Nacionālās drošības koncepcija

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra sēdes protokollēmuma 45.¤ 2.punktu

Turpinājums. Sākums — “LV” 06.11.2001., Nr.159

2. Drošības vides un risku raksturojums

2.1. Starptautiskā vide

Starptautiskās drošības vidi Eiropā būtiski ietekmē Eiropas integrācijas procesi, kas izpaužas saistībā ar Eiropas Savienības (turpmāk — ES) integrācijas padziļināšanos un ES paplašināšanos, kā arī ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk — NATO) paplašināšanos un tās jaunajiem uzdevumiem drošības jomā. Lielākā daļa Eiropas valstu ir iesaistījusies transatlantiskajā sadarbībā, kas balstīta uz kopīgām demokrātiskajām vērtībām.

Pārliecinošs vairākums Eiropas valstu uzskata pastāvīgu un ciešu Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk — ASV) iesaisti Eiropas drošībā par kontinenta stabilitātei nepieciešamu elementu. Eiropas valstis uzņemas arī lielāku atbildību drošības jomā, ES ietvaros veidojot kopīgu drošības un aizsardzības politiku, kas dos lielākas iespējas starptautisko krīžu kontrolē. Kolektīvās aizsardzības jomā NATO un ASV joprojām saglabās noteicošo lomu.

NATO un ES paplašināšanās ir drošības sistēmu stabilizējošs faktors, kura ietekmes rezultātā tiek paplašināts reģions, kurā ir garantēta stabila un demokrātiska politiskā un ekonomiskā attīstība. Tā rada iespēju Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīm (to skaitā Latvijai) aktīvi piedalīties kontinenta drošības sistēmas attīstībā.

Latvijas valsts drošība nav nodalāma no Eiropas kontinenta un transatlantiskās drošības. Latvijas dalība ES un NATO nostiprinās tās drošību un ļaus pilnvērtīgi iekļauties Eiropas un transatlantiskajā drošības sistēmā. Šīs attīstības tendences un Latvijas perspektīvas pievienoties ES un NATO pozitīvi ietekmē Latvijas drošības situāciju.

Globālo un kontinenta drošības procesu papildinošs elements ir sadarbība reģiona ietvaros. Drošību Baltijas jūras reģionā sekmē arī Latvijas sadarbība ar Igauniju un Lietuvu, veidojot kopīgus projektus aizsardzības jomā. Aktīvs ziemeļvalstu — Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas un Islandes — atbalsts Baltijas valstu demokrātiskai ilgtermiņa attīstībai ir pārvērtis Baltijas jūras reģionu par vienojošu un sadarbību veicinošu vidi. Šo valstu sadarbība veidojas vairākos formātos — Baltijas valstu sadarbība, ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība, kā arī Baltijas jūras valstu padome, kuras ietvaros reģionālajā sadarbībā iekļaujas arī Krievija, Vācija un Polija. Sadarbības mērķis ir veicināt attīstību un palielināt reģiona (līdz ar to arī Eiropas) stabilitāti.

Vidi drošības procesa attīstībai ietekmē arī valstu divpusējās attiecības. Tādēļ Latvijai īpaši svarīga ir Austrumu kaimiņvalstu — Krievijas un Baltkrievijas — turpmākā attīstība. Šo abu valstu demokratizācijas process un ārpolitikas paredzamība lielā mērā ietekmēs reģiona turpmāko attīstību.

2.2. Valsts un sabiedrība

2.2.1. Demokrātija un likuma vara

Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kas balstās uz vispārpieņemtiem demokrātijas principiem. Latvijā ir izveidojusies stabila institucionāla sistēma, kas nodrošina likuma varu, cilvēktiesību ievērošanu un minoritāšu aizstāvību. Sabiedrības indivīdu brīvība un vienlīdzība ir savstarpēji harmoniski saistītas un, valsts varai nosakot stingras robežas, tiek garantētas indivīdu tiesības, brīvība un vienlīdzība likuma priekšā. Valsts likumu kopums un Satversme nodrošina iespēju piedalīties savas valsts iekārtas noteikšanā, garantē plurālismu, vārda un reliģijas brīvību.

Likuma varu nodrošina valstī pastāvošās konstitucionālās institūcijas un neatkarīgas tiesībaizsardzības iestādes. Likuma vara nenozīmē tikai formālu legalitāti, bet arī taisnīgumu, kas pamatojas uz cilvēka personības vērtības atzīšanu.

Latvijā pastāv funkcionējoša, neatkarīga tieslietu sistēma, kas pakāpeniski tiek pilnveidota. Tiek veltīta uzmanība tiesu reformai. Tiek uzlabota tiesnešu un prokuroru apmācības sistēma un celta tiesnešu un prokuroru kvalifikācija, īpašu uzmanību pievēršot apmācībām ES tiesību jomā.

Latvijas tiesību sistēmā paralēli norisinās divi reformu procesi – Latvijas tiesību sistēma tuvinās Rietumu tiesību lokam, kļūstot arvien demokrātiskāka, un valsts tiesību sistēma tiek orientēta uz ES tiesību sistēmu, kas vērsta uz Latvijas iestāšanos ES. Tas nozīmē gan tiesību normu pietuvināšanu, gan arī ES tiesību sistēmas un Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savietojamību (arī tiesību piemērošanas un tiesību kultūras jomā).

Riska iezīmes tiesu sistēmas taisnīgai un pilnvērtīgai darbībai rada nepietiekams kvalificētu tiesnešu skaits, ilgie pirmstiesas apcietinājuma periodi un lielais nepilngadīgo skaits pirmstiesas izmeklēšanas izolatoros.

Latvijā ir izstrādāta un tiek ieviesta korupcijas novēršanas programma, jo korupcija var apdraudēt valsts ekonomisko, sociālo un tiesisko attīstību un mazināt sabiedrības lojalitāti pret valsti.

2.2.2. Iekšējā drošība

Sabiedrības drošību un katra sabiedrības indivīda drošību ietekmē un raksturo noziedzības stāvoklis valstī. To ietekmē ne tikai iekšējie procesi (politiskie, ekonomiskie, sociālie un tiesiskie), bet arī noziedzības tendences pasaulē. Starptautiskajā vidē ir palielinājušies organizētās noziedzības un terorisma draudi. Organizētā noziedzība ir cieši saistīta ar narkotisko vielu, ieroču un sprāgstvielu kontrabandu, nelegālo tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību, prostitūciju, nelegālo migrāciju un naudas atmazgāšanu. Šīs parādības un to radītās sekas var apdraudēt Latvijas nacionālās intereses. Šobrīd nav vērojama terorisma izplatība Latvijā, taču starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu pastiprināta interese par Baltijas valstīm var veicināt arī starptautiskā terorisma aktivitātes Latvijā.

Valstī vērojama starptautiskās organizētās noziedzības grupējumu ietekmes un spiediena palielināšanās, tiem cenšoties pārdalīt interešu sfēras un iespiežoties Latvijas organizētās noziedzības struktūrās un legālajā biznesā.

Pēdējos gados vairākas valstis pasaulē ir saskārušās ar jaunu un bieži vien problemātisku parādību — globalizācijas pretinieku aktivitātēm. Līdz šim Latvijā šādas aktivitātes nav novērotas, taču, pieaugot valsts iesaistei starptautiskajā arēnā, to iespējamība palielinās.

Nopietna valstiska problēma ir noziedzības, narkomānijas un alkoholisma izplatības palielināšanās nepilngadīgo vidū.

Analizējot statistikas datus, kuri raksturo noziedzības stāvokli valstī pēdējos gados, var konstatēt, ka, neskatoties uz atsevišķām negatīvām tendencēm, noziedzības dinamika, tās struktūra un kriminogēnā spriedze valstī kopumā ir samazinājusies.

Nodrošinot valstisko neatkarību un veicinot iekšējo drošību valstī, īpaša loma ir spējām nosargāt un kontrolēt valsts robežu, ierobežot kontrabandas un nelegālās migrācijas plūsmu, kā arī nepieļaut narkotisko vielu nelegālu ievešanu valstī.

Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis ir noteicošais faktors valsts robežapsardzības un kontroles sistēmas izveidošanai. Pēdējos gados, ievērojami mainoties starptautiskajai situācijai, būtiski tiek ietekmētas robežapsardzības turpmākās attīstības prioritātes un tempi. Ir panākta robežsardzes un muitas institucionālās kapacitātes nostiprināšana, ir uzlabojusies robežu apsardzība un kontrole.

Veicot pasākumus valsts robežapsardzības un kontroles sistēmas uzlabošanai, tiek ņemts vērā, ka valsts austrumu robeža, kā arī starptautiskās ostas un lidostas perspektīvā kļūs par ES ārējām robežām. Latvijā tiek pilnveidota Latvijas vīzu izsniegšanas procedūra, migrācijas politika, kā arī robežkontroles un muitas procedūras. Imigrācijas politikas īstenošana ir sekmējusi nelegālās imigrācijas plūsmas samazināšanos.

Kā riska faktors Latvijas nacionālajām interesēm saglabājas ārvalstu izlūkošanas dienestu darbība Latvijā, kas var tikt vērsta ne tikai pret Latviju, bet arī pret citām valstīm. Šo dienestu interešu lokā ietilpst plaša spektra informācijas iegūšana, kura skar kā politiskos un militāros, tā arī ekonomiskos, sociālos un citu sfēru jautājumus, un tās izmantošana citu valstu interesēs.

Pretvalstiskās un radikālās organizācijas savās aktivitātēs izmanto valstī esošās sabiedrības integrācijas, starpnacionālās un sociālās problēmas. Radikālās kreisās un labējās organizācijas ir tendētas uz ekstrēmiskām prettiesiskām darbībām un sabiedrībai bīstamām provokatīvām akcijām, daļa no to dalībniekiem pauž šovinistiskus, antisemītiskus, rasistiskus un ksenofobiskus uzskatus.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība vienlaikus ir radījusi arī jauna veida ievainojamību. Par iespējamo mērķi var kļūt ne vien militāras iekārtas un komunikāciju tīkls, bet arī tādas civilās informācijas infrastruktūras, kas var paralizēt valsts pārvaldes darbību, var radīt saimnieciskus zaudējumus un būtiskus informācijas un tās konfidencialitātes zudumus. Turpmāk var prognozēt tieši trešo personu nesankcionētas piekļuves radītā apdraudējuma pieaugumu, kas izpaustos kā informācijas sagrozīšana, bojāšana, iznīcināšana vai zādzība ieinteresēto personu vai struktūru interesēs, datortehnikas programmatūras bojāšana vai iznīcināšana, aizsardzības sistēmas sagraušana vai jauna veida vīrusa izplatīšana datortehnikas programmatūras vidē.

2.2.3. Ekonomika, reģionālā attīstība un vide

Valsts ekonomiskās attīstības līmenim, kā arī ekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei ir būtiska ietekme uz valsts drošību. Latvija kā neliela valsts ar atvērtu tirgus ekonomiku ir ievērojami pakļauta starptautiskajai ietekmei un svārstībām, tāpēc jo īpaši svarīga ir reģiona valstu un sadarbības partneru valstu stabilitāte un prognozējamība. Globālās ekonomiskās krīzes un izmaiņas var negatīvi ietekmēt nacionālās ekonomikas attīstību.

Pēdējo gadu tautsaimniecības rādītāji liecina par strauju izaugsmi, kas skar praktiski visas svarīgākās ekonomikas nozares. Turklāt šo attīstību pavada zems inflācijas līmenis un maksājumu bilances tekošā konta deficīta pakāpeniska samazināšanās.

Strukturālo reformu rezultātā Latvijā ir notikusi pāreja no plānveida ekonomikas uz funkcionējošu tirgus ekonomiku, kurā dominē privātā iniciatīva. Privātā kapitāla ievērojamais īpatsvars visās svarīgākajās nozarēs — rūpniecībā, lauksaimniecībā un pakalpojumos (izņemot valsts vai valsts uzdevumā sniegtos pakalpojumus) — rada zināmus ierobežojumus valsts spējām tieši ietekmēt tautsaimniecības attīstību un palielina netiešo, uzņēmējdarbības vidi veidojošo instrumentu nozīmi.

Latvija, stabilizējot makroekonomisko vidi, īsteno pārdomātu monetāro un fiskālo politiku. Latvijas monetārās politikas pamatelements ir Latvijas Bankas konsekventi īstenotā lata piesaiste SDR valūtu grozam. Šāda — uz fiksēta valūtas kursa balstīta — monetārā politika palielina arī stingras fiskālās politikas nozīmi, lai nodrošinātu Latvijas ekonomikas iekšējo un ārējo līdzsvaru. Fiskālās politikas mērķis ir panākt zemu valsts budžeta deficīta līmeni saistībā ar valsts izdevumu racionalizāciju. Šāda politika ir īpaši svarīga, ņemot vērā, ka fiskālā deficīta līmenis ir cieši saistīts arī ar maksājumu bilances tekošā konta deficītu, kas pēdējos gados, lai arī samazinās, tomēr aizvien ir relatīvi augsts.

Pašlaik galvenās tautsaimniecības izaugsmes virzītājas ir pakalpojumu nozares — komercpakalpojumi, finansu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, sakaru pakalpojumi, tranzīta pakalpojumi un tirdzniecība. Izaugsmes fāzē pašlaik atrodas arī apstrādājošā rūpniecība, kur lielāko ieguldījumu sniedz kokapstrāde, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un metālu ražošana. Pēdējā laikā pozitīvas attīstības tendences uzrāda arī mašīnbūve. Lielākā Latvijas rūpniecības nozare — pārtikas rūpniecība — arī atrodas izaugsmes fāzē, tomēr jāatzīmē, ka tā vēl nav sasniegusi ražošanas apjomus, kas tai bija 1998.gadā pirms Krievijas krīzes sākuma. Ķīmiskajai rūpniecībai ir augsts izaugsmes potenciāls, tomēr problēmas atsevišķos vadošos nozares uzņēmumos būtiski pasliktina arī kopējos nozares rādītājus. Lauksaimniecības īpatsvars tautsaimniecībā pakāpeniski samazinās, tomēr arī šajā nozarē ir parādījušies pirmie apliecinājumi tam, ka kritums lauksaimnieciskajā ražošanā ir apstājies un ir sācies neliels pieaugums.

Latvijas valsts stabilitāti būtiski ietekmē tās reģionu nevienmērīga attīstība. Monocentriskās attīstības tendences dēļ pastāv ievērojamas atšķirības starp Latvijas galvaspilsētu Rīgu un pārējiem Latvijas reģioniem. Lielākā daļa Latvijas — pierobežas reģioni, lauki, vairākas pilsētas —, salīdzinot ar lielākajiem uzņēmējdarbības attīstības centriem, attīstās nelīdzsvaroti, padziļinot sociāli ekonomiska rakstura atšķirības, kā arī izraisot iedzīvotāju migrāciju no mazāk attīstītajiem reģioniem.

Vides kvalitāte un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana gan Latvijā, gan arī globālā mērogā ir tieši saistīta ar iedzīvotāju drošību un veselību. Ekoloģiskais un epidemioloģiskais apdraudējums dabas vai cilvēka radītu katastrofu, epidēmiju uzliesmojumu un citu ārkārtēju situāciju rezultātā var rasties Latvijā vai tās robežas tiešā tuvumā.

2.2.4. Sabiedrības integrācija un sociālā situācija

Sabiedrības integrācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas stabilizē iekšpolitisko situāciju valstī. Tās būtība ir, padziļinot un uzlabojot saikni starp valsti un tās iedzīvotājiem, mazināt sociālo atstumtību, veicināt etnisko saprašanos, sekmēt naturalizācijas procesu un latviešu valodas pilnvērtīgu pielietojumu. Sabiedrības integrācijas pamats ir lojalitāte pret Latvijas valsti, apziņa, ka ikviena indivīda nākotne un personīgā labklājība ir cieši saistīta ar Latvijas valsts nākotni, tās stabilitāti un drošību.

Valstī tiek veicināta demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības vērtību, tolerances, etniskās pašapziņas, nacionālo valodu un kultūru nostiprināšanās un sekmēta kultūras vērtību un mantojuma pieejamība. Latvijas tiesību aktu bāze garantē mazākumtautību tiesības, nodrošinot tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras daudzveidību.

Integrācijas procesa īstenošanā tiek iesaistītas ne tikai valsts institūcijas, bet arī nevalstiskās organizācijas, tā galvenie virzieni ietver pilsonisko līdzdalību un politisko integrāciju, veicinot dialogu starp iedzīvotāju un valsti, sekmējot nepilsoņu naturalizāciju. Īstenojoties integrācijas procesam, ir uzlabojušās latviešu valodas zināšanas (īpaši jauniešu vidū), sabiedrībā ir nostiprinājušās demokrātiskās vērtības.

Valstī sabiedrības neapmierinātību un sociālo spriedzi var radīt sociālā noslāņošanās, nabadzība un sociālā atstumtība. Latvijas iedzīvotāju dzīves līmenis ietekmē gan pilsoniskas sabiedrības veidošanos, gan sabiedrības integrācijas procesu attīstību.

Demogrāfisko situāciju Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, raksturo Latvijas iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju blīvuma sistemātiska samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās process, tā palielinot demogrāfisko slodzi. Arī turpmāk šīs tendences saglabāsies. Tomēr, ievērojot sociālekonomiskās situācijas stabilizāciju pēdējos gados, ir parādījušās arī vairākas pozitīvas tendences — palielinās jaundzimušo skaits, palielinās vidējais mūža ilgums un samazinās vidējā mūža ilguma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm.

Bezdarba līmenis pakāpeniski krītas un pēdējā laikā ir stabilizējies, kaut arī ir samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars no visiem iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Samazinājums noticis tāpēc, ka ir palielinājusies ekonomiski neaktīvā iedzīvotāju daļa, ko veido vecuma pensionāri, dienas nodaļu skolēni/studenti un citas personas, kas dažādu iemeslu dēļ nemeklē darbu. Bezdarba sadalījums ir izteikti reģionāls — atsevišķos rajonos bez darba ir pat vairāk nekā ceturtā daļa no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Lai uzlabotu esošo situāciju, valstī ir izveidota sociālā dialoga sistēma, kas ļauj darba devējiem un darba ņēmējiem konsultēties būtiskos jautājumos. Šāda sociālo partneru sadarbība nacionālā un reģionālā mērogā veido pamatu sociālās saskaņas veidošanai.

Pēdējos gados ir daudz paveikts arī sociālās aizsardzības jomā — ir modernizēta sociālās apdrošināšanas sistēma, kas pielāgota mūsdienu sociāli ekonomiskajai sistēmai, un paaugstināta tās efektivitāte, tiek reorganizēta veselības aizsardzības sistēma, darbojas valsts sociālās apdrošināšanas sistēma bezdarba gadījumos, bet vispārējā pabalstu sistēma maternitātes un slimību gadījumos ir pārveidota par sociālās apdrošināšanas sistēmu.

Turpmāk — vēl