Lai galdā tikai veselīgs un drošs ēdiens

Par pārtikas uzņēmumu paškontroli un atzīšanas procedūru valstī

Lai iepazīstinātu ar aktualitātēm pārtikas apritē, Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Labklājības ministriju 5. novembrī rīkoja preses konferenci. Tajā plaši tika iztirzāti divi savstarpēji saistīti temati — paškontroles ieviešana pārtikas uzņēmumos un to atzīšanas procedūra.

2001. gada 6. martā Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus Nr. 106 “Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība”. Tajos noteiktā pārtikas uzņēmumu atzīšanas kārtība atbilst Eiropas Savienības praksei.

Kā pastāstīja LTA priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs, sākot atzīšanas procedūru, tika konstatēts, ka daudzos mazajos uzņēmumos trūkst pietiekamas izpratnes par paškontroles jautājumiem. Tāpēc atbildīgās un ieinteresētās institūcijas nolēma kopīgi īstenot vairākus pasākumus, kas palīdzētu pārtikas uzņēmumiem veikt atzīšanas procedūru. Pirmkārt, LTA un Latvijas Sertifikācijas centrs sagatavoja vairākus speciālistus, kuri var sniegt konsultācijas jautājumos par pārtikas uzņēmumu atzīšanu. Otrkārt, LTA ar Zemkopības ministrijas atbalstu sagatavoja un šogad izdeva grāmatu “Pārtika. Rokasgrāmata ēdināšanas un tirdzniecības uzņēmumiem”, kurā apkopoti visi normatīvie akti, kas attiecas uz pārtikas apriti, un sniegti skaidrojumi atsevišķiem likumdošanas aktiem. Savukārt kopdarbā ar LM Vides veselības departamentu (VVD) tapusi grāmata “Paškontrole uzņēmumā”.

VVD Pārtikas nodaļas vadītāja Inga Šmate pastāstīja, ka grāmatā ir vadlīnijas tiem mazo uzņēmumu darbiniekiem, kuriem nav speciālās izglītības pārtikas aprites nozarē. Treškārt, LTA un Latvijas Sertifikācijas centrs izveidoja mācību programmu “Pārtikas nekaitīguma nodrošināšana izplatīšanas posmā”. Kursu nodarbībās kompetenti speciālisti iepazīstina pārtikas uzņēmumu pārstāvjus ar normatīvajiem dokumentiem, pārtikas tirdzniecības uzņēmumu vispārējām prasībām un paškontroles sistēmas ieviešanu.

To, ka paškontroles sistēma jāizveido katrā pārtikas uzņēmumā, nosaka MK noteikumi Nr. 130 “Higiēnas prasības pārtikas apritē”, atgādināja Valsts Sanitārās inspekcijas (VSI) Vides un higiēnas kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Evija Jēkobsone.

Kopš šā gada 1. janvāra, kad noteikumi stājās spēkā, VSI ir veikusi kontroles un katrā pārtikas uzņēmumā stāstījusi, mācījusi un sniegusi norādes, kā veidot paškontroles sistēmu. Latvijas pārtikas uzņēmumiem, minēto noteikumu izpratnē, paškontroles sistēmas līdz šim nebija, tā bija izveidota tikai dažos starptautiskos pārtikas uzņēmumos, kuri darbojas mūsu valstī.

Lai gan lēni, darbs paškontroles sistēmas izveidē ir iekustējies, atzina E. Jēkobsone — uzņēmumos ir nozīmētas atbildīgās personas un sākts izstrādāt tīrīšanas un dezinfekcijas režīms. Pagaidām tikai 38 % no VSI uzraudzībā esošajiem uzņēmumiem ir sākta paškontroles sistēmas izveide. Veicot kontroles, VSI 74 % uzņēmumu konstatējusi higiēnas prasību pārkāpumus — tas, ka nav ieviesta paškontroles sistēma, tieši atspoguļojas šajos rādītājos.

Ar 2002. gada 1. janvāri tirdzniecības uzņēmumu pārtikas aprites kontroles funkcijas no VSI pārņems Pārtikas un veterinārais dienests (PVD). Kā preses konferencē informēja PVD Pārtikas uzraudzības daļas vadītājs Ernests Zavadskis, patlaban tiek gatavoti likumdošanas aktu grozījumi, kas palīdzēs optimizēt pārtikas aprites uzraudzību valstī. Lai uzraudzībā nebūtu pārtraukuma, PVD cieši sadarbojas ar VSI.

Runājot par paškontroli, E. Zavadskis atgādināja, ka valstī pastāv divi kontroles veidi: oficiālā kontrole, ko veic uzraudzības institūcijas, un paškontrole, kas tiek veikta uzņēmuma iekšienē un nav tieši saistīta ar valsts uzraudzību. Paškontroles sistēma ir labi dokumentēts pasākumu komplekss, lai piegādātu patērētājam drošu pārtiku. Viens no paškontroles sistēmas uzdevumiem ir maksimāli atsijāt nevajadzīgas kontroles aktivitātes uzņēmumā, tādējādi samazinot izdevumus, kas saistīti ar neatbilstošas produkcijas ražošanu vai ārkārtas situāciju uzņēmumos. E. Zavadskis atgādināja, ka reizumis uzņēmumos rodas sarežģītas situācijas saistībā ar cilvēku saslimšanu, lietojot uzturā to ražotos vai tirgotos pārtikas produktus. Pietiekami dokumentēta un sakārtota paškontroles sistēma ir viens no argumentiem, kas palīdz uzņēmumam pierādīt, ka tas nav vainīgs vai arī vaina nav tik izteikta, kā to interpretējusi trešā puse. Paškontroles sistēma ir uzņēmuma arguments, diskutējot ar kontrolējošām institūcijām, uzstājoties tiesā un tamlīdzīgi. Tātad tas ir papildu garants tam, lai uzņēmums varētu sevi pasargāt ārkārtas situācijās.

Paškontroles sistēmas nepieciešamību uzņēmumā nosaka vairāki MK noteikumi. Jau minētie MK noteikumi Nr. 130 nosaka paškontroles nepieciešamību visos pārtikas aprites posmos, bet ir arī specializēti MK noteikumi, kas saistoši atsevišķām nozarēm, piemēram, zvejas produktu apstrādes uzņēmumiem, lieljaudas un mazjaudas kautuvēm. Šajos noteikumos minēti konkrēti termiņi, līdz kuriem attiecīgo nozaru uzņēmumos jāievieš paškontroles sistēma.

H. Danusēvičs informēja, ka paškontrole ir arī viena no sastāvdaļām tirdzniecības kvalitātes sistēmā, ko izveidojusi LTA. 6. novembrī LTA piešķīra pirmo tirdzniecības kvalitātes sistēmas ieviešanas sertifikātu — SIA “Nelda” tirdzniecības centram Rīgā, Valdeķu ielā 56. Šis sertifikāts ir apliecinājums tam, ka uzņēmums veic pastāvīgu kvalitātes uzraudzību, atbilst kvalitatīvas pircēju un apmeklētāju apkalpošanas prasībām, piedāvā preces, kas atbilst drošuma prasībām, ievēro visas sanitāri higiēniskās prasības un garantē procesu drošību uzņēmumā. To var saņemt Latvijas tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi.

Šā gada 1. jūlijā stājās spēkā MK 2001. gada 6. marta noteikumi Nr. 106, kas paredz jaunu pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtību. Pārtikas apritē iesaistītajiem ražošanas uzņēmumiem pieteikumi par to atzīšanu un reģistrāciju bija jāiesniedz līdz šā gada 1. oktobrim. Diemžēl ļoti daudzi to nav izdarījuši. Pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem atzīšanas procedūrai jāpiesakās līdz šā gada 31. decembrim. Uzņēmumiem būtu jāpasteidzas, jo MK noteikumos minēts: ja uzņēmums noteiktajā termiņā nav atzīts, tas tiek slēgts, norādīja I. Šmate. Līdz nākamā gada 1. janvārim ir jāsāk atzīšanas procedūra, kas pabeidzama nākamā gada laikā, atgādināja H. Danusēvičs.

Latvijā uzņēmumu atzīšanu ir tiesīgas veikt trīs institūcijas — Latvijas Sertifikācijas centrs (“Latsert”), Daugavpils SIA sertifikācijas centrs “Baltsert” un Pārtikas un veterinārais dienests.

Kā pastāstīja I. Šmate, līdz 1. novembrim “Latsert”, kas pieņem pieteikumus no augu izcelsmes produktu ražotājiem, mazumtirgotājiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, bija saņēmusi pieteikumus no apmēram simt pārtikas ražošanas uzņēmumiem un piecdesmit tirdzniecības uzņēmumiem. Patlaban atzīti divi fasēšanas uzņēmumi — SIA “Laplanta” un SIA “Vigalats”.

Savukārt E. Zavadskis informēja, ka PVD pieteikumus ir iesnieguši vairāk nekā 80 % gaļas un piena aprites sektora uzņēmumu. No 136 PVD uzraudzībā esošajiem zvejas produktu pārstrādes uzņēmumiem atzīšanas procesa veikšanai pieteikušies 108. Līdz šim ir atzītas trīs vairumtirdzniecības bāzes un viens zvejas produktu pārstrādes uzņēmums – SIA “Baltic Sea Food”. Tātad atzīšanas process ir sācies, bet vēl jāpaveic ļoti daudz, lai to veiksmīgi īstenotu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore