Ministru kabineta noteikumi Nr.460

Rīgā 2001.gada 30.oktobrī (prot. Nr.53, 12.§)

Putnu un trušu gaļas aprites noteikumi

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 42.panta 1.punktu
un Pārtikas aprites uzraudzības likuma 8.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēnas prasības putnu gaļas (nokautu vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu, baložu, fazānu, irbju un strausu daļu, kuras izmantojamas cilvēka uzturā) un trušu gaļas (nokautu trušu daļu, kuras izmantojamas cilvēka uzturā) apritei, kā arī veterinārās un higiēnas prasības putnu un trušu kautuvēm.

2. Noteikumi neattiecas uz mazumtirdzniecību un sabiedrisko ēdināšanu, izņemot šo noteikumu VI nodaļu.

3. Šo noteikumu izpratnē mazjaudas pārtikas uzņēmums (turpmāk — uzņēmums) ir:

3.1. mazjaudas gaļas sadalīšanas uzņēmums, kas atbilst šo noteikumu prasībām un kura jauda nepārsniedz trīs tonnas nedēļā;

3.2. mazjaudas kautuve, kas atbilst šo noteikumu prasībām un kuras jauda nepārsniedz 150000 putnu (izņemot strausus) vai trušu, kā arī 4000 strausu gadā.

4. Putnus un trušus kauj, kā arī to gaļu iegūst, sadala, uzglabā un iesaiņo uzņēmumā, kurš atbilst šo noteikumu prasībām un atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā.

5. Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē šo noteikumu prasību izpildi, kā arī pilnvaro veterinārārstus (turpmāk — pilnvarotie veterinārārsti) veikt putnu un trušu pirmskaušanas apskati (kaujamo putnu vai trušu zinātniski atzītu izmeklēšanu, lai pieņemtu lēmumu par to nokaušanu) un gaļas pēckaušanas veterināro ekspertīzi (nokauta putna vai truša liemeņa un iekšējo orgānu zinātniski atzītu izpēti, lai izteiktu atzinumu par to derīgumu cilvēku uzturā) kautuvēs un uzņēmumos, kuros sadala gaļu.

6. Uzņēmuma īpašnieks nodrošina:

6.1. šo noteikumu prasību izpildi;

6.2. paškontroles pasākumu veikšanu un to rezultātu reģistrēšanu un uzglabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

6.3. putnu vai trušu pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamos apstākļus;

6.4. pilnvarotajam veterinārārstam brīvu pieeju uzņēmuma telpām jebkurā diennakts laikā;

6.5. slimu vai varbūtēji slimu putnu vai trušu kaušanu saskaņā ar pilnvarotā veterinārārsta norādījumiem;

6.6. saņemtās un izsniegtās produkcijas (arī dzīvu putnu vai trušu) uzskaiti un reģistrāciju;

6.7. pēc Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas pieprasījuma, ja ir konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi, — trūkumu novēršanas plāna izstrādi un iesniegšanu Pārtikas un veterinārajā dienestā.

7. Mazjaudas kautuves īpašnieks paziņo Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai par putnu vai trušu kaušanas dienu, laiku, putnu vai trušu skaitu un izcelsmi.

II. Higiēnas prasības uzņēmuma teritorijai, telpām, aprīkojumam un personālam

8. Vispārīgās higiēnas prasības uzņēmumiem noteiktas Ministru kabineta 1998.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.130 “Higiēnas prasības pārtikas apritē”.

9. Uzņēmuma teritorijā iekārto produkcijas transportēšanai paredzēto transportlīdzekļu (sauszemes, jūras vai gaisa transportlīdzekļa kravas nodalījumu gaļas transportēšanai) tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas laukumu vai telpu, kurā ir nodrošināta karstā un aukstā dzeramā ūdens padeve, izņemot gadījumus, ja transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē citā uzņēmumā, kas atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā un kontrolē.

10. Kautuves teritorijā iekārto norobežotu betonētu kūtsmēslu krātuvi ar ne mazāk kā 0,8 metrus augstām malām un noslēgtu betonētu šķidruma savācējbedri vai kūtsmēslu glabāšanas konteinerus. Kūtsmēslu krātuvi konstruē tā, lai krātuve būtu aizsargāta pret nokrišņiem un lai šķidrums tiktu novadīts uz šķidruma savācējbedri. Šī punkta prasība neattiecas uz uzņēmumiem, kuri kauj tikai savā uzņēmumā audzētus putnus vai trušus.

11. Uzņēmumā iekārto:

11.1. telpu iesaiņojuma un iepakojuma materiālu uzglabāšanai, ja uzņēmumā iesaiņo un iepako gaļu;

11.2. produkcijas uzglabāšanas telpu, kuru aprīko ar termogrāfiem vai teletermometriem telpas siltākajā vietā un aukstuma iekārtām, kas nodrošina nepieciešamo gaļas iekšējās temperatūras režīmu. Aukstuma iekārtās jābūt aprīkojumam, kas novērš ūdens kondensāta rašanos;

11.3. aizslēdzamu telpu, kurā ir veterinārās uzraudzības un pilnvarotā veterinārārsta darbam nepieciešamais aprīkojums. Iesaiņošanas uzņēmumā un saldētavā (t.i., uzņēmumā, kurā tikai uzglabā putnu vai trušu gaļu) telpas vietā var izmantot aizslēdzamu skapi;

11.4. aizslēdzamu telpu vai skapi mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai;

11.5. ģērbtuves uzņēmuma personālam un sanitāro mezglu (dušas kabīni, tualeti ar tajā ierīkotu klozetpodu un izlietni), no kura nav tiešas izejas uz gaļas pirmapstrādes, sadalīšanas, uzglabāšanas vai izplatīšanas telpām un vietām. Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā noteikts šo noteikumu pielikumā.

12. Kautuvē papildus šo noteikumu 11.punktā minētajām prasībām iekārto:

12.1. viegli mazgājamu un dezinficējamu telpu vai nojumi putnu vai trušu pirmskaušanas apskatei;

12.2. kaušanas telpu, kurā paredzēta atsevišķa vieta:

12.2.1. putnu vai trušu apdullināšanai un atasiņošanai;

12.2.2. putnu atspalvošanai un plaucēšanai vai trušu ādas novilkšanai;

12.3. telpu nokauto putnu vai trušu eviscerācijai (iekšējo orgānu atdalīšanai no liemeņa) un blakusproduktu (iekšējo orgānu, kā arī galvu un kāju, ja tās ir atdalītas no liemeņa) apstrādei ar atsevišķu vietu eviscerācijai, lai nepieļautu blakusproduktu piesārņošanu;

12.4. automātiski darbināmas durvis starp šo noteikumu 12.1., 12.2. un 12.3.apakšpunktā minētajām telpām;

12.5. gaļas nosūtīšanas telpu. Mazjaudas kautuvē šim nolūkam var iekārtot atsevišķu vietu;

12.6. telpu vai vietu putnu spalvu vai trušu ādu savākšanai, ja tās paredzētas pārstrādei;

12.7. atvēsināšanas telpu, ja gaļas atvēsināšanai neizmanto šo noteikumu 60.punktā minēto metodi;

12.8. vienu vai vairākas atsevišķas aizslēdzamas atvēsināšanas vai saldēšanas telpas aizturētās gaļas (gaļa, kurai nav pabeigta veterinārā ekspertīze un kurai nepieciešams veikt papildu izmeklējumus) novietošanai;

12.9. atsevišķus sanitāros mezglus, tualetes telpas un ģērbtuves:

12.9.1. darbiniekiem, kuriem ir saskare ar dzīviem putniem vai trušiem;

12.9.2. pārējiem darbiniekiem.

13. Šo noteikumu 12.9.apakšpunkts neattiecas uz mazjaudas kautuvēm.

14. Uzņēmumā, kurā gaļu sadala, papildus šo noteikumu 11.punktā noteiktajām prasībām iekārto:

14.1. atvēsināšanas vai saldēšanas telpu ievestās gaļas uzglabāšanai;

14.2. telpu gaļas sadalīšanai, atkaulošanai un iesaiņošanai;

14.3. atsevišķu telpu zosu un pīļu liemeņu eviscerācijai, ja uzņēmumā iegūst taukās aknas (aknas, kuras iegūst, piespiedu kārtā barojot pīles un zosis);

14.4. atsevišķu telpu putnu liemeņu eviscerācijai, ja tā tiek atlikta uz laiku, kas nepārsniedz 15 dienas no putnu nokaušanas brīža (turpmāk — Ņujorkas putnu gaļa), ja uzņēmumā iegūst šādu produktu;

14.5. atsevišķu telpu gaļas iepakošanai, ja iepakošanai netiek izmantoti viegli mazgājami, pret koroziju izturīgi konteineri, kuri pirms to ienešanas gaļas sadalīšanas, atkaulošanas un iesaiņošanas telpā ir tīrīti, mazgāti un dezinficēti.

15. Cilvēku uzturā izmantojamā gaļa nedrīkst atrasties kopā ar uzturā neizmantojamo vai aizturēto gaļu. Cilvēku uzturā neizmantojamu gaļu uzglabā ūdensnecaurlaidīgos konteineros ar aizslēdzamiem vākiem vai atsevišķā aizslēdzamā telpā. Konteinerus, kuros glabā cilvēku uzturā neizmantojamo gaļu, marķē ar uzrakstu “Cilvēku uzturam nederīgs”. Ja cilvēku uzturā neizmantojamo gaļu no uzņēmuma aizvada pa cauruļvadiem, tos konstruē tā, lai novērstu cilvēku uzturā izmantojamās gaļas piesārņojuma risku.

16. Uzņēmuma telpās, kurās ražo un uzglabā svaigu gaļu vai veic citas ar gaļas apstrādi saistītas darbības:

16.1. grīda ir gluda, ūdensnecaurlaidīga, izturīga pret pūšanu, ar iebūvētām notekūdeņu savākšanas lūkām (izņemot atvēsināšanas un saldēšanas telpas, kā arī gaļas pārvietošanas gaiteņus un laukumus) un slīpumu šķidruma noplūdei uz tām;

16.2. sienas ir izturīgas pret pūšanu, ar gludu virsmu, drošas pret kukaiņu un grauzēju iekļūšanu telpā. Ne mazāk kā divu metru augstumā (atvēsināšanas un saldēšanas telpās — gaļas krāvuma augstumā) sienas ir pārklātas ar gaišu, gludu, ūdensnecaurlaidīgu, pret mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem izturīgu materiālu. Sienu un grīdas savienojuma vietas, izņemot saldētavas, noliktavas un palīgtelpas, kurās nav ierīkotas notekūdeņu savākšanas lūkas, ir noapaļotas;

16.3. logi ir izturīgi, ūdensnecaurlaidīgi, ar gludu virsmu. Atveramus logus aizklāj ar noņemamu sietu, lai nepieļautu kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu telpās;

16.4. durvis ir izturīgas un nerūsējošas. Koka durvis no abām pusēm pārklāj ar gludu un ūdensnecaurlaidīgu pārklājumu;

16.5. izolācijas materiāli ir bez smaržas un izturīgi pret pūšanu;

16.6. ir ierīkota ventilācijas sistēma un tvaika atsūkšanas iekārtas;

16.7. ir dabiskais vai mākslīgais apgaismojums, kurš nemaina krāsu uztveri. Pirmskaušanas un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vietās nepieciešams 540 luksu, darba telpās — 220 luksu, pārējās telpās — no 50 līdz 100 luksu apgaismojums;

16.8. griesti vai jumta iekšējā virsma ir gluda, gaiša, tīrīšanai pieejama un nodrošināta pret kukaiņu, grauzēju un putnu iekļūšanu telpā;

16.9. ir aizliegta kokmateriālu izmantošana telpās, kurās iespējama gaļas saskaršanās ar koka priekšmetiem.

17. Instrumenti un aprīkojums (konteineri, konveijera lentes, rotējošie naži, gaisa sliežu ceļi), kas saskaras ar gaļu vai kuru saskaršanās ar gaļu ir iespējama, atbilst šādām prasībām:

17.1. tie ir izgatavoti no nerūsējoša un pret dezinfekcijas līdzekļiem izturīga materiāla, kas neietekmē gaļas kvalitatīvās īpašības;

17.2. to virsmas (arī metinājuma un savienojumu vietas) ir gludas;

17.3. visa tehnoloģiskā procesa laikā gaļa un konteineri, kuros atrodas gaļa, nedrīkst tieši saskarties ar grīdu vai sienām.

18. Instrumentus un aprīkojumu, ko izmanto, strādājot ar dzīviem putniem vai trušiem un gaļu, uztur lietošanas kārtībā. Tos mazgā un dezinficē pirms darba, pēc darba, kā arī darba laikā, ja gaļa, instrumenti vai aprīkojums ir piesārņots.

19. Gaļas iegūšanas, sadalīšanas, iesaiņošanas un iepakošanas telpās darba vietu tuvumā, kā arī ģērbtuvju un tualešu tuvumā iekārto roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīces, kuras atbilst šādām prasībām:

19.1. ūdens krāni darbināmi bez roku palīdzības. Mazjaudas uzņēmumā ūdens krāni var būt darbināmi ar roku palīdzību;

19.2. izlietnes ir apgādātas ar:

19.2.1. aukstu un karstu vai līdz nepieciešamajai temperatūrai sajaucamu tekošu dzeramo ūdeni;

19.2.2. roku mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļiem un higiēniskajiem vienreizējās lietošanas dvieļiem;

19.3. izlietņu tuvumā novietotas atkritumu tvertnes;

19.4. darba instrumentu dezinfekcijas ierīcēs ūdens temperatūra ir ne zemāka par 82 °C.

20. Mazjaudas uzņēmumā roku un instrumentu mazgāšanas un dezinfekcijas ierīces var atrasties blakustelpā, nevis darba vietu tuvumā.

21. Tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurules un ierīces atbilst šādām prasībām:

21.1. tehniskā ūdens un dzeramā ūdens caurules un krānus krāso atšķirīgās krāsās. Krāniem piešķir identifikācijas numuru, un to norāda uzņēmuma ūdensapgādes shematiskajā plānā;

21.2. caurules iebūvē sienā vai novieto tādā attālumā no tās, lai būtu iespējams tīrīt sienu un ūdens caurules.

22. Mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar to lietošanas instrukciju tā, lai nemainītos uzņēmuma telpu, aprīkojuma un instrumentu īpašības un nepiesārņotu gaļu.

23. Uzņēmumā telpas izvieto un iekārto, ievērojot ražošanas tehnoloģisko procesu plūsmu un nodrošinot, lai produkcijas plūsmas līnijas savstarpēji nekrustotos.

24. Putnu un trušu pārvadāšanai izmanto režģu konteinerus, kuri izgatavoti no nerūsējoša, viegli tīrāma un dezinficējama materiāla. Konteinerus pēc putnu un trušu izkraušanas mazgā un dezinficē.

25. Visos putnu un trušu gaļas aprites posmos iesaistītie darbinieki ievēro pārtikas apritē noteiktās higiēnas prasības un šādus nosacījumus:

25.1. tīrs un gaišs darba apģērbs (arī galvassega un apavi). Ja nepieciešams, darba dienas laikā tie maināmi;

25.2. sākot darbu, pārtraucot darbu, pēc tualetes apmeklējuma un, ja nepieciešams, darba laikā mazgāt un dezinficēt rokas;

25.3. darba vietā aizliegts ēst, dzert, smēķēt un veikt citas darbības, kas var piesārņot gaļu;

25.4. pēc saskares ar slimiem putniem, trušiem vai inficētu gaļu nekavējoties mazgāt un dezinficēt rokas.

III. Putnu un trušu pirmskaušanas apskate

26. Putnus un trušus drīkst kaut tikai tad, ja veikta to pirmskaušanas apskate.

27. Pirmskaušanas apskati drīkst veikt:

27.1. putnu vai trušu novietnē (audzēšanas vietā);

27.2. kautuvē (izņemot trušus un strausus).

28. Putnu vai trušu pirmskaušanas apskati novietnē veic valsts pilnvarotais veterinārārsts, kurš pēc apskates Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli.

29. Putnu pirmskaušanas apskati kautuvē veic pilnvarotais veterinārārsts, ja 72 stundas pirms putnu atvešanas uz kautuvi ir atsūtīts:

29.1. apliecinājums, ka putnu novietne atrodas Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā, kā arī norādīts veterinārārsts, kuru Pārtikas un veterinārais dienests pilnvarojis valsts uzraudzībā esošo dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu īstenošanai konkrētajā novietnē;

29.2. Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināts dokuments, kurā putnu īpašnieks norāda šādu informāciju:

29.2.1. datums, kad putni ievesti novietnē;

29.2.2. putnu izcelsmes vieta;

29.2.3. skaits;

29.2.4. šķirnes produktivitātes rādītāji;

29.2.5. nobeigušos putnu skaits;

29.2.6. barības piegādātāji;

29.2.7. diagnosticētās slimības;

29.2.8. patērētais barības un ūdens daudzums;

29.2.9. ūdens un barības laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti;

29.2.10. šo noteikumu 29.1.apakšpunktā minētā veterinārārsta veiktie izmeklējumi, noteiktās diagnozes un laboratorisko izmeklējumu rezultāti;

29.2.11. lietotie medikamenti, datums un laika ierobežojumi dzīvnieku produkcijas izmantošanā;

29.2.12. vakcīna un vakcinācijas datumi;

29.2.13. putnu svara pieaugums nobarošanas periodā;

29.2.14. kaušanai nosūtīto putnu skaits;

29.2.15. ieplānotais putnu kaušanas datums.

30. Putnu īpašnieks reģistrē šo noteikumu 29.2.apakšpunktā minēto informāciju, uzglabā šo reģistru vismaz divus gadus un pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām.

31. Ja kauj putnus, kuri audzēti tajā pašā uzņēmumā, nav nepieciešami šo noteikumu 28. un 29.punktā minētie dokumenti. Putnu novietnē izveido un uzglabā reģistru saskaņā ar šo noteikumu 30.punktu.

32. Ja nav ievērotas šo noteikumu 28. vai 29.punktā minētās prasības, pilnvarotais veterinārārsts atliek putnu vai trušu kaušanu līdz attiecīgo prasību izpildei. Ja, atliekot kaušanu, tiek pārkāptas dzīvnieku labturības prasības, var atļaut putnu vai trušu kaušanu, iepriekš veicot to pirmskaušanas apskati.

33. Izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 32.punktā minēto prasību izpildi, sedz putnu vai trušu īpašnieks saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojumu cenrādi.

34. Pirmskaušanas apskates laikā novērtē, vai putniem un trušiem nav tādu slimību pazīmju, kuras varētu būt bīstamas citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem vai kuru dēļ gaļa nav izmantojama cilvēku uzturā.

35. Aizliegts iegūt gaļu izmantošanai cilvēku uzturā, ja:

35.1. novietnē nav veikti regulāri dzīvnieku barības un dzeramā ūdens izmeklējumi, kā arī nav veikta atliekvielu un dzīvnieku infekcijas slimību kontrole saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmu;

35.2. putniem ir konstatētas salmonelozes, ornitozes vai citu cilvēkiem bīstamu infekcijas slimību klīniskās pazīmes. Šādus putnus var kaut pēc veselo putnu kaušanas, ievērojot drošības pasākumus, lai nepieļautu slimību ierosinātāju izplatīšanos.

36. Dzīvnieku kaušanu atliek, ja nav beidzies laiks, kādā no organisma izdalās putniem vai trušiem lietotās zāles.

37. Pilnvarotais veterinārārsts par šo noteikumu 35.2.apakšpunktā minētajiem gadījumiem informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību.

38. Pilnvarotais veterinārārsts pārbauda putnu un trušu identitāti un novērtē, vai transportēšanas laikā ir ievērotas dzīvnieku labturības prasības un putni un truši transportēšanas laikā nav ievainoti.

39. Ja putni vai truši netiek nokauti triju dienu laikā pēc pirmskaušanas apskates un šo noteikumu 28.punktā minētā atzinuma sniegšanas:

39.1. putnu vai trušu īpašnieks saņem jaunu atzinumu par dzīvnieku veselības stāvokli, ja putni vai truši vēl atrodas novietnē;

39.2. pilnvarotais veterinārārsts pēc aizkavēšanās apstākļu novērtēšanas drīkst atļaut putnu kaušanu, ja nav aizdomu par putnu saslimšanu un putni vai truši atrodas kautuvē. Ja nepieciešams, var atkārtot putnu vai trušu pirmskaušanas apskati.

IV. Kaušana, eviscerācija un pēckaušanas veterinārā ekspertīze

40. Kaušanas telpā drīkst nonākt tikai dzīvi putni un truši.

41. Putnus un trušus pēc nonākšanas kaušanas telpā nekavējoties apdullina un atasiņo.

42. Apdullinātos putnus un trušus pilnīgi atasiņo, nodrošinot, lai ar asinīm netiktu notraipīta kaušanas telpa un iekārtas.

43. Pēc atasiņošanas putnus nekavējoties pilnīgi atspalvo, bet trušiem novelk ādu.

44. Pēc atspalvošanas vai ādas novilkšanas nekavējoties veic pilnīgu vai daļēju (izņemot strausus) eviscerāciju, ievērojot šādus nosacījumus:

44.1. iekšējos orgānus (blakusproduktus no krūšu, vēdera un bļodas dobuma, traheju, barības vadu un kuņģi) no vēdera dobuma izņem tā, lai varētu veikt to ekspertīzi;

44.2. izņemot iekšējos orgānus no vēdera dobuma, tie var būt dabiskā saistībā ar liemeni (nokauta putna vai truša ķermenis pēc atasiņošanas, atspalvošanas un eviscerācijas) vai atdalīti. Ja iekšējos orgānus atdala, tiem jābūt identificējamiem;

44.3. pīļu un zosu eviscerāciju tauko aknu iegūšanai drīkst veikt 24 stundu laikā pēc putnu atasiņošanas, ja tie uzglabāti temperatūrā, kas nepārsniedz 4 °C.

45. Lai nodrošinātu šajā nodaļā noteikto prasību ievērošanu, eviscerāciju veic pilnvarotā veterinārārsta vai viņa palīga uzraudzībā. Ja pilnvarotais veterinārārsts vai viņa palīgs eviscerācijas laikā nevar atrasties uzņēmumā, gaļu no uzņēmuma nedrīkst izvest, kamēr nav veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze. Ja paredzēts iegūt Ņujorkas putnu gaļu, pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic eviscerācijas dienā vai 15 dienu laikā pēc eviscerācijas.

46. Veterinārās ekspertīzes laikā vizuāli novērtē liemeņus, galvas un kājas, ja tās paredzēts izmantot cilvēku uzturā, kā arī iekšējos orgānus un ķermeņa dobumus. Ja nepieciešams precizēt diagnozi, veic palpāciju un iegriezumus.

47. Veicot liemeņu pēckaušanas veterināro ekspertīzi, izvērtē liemeņa konsistenci, krāsu un smaržu, kā arī izmaiņas, kas varēja rasties tehnoloģiskā procesa laikā.

48. Ja veic daļēju eviscerāciju, veterinārajai ekspertīzei pakļauj vismaz 5 % no iekšējiem orgāniem un liemeņa dobuma. Ja ekspertīzes laikā konstatē patoloģiskas pārmaiņas vairāk nekā pusei no izmeklētajiem liemeņiem, izmeklē visus liemeņus.

49. Putnu (izņemot strausus) un trušu pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā pilnvarotais veterinārārsts veic:

49.1. pēc izlases metodes noņemtu paraugu detalizētu pēckaušanas veterināro ekspertīzi gaļai, kas saskaņā ar šo noteikumu prasībām ir atzīta par neizmantojamu cilvēku uzturā;

49.2. iekšējo orgānu un ķermeņa dobumu veterināro ekspertīzi pēc izlases metodes noņemtiem 300 putnu paraugiem no visas piegādātās kravas;

49.3. detalizētu veterināro ekspertīzi, ja ir radušās aizdomas, ka gaļa nav izmantojama cilvēku uzturā.

50. Strausu pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā veic iekšējo orgānu un ķermeņa dobumu veterināro ekspertīzi visiem liemeņiem un detalizētu veterināro ekspertīzi, ja ir radušās aizdomas, ka gaļa nav izmantojama cilvēku uzturā.

51. Pilnvarotais veterinārārsts reģistrē pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātus un, ja konstatē cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamas slimības, informē Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību un putnu un trušu īpašnieku.

52. Pēc iekšējo orgānu veterinārās ekspertīzes veikšanas:

52.1. nekavējoties no liemeņa pilnībā atdala visus iekšējos orgānus, izņemot vistu, tītaru, pīļu, zosu, pērļu vistiņu, paipalu, baložu, fazānu un irbju nieres;

52.2. aizvāc liemeņa daļas un iekšējos orgānus, kurus neizmanto cilvēku uzturā, — galvu (izņemot mēli, seksti, zodlapiņas un karunkulus), traheju, plaušas, barības vadu, putnu dziedzerkuņģi, zarnas un žultspūsli;

52.3. pilnvarotais veterinārārsts noņem paraugus laboratorisko izmeklējumu veikšanai saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādāto atliekvielu kontroles programmu un zoonožu kontroles programmu.

53. Ja, veicot pirmskaušanas apskati vai pēckaušanas veterināro ekspertīzi, pilnvarotajam veterinārārstam rodas aizdomas par putnu vai trušu saslimšanu, viņam ir tiesības ņemt paraugus un nosūtīt tos laboratoriskai izmeklēšanai.

54. Pilnvarotais veterinārārsts pārtrauc pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi un ziņo par to Pārtikas un veterinārā dienesta attiecīgajai teritoriālajai struktūrvienībai, ja:

54.1. uzņēmumā netiek ievērotas higiēnas prasības;

54.2. netiek nodrošināti pirmskaušanas apskatei un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes veikšanai nepieciešamie apstākļi.

55. Līdz veterinārās ekspertīzes beigām liemeņus un blakusproduktus aizliegts sadalīt vai pārvietot uz citām telpām. Tie nedrīkst atrasties kopā ar tādiem liemeņiem un blakusproduktiem, kuriem veterinārā ekspertīze jau veikta.

56. Gaļu aizliegts izmantot cilvēku uzturā, ja pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē konstatē:

56.1. infekcijas slimību ģeneralizēto formu un cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamu mikroorganismu hronisku lokalizāciju liemenī;

56.2. mikozes un lokālas patoloģijas orgānos, ja to ierosinātāji vai izstrādātie toksīni varētu būt bīstami cilvēku veselībai un dzīvībai;

56.3. sistēmisku parazītu invāziju;

56.4. saindēšanos;

56.5. kaheksiju;

56.6. pārmaiņas liemeņa vai iekšējo orgānu raksturīgajā krāsā, smaržā un garšā;

56.7. ascītu;

56.8. ļaundabīgus vai multiplus audzējus;

56.9. fizikālu gaļas piesārņojumu;

56.10. kaulu lūzumus un ekimozi;

56.11. plašas mehāniskas liemeņa traumas (ieskaitot pārplaucēšanu);

56.12. nepilnīgu atasiņošanu.

57. Ja gaļā ir lokālas pārmaiņas vai kontaminācija, kas neietekmē pārējās liemeņa daļas, tad par neizmantojamām cilvēku uzturā atzīstamas tikai tās liemeņa daļas, kurās ir pārmaiņas.

58. Gaļu aizliegts izmantot cilvēku uzturā, ja:

58.1. tā apstrādāta ar jonizējošo vai ultravioleto starojumu, antibiotikām, gaļas mīkstinātājiem, neatļautiem konservantiem un vielām, kas paaugstina ūdens aizturi gaļā;

58.2. pārsniegts maksimāli pieļaujamais atliekvielu līmenis gaļā.

V. Gaļas pirmapstrāde

59. Gaļu pēc eviscerācijas un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes nekavējoties atvēsina. Ja nepieciešams, pirms tam drīkst gaļu nomazgāt ar dzeramo ūdeni, nodrošinot liemeņu kvalitatīvu mazgāšanu no ārpuses un iekšpuses.

60. Liemeņus (izņemot strausu liemeņus) drīkst atdzesēt, izmantojot imersijas metodi (liemeņu un blakusproduktu atvēsināšana ūdenī vai ūdens un ledus maisījumā), ievērojot šādas prasības:

60.1. liemeņus pēc eviscerācijas mazgā ar ūdeni, nodrošinot kvalitatīvu liemeņu mazgāšanu gan no iekšpuses, gan no ārpuses. Ūdens patēriņa norma atkarībā no liemeņa svara ir šāda:

60.1.1. 1,5 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir līdz 2,5 kg;

60.1.2. 2,5 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir no 2,5 līdz 5 kg;

60.1.3. 3,5 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir lielāks par 5 kg;

60.2. liemeņus virza caur vienu vai vairākām ūdens vai ledus tvertnēm, kuru saturu pastāvīgi atjauno, pretēji ūdens plūsmai. Ūdens temperatūra tvertnes sākumā (ja ir vairākas tvertnes, — pirmajā tvertnē) nedrīkst būt augstāka par 16 °C, bet beigās (ja ir vairākas tvertnes, — pēdējā tvertnē) — augstāka par 4 °C. Ūdens patēriņa norma atkarībā no liemeņa svara ir šāda:

60.2.1. 2,5 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir līdz 2,5 kg;

60.2.2. 4 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir no 2,5 līdz 5 kg;

60.2.3. 6 litri uz vienu liemeni, ja tā svars ir lielāks par 5 kg;

60.3. ja liemeņi tiek virzīti cauri vairākām tvertnēm, svaiga ūdens pieplūde un izmantotā ūdens aizvadīšanu noregulē tā, lai ūdens daudzums vienmērīgi samazinātos liemeņu kustības virzienā. Svaigā ūdens pieplūdes norma pēdējā tvertnē ir šāda:

60.3.1. 1 litrs uz vienu liemeni, ja liemeņa svars ir līdz 2,5 kg;

60.3.2. 1,5 litri uz vienu liemeni, ja liemeņa svars ir no 2,5 līdz 5 kg;

60.3.3. 2 litri uz vienu liemeni, ja liemeņa svars ir lielāks par 5 kg;

60.4. ūdens daudzumu, kuru izmanto tvertnes piepildīšanai, neieskaita šo noteikumu 60.2. un 60.3.apakšpunktā norādītajos aprēķinos;

60.5. liemenis tvertnes sākuma daļu vai pirmo tvertni, ja uzstādītas vairākas tvertnes, šķērso ne ilgāk par 30 minūtēm;

60.6. ja imersijas procesā rodas pārtraukums, pirms iekārtas atkārtotas iedarbināšanas pilnvarotais veterinārārsts pārbauda, vai liemeņi atbilst šo noteikumu prasībām. Ja liemeņus atzīst par neizmantojamiem cilvēku uzturā, tos nekavējoties aizvāc un uzglabā saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu;

60.7. imersijas iekārtu darba dienas beigās un, ja nepieciešams, arī darba dienas laikā mehāniski tīra, mazgā un dezinficē;

60.8. ar kalibrētiem mērinstrumentiem reģistrē šādus mērījumus:

60.8.1. ūdens patēriņš liemeņu mazgāšanai pirms imersijas;

60.8.2. ūdens temperatūra imersijas tvertnes sākumā un beigās vai pirmajā un pēdējā tvertnē;

60.8.3. ūdens patēriņš imersijas laikā;

60.8.4. liemeņu skaits katrā svara kategorijā;

60.9. gaļas marķējumā norāda, ka gaļa atvēsināta, izmantojot imersijas metodi.

VI. Gaļas sadalīšana, iesaiņošana, iepakošana, transportēšana un uzglabāšana

61. Gaļu sadala un atkaulo uzreiz pēc putnu vai trušu nokaušanas vai atvēsinātu, līdz tās iekšējā temperatūra nav augstāka par 4 °C.

62. Ja gaļu sadala un atkaulo uzreiz pēc nokaušanas, to atvēsina pēc sadalīšanas.

63. Ja gaļu paredzēts sadalīt pēc atvēsināšanas vai citā uzņēmumā, liemeņus novieto atvēsināšanas vai saldēšanas telpās.

64. Gaļu sadalot, izvairās no gaļas piesārņošanas, kā arī atdala kaulu šķembas un asins recekļus.

65. Gaļas iesaiņošanas, iepakošanas, transportēšanas un uzglabāšanas prasības noteiktas Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.214 “Noteikumi par higiēnas prasībām gaļas un gaļas produktu uzglabāšanai un transportēšanai”.

66. Liemeņa krūšu un vēdera dobumu (izņemot strausus) drīkst piepildīt ar cilvēku uzturā izmantojamiem blakusproduktiem.

67. Liemeņus sadalīt, atkaulot, iesaiņot un iepakot drīkst vienā telpā, ja lieto atkārtoti izmantojamu iepakojuma materiālu vai ievēro šādas prasības:

67.1. telpa ir pietiekami liela, lai nepieļautu gaļas piesārņojuma risku;

67.2. iepakojuma materiālus pirms to ienešanas iepakošanas telpā sagatavo iepakošanai;

67.3. iepakojuma materiālus novieto iepakošanas telpā un gaļu nekavējoties iepako. Iepakojuma materiālus nedrīkst pārvietot personāls, kuram ir saskare ar svaigu gaļu (gaļu, kas nav bijusi pakļauta apstrādei, izņemot apstrādi ar aukstumu);

67.4. gaļu pēc iepakošanas nekavējoties novieto uzglabāšanas telpās.

68. Iesaiņojot un iepakojot gaļu, ievēro šādas prasības:

68.1. iesaiņojuma un iepakojuma materiāli, kā arī iesaiņota un iepakota gaļa nedrīkst tieši saskarties ar grīdu;

68.2. iesaiņojuma un iepakojuma materiāli ir iesaiņoti cieši pieguļošā aizsargmateriālā, kas pasargā tos no piesārņojuma transportējot un uzglabājot;

68.3. iepakojuma materiālu uzglabāšanas telpā nav putekļu un kaitēkļu, tai nav ar citām telpām savienota ventilācijas sistēma, kas varētu radīt gaļas piesārņojuma risku.

69. Vienu reizi izmantojamos iesaiņojuma un iepakojuma materiālus nedrīkst atkārtoti izmantot gaļas iesaiņošanai.

VII. Noslēguma jautājumi

70. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.decembri.

71. Šo noteikumu 6.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

72. Šo noteikumu 11.2.apakšpunkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri. Līdz tam laikam izmantojami termometri.

73. Šo noteikumu 12.4.apakšpunkts un 16.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

74. Šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētie ūdens krāni drīkst būt darbināmi ar roku palīdzību līdz 2003.gada 1.janvārim.

75. Šo noteikumu 71., 72., 73. un 74.punkta prasības neattiecas uz uzņēmumiem, kuri iegūst gaļu eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.decembri.

 

Pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 30.oktobra
noteikumiem Nr.460

Sanitāro mezglu daudzums uzņēmumā

Darbinieku skaits	Minimālais sanitāro mezglu skaits
1–9	2
10–24	3
25–49	4
50–90	6
uz katriem nākamajiem 20	+ 1

Zemkopības ministrs A.Slakteris