajā daļā. Ir daļēji atbalstīts un ietverts tālākajā priekšlikumā par šo daļu. Tātad 240. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 239. un 240.priekšlikumu.

K.Leiškalns. 241. — Ministru kabineta priekšlikums pie 47.panta ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atbalsta deputāti.

K.Leiškalns. 242. priekšlikums no Ministru kabineta ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta.

K.Leiškalns. 243...

Sēdes vadītājs. Piedodiet, Leiškalna kungs, darīsim tā. Vēlreiz atkārtojiet pēdējo priekšlikumu, ko jūs minējāt.

K.Leiškalns. Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs palikām, atbalstot 242. — Ministru kabineta priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 241. priekšlikumu...

K.Leiškalns. 241. — izslēgumu 47. pantā — arī atbalstījām, jā.

Sēdes vadītājs. Jā. Godātais Leiškalna kungs, mums pienākas pēc Kārtības ruļļa pārtraukums. Turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma.

Pātraukums līdz pulksten 15.30.

K.Leiškalns. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs deputāts Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts deputātes Annas Seiles paziņojums. “Ar šo paziņoju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, apspriežot priekšlikumu par 36.panta otrās daļas redakciju, nav bijis balsojuma par 201.priekšlikuma tekstu likumā “Par telekomunikācijām”, tāpēc iebilstu Leiškalna komentāram par mana balsojuma būtību. Paziņojumu pamatoju ar komisijas sēdes protokola pārbaudi.” Paldies! Iekļaujam protokolā.

Turpinām izskatīt likumprojektu. 242.priekšlikums, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns. Es palūgšu priekšsēdētāju pārbaudīt kvorumu zālē!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Reģistrēsimies kvorumam! Ar kartiņām, lūdzu! Lūdzu rezultātu!

Tā, kolēģi, vēlreiz lūdzu atkārtosim. Tātad pēc tam, kad mēs identifikācijas karti ievietojam aparatūrā, jānospiež poga. Lūdzu vēlreiz šo režīmu! Lūdzu signālu! Es atsaucu signālu, es redzu pārliecinoši, ka zālē ir kvorums. Lūdzu turpināsim darbu! 242.priekšlikums.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

242. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 243. priekšlikums pie tā paša 47.panta ir Ministru kabineta, ko komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 244. priekšlikums ir Ministru kabineta. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 245. priekšlikums — atbildīgās komisijas izslēgums 47.pantā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 246. priekšlikums — ir Ministru kabineta par 47.pantu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 247. priekšlikums — Ministru kabineta, ko es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 248. priekšlikums — Ministru kabineta, ko komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 48.pantā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. 249. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, ko komisija atbalsta, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. 250. ir Ministru kabineta priekšlikums, kuru komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. 251., 252. priekšlikums — par 49.panta 2.daļu. Leiškalns ir atbalstīts daļēji, un komisija izsaka visu to piedāvājumu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. Paldies! 253., 254. priekšlikums — deputāts Leiškalns piedāvā redakciju, kuru komisija pārstrādā un aicina jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 255. priekšlikums ir Ministru kabineta kopā ar deputātu Leiškalnu. Ir atbalstīts, mainot numerāciju... tālāko daļas numerāciju....

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums 5. daļā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 256. priekšlikumā deputāts Leiškalns nav atbalstīts, bet ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

K.Leiškalns. 257. priekšlikums — Ministru kabineta un finansu ministra. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 258. — finansu ministrs Bērziņš nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 259. ir deputāta Leiškalna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iestrādājot 261. priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 259., 260. un 261.priekšlikumu.

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

262. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir iestrādāts 263. — deputāta Leiškalna priekšlikumā. Komisija precizē jeb redakcionāli precizē visa panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Piekrīt deputāti.

K.Leiškalns. Paldies! Deputāts Leiškalns pie 53.panta 264. priekšlikumā ir daļēji atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas redakcijā ar numuru 265. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. 266. — deputāta Lujāna priekšlikums par monopola terminu nav no komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 266. priekšlikumu. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātie deputāti! Kaut arī ir mūsu darbadienas nogale, sociāldemokrāti aicina jūs uz diskusiju.

Šajā sakarā arī uzreiz gribu pateikt paldies Kārlim Leiškalnam, ka viņš akcentēja jautājumu par kvorumu zālē, līdz ar to lai visi mēģinātu piedalīties šajā diskusijā, jo lēmumus mēs piedāvājam izskatīt ļoti nopietni.

Tātad mēs apstājāmies pie pārejas perioda, un šajā pārejas periodā Modris Lujāns piedāvāja samazināt “Lattelekom” darbības monopolstāvokli nevis uz desmit gadiem, bet tikai uz pieciem gadiem. Mūsuprāt, gan vienā, gan otrā gadījumā nekā laba nav, abi nav atbalstāmi, jo abos apstākļos pieeja ir vienpusēja, vai valdība savulaik, vienpusējā kārtā izvērtējot jautājumu, uz desmit gadiem samazināja, vai attiecīgi Modris Lujāns, vēlot to labāko, domājot, ka varbūt tādā veidā Latvijas valdībai būtu mazāk zaudējumu, nolēma samazināt uz pieciem gadiem.

Un Latvijas valdība, atkal vienpusēji domājot, ka varbūt vai nu “TILTS Communications” vai tagad saistību pārmantotāji — zviedru uzņēmums “Sonora” — attieksies pret šo vienpusējo kārtību kaut kā saprotamāk varbūt pārejas periodā, ejot uz Eiropas Savienību, nu tad arī Latvijas valdība iestrādā nosacījumus, ka līdz noteiktam laikam “Lattelekom” strādās monopolstāvoklī un pēc tam vairāk ne. Tādā veidā tiek aizsargāts tirgus pret daudzu citu ienākšanu, pret tirgus liberalizāciju. Mūsuprāt, šī pieeja nav laba, un mēs arī saskārāmies ar šo jautājumu, ka faktiski šis likums tiek izstrādāts, izvērtējot no sekām. Mēs, izrādās, tomēr nevarējām pie attiecīgā likumprojekta nestrādāt, viss, kas attiecas uz iepriekšējo, viss līdz pārejas periodam, mums nav iebildumu, tur Tautsaimniecības komisija strādāja ļoti nopietni un atbildīgi. Viss, kas pāries pie paša likuma, mēs uzskatām, ka mums neliek nepārtraukti cīnīties ar sekām. Un tādā gadījumā kur ir šis cēlonis? Un mēs arī konkretizējām šo cēloni, ka tas ir saistībā ar mūsu līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā, kur atkal mēs pieņēmām ļoti konkrētu paketi ar saistībām pret Pasaules tirdzniecības organizāciju, noslēdzot šo Marakešas līgumu. Un, pirms stāstīt tālāk, es domāju, pie tā jautājuma patiešām izvērtēsim tagad, pie šīm sekām, pie šī cēloņa, pie šī Marakešas līguma atgriežoties, konkretizēsim apstākļus, kādā veidā 1998.gadā 17.decembrī šis līgums parlamenta sēdē tika apstiprināts. Balsojums bija pārliecinošs, un ar ziņojumu par to, ka Latvijas valstij jāpievienojas Pasaules tirdzniecības organizācijai, pirmkārt, uzstājās Ārlietu komisijas ziņotājs Guntars Krasts, un plenārsēdē tika piedāvāts šis kopējais vispārīgais līgums, nekas papildus vairāk nebija minēts par pielikumiem, kas eksistē, to skaitā arī par šo pielikumu, kas attiecas uz monopolstāvokļa samazinājumu uz 10 gadiem, un Krasta kunga izteikums bija sekojošs: “Ja Latvija būs ratificējusi šo līgumu, Latvijai būs iespēja tur piedalīties ar savām interesēm, definēt savas intereses.” Ļoti konkrēts piedāvājums, un, balstoties uz to, parlaments arī pieņēma savu balsojumu.

Ir paustas tikai vismaz divu sociāldemokrātu bažas. Rišards Labanovskis, kurš pasaka, ka viņš nekādā gadījumā nav pret, bet viņš saka: “Mēs neesam izdarījuši visu, kas būtu jādara iekšējā tirgus nodrošināšanai, mums nav izstrādāti atsevišķi likumi, kas palīdz sargāt savu valsti.” Papildus Arnis Kalniņš pasaka: “Mums nekas nav pretī, bet šobrīd mēs esam tādā situācijā, ka esam iesteigušies šajā organizācijā, bet pēdējā pusgada laikā praktiski neesam domājuši par to, kā mēs aizsargāsim savu iekšējo tirgu.” Šo divu cilvēku bažas ir izteiktas, un tad sekoja Kārļa Leiškalna komentārs. Kārlis Leiškalns pateica sekojošo: “Es gribu vienkārši pateikties sociāldemokrātiem, no kuriem tiešām varēja šeit sagaidīt iebildes, jo valdība tiešām nav sagatavojusi trīs likumprojektus, kurus paredz tieši šis ar Pasaules tirdzniecības organizāciju noslēgtais līgums. Tieši šis līgums paredz civilizētu iekšējā tirgus aizsardzību, bet, Labanovska kungs, šie līgumi būs iespējami ātrā laikā izstrādāti, bet ne pārsteidzīgi.”

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Likums ir vajadzīgs tagad! Un tālāk sekoja balsojums par kopējo, un papildus ir atsevišķais, un par atsevišķo es atļaušos tikai pabeigt šo vienu citātu, par kuru plenārsēdē netika spriests, bet pielikts klāt. Te ir pievienotais apraksta dokuments par regulējošiem principiem, inkorporēt, kā Latvijas Republikas papildus saistības. Latvija pati apņēmās papildus...

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ja jūs vēlaties turpināt debatēt, tad vajadzētu paprasīt atļauju Saeimai.

V.Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Mēs tagad esam situācijā, ka ne viens priekšlikums — Lujāna kunga, ne otrajā lasījumā pieņemtais — neatrisina problēmu. Un problēma ir tā, kā Lauska kungs jau teica, ka mēs esam riktīgā stūrī iedzīti. Un tajā stūrī esam iedzīti, pateicoties Ministru kabineta diviem lēmumiem vai darbībām. Tātad noslēdzot līgumu par telekomunikācijām un pēc tam vienpusēji apsolot šo līgumu lauzt. Mēs tagad esam interesantā situācijā, ka esam ieciklojušies uz tikai vienu variantu. Cīņu ar “TILTS Communication” pārņēmējiem tiesas ceļā. Bet, protams, nav vairs laba risinājuma valstī. Valstij ir tikai divi slikti risinājumi, un no tiem ir jāizšķiras, kurš ir labāks no sliktajiem. Mēs nemaz neesam izskatījuši jautājumu par to, ka varam kaut ko labot arī šajā pielikumā. Tātad, kā Lauska kungs teica, Saeimā, balsojot par Marakešas līgumu, es uzskatu, ka Krasta kungs šajā ziņā negodprātīgi faktiski pat Saeimu maldināja, nedodot visu informāciju. Jo šis Ministru kabineta apsolījums par vienpusēju līguma laušanu ar “Lattelekom” uz monopolstāvokļa samazināšanu uz 2003.gadu ir ietverts iekšā ne lēmumā, ne protokolā, bet pielikumos, kuros ir vairāk nekā 1000 lappuses. Un konkrētā frāze ir ietverta 1146.lappusē. Tā ka, protams, ja par to neinformē, neviens no deputātiem visus šos pielikumus nebija izlasījis un nebija iepazinušies. Tā ka šodien, ja mēs balsosim par “Lattelekom” monopolstāvokļa samazināšanu, mēs pirmo reizi apzināti balsosim par to, ka turpinās tiesas process.

Kāds tad pamatojums ir šīm mūsu cerībām, ka mēs varam vinnēt? Manuprāt, ļoti skeptisks, jo Latvija vēl nevienā tiesas procesā nav vinnējusi. Tas, ka mēs daudz maksājam advokātiem, tas nebūt nenozīmē, ka viņi strādās Latvijas labā. Par to mēs pārliecinājāmies, slēdzot šo līgumu par telekomunikācijām, kur saņēma 16 miljonus, tiesa gan, daļu pēc tam atdeva atpakaļ tām partijām, kuras bija veicinājušas šo līgumu parakstīšanu, bet Latvija tikai no tā zaudēja. Un tādēļ interesanti arī tas, ka “TILTS Communication” vai pārņēmējs šodien tiesā neizvirza prasību par šī līguma termiņa atstāšanu spēkā līdz 2013.gadam, bet gan prasa tikai naudu. Un tas ir tādēļ, ka neizpildītā daļa ir ļoti neizdevīga, lai to izpildītu. Tā prasa ļoti lielus ieguldījumus. Savukārt Latvijai būtu daudz izdevīgāk, ja no mums neko neprasītu, bet mēs varētu paprasīt no “TILTS Communication”, lai viņi izpilda visus šos solītos darbus.

Un tādēļ es redzu tikai vienu iespēju un piedāvājumu, ka šodien šo likumu atdot atpakaļ otrajā lasījumā, un tajā laikā noskaidrot, kādus tad zaudējumus dotu izstāšanās no daļas no šiem pielikumiem Marakešas līgumā. Jo protokols paredz tādu iespēju, ka valstij ir brīva iespēja izstāties vai nu no visa līguma, vai tikai no daļas. Un tad, salīdzinot, kurš no šiem variantiem Latvijai dod vismazākos zaudējumus, arī pa to ceļu iet. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis, otro reizi.

V.Lauskis. Godātie deputāti! Esmu jums raksturojis situāciju, kādā veidā parlamentā iepriekšējo reizi šis līgums tika ratificēts. Un tas saistās patiešām... runājam atkal par cēloņiem, ka mums ir darbs — ar Marakešas līgumu. Ja Latvijas valstij ir iespējas, tādā veidā iesaistoties Pasaules tirdzniecības organizācijā, sakārtot savu tirgu, un priekš tam ir gan šī attiecīgā organizācija, gan līgums, tādā gadījumā paskatāmies, vai Latvijas valsts šo līgumu konkrēti pētīja un vai strādāja šīs Pasaules tirdzniecības organizācijas ietvaros, lai nebūtu jāsaskaras ar termiņa samazinājumu. Un es jums nocitēšu vismaz atsevišķas sadaļas no Pasaules tirdzniecības organizācijas dokumenta. 4.panta 7.punkts: “Tirdzniecības un attīstības komiteja periodiski izskata īpašos nosacījumus daudzpusējos tirdzniecības līgumos par labu vismazāk attīstīto valstu dalībvalstīm un ziņo par to vispārējai padomei attiecīgai rīcībai.”

Viens punkts, kur Latvijas valsts varēja strādāt ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Otrs punkts — 9.panta 3.punkts: “Izņēmuma gadījumos ministru konference var lemt par īpaša izņēmuma piemērošanu attiecībā uz pienākumu, kas uzlikts dalībvalstij saskaņā ar šo līgumu vai jebkuriem citiem daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem, kur papildus tālāk ministru konferences lēmumā par īpašā uzņēmuma lūguma apmierināšanu jāuzsver īpašie apstākļi, kas pamato lēmumu nosacījumus un apstākļus, kas ir iesnieguma vai izņēmuma pamatā, un datumu, kad īpašajam izņēmumam jābeidzas.” Tālāk, nākamais — 10.panta 1.punkts: “Jebkura Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts var ierosināt labojumus šī līguma vai 1.pielikuma daudzpusējo tirdzniecības līgumu pantos, iesniedzot šādus priekšlikumus ministru konferencē”...

Sēdes vadītājs. Laiks!

V.Lauskis. Tad es pasaku, ka var nestāties ārā no Pasaules tirdzniecības organizācijas un Pasaules tirdzniecības organizācijas darba ietvaros sakārtot Latvijai vajadzīgās intereses.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Es gribētu tikai vilkt mazas paralēles par to, ka, ratificējot vienu vai otru lietu, mēs dažreiz pielaižam neprecizitāti. Un mūsu vienīgais arguments, protams, šodien pieņemot trešajā lasījumā, ir faktiski tas, ka ar Eiropas Savienību jāslēdz tur attiecīgās sadaļas sarunās nākamā gada pirmajā pusē, un arī šajā lietā par telekomunikācijām.

Taču es pievedīšu vēl vienu piemēru. Arī Latvija, piemēram, slēdza sadaļu par brīvā kapitāla kustību. Un arī būtībā nekonsultējoties ar ieinteresētiem sabiedrības slāņiem par zemes pirkšanas iespēju došanu Eiropas Savienības pilsoņiem, neprasot nekādu pārejas periodu. Citas valstis to izmanto, mēs neizmantojam.

Tas pats moments bija, atceramies, kad mēs sākām 7.Saeimu, ka tempā tika atcelta izvedmuita resnajiem zāģbaļķiem. Ir vesela virkne valstu, kas vispār neļauj izvest šādu lietu. Ārlietu ministrija to bija kādreiz iestrādājusi, uz Briseli kautrējās braukt un runāt, lai gan tādas iespējas bija. Un mēs šādus ekonomikas instrumentus ekspropriējam, neizmantojam, lai mūsu saimnieciskā dzīve būtu pilnasinīgāka.

Šajā konkrētajā gadījumā, nu, tiesa var būt tā vai citādi. Tā ka mūsu priekšlikums ir tāds, kamēr nav šī starptautiskā tiesa notikusi šajā lietā un mēs nezinām, kāds var būt rezultāts skaitliskā izteiksmē un kad tad šī skaitliskā izteiksme būtu izvērtēta, tad varētu arī šo monopolstāvokli ierobežot, vai arī lai notiek viss, tā kā tas ir bijis noslēgts jumta līgumā — līdz 2013.gadam. Būtībā jau šis mīnuss, kas var briest Latvijas valstī, kaut šie jautājumi ir konfidenciāli, var briest līdz 260 miljoniem latu. Protams, mēs esam līdzīpašnieki — 51%, mēs šo naudiņu varam dalīt divās daļās, un šie 49% ir citam. Tā ka zaudējums tāds.

Otrs. Tomēr pašā sākumā, kad mēs slēdzām šo jumta līgumu, neizdevīgo jumta līgumu, 1993./94.gadā, mēs juristiem samaksājām kaut kur 15 miljonus dolāru. Tas bija neizdevīgi. Pret to oficiāli tika protestēts. Tagad mēs juristiem, atkal kaut kur velk uz šo summu, maksājam par šo lietu, lai izdzītu cauri. Nu, minējumi, nezinām, kāds būs rezultatīvais. Tā ka būtu jāizsver šis fiskālais moments. Tas var nest zināmu smagumu budžetam, valsts budžetam nākamajā gadā, nestandarta veidā, vai pat 2003. gadā tiesvedība var būt gara, un, man liekas, ir iespējas Eiropas Savienībā pārrunāt šo jautājumu tīri reāli, objektīvi, ka mums Latvijā ir šāda specifiska lieta, un, lai mēs neiekultos finansiālās, lielās nepatikšanās, rast šā jautājuma risinājumu tādā mierizlīguma ceļā. Aicinu tomēr atturēties no šā likuma pieņemšanas šobrīd kopumā! Pagaidīt vēl drusku, līdz zinām kaut ko konkrētāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Paldies cienījamiem kolēģiem no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas! Un patiešām Lauska kungs ir pareizi sapratis manu domu. Tas ir pietiekami it kā savā veidā nepopulāri, jo “Lattelekom” monopols ir nomocījis kā dēle visu lielāko Latvijas iedzīvotāju daļu. It sevišķi tieši trūcīgo, un tādēļ it kā savā veidā, protams, labi būtu, ka 2003.gadā šī monopoldarbība izbeigtos. Bet, pirmkārt, mums labi jāsaprot, ka, it kā likumā definējot to, ka monopoldarbība beigsies, īstenībā nopietni vēl arī nemaz nebeigsies. Eksistēs tas, ka “Lattelekom” rokās būs šie tīkli, un iespējamie pretendenti — “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, viņiem vēl paies diezgan ilgs laiks, jo būs nepieciešamas milzu investīcijas šīs sfēras demonopolizācijā. Un patiešām, kas notiktu Latvijas valstī ja tiktu atbalstīts mans priekšlikums. Latvijas valsts diez vai ātrāk par 2005.gadu... 2008.gadu tiks iekšā Eiropas Savienībā. Līdz ar to ar iestāšanos Eiropas Savienībā mēs arī veiksim demonopolizāciju, nu, vismaz likumdošanas veidā. Ar PTO es domāju, ja būtu tāds Saeimas mandāts, varētu vest pārrunas, jo šo normu par monopolsituācijas likvidāciju mēs arī varētu skaidrot — mēs to likvidējām. Arī likumā ir noteikti termiņi, un, es domāju, arī šis jautājums ir atrisināms.

Kur ir galvenais sāls šim manam priekšlikumam? Mēs visi labi zinām, ka tagad Stokholmā notiek tiesa, kur kārtējo reizi advokatūra saņems labu atalgojumu, un nav zināms tiesas rezultāts. Iespējamā prasība pret Latvijas valsti kārtējo reizi no “Soneras” un pārējām kompānijām, kas ietilpst “TILTS Communication”, ir... kaut kur varētu būt aptuveni 400 miljoni latu. Tātad jautājums — kas notiek pirmkārt, ja Latvija paspēlē šo tiesas prāvu? No kurienes Latvija ņems šo milzu summu, lai maksātu? Protams, var būt tas moments, ka Latvija vairākkārt pārsūdzēs tiesas spriedumus, vilks laiku, kā tas tiek darīts arī kuģniecības jautājumā. Protams, tas nav jautājuma atrisinājums.

Jo šinī brīdī mēs ieliekam šo 5 gadus tikai... par 5 gadiem samazina, tātad pirmkārt prasījuma summa varētu noteikti samazināties. Nu, es negribu teikt, ka varbūt uz pusi, bet nu aptuveni tā tas varētu būt. Pie reizes vēl 5 gadus Latvijas valsts varētu uzmanīgi spiest šo “TILTS Communication”, “Lattelekom” pildīt savas saistības. Tā kā viņi nav pildījuši savas saistības līdz šai dienai, es neticu, ka viņi arī tuvākā nākotnē būtu spējīgi savas saistības izpildīt. Līdz ar to atkal Latvijas puses prasījums pret šo kompāniju varētu palielināties. Tajā skaitā Latvija varētu skatīt šo jautājumu kompleksi, lauzt līgumu caur tiesu vēl piedevām, ja paveiksies.

Tādēļ es personīgi atbalstīšu savu priekšlikumu. Es zinu, ka tas nav populārs. Tajā skaitā vēl es varu norādīt, ka lielā daļā “Lattelekom” monopols šodien jau ir salauzts, jo parādās jaunas struktūras, parādās tie paši mobilie — attīstās, attīstās internets un citas sfēras, kuras patiešām nav aprunātas “Lattelekom”... tas ir, “TILTS Communication” un Latvijas valsts jumta līgumā.

Kā pareizi arī norādīja Gorbunova kungs, viņš, starp citu, satiksmes ministrs no “Latvijas ceļa”, aktīvi iestājas pret to, ka būtu jāmaina šīs normas. Aktīvi iestājas. Jā, protams, zem noteikta spiediena viņš piekrita. Bet viņš uzstājas par to, ka monopoldarbība lēnām pati no sevis izsūc... izzūd... tehnoloģijas attīstās.

Ir cita lieta, ka šeit var veidoties, ka caur šo soli Latvijas valsts pati mākslīgi nosponsorēs, nomaksās “TILTS Communications” iespējamo peļņas zudumu. Es nezinu, te ir tāds ļoti interesants gadījums.

Es aicinātu atbalstīt, bet kā Saeima lems, tas ir jūsu rokās, kolēģi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Runājot par 206. priekšlikumu, man tomēr ir jāpaskatās arī šī likumprojekta izskatīšanas gaita. Un te nu mēs vienreiz, pavasarī pieņemot otrajā lasījumā, noteicām vismaz divu mēnešu termiņu priekšlikumu iesniegumiem līdz 10. augustam. Jau 12. augustā komisija bija sagatavojusi tabulu, visi priekšlikumi bija... personīgi es par saviem priekšlikumiem biju iesniedzis tabulu trijās krāsās, kur katram pretī ir motivācija — attiecīgā Eiropas Savienības direktīva un tamlīdzīgas lietas. Katrs varēja iepazīties, katrs varēja piedalīties komisijas sēdēs, katrs varēja šīs komisijas redakcijas vēl mainīt, ja bija būtiski priekšlikumi.

Bet īstenībā neviens to nedarīja. Nevienam tas neinteresēja. Nevienam to negribējās zināt. Un tagad, plenārsēdes laikā, parādās visdažnedažādākie traktējumi, kā rezultātā mēs nonākam pie ārkārtīgi sliktas redakcijas, neatbalstot 180. priekšlikumu, otrā lasījuma redakcijas pēc būtības, un otrs, pie kā mēs nonākam, pēc Annas Seiles paziņojuma es sapratu, ka šī tabula ir viltota, un 201. priekšlikums ir ielikts iekšā. Nu mēs šo pārpratumu noskaidrosim, un nav tik traki, tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

Runājot par deputāta Lujāna priekšlikumu. Īstenībā, Lujāna kungs, sen jau vairs nav svarīgi, jo process sākās par monopoldarbības termiņa samazinājumu pēc tam, kad Latvija ar likumu pievienojās Marakešas līgumam. Jūs saprotiet, starptautiskiem līgumiem mēs pievienojamies ar likumu. Un ar likumu samazināja monopoldarbības termiņu par veseliem 10 gadiem. Un pēc tam sekoja prasība starptautiskajā tiesā, nespējot vienoties par kompensācijām par šiem 10 gadiem. Jūsu priekš... šajā likumā, tā kā šis ir attiecīgi telekomunikāciju likums, mēs pēc “Clipford & Chance” priekšlikuma nostiprinām šo termiņu saīsinājumu arī šajā likuma vai atgādinām, jo tas ir noticis fakts. Latvijā ir attiecīga likumdošana, kas starptautiskos līgumus paceļ konstitūcijas līmenī un padara stiprākus par iekšējo likumdošanu. Un pēc tam sakārtojam veselu virkni lietu, tai skaitā arī 2.2. punktu un vairākas redakcijas, kas nosaka, uz ko tad precīzi tagad, pēc 10 gadiem, kad tehnoloģijas ir ārkārtīgi attīstījušās, nu ne pēc 10, pēc 7, — uz ko tad precīzi attiecas tas “Lattelekom” monopolstāvoklis Latvijā. Un tas ir ārkārtīgi šauri. Un tas ir pēc starptautiskās advokātu firmas priekšlikuma. Ja jūs, Lujāna kungs, gribat samaitāt šo... vai panākt, lai atbalsta jūsu priekšlikumu, tad mums ir jāpārskata visi pārejas noteikumi. Un visu pārejas noteikumu pārskatīšana, Lujāna kungs, pēc savas būtības nozīmē ārkārtīgi sliktu pozīciju Latvijas valstij Starptautiskajā šķīrējtiesā. Starptautiskajā šķīrējtiesā, kur nestrīdas nekāds “Lattelekom”, vēlreiz gribu atkārtot, kas ir mums pašiem, vismaz pusei, piederošs uzņēmums, bet strīdas konsorcijs “TILTS Communication”, kas slēdza šo līgumu ar Latvijas valdību un kura īpašnieks no angļu izcelsmes ir nomainījies, proti, šobrīd uz somu izcelsmi.

Te ir tā problēma, tāpēc arī komisija nolēma neatbalstīt jūsu priekšlikumu. Un arī komisijas sēdēs mēs izgājām visiem šiem argumentiem cauri, šeit nebija nekāds pozīcijas rupjš nobalsojums pret opozīcijas priekšlikumu. Šeit mēs ārkārtīgi toleranti visu izskatījām, noklausījāmies visus viedokļus, noklausījāmies juristu viedokļus un ņēmām vērā arī starptautiskā advokātu biroja — patīk tas kādam vai nepatīk — tas laikam jāsaka — kādam patīk tas vai nepatīk, bet mēs ņēmām vērā šo viedokli, šo viedokli pārstrādājām atbildīgās komisijas redakcijā. Pirms tam, lai šis viedoklis būtu stiprāks, es atsaucu trīs savus priekšlikumus, kas bija no “”Clifford & Chance” viedokļa diezgan šaubīgi vai apšaubāmi, teiksim tā. Un esam nonākuši pie pārejas noteikumiem, kuri šobrīd, manuprāt un komisijasprāt, Latvijas valstij ir visizdevīgākie. Un ļauj cerēt uz normālu šīs tiesas pabeigšanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 266. Modra Lujāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par — 12, pret — 40, atturas — 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K.Leiškalns. Paldies deputātiem, paldies priekšsēdētājam. 267. — atbildīgās komisijas priekšlikums jeb pārejas noteikumi 1.1.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

K.Leiškalns. 268. — atbildīgās komisijas priekšlikums, ko komisija atbalsta, bet teksts vēlāk ir vēl redakcionāli precizēts ar komisijas akceptu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns. Redakcionāls precizējums punktā 1.4.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns vairs nav balsojams, manuprāt. Ja neuzstāj deputāts, varam pāriet pie nākamā.

Sēdes vadītājs. Nav balsojams.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. Deputāts Leiškalns ir daļēji atbalstīts, iestrādāts 273. priekšlikumā, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu 2. punktu attiecīgā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Komisija lūdz atbalstīt! Paldies! Redakcionāls precizējums punktā 3.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Deputāts Lujāns, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītājs.Tālāk, lūdzu.

K.Leiškalns. Ministru kabinets 275. priekšlikumā ir guvis komisijas atbalstu ar redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

K.Leiškalns. 276. priekšlikums — Ministru kabinets ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Pārejas noteikumu 6. punkts arī atbildīgās komisijas redakcijā. Aicinu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

K.Leiškalns. Daļēji atbalstīts ir Ministru kabineta 277., Ministru kabineta 278., deputāta Leiškalna 279. priekšlikums. Un tas ir izteikts no atbildīgās komisijas priekšlikumā nr. 280, kura atbalstu gaida arī no deputātiem.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Mēs esam absolūti pietuvojušies šā likumprojekta izskatīšanai. Un tagad es gribu arī pateikt, ka šis balsojums, ko piedāvāja sociāldemokrāti, ir likumprojekta trešajā, galīgajā, lasījumā neatbalstīt, atgriezties pie otrā lasījuma un otrajā lasījumā iestrādāt 2013.gadu un nevienu citu ciparu. Un šeit parādās jautājums. Pirmkārt pretruna ar mūsu apņemšanos ar Pasaules tirdzniecības organizāciju. Un to ir iespējams novērst.

Pirmais. Mēs varam patiešām izmantot šā līguma pamatu un rakstīt. 5.panta 1.punkts. Jebkura dalībvalsts var izstāties no šī līguma. Šāda izstāšanās attiecas gan uz šo līgumu, gan uz daudzpusējiem tirdzniecības līgumiem. Un stājas spēkā pēc sešiem mēnešiem, skaitot no brīža, kad ģenerālsekretārs ir saņēmis rakstisku paziņojumu par izstāšanos. Tas ir viens jautājums, lai saskaņotu šos termiņus.

Mēs piedāvājam neiet šo ceļu. Mēs piedāvājam izmantot citus jautājumus, lai sakārtotu, ka 2013.gadu mēs ierakstām šeit, un sarunās ar Pasaules tirdzniecības organizācijas vadību panākt, ka arī tur no viņu puses ir ļoti uzmanīga attieksme pret mūsu Latvijas valsti. Tādā veidā mēs pirmkārt izbēgam no tiesvedības, un tiesvedība, es domāju, jūs saprotat katrs, no paaudzes uz paaudzi mums tiek nodota gudrība, ka tiesāties nav gudri. Cilvēki, kas nonāk tiesā, neviens nevinnē. Vinnē tikai advokāti. Un šodien mēs advokātiem patiešām maksājam katru dienu ap 10 000 latu. Un, apskatot šodienas budžetu, es domāju, ka katra no skolām var saņemt katru dienu pa 10 000, un sitīs plaukstas, kāds parlaments ir labs. Mēs šito iespēju attiecībā uz tiesāšanos šodien izsmeļam.

Un otrs jautājums. Jā, mēs sakārtojam jautājumu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, bet mums priekšā ir jautājums ar Eiropas Savienību. Es domāju, ja mēs pārejam uz normāli divpusējām sarunām, ne ar “TILTS Communication” un pat ne ar “Soneru”, bet pārejam uz divpusējām sarunām ar Somijas valsti, kura ir progresīva valsts Eiropas līmenī saistībā ar telekomunikācijām, mēs varam panākt, ka Eiropas Savienība sapratīs mūs un attiecīgi ar Somijas aktivitātēm mēs varbūt vispār pazaudēsim šo jēdzienu par 2013. gadu, jo patiešām monopolstāvoklis vairāk nedarbojas. Vienkārši “Sonera” izmanto iespēju, ka mums ir vēlme šo monopolstāvokli samazināt. Lūk, ir šis ceļš! No sākuma tātad mums no sociāldemokrātu puses ir piedāvājums balsot pret, atgriezties pie otrā balsojuma, caur otro balsojumu atgriezties pie 2013. gada, izbeigt lietvedību, ekonomēt naudu un sakārtot visu jautājumu gan ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, gan ar Eiropas Savienību, kas ir absolūti iespējams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad es saprotu, ka nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli par 278., 279. un 280. priekšlikumu.

Tālāk, lūdzu!

K.Leiškalns. Paldies, priekšsēdētāja kungs! Un pēdējais priekšlikums ir no atbildīgās komisijas par pārejas noteikumu 9.3. punktu. Un es aicinu deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

K.Leiškalns. Kā arī es aicinu, neskatoties uz Lauska kunga visnotaļ, teiksim, motivēto priekšlikumu, atbalstīt šo likumu galīgajā, trešajā, lasījumā, jo šā likumprojekta neatbalstīšana mūs noved pie diezgan apšaubāmām sekām kā iestāšanās sarunās Eiropas Savienībā, tā arī jautājumā par starptautisko tiesvedību. Kur jāteic, visu vasaru es esmu pavadījis ar advokātu firmas “Clifford & Chance” pārstāvjiem, rūpīgi analizējot. Un tieši šie advokāti man ir teikuši, ka šā likuma pieņemšana šobrīd spēkā esošajā redakcijā ir iespējami labākais solis uz pieņemamu rezultātu Latvijas valstij. Pieņemamu! Es nesaku, varbūt pozitīvu. Bet es aicinu deputātus atbalstīt trešajā lasījumā, kā to lūdza atbildīgā komisija!

Sēdes vadītājs. Pirms mēs balsojam par likumprojektu kopumā, ir saņemts vairāku deputātu iesniegums: “Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 142.pantu, ierosinām pārbalsot likumprojektā “Par telekomunikācijām” 174.punktu, Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu, jo nebija skaidri saprotama šā balsojuma sakarība ar tālāk sekojošajiem priekšlikumiem.”

Mums viens var izteikties par, viens pret šo priekšlikumu. Vai Kuduma kungs vēlas runāt? Leiškalna kungs, lūdzu, jūs par vai pret? Lūdzu!

K.Leiškalns. Dāmas un kungi! Es mēģināšu motivēt varbūt par. Ja, protams, Kārtības rullis un tajā noteiktais laiks atļauj mums pārbalsot, tad, balsojot par 180. priekšlikumu, mēs patiesībā balsojam par redakcionāliem labojumiem, kā tas ir pieņemts trešajā lasījumā, kurus bija iesniedzis deputāts Leiškalns un savā redakcijā pieņēmusi atbildīgā komisija. Kurpretī diskusija, neapšaubāmi, gāja par termiņiem. Un pie termiņa “3 mēneši”, kā Seiles kundze šobrīd atzīmē un kā visi deputāti, kas skatās likumprojektā, ir pilnīgi skaidri redzams — šie trīs mēneši likumā paliek un nekādas 90 dienas mēs neesam iestrādājuši. Līdz ar to likumprojekta redakcija ir kļuvusi nevis labāka, kas bija atbildīgās komisijas uzdevums, bet likumprojekta redakcija ir kļuvusi tikai un vienīgi sliktāka. Es nezinu, kas tas bija par apjukumu, kas tas bija par regulatoru uzdevumu, kādēļ mēs vispār šo diskusiju uzsākām, neskatoties kreisajā tabulas ailē ierakstītos priekšlikumus vai esošo otrā lasījuma redakciju, bet mēģinājām runāt par sievām, sievasmātēm, lobēšanām un vēl kaut ko tamlīdzīgu. Tagad, kad apstākļi ir noskaidrojušies, un es pieņemu, ka Regulatora likums šobrīd atļauj regulatoram pieņemt telekomunikāciju tarifus, tad mēs varētu atbalstīt Seiles piedāvāto... es aizmirsu, kuru numuru, manuprāt, 176.priekšlikuma atbalstīšanu, pārbalsošanu, un tad iznāktu, ka ar šo likumu mēs vairs neregulējam regulatoru funkcijas telekomunikāciju jomā, apstiprinot tarifus. Man ātrumā ir grūti pateikt, vai tas ir labi vai slikti, jo es no galvas nezinu Regulatora likumu, kaut gan zinu tajā ļoti daudz. Tā ka aicinu deputātus balsot pārdomāti!

Šobrīd mums ir slikta redakcija, bet mums var rasties neregulēta normatīvi neregulēta joma, kas būtu vēl sliktāk.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par šo priekšlikumu. Vai kāds vēlas runāt pret? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu ierosinājumu — pārbalsot likumprojektā “Par telekomunikācijām” 174.priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 15.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim atkārtoti par 174. — Ministru kabineta priekšlikumu — izslēgt 30.panta trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 14. 174.priekšlikums ir guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Par telekomunikācijām” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 13, atturas — 2. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Rišards Labanovskis.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie deputāti! Ārlietu komisijas vārdā es aicinu jūs otrajā lasījumā nobalsot par šo likumprojektu, lai mēs varētu pievienoties minētajai konvencijai un turpmāk darboties saskaņā ar starptautisko praksi, nosakot pasažieru un bagāžas jūras pārvadātāju atbildību.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums pieņemts. Paldies!

R.Labanovskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. Otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu paņemt dokumentu nr. 3681, un aicinu izskatīt likumprojektu pa pantiem.

1. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls labojums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 2.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, nav atbalstīts, jo arī ...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 4. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums, nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu... Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. — deputāta Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 17, atturas — 40. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Ābiķis. 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums....

Sēdes vadītājs. 5. — nav...

Dz.Ābiķis. Es atvainojos... Jā, arī 5. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 6. priekšlikumu. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Esmu spiesta nākt un skaidrot situāciju. Tātad 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums — aicina izteikt 3.pantu attiecīgajā redakcijā.

Atbalstot komisijas priekšlikumu tikai daļēji, un atbalstot 7.priekšlikumu, kuru izstrādājusi atbildīgā komisija, cienījamie kolēģi, mēs veicam tādu ļoti interesanti darbu, jo 6.priekšlikumā, tas ir, 3.lapas augšpusītē, ir skaidri un gaiši rakstīts: kārtību, kādā ārstniecības iestādes pieprasa un saņem ziņas no Iedzīvotāju reģistra par personas ķermeņa izmantošanas pēc nāves atļauju vai aizliegumu, nosaka Ministru kabinets. Šo ļoti nopietno teikumu izlaižot un nedodot šādu uzdevumu Ministru kabinetam, tas ir, neizstrādājot Ministru kabineta noteikumus, šis likuma pants faktiski paliek pieņemts likumā, un tālāk tā darbība ir apdraudēta, jo šī kārtība ir nepieciešama un šo kārtību ir jānosaka, bet, ja likums to nav definējis, kādā veidā šī kārtība būs noteikta, tādā gadījumā, Sociālo un darba lietu komisijasprāt, šī situācija valstī būs ļoti apšaubāma.

Tātad es aicinu kolēģus ielūkoties 6.priekšlikumā un turpat līdzās 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurā nav šī deleģējuma Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus. Un līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu paskaidrot, kāpēc atbildīgās komisijas redakcija nedaudz atšķiras. Komisija ļoti rūpīgi izskatīja šo likumprojektu un uz komisiju tika uzaicināti Labklājības ministrijas pārstāvji, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Citkovska kungs, tika uzaicināti Juridiskā biroja pārstāvji, un, mūsu komisijā diskutējot, gan Juridiskā biroja juristi, gan Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes juristi pierādīja, ka tie Ministru kabineta noteikumi, kas jau šobrīd ir spēkā, tomēr atļauj regulēt šīs te lietas un jaunu noteikumu izstrādāšana nav nepieciešama.

Šis nav konceptuālas dabas jautājums, bet juristi uzskatīja, ka jauni noteikumi nav nepieciešami, un, starp citu, Labklājības ministrijas speciālisti arī piekrita šim viedoklim komisijā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — nav, atturas — 47. 6. priekšlikums nav atbalstīts.

Vai ir iebildumi pret 7. priekšlikumu? Iebildumu nav. Ir iebildumi? Tādā gadījumā, lūdzu balsošanas režīmu, un balsosim par 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 26, atturas — 1. Priekšlikums atbalstīts.

Tālāk, lūdzu!

Dz.Ābiķis. 8.priekšlikums, ko iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 9. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 10. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 11. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Ābiķis. 12. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. 13. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. Arī 14. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums — ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 14., 15. un 16. priekšlikumu.

Dz.Ābiķis. 17. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Ābiķis. 18. — deputāta Leona Bojāra priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Tas ir ļoti specifisks likums un man rada izbrīnu, ka ar to nodarbojas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vajadzēja nodarboties Sociālo un darba lietu komisijai un Veselības aizsardzības apakškomisijai. Un tagad, kas attiecas par uzraudzību šī likuma ievērošanā Latvijas Republikā. Protams, ka prokuratūra. Kā to var pārraudzīt medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija? Tā nevar! Ja viena un tā pati ministrija izdod visdažādākos nolikumus, kas attiecas uz transplantāciju vai izmantojot miruša cilvēka orgānus, un viņi paši to kontrolēs, tas nav pieļaujams!

Un mums ir jāatceras traģiskie notikumi, kas bija Turcijā pēc zemestrīces, kad atrada cietušos, kuriem mediķi baltos halātos, patiesībā noziedznieki, nebija snieguši medicīnisko palīdzību, bet bija izņemti attiecīgi orgāni. Un mēs zinām, ka tā lieta vispār pasaulē ir ļoti netīra un notiek visdažādākie komerciālie darījumi. Tāpēc ir jāatstāj tā, kā tas bija 21. pantā: “Uzraudzību pār šā likuma ievērošanu veic Latvijas Republikas prokuratūra.” Bet nevis kaut kāda inspekcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis. (TP). Cienījamie kolēģi! Pēc būtības it kā Leonam Bojāram būtu taisnība. Bet, ņemot vērā to, ka tanī laikā, kad tika pieņemts šis likums, nebija vēl izstrādāts un pieņemts likums par prokuratūru, tad bija nepieciešama šāda norma likumā. Šobrīd ir pieņemts likums par prokuratūru, kas jau ilgstoši ir spēkā, un tur šīs lietas ir atrisinātas. Tā ka tieši šā iemesla dēļ, juridisku iemeslu dēļ, tas tika izņemts ārā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Leona Bojāra priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 8, atturas — 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Ābiķis. 19. — Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts daļēji, faktiski pēc būtības pilnībā, jo atšķiras no komisijas priekšlikuma tikai panta nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Dz.Ābiķis. Tātad es aicinu arī 20. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrita jau. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Ābiķis. Cienījamie kolēģi! Es aicinu iesniegt priekšlikumus maksimāli īsā termiņā, tas ir, līdz 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”. Otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāte Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Jūsu priekšā ir “Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo grozījumu ir sagatavojusi Saeimas atbalstam otrajā lasījumā. Priekšlikumi netika iesniegti, tad es aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

V.Lāzo. Pateicos godājamai Saeimai. Priekšsēdētāja kungs! Es aicinātu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 14.novembri. Un īpaši es aicinātu Saeimas Juridisko komisiju padomāt par grozījumiem pavadošajos likumos, proti, Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, iespējams, arī Civillikumā. Pateicos, godājamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti piekrīt.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Minētie grozījumi ir saistīti ar likumu “Par patvērumu”. Līdzšinējā kārtība neparedzēja, ka policija nodarbosies ar patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanu. Tāpēc aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Kiršteins. 22. novembris.

Sēdes vadītājs. 22.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts — “Grozījums Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Arī grozījums Robežsardzes likumā ir saistīts ar nākamo likumu, ko mēs izskatīsim — “Par patvērumu”, un paredz, ka patvēruma piešķiršanas procesā ar šo dokumentu kārtošanu nodarbojas robežapsardze, tas ir, robežpārejas punktos. Arī šo grozījumu lūdzu atbalstīt, kas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Kiršteins. 8.novembris.

Sēdes vadītājs. 8.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Patvēruma likums”. Pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es apsolos būt lakonisks, taču ļoti gribētu, ka jūs uzklausītu divas, trīs minūtes par konceptuālu ziņojumu pirmajam lasījumam.

Šis politiski, iekšpolitiski un ārpolitiski ārkārtīgi nozīmīgais likumprojekts principā paver jaunu iespēju, konceptuālu pieeju virknei ļoti svarīgu jautājumu. Pirmkārt, tas precīzāk sašķiro pretendentus, kas var pretendēt un kas nevar pretendēt uz patvēruma statusu Latvijas valstī.

Otrkārt, ir paredzēta ātrāka procedūra tajos gadījumos, kad pretendents apzināti nepamatoti pretendē uz patvēruma statusu Latvijā.

Treškārt, patvēruma statusa pretendentu var izskatīt uz robežas, neielaižot viņu valstī.

Un, ceturtkārt, kas ir īpaši svarīgi, projekts paredz vai, pareizāk, liedz iespēju pretendentam ierasties Latvijas valstī ar visu ģimeni. Tikai tie, kas pretendē saskaņā ar konvenciju uz patvēruma statusu Latvijas valstī, individuāli var ierasties un pretendēt uz to. Tas ir iekšpolitiski svarīgi, īpaši šajā politiski svarīgajā situācijā pasaulē, tas ir ārkārtīgi svarīgi arī ārpolitiski, jo vienas no sadaļām slēgšana sarunās ar Eiropas Savienību ir tieši atkarīga no šī projekta virzības, konsekventas virzības Latvijas Republikas parlamentā.

Gribu uzreiz teikt, ka vienā no līdzatbildīgām komisijām varbūt neadekvātas informācijas dēļ bija radusies nostāja, ka šis projekts neesot īsti atbilstošs politiskajai situācijai pasaulē šodien. Varu apgalvot, atsaucoties uz Iekšlietu ministrijas pilnvarotajām personām, ka pilna informācija ir tāda, ka, gluži otrādi, procesu, kādā Latvijas valstī var ierasties šie pretendenti, tas regulē daudz striktāk, daudz precīzāk un tāpēc es ļoti gribētu, ka Saeima atbalsta šo projektu.

Pie viena, šodien te jau sāka modē nākt teikt paldies. Es arī ar visu atbildības sajūtu gribu teikt paldies Iekšlietu ministrijai un īpaši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, tās vadītājam Bičevska kunga personā, kura ir pilnīgi saskaņojusi šo projektu tik labi ar visām ministrijām Latvijas valstī, kā arī ar Eiropas padomes un Eiropas Savienības visām institūcijām, tāpēc es to stādu priekšā kā pilnīgu konsensusa produktu pirmajā lasījumā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Patvēruma likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — nav, atturas — 10. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seiksts. 14.novembris.

Sēdes vadītājs. 14.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies deputātiem, kas atgādināja man, es biju aizrāvies ar citiem darbiem.

Mēs strādājam ar darba dokumentu nr. 3565. Likumprojekts... šoreiz nevis labojumi esošajā likumā, bet likumprojekts “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, kas ir aicināts aizstāt divus spēkā esošos šo jomu reglamentējošus likumus, un katram deputātam ir motivācija rokā, un ir deputāti, kas ir strādājuši un sekojuši līdzi komisijai, es nemēģināšu šeit aicināt motivēti nobalsot. Es vienkārši aicināšu nobalsot par minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

K.Leiškalns. Ņemot vērā milzīgo juridisko slodzi, ko uzliek šis likums, es aicinu deputātus iesniegt priekšlikumus līdz 21. novembrim šajā gadā vēl.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 3631. Grozījumi Kredītiestāžu likumā ir saistīti ar vairāku normu nepieciešamību saskaņot ar Eiropas Savienības normām, kā arī izmainīt šeit attiecības ar krājaizdevu sabiedrībām.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī deputātus balsot par pirmo lasījumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. Lūdzu iesniegt savus priekšlikumus deputātiem līdz 10.novembrim.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Dokuments nr. 3352, likumprojekta reģistra nr. 941 — “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, ko iesniedzis Ministru kabinets.

Ministru kabinets piedāvā no šī likuma svītrot 11.pantā vārdus “Centrālā zemes komisija” un ierosina, ka šis likums stātos spēkā 2002.gada 1.novembrī, tātad ļoti savlaicīgi.

Nu, Juridiskā komisija izskatīja šo likumprojektu, atbalstīja pirmajā lasījumā, taču tajā pašā laikā, cik man zināms no darba citās komisijās, šis jautājums vēl tiek debatēts par to, kādi šie termiņi te būtu liekami un cik tad ir tā darba, kas vēl šai komisijai būtu darāms.

Bet nu tajā pašā laikā mūsu komisija to izskatīja, diezgan tā vienoti atbalstīja, un es tātad piedāvātu garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija varētu šo jautājumu vēlreiz pārvērtēt un izvērtēt, apsvērt termiņus un tad dot mums attiecīgu ziņu. Es aicinu šobrīd atbalstīt šo likumprojektu 1. lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates — Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ir vesela pakete likumprojektu, kurus ir iesniegusi Tieslietu ministrija, Ministru kabinets ir atbalstījis. Visi šie likumprojekti nonākuši Saeimā. Tautsaimniecības komisija izskatījusi pārējos likumprojektus. Šis vienīgais no šīs paketes par Centrālās zemes komisijas likvidāciju ir nonācis Juridiskajā komisijā. Un Tautsaimniecības komisija nolēma uzaicināt tieslietu ministri izskatīt šo problēmu, jo ir ļoti, ļoti daudz zemes strīdu, kurus Centrālā zemes komisija Aivara Tiesneša vadībā pašreiz sekmīgi risina, lai lietas netiktu iesniegtas tiesā, jo tiesas ir pārslogotas, un tāpēc nav saprotams, kāpēc Tieslietu ministrija ir sagatavojusi šādu likumprojektu, ja Centrālā zemes komisija tai palīdz tikt ar šiem strīdiem galā. Protams, ka ir iespējams, izskatot šo likumprojektu, tālākā gaitā šīs normas pat pilnīgi svītrot no likuma un iestrādāt kādas jaunas, kādu jaunu variantu, bet, manuprāt, šī problēma ir parlamentam ļoti rūpīgi izvērtējama. Tāpēc es domāju, ka mēs diezgan pārsteidzīgi esam 1. lasījumā aizlaiduši šo likumprojektu, izraujot to no kopējās paketes.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Jā, es domāju ka likumprojektu varētu izskatīt un nekas arī nenotiktu, ja mēs izskatītu šeit pa daļām. Es gribētu paskaidrot vairāk Tautsaimniecības komisijas pozīciju. Izskatot likumprojektu, neviens no Ministru kabineta, neviens no atbildīgajām institūcijām, neviens no Tieslietu ministrijas nebija vispār klāt komisijas sēdēs un nemēģināja paskaidrot deputātiem gan visas šīs paketes nepieciešamību, gan Centrālās zemes komisijas izmaksas, kuras ir diezgan zemas un budžetā sastāda, manuprāt, 50 000 latu, bet atrisina problēmas par vairākiem miljoniem latu. Protams, mēs varam atbalstīt šo likumu, un es domāju, ka Tautsaimniecības komisija atbalstīs arī pārējo paketi, tikai Centrālās zemes komisijas darbības termiņš, manuprāt, nākotnē, ja mēs atbalstām likumprojektu, ir jāpagarina par kādiem diviem gadiem, jo tā sociālā un zināmā mērā arī tiesiskā funkcija, ko Centrālā zemes komisija šobrīd veic, ir uzteicama un tikai un vienīgi atslogo tieslietu sistēmu, kas jau tā ir pārslogota valstī. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo, un vēlāk, likumprojektu izskatot visos lasījumos, mēs nonāksim pie visiem deputātiem un sabiedrībai pieņemamiem risinājumiem. Paldies! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Balsot! Laiks taču iet!”)

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā, Muciņa kungs, vēlaties ko piebilst?

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es šeit vēlētos tātad arī pasvītrot tos vārdus, ko Leiškalna kungs teica, tātad iecere toreiz, dibinot Centrālo zemes komisiju un arī uzdodot attiecīgus uzdevumus pagasta un rajonu zemes komisijām, bija atslogot tiesu sistēmu, neradīt uzreiz, lai visi šie strīdi momentā nokļūtu bez filtriem tiesu sistēmā. Ja zemes komisijas rīcībā ir pietiekami fakti un argumenti, es aicinu tos iesniegt mūsu komisijai un informēt par pārējās paketes virzību, un arī lemt par to, kādas funkcijas varbūt būtu reducējamas zemes komisijai, kādas atstājamas, bet tik tiešām šeit būtu jādiskutē par to, cik ilgs termiņš... vai tas gads, ko mums šobrīd piedāvā valdība, vai varbūt drusku vairāk, teiksim, lai iestrādājas jau jaunā Saeima, un tad tā pēc mēneša, pēc divi, pēc trīs redz, vai ir jālikvidē, vai, teiksim, tas ir 1. janvāris, teiksim, finansu gads, nobeidz ar finansu gadu. Es tātad kopumā pieņemu visus šos deputātu Seiles un Leiškalna kunga aizrādījumus un aicinu šobrīd atbalstīt 1. lasījumā, attiecīgi nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 1. lasījumā. Lūdzu rezultātu. Par — 82, pret un atturas — nav. 1. lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

L.Muciņš. 1. decembris.

Sēdes vadītājs. 1. decembris. Iebildumu nav. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta nr. 3465. Reģistra nr. 1008. Tas ir likumprojekts, ko valdība ir iesniegusi kā likumdošanas iniciatīvu un saistīts ar jautājumiem par pasu lietu sakārtošanu. Un tas ir iesniegts kopā ar grozījumiem veselā rindā likumu, kas saistīti ar dažādu zīmogu vai atzīmju izdarīšanu pasē. Un šis likums tātad precizē šā likuma tekstu un nosaka, kādā veidā, nevis pasēs laulības šķiršana tiek reģistrēta, bet attiecīgi piedāvātajā kārtībā. Laulības šķiršanas reģistrā, pamatojoties uz tiesas spriedumu, tiek izdarīts ieraksts. Un kā laulības šķiršanas pierādījums ir izziņa no Laulības šķiršanas reģistra. Faktiski šis likums sastāv no šiem diviem teikumiem. Aicinu šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

L.Muciņš. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekta dokumenta numurs 3464. Likumprojekta reģistra nr. 1007. Arī šis likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” ir no valdības iesniegtās likumdošanas iniciatīvas. Tātad no paketes par grozījumiem, kas izdarāmi likumdošanā saistībā ar pasu lietu sakārtošanu. Un šeit tātad esošajā likumā “Par civilstāvokļa aktiem” šie grozījumi paredz precizēt 20.pantu, grozot tā saturu, un nosaka, ka pēc laulības reģistrācijas laulātajiem izsniedz laulības apliecību. Tātad netiek izdarīta atzīme pasē. Faktiski tas arī ir šā likuma saturs. Aicinu to atbalstīt un pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

L.Muciņš. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. 10.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Es atvainojos, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pirmajam lasījumam. Un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 7.novembris.

Sēdes vadītājs. 7.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Otrais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.3711. Un 1.priekšlikums ir saņemts no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa. Komisija to ir atbalstījusi, bet iestrādājusi komisijas priekšlikumā ar nr.3.

Kā arī komisija ir iestrādājusi 2. — Juridiskā biroja priekšlikumu — savā 3.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 1., 2. un 3.priekšlikumu.

V.Balodis. 4. arī ir Jāņa Gaiļa priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 6. ir Jāņa Gaiļa iesniegts priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir iestrādājusi savā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 9. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 10. arī ir parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 11. — Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 12. — Jāņa Gaiļa priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi 16. un 17. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 18. — Juridiskā biroja priekšlikums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpat komisija atbalstījusi 19. — Jāņa Gaiļa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 20. — Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija to arī ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Un seko 21. — parlamentārā sekretāra Jāņa Gaiļa priekšlikums, kurš arī saņēmis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Arī 22. — Jāņa Gaiļa priekšlikums — ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Savukārt 23. — deputāta Modra Lujāna priekšlikums, kas paredz noteikt papildu maksājumu un nodokli avīžu papīram ruļļos un loksnēs, nav guvis Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 24. ir Jāņa Gaiļa priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt deputātus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 10.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm.

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Oļegs Deņisovs, Leons Bojārs, Jānis Leja, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Arnis Razminovičs, Vents Balodis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Sēde ir slēgta, bet vārds... nav paziņojumu. Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 1.novembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labvakar, pulkstenis ir 17.00, un pienācis laiks uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Uzklausīsim iekšlietu ministra Mareka Segliņa atbildi. Lūdzu, ministra kungs!

M.Segliņš (iekšlietu ministrs). Godājamie deputāti! Pēc jūsu jautājuma saņemšanas es lūdzu arī Valsts policijai izvērtēt šos jautājumus, un pēc pārrunām ar Valsts policiju, apspriežoties apspriedē, kas mums bija kopēja, mēs esam sagatavojuši jums sekojošas atbildes uz jūsu jautājumiem, ko arī nolasīšu.

Jautājums par Pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļas izveidošanas nepieciešamību tik tiešām tika aktualizēts pēc Daiņa Peimaņa slepkavības. Šādas nodaļas izveidošana, mūsuprāt, ļautu koncentrēt minēto kategoriju krimināllietu izmeklēšanu vienā vietā, kā arī piesaistīt šim darbam augsti kvalificētus Kriminālpolicijas darbiniekus. Taču papildu finansiālie līdzekļi šim mērķim Valsts policijas budžetā diemžēl netika paredzēti.

Neskatoties uz to un saskaņā ar Valsts policijas plānu, 2001.gada novembrī ir paredzēta Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes reorganizācija, kuras gaitā tiek plānots izveidot Pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļu uz iekšējo rezervju pamata Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja sastāvā, kā arī novērst citu funkciju dublēšanos starp esošajiem Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes dienestiem.

Jautājums par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja sastāvā esošo darbinieku skaitu. Skaits — 120 cilvēki.

Par speciālajām grupām, kas tiek izveidotas, lai izmeklētu konkrētus noziegumus. Pēc tiesneša Laukrozes slepkavības ar Valsts policijas priekšnieka pavēli tika izveidota izmeklēšanas grupa. Šādas speciālas grupas izveidošana ļauj pilnīgāk un vispusīgāk izmeklēt krimināllietas, vākt un pārbaudīt liela apjoma informāciju un strādāt vienlaikus visos virzienos saskaņā ar ieplānotajām versijām. Speciālo izmeklēšanas grupu izveidošana lielo krimināllietu izmeklēšanai jau iepriekš ir devusi konkrētus rezultātus sevišķi smagu noziegumu atklāšanā. Tādēļ uzskatām, ka šādu grupu izveidošana ir nepieciešama.

Šobrīd Valsts policijā netiek plānota atsevišķa ātrās reaģēšanas speciālās vienības izveide, jo mēs nosacīti varam uzskatīt, ka šāda vienība “Omega” jau ir Drošības policijas sastāvā, ko ir iespējams izmantot nepieciešamības gadījumos, tādēļ neuzskatām par nepieciešamību šādu vienību veidot atsevišķi.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet, ministra kungs! Tā kā ir sniegta rakstiska atbilde, jums divas minūtes mutiskai atbildei.

Bet ir papildjautājums. Tātad ministrs atbildēja uz jautājumu “Par organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja sastāvu un attīstību”.

Lūdzu, Burvja kungs, papildjautājums.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamais ministra kungs, paldies par rakstisko atbildi. Tanī pašā laikā man palika neskaidrs. Gadu atpakaļ līdzīgs jautājums...

Sēdes vadītājs. Lūdzu skaļāk...

I.Burvis. Gadu atpakaļ līdzīgs jautājums bija jautājumā par tikumības policiju, kur arī bija teikts, ka no iekšējām rezervēm tiks veidota šī tikumības policija. Šobrīd, gatavojot budžeta likumu, mēs neredzējām šīs finanses, kas būtu pieprasītas šādu struktūru izveidošanai. Ņemot vērā to, ka mums absolūti, es domāju parlamenta deputātus, nav vēlēšanās kritizēt Rekšņas kungu vai Pumpura kungu savā darbībā, ja mēs redzam, ka mēs paši nenodrošinām finansiāli, es gribētu saprast, kāpēc Iekšlietu ministrija nav pieprasījusi no valdības budžetā līdzekļus šo struktūru veidošanai. Paldies.

M.Segliņš. Burvja kungs! Kad iepazīsities ar nākamā gada budžetu, tad jūs redzēsit, ja paskatīsities arī citas pozīcijas, kad policijai ir papildu finansējums gandrīz 2 miljonu latu apmērā tieši, kas paredzēts atalgojumiem, un es domāju, ka tā summa, mēs esam apmierināti ar šo budžeta palielinājumu... Un mēs esam apmierināti tāpat ar to pieaugumu, kas paredzēts budžetā benzīnam, un tādas problēmas kā benzīna problēma nākamajā gadā nevar būt, nav arī problēmas ar atalgojumu nākamajā gadā.

Cita lieta, ka vienmēr finansējumu var gribēt lielāku... ja, bet katrā ziņā šie līdzekļi klāt ir iedalīti.

Sēdes vadītājs. Paldies. Atbilde uz 142. jautājumu ir sniegta.

Vai attiecībā uz 136. jautājumu ir kādas iebildes pret rakstisko atbildi?

M.Segliņš. Jā, rakstiskās ir bijušas...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Atbilde arī uz 136. jautājumu ir sniegta.

Pārējo ministru atbildes tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.00. Paldies.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs Ministrs M.Segliņš

Saeimas deputātu grupas jautājums par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās Iekšlietu ministrijā ir izskatīts.

Rīgas rajona policijas pārvalde regulāri apkopo un analizē noziedzības statistiku apkalpojamā teritorijā un, pamatojoties uz iegūto informāciju, kā arī iepriekšējos gados iekrāto pieredzi, veic policijas dienestu darba organizāciju. Rīgas rajonā ir šāda statistikas informācija:

Policijas nodaļa	izdarīto zādzību skaits
	2000. gadā		2001. gada 9 mēnešos
	Kopā	t.sk. no	Kopā	t.sk. no
		vasarnīcām		vasarnīcām
Olaines PN	518	136	417	102
Baložu PN	292	59	198	41
Salaspils PN	255	7	182	13
Saulkrastu PN	394	88	381	117
Siguldas PN	422	8	394	32
Rīgas rajonā kopā	1884	298	1573	305

 

Rīgas rajona policijas pārvaldes sastāvā Valsts policijai uzlikto pienākumu pildīšanai ir izveidotas 5 teritoriālās policijas nodaļas (Olaines, Baložu, Salaspils, Saulkrastu un Siguldas). Lai apkalpotu 24 rajonā esošās administratīvi teritoriālās vienības, ir noteiktas šādas to apkalpes zonas:

— Olaines policijas nodaļa apkalpo Olaines pilsētu, Olaines, Mārupes, Babītes un Salas pagastus. Kopējā Olaines policijas nodaļas apkalpojamās teritorijas platība ir 64 605 ha. Olaines pagastā atrodas 45 dārzkopības kooperatīvi, Mārupes pagastā — 1.

— Baložu policijas nodaļa apkalpo Ķekavas un Daugmales pagastus, Baložu pilsētu un Baldones pilsētu ar lauku teritoriju. Kopējā Baložu policijas nodaļas apkalpojamās teritorijas platība ir 31 776 ha.

Ķekavas pagastā atrodas 14 vasarnīcu kooperatīvi un dārzkopības sabiedrības, Baldonē — 4, Baložos — 3 un Daugmales pagastā — 1.

— Salaspils policijas nodaļa apkalpo Stopiņu un Ropažu pagastus, Salaspils pilsētas un lauku teritoriju. Kopējā Salaspils policijas nodaļas apkalpojamās teritorijas platība ir 50 678 ha.

Salaspils lauku teritorijā atrodas 13 vasarnīcu kooperatīvi un dārzkopības sabiedrības, Stopiņu pagastā — 4, Ropažu pagastā — 3.

— Saulkrastu policijas nodaļa apkalpo Garkalnes, Ādažu, Carnikavas pagastus un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju. Kopējā Saulkrastu policijas nodaļas apkalpojamās teritorijas platība ir 44 808 ha.

Saulkrastu lauku teritorijā atrodas 23 vasarnīcu kooperatīvi un dārzkopības sabiedrības, Carnikavas pagastā — 22, Garkalnes pagastā — 2, bet Ādažu pagastā — 1.

— Siguldas policijas nodaļa apkalpo Siguldas un Vangažu pilsētas, Allažu, Krimuldas, Inčukalna, Mālpils, Siguldas un Sējas pagastu teritorijas. Kopējā Siguldas policijas nodaļas apkalpojamās teritorijas platība ir 104 136 ha.

Inčukalna pagastā atrodas 3 vasarnīcu kooperatīvi un dārzkopības sabiedrības, Sējas pagastā — 2, Siguldas pagastā — 1, Mālpils pagastā — 1.

Rīgas rajonā kopumā atrodas 143 dārzkopības sabiedrības, kurās vasaras periodā iedzīvotāju skaits var pārsniegt 100 000.

Vairākās dārzkopības sabiedrībās sabiedrisko kārtību un īpašuma apsardzi veic paši iedzīvotāji un īpašnieki, kur tas ir iespējams, to nodrošina pašvaldības policija, ja tāda ir izveidota attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Atsevišķos gadījumos tiek slēgti līgumi par apsardzes un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu ar privātajām apsardzes firmām. Tā kā praktiski visās teritorijās darbojas kāda no apsardzes pakalpojumus nodrošinošām firmām, tiek slēgti arī individuālie līgumi par atsevišķu objektu apsardzes nodrošināšanu.

Rīgas rajona teritoriālo policijas nodaļu spēki tiek dislocēti atkarībā no operatīvās situācijas, ņemot vērā darbinieku skaitu, darba slodzi un materiāli tehnisko nodrošinājumu. Organizējot darbu, Rīgas rajona policijas pārvalde pievērš pastiprinātu vērību noziedzības novēršanai un atklāšanai tieši dārzkopības sabiedrību teritorijās. Tiek veikta patrulēšana, izvietoti slēpņi, apsekoti pirmie vilcienu reisi un citi pasākumi, kas arī dod zināmus pozitīvus rezultātus.

Sakarā ar to, ka policijas darbinieku štatu problēma ir aktuāla visā valstī, šobrīd finansējuma trūkuma dēļ to palielināšana nav iespējama.

Ar cieņu, —

2001. gada 19. oktobrī iekšlietu ministrs M.Segliņš

Ministrs M.Segliņš

Valsts policijā ir izskatīti Saeimas deputātu jautājumi par pasūtījuma slepkavību izmeklēšanas nodaļas izveidošanu.

Jautājums par pasūtījumu slepkavību izmeklēšanas nodaļas izveidošanas nepieciešamību tika aktualizēts pēc D.Peimaņa slepkavības. Šādas nodaļas izveidošana ļautu koncentrēt minēto kategoriju krimināllietu izmeklēšanu vienā vietā, kā arī piesaistīt šim darbam augsti kvalificētus kriminālpolicijas darbiniekus. Taču papildu finansiālie līdzekļi šim mērķim Valsts policijas budžetā netika paredzēti. Neskatoties uz to un saskaņā ar Valsts policijas plānu, 2001.gada novembrī ir paredzēta Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes reorganizācija, kuras gaitā tiek plānots izveidot pasūtījumu slepkavību izmeklēšanas nodaļu uz iekšējo rezervju pamata ONKAB sastāvā, kā arī novērst citu funkciju dublēšanos starp esošajiem Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes dienestiem. Pašreiz ONKAB sastāvā kopā ar reģionālajām nodaļām darbinieku skaits ir 120.

Pēc tiesneša Laukrozes slepkavības ar Valsts policijas priekšnieka pavēli tika izveidota izmeklēšanas grupa. Šādas speciālas grupas izveidošana ļauj pilnīgāk un vispusīgāk izmeklēt krimināllietu, vākt un pārbaudīt lielu apjomu informācijas un strādāt vienlaikus visos virzienos saskaņā ar ieplānotajām versijām. Speciālo izmeklēšanas grupu izveidošana lielo krimināllietu izmeklēšanai jau iepriekš devusi konkrētus rezultātus sevišķi smagu noziegumu atklāšanā.

Valsts policijā netiek plānota ātrās reaģēšanas speciālās vienības izveidošana ONKAB sastāvā, jo arī Valdības deklarācijas redakcija neietver šādu prasību. ONKAB ir izveidojusies laba sadarbība ar šādām speciālajām vienībām Drošības policijas un Rīgas pilsētas GPP Patruļpolicijas sastāvā. Nepieciešamības gadījumos konkrētu operāciju veikšanai ONKAB var nekavējoties iesaistīt speciāli apmācītus darbiniekus no šīm vienībām.

Iekšlietu ministrijas un Valsts policijas vadībai nav informācijas, ka tiek plānota ONKAB reģionālo nodaļu likvidēšana. Tieši otrādi, vairākkārt tika atzīmēta reģionālo nodaļu pastiprināšanas nepieciešamība. 2001.gada beigās tiek plānots nodrošināt reģionālās nodaļas ar papildu automašīnām un speciālo tehniku.

Ar cieņu, —

2001.gada 31.oktobrī iekšlietu ministrs M.Segliņš

Kopsavilkums

2001. gada 1. novembra sēdē

Otrreiz caurlūkoja un 3.lasījumā pieņēma likumu:

—“Grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. (Reģ.nr.937) (dok.nr.3699) Balsojums: 81 par, 0 pret, 5 atturas.

3.lasījumā pieņēma likumus:

—“Par Bruno Valda Pētersona atzīšanu par Latvijas pilsoni”. (Reģ.nr.995) (dok.nr.3695) Balsojums: 85 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par Latvijas Vides aizsardzības fonda padomi””. (Reģ.nr.958) (dok.nr.3704) Balsojums: 78 par, 0 pret, 3 atturas.

—“Mēslošanas līdzekļu aprites likums”. (Reģ.nr.899) (dok.nr.3709) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.818) (dok.nr.3713) Balsojums: 74 par, 0 pret, 13 atturas.

—“Par telekomunikācijām”. (Reģ.nr.500) (dok.nr.3714) Balsojums: 63 par, 13 pret, 2 atturas.

 

2.lasījumā pieņēma likumu:

—“Par 1974.gada Atēnu konvenciju par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu un tās 1976.gada protokolu”. (Reģ.nr.953) (dok.nr.3350; nr.3712) Balsojums: 90 par, 0 pret, 0 atturas.

 

2.lasījumā pieņēma likumprojektus:

—“Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””. (Reģ.nr.1011) (dok.nr.3468; nr.3681) Balsojums: 85 par, 0 pret, 2 atturas.

—“Grozījums likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Reģ.nr.1021) (dok.nr.3513; nr.3687) Balsojums: 80 par, 1 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ.nr.1000) (dok.nr.3442; nr.3711) Balsojums: 89 par, 0 pret, 1 atturas.

 

1.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

—“Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””. (Reģ.nr.1045) (dok.nr.3652; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 63 par, 29 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 3 pret, 7 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1046) (dok.nr.3653; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 63 par, 29 pret, 5 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 79 par, 13 pret, 3 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””. (Reģ.nr.1047) (dok.nr.3654; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 63 par, 30 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 88 par, 3 pret, 5 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. (Reģ.nr.1048) (dok.nr.3655; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 64 par, 30 pret, 3 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 62 par, 32 pret, 2 atturas.

—“Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003.gadā”. (Reģ.nr.1049) (dok.nr.3656; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 63 par, 29 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 91 par, 2 pret, 2 atturas.

—“Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”. (Reģ.nr.1050) (dok.nr.3657; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 62 par, 31 pret, 3 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 63 par, 32 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.nr.1051) (dok.nr.3658; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 63 par, 29 pret, 4 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 64 par, 31 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1052) (dok.nr.3659; nr.3707) Balsojums par steidzamību: 64 par, 30 pret, 3 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 65 par, 28 pret, 4 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1067) (dok.nr.3735) Balsojums par steidzamību: 77 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

 

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

—“Grozījums likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.971) (dok.nr.3390; nr.3483) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.969) (dok.nr.3388; nr.3484) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Patvēruma likums”. (Reģ.nr.963) (dok.nr.3382; nr.3688) Balsojums: 63 par, 0 pret, 10 atturas.

—“Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”. (Reģ.nr.1028) (dok.nr.3565; nr.3689) Balsojums: 82 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.1039) (dok.nr.3631; nr.3691) Balsojums: 85 par, 1 pret, 10 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.nr.941) (dok.nr.3332; nr.3692) Balsojums: 82 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1008) (dok.nr.3465; nr.3693) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.1007) (dok.nr.3464; nr.3694) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Par valsts budžetu 2002.gadam”. (Reģ.nr.1044) (dok.nr.3651; nr.3707) Balsojums: 64 par, 30 pret, 4 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””. (Reģ.nr.1040) (dok.nr.3632; nr.3710) Balsojums: 86 par, 0 pret, 0 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

—“Par Latvijas Republikas un Kazahstānas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ.nr.1056) (dok.nr.3680; nr.3680A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

—“Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums”. (Reģ.nr.1058) (dok.nr.3700; nr.3700A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

—“Par 1964.gada 22.jūlija Eiropas konvenciju par Eiropas farmakopejas izveidi ar grozījumiem, kas izdarīti ar tās 1989.gada 16.novembra protokolu”. (Reģ.nr.1059) (dok.nr.3701; nr.3701A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Sociālo un darba lietu komisijai.

Pieņēma lēmumus:

—“Par Ojāra Cimermaņa atbrīvošanu no Bauskas rajona tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3697) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Par Ritas Skabes atbrīvošanu no Preiļu rajona tiesas tiesneša amata”. (dok.nr.3698) Balsojums: 89 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā locekļu ievēlēšanu”. (dok.nr.3718) Balsojums: 91 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Par valsts meža zemes gabala nodošanu īpašumā Baibai Martinsonei”. (dok.nr.3705) Balsojums: 83 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Par valsts meža zemes gabalu nodošanu īpašumā Tukuma rajona Sēmes pagasta pašvaldībai”. (dok.nr.3706) Balsojums: 77 par, 2 pret, 4 atturas.

—“Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketei otrajam lasījumam”. (dok.nr.3708) Balsojums: 66 par, 30 pret, 2 atturas.

Nenodeva komisijām likumprojektu:

—“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1057) (dok.nr.3696; nr.3696A) Balsojums: 33 par, 11 pret, 44 atturas.

 

Jautājumi un atbildes:—Saeima saņēma iekšlietu ministra M.Segliņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Lejas, V.Lauska, E.Baldzēna un I.Burvja jautājumu par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu dārzkopības sabiedrību teritorijās. (dok.nr.3686)

—Saeima saņēma iekšlietu ministra M.Segliņa atbildi uz deputātu I.Burvja, P.Salkazanova, E.Baldzēna, V.Lāzo un R.Labanovska jautājumu par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) sastāvu un attīstību.(dok.nr.3734)

Saeimas preses dienests

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 1. novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

R.Ražuks (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodienas sēdes galvenais notikums bija pirmajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Par valsts budžetu 2002.gadam” un astoņi to pavadošie likumprojekti. Tajā apstiprināti Latvijas ieņēmumi — 1 miljards 522 miljoni latu, bet izdevumi — 1 miljards 653 miljoni latu. Ir neliels deficīts, taču valdība pildījusi savus solījumus galvenajās jomās, palielinot finansējumu izglītībai — būs augstākas pedagogu algas —, aizsardzībai — lai Latvija varētu pildīt savas saistības NATO integrācijas procesā, kā arī atvēlot gandrīz 20 miljonus latu veselības aprūpes situācijas stabilizēšanai un uzlabošanai. Saeimas vairākums uzskata, ka tas ir vienīgais un pareizais lēmums, jo veselības aprūpē visas problēmas nebūt vēl nav atrisinātas, kā tas izskanēja arī Saeimas debatēs. Papildu naudas pieplūdums hroniskā finansējuma trūkuma apstākļos neļaus sabrukt nozarei kopumā, taču vēl ir ļoti daudz darāma, lai šo nozari sakārtotu. 2002.gada valsts budžeta likumprojektu paketes pieņemšana 1.lasījumā apstiprināja šīs valdības koalīcijas dzīvotspēju, jo bez valsts budžeta pieņemšanas nekāda stabilitāte valstī nav iedomājama.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): 2002.gada valsts budžeta projekts nepārprotami bija atbalstāms, jo tas parāda, ka valdība, to veidojot, ir strādājusi, lai sekmētu valsts ilgtermiņa attīstību un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To prioritāšu saraksts, kurās vērojams ievērojams pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gadā izdalītajiem līdzekļiem, ir garu garais. Debates par budžeta projektu bija gan konstruktīvas, gan pietiekami emocionālas. Ja deputāti pildīs visus debatēs izteiktos labos nolūkos un strādās konstruktīvi, tad mums šo kvalitatīvi izstrādāto projektu jau pēc dažām nedēļām izdosies uzlabot un otrajā lasījumā pieņemt labu un līdzsvarotu likumu “Par 2002.gada valsts budžetu”, kas varētu nodrošināt sasniegto valsts attīstības tempu saglabāšanu nākamajā un turpmākajos gados.

Taču cilvēks dzīvo ne tikai no tām vērtībām, kuras var saskaitīt naudā. Tā ir mūsu valsts dibinātāju piemiņas iemūžināšana. Tautas partijas frakcijas uzmanību šim jautājumam pievērsa visai dīvainie Rīgas domes lēmumi. Tāpēc frakcija, apspriežot šo jautājumu šīs nedēļas sēdē, nonāca pie atziņas, ka tādu valsts dibinātāju kā Jāņa Čakstes, Zigfrīda Meierovica un Kārļa Ulmaņa piemiņas iemūžināšana ir valstiski svarīgs jautājums, kam nepieciešama konceptuāla un profesionāla konkursa komisijas pieeja. Patlaban aktuālais lēmums — uzstādīt Kārļa Ulmaņa pieminekli — pieņemts sasteigti un, neapšaubāmi, ar nolūku izmantot to politiskajā kampaņā.

Tautas partija, vērtējot izveidojušos situāciju, uzskata, ka daudzu kultūras pārstāvju izteiktās pieminekļa mākslinieciskā risinājuma kritikas pamatā ir Kultūras komisijas koncepcijas politizēšana. Tautas partijas frakcija ir aicinājusi Kultūras ministriju izstrādāt visu valsts dibinātāju piemiņas iemūžināšanas koncepciju, tās veidošanā iesaistot gan profesionāļus, gan sabiedrību. Mēs uzskatām, ka katras piemiņas zīmes atrašanās vieta jāizvērtē valstiskā līmenī, kā arī jārīko profesionāls konkurss.

M.Lujāns (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien notika vairākkārtēji balsojumi par parlamentārās izmeklēšanas komisijas jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā sastāvu. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas pārstāvis P.Salkazanovs tika ievēlēts par šīs svarīgās komisijas priekšsēdētāju. Latvijas sabiedrību tuvākajā laikā gaida daudzi interesanti jaunumi, sevišķi, ja šī komisija, kuras sastāvā ir trīs bijušie premjeri un vairāki bijušie ministri, sāks nopietni vētīt visus ar kontrabandu saistītos jautājumus. Tas varētu uzlabot budžeta stāvokli, jo kontrabandas milzīgie apmēri, piemēram, gaļa tiek ievesta bez kontroles un bez nodokļu nomaksas, rada tos zaudējumus, kuru dēļ nevar uzlabot ne medmāsu, ne ārstu, ne skolotāju, ne pensionāru dzīves līmeni.

Jautājumā par valsts budžetu 2002.gadam es nevaru piekrist saviem kolēģiem no savienības “Latvijas ceļš” un Tautas partijas frakcijas. Plānotie grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)” ir neveiksmīgi, jo tie atņems pierobežas rajonu iedzīvotājiem iespēju aizbraukt un nopirkt lētāku produkciju Igaunijā, Krievijā vai Baltkrievijā.

Valdošā koalīcija cer palielināt ieņēmumus, grozot likumu “Par transporta līdzekļu ikgadējo nodevu”. Beidzot vajadzētu sakārtot akcīzes iekasēšanu par naftas produktiem, taču tas neizdodas, tāpēc valdošā koalīcija kārtējo reizi nolemj palielināt nodokļus autotransporta vadītājiem.

Par nopietnāku budžeta projekta analīzi būs jārunā, izskatot to otrajā lasījumā. Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” uzskata, ka situācijā, kad tiesām un policijai trūkst līdzekļu, nav normāli palielināt finansējumu Aizsardzības ministrijai, lai pārmērīgi bruņotos.

Vēl viens svarīgs jautājums bija likuma “Par telekomunikācijām” pieņemšana. Kārtējo reizi Latvijas valsts lāpa to līgumu, ko savienības “Latvijas ceļš” pārstāvji savā laikā parakstīja ar “Tilts Communications”, un kārtējo reizi Latvijas valstij, iespējams, būs jāmaksā milzu summas par to, lai varētu lauzt vienošanos par monopola tiesībām.

V.Balodis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nevar pozitīvi vērtēt to, ka nākamā gada budžeta deficīts šobrīd ir 2,46% no iekšzemes kopprodukta. Mēs atbalstam finansējuma palielinājumu veselības aizsardzībai – par 20 miljoniem, valsts aizsardzībai, Valsts policijai, bet mūs neapmierina, kā tiek iekasēti nodokļi un administrētas akcīzes preces — spirts, tabaka un degviela. “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija aicinājusi uz pārrunām Valsts ieņēmumu dienesta vadītāju A.Sončiku, kurš solījās sagatavot grozījumus nodokļu likumos, tostarp likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, lai uzņēmēji, viltojot dokumentus, nevarētu saņemt atpakaļ pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, tādā veidā par daudziem desmitiem miljonu latu apkrāpjot valsti. A.Sončiks solīja, ka tiks sagatavoti grozījumi likumos, kas skar alkohola tirgu. Taču atkal spirta tirgū ir kontrabandas gadījums par divarpus miljoniem latu. Es uzskatu, ka daudz vairāk ir jākontrolē Valsts ieņēmumu dienests un muita, kā arī jāseko, kā tiek pildīti budžeta ieņēmumi. Pie optimistiskas nodokļu iekasēšanas prognozes budžeta deficīts varētu būt tikai 1% no IKP, kā to nenoliedza arī finansu ministrs.

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavojusi grozījumu azartspēļu likumā. Mēs domājam, ka pieaugums azartspēļu tirgū par 12,5% šā gada deviņos mēnešos tomēr ir ļoti liels. Daudzi cilvēki kļūst atkarīgi no spēles tāpat kā no alkohola, narkotikām vai tabakas. Tiek nospēlēta ne tikai personīgā, bet arī draugu naudu. Ja naudas nav, tad, lai tiktu pie azartspēļu spēlēšanas, šajā drudzī sāk arī zagt. Mūsu priekšlikums ir paaugstināt azartspēļu nodokli, lai zināmā mērā varētu apturēt azartspēļu aparātu nekontrolēto pieaugumu valstī. Tādējādi budžets varētu saņemt naudu — pēc mūsu aprēķiniem tie varētu būt 2 miljoni latu, kurus saskaņā ar likumu varētu sadalīt gan pašvaldībai, gan Kultūrkapitāla fondam, gan Latvijas Olimpiskajai komitejai sporta attīstībai. Es domāju, ka labāk būvēt olimpiskās hokeja halles, dot iespēju jauniešiem nodarboties ar sportu nekā spēlēt azartspēles.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šoreiz valdības partijas 2002.gada valsts budžeta projektu bija sagatavojušas labāk, tajā ietverta arī dziļāka valstī notiekošo ekonomisko procesu analīze, kā arī skatīta Latvijas sabiedrība gan ministriju, gan resoru līmenī. Tajā pašā laikā mēs konstatējām, ka Ministru kabinets kārtējo reizi uz nākamo gadu atvirzījusi valsts budžeta iekšējo rezervju izvērtēšanu. Valdība nav mēģinājusi pamatot esošos izdevumus un to izlietojuma lietderību, lai gan tai bija jāpierāda katras budžeta pozīcijas nepieciešamība. Tad līdztekus iekšzemes kopprodukta pieaugumam veidotos ievērojami finansiāli līdzekļi, kuri pārsniegtu vairākus miljonus latu. Tos varētu izmantot bērnu pabalstiem, medicīnai, kultūrai un izglītībai. Katru gadu mēs dzirdam valdības pārstāvju solījumus, ka tikšot izvērtētas arī šīs iekšējās rezerves, un katru gadu valdības partijas to neizdara.

Šodien parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos Latvijā par savu priekšsēdētāju ievēlēja opozīcijas partijas — sociāldemokrātu — pārstāvi P.Salkazanovu. Es domāju, ka tā ir laba ķīla tam, ka šīs lietas tiks skatītas skaudri, kritiski un objektīvi, ka nebūs nekāda parlamentārā aizsega dažādām netīrām lietām, kas traucē valsts budžetā iekasēt ievērojamus līdzekļus. Kā pierāda arī kriminoloģijas centra pētījumi, Latvijā ēnu ekonomika aptver apmēram 40% no visa mūsu valstī saražotā.

Valsts budžetā kārtējo reizi nav atrasti līdzekļi bērnu pabalstiem, kas, manuprāt, ir pilnīgi nepieņemami. Tiek palielināti nodokļi, tostarp pievienotās vērtības nodoklis, mācību un bērnu grāmatām, bērnu, tai skaitā zīdaiņu, pārtikai, kas vispār netika aplikta ar nodokli. Tātad valdības partijas nepilda valdības deklarāciju, kurā teikts, ka nebūs jauni nodokļi vai nodokļu likmju kāpums.

Šodien pieņemtajā likumā “Par telekomunikācijām” tika iekļauta norma par “Lattelekom” monopola stāvokļa likvidēšanu, kuru mēs formāli varētu arī atbalstīt. Taču jāapzinās, ka starptautiskie tiesu darbi kompensācijās var radīt simtiem miljonu latu zaudējumus.

I.Ūdre (Jaunā frakcija) 2002. gada valsts budžets tiešām ir sabalansēts. Vai mēs dzīvosim labāk, un vai katrs cilvēks to jutīs kā savu ienākumu un drošības paaugstinājumu? Domāju, ka nē. Pirmkārt, ienākumu prognoze balstās uz iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Taču jāņem vērā, ka 30% no iekšzemes kopprodukta pieauguma ir zināmā mērā fiktīvs skaitlis, jo daudzi negodīgi uzņēmēji atraduši veidu, kā fiktīvi eksportēt preces vai pakalpojumus, kas, no vienas puses, palielina iekšzemes kopprodukta pieaugumu, bet, no otras puses, uzņēmēji saņem atpakaļ no valsts budžeta pievienotās vērtības nodokli. Tātad ir skaidrs, ka budžetā fiziski nebūs līdzekļu virknei izdevumu — pensiju palielināšanai, bērnu pabalstiem, veselības aizsardzībai un izglītībai.

Otrkārt, Latvijas valdība nu jau desmit gadus, veidojot budžetu, ļoti ieklausās starptautisko finansu institūciju “siltajos” ieteikumos. Tas faktiski nozīmē, ka tādas institūcijas kā Starptautiskais valūtas fonds vai Pasaules banka nosaka un regulē valsts iekšpolitiku ekonomikā. Rezultātā vietējais uzņēmējs un zemnieks faktiski ticis gadiem nīcināts un Latvijas preces un pakalpojumi kļuvuši konkurētnespējīgi izmaksu ziņā. Lai gan lats attiecībā pret citām valūtām ir stabils, tomēr tas zaudējis savu pirktspēju, salīdzinot ar to laiku, kad tika ieviests.

Treškārt, nodokļu samazinājumu jutīs tikai lielie uzņēmēji, kuru Latvijā nav daudz, un pārsvarā tie ir ārvalstu ieguldītāji. Savukārt mazie un vidējie uzņēmēji izjutīs nodokļu palielinājumu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa pieaugumu precēm, kuras šie mazie un vidējie uzņēmumi ražo vai arī pārdod. Tas nozīmē, ka faktiski mēs esam radījuši drošu situāciju ārvalstu investīcijām, kā arī iepriekšminētajām finansu institūcijām, kuras var droši pelnīt procentus no mūsu valstij aizdotās naudas. Mēs esam pilnīgi aizmirsuši par vietējo uzņēmēju. Mēs esam pārvērtušies par lielveikalu un patērētāju valsti, nevis ražotājiem. Bet, ja mēs neražojam pietiekami, mēs kļūstam atkarīgi — vispirms ekonomiski un vēlāk arī politiski. Tas, ka tērēsim 11 miljonus latu sabiedrības integrācijai un tās vēl pašreiz apšaubāmajām programmām, nepalīdzēs integrēties nevienam, jo nebūs jau kam.

Vēl par a/s “Latvenergo” privatizāciju. Likumā ir noteikts a/s “Latvenergo” neprivatizēt, tomēr ekonomikas ministrs jau pagājušajā nedēļā, maskējoties aiz reorganizācijas vārda, izdevis rīkojumu sākt uzņēmuma sadalīšanu. Un tas bija pirmais privatizācijas solis, ko Privatizācijas aģentūrai kādreiz ieteica Pasaules banka.

Noslēgumā daži apcerējumi par korupciju un morāli. Latvijas Bankas prezidenta alga vidēji ir 6000 latu mēnesī. Tātad tā ir 72 tūkstoši latu gadā. Prezidenta amatā E.Repše ir pavadījis vismaz desmit gadus, un tātad kopējā alga, ko viņš saņēmis no valsts budžeta, ir 720 tūkstoši latu. Cik jūs saņemat mēnesī? Vai visas sava darba dzīves laikā jūs saņemat tik daudz, cik Latvijas Bankas prezidents dažos gados?

Saeimas preses dienests