Par pievienošanos jaunai PTO sarunu kārtai

30.oktobrī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) jaunam daudzpusējo sarunu raundam.

No 9. līdz 13.novembrim Dohā, Katarā, norisināsies 4. PTO ministru konference, kuras mērķis, vairuma PTO dalībvalstu, tajā skaitā Eiropas Savienības, skatījumā, ir politiska lēmuma pieņemšana par jaunā tirdzniecības sarunu raunda sākšanu, ieskaitot daudzpusējo lauksaimniecības un pakalpojumu sarunu turpināšanu šī raunda ietvaros. Jaunā tirdzniecības sarunu raunda laikā PTO dalībvalstis plāno apspriest jautājumus par tālāku tirdzniecības liberalizāciju, tirdzniecības noteikumu pilnveidošanu un turpmāku sadarbību tirdzniecībā.

Pievienošanās Dohas ministru konferences laikā pieņemtajai deklarācijai ir uzskatāma kā PTO dalībvalsts piekrišana jaunās sarunu kārtas atklāšanai. Latvijas Republikas pievienošanās šai deklarācijai ir atbalsts sarunu sākšanai un turpināšanai šādās jomās: rūpniecība, lauksaimniecība, tirdzniecība un pakalpojumi, tirdzniecība un konkurence, tirdzniecība un investīcijas, tirdzniecības veicināšana, elektroniskā tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesības, tirdzniecība un vide, tirdzniecība un darba standarti, jaunu PTO noteikumu izstrāde, atklātums valsts pasūtījumu jautājumos, izmaiņas strīdu izšķiršanas noteikumos un attieksme pret jaunattīstības valstu izvirzītajām prasībām Urugvajas raunda līgumu izpildes jautājumos.

Latvijas delegāciju vadīs Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, un delegācijas sastāvā būs Ārlietu ministrijas Ārējās ekonomiskās politikas departamenta direktors Uldis Vītoliņš, pastāvīgā pārstāve PTO Maija Manika, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Zaiga Liepiņa, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks un Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktore Rigonda Lerhe.

Latvija, gatavojot savu pozīciju PTO jaunajam sarunu raundam, kurā ir iekļautas Latvijas ekonomiskās intereses, to saskaņoja ar Eiropas Komisijas pozīciju, pamatojoties uz Latvijas ārpolitikas mērķi — integrāciju ES.

Latvijas pozīcija PTO daudzpusējām sarunām tika izskatīta un apstiprināta šī gada 15. oktobrī Latvijas dalības PTO konsultatīvajā padomē, kā arī atkārtoti tika saskaņota ar Finansu, Ekonomikas, Kultūras, Tieslietu un Zemkopības ministriju.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Latvijas pozīcija PTO jaunam tirdzniecības sarunu raundam

Latvija atbalsta visaptverošu daudzpusējo tirdzniecības sarunu raunda sākšanu PTO ietvaros.

Rūpniecība

Rūpniecības tarifi

1. Tarifu harmonizācija

Latvija atbalsta rūpniecības preču tarifu horizontālu harmonizāciju, kas ietvertu tarifu struktūru vienādošanu attiecībā uz visām rūpniecības precēm, kā arī tarifu “pīķu” un tarifu eskalācijas likvidēšanu.

Sakarā ar to, ka Latvijai ir relatīvi maza atšķirība starp lietotajiem un saistītajiem tarifiem, tiek atbalstīta lietoto tarifu izmantošana par bāzi sarunām.

Latvija atbalsta vispārēju tarifu samazināšanu, tai pašā laikā atzīmējot, ka valstīm, kas lieto relatīvi augstākus tarifus, ir jāveic proporcionāli lielāks tarifu samazinājums.

2. Citu tirdzniecības barjeru sinhronizācija

Latvija uzskata, ka, samazinoties tarifu nozīmei starptautiskajā tirdzniecībā, netarifu barjeras (muitas vērtības noteikšana, licencēšana, produktu izcelsme, produktu drošības standarti un sertificēšanas procedūras) iegūst aizvien lielāku nozīmi kā tirdzniecības barjeras un tādējādi būtu jāpaplašina un jāintensificē diskusijas nolūkā nepieļaut netarifu barjeru negatīvu ietekmi uz tirdzniecības liberalizāciju.

3. Īpaša nostāja pret vismazāk attīstītām valstīm (LDC)

Latvija atbalsta brīvu tirgus pieeju precēm no vismazāk attīstītajām valstīm. Tas sekmētu neattīstīto valstu attīstību globālā mērogā, tai pašā laikā negatīvi neiespaidojot Latvijas ekonomisko stāvokli, jo šīs valstis Latvijas tirdzniecības bilancē nepārsniedz 1% un perspektīvā būtisks importa pieaugums no tām nav gaidāms.

Tirdzniecība ar pakalpojumiem

Pamatojoties uz Urugvajas raunda rezultātiem, paredzot nepieciešamību 2000. gadā pārskatīt GATS līgumu, ņemot vērā Tirdzniecības ar pakalpojumiem komitejas ieteiktās vadlīnijas, Latvija atbalsta šādus sarunu virzienus:

1. Visaptverošas sarunas jaunā raunda ietvaros, ietverot visus pakalpojumu veidus un piegādes metodes, lai novērstu disproporcijas pakalpojumu tirgus liberalizācijā dažādās valstīs, tādējādi nodrošinot, ka visas dalībvalstis padziļina un paplašina savas saistības tirgus pieejamībā un nacionālajā režīmā.

Līdzīgi kā tirdzniecībā ar precēm, papildus iepriekš izmantotajai pieprasījumu/piedāvājumu metodei būtu lietojamas arī horizontālās formulas sarunās par tirdzniecības ar pakalpojumiem liberalizāciju.

2. Pakalpojumu tirgus liberalizāciju jaunattīstības valstīs (saskaņā ar IV pantu), iegūstot potenciālus pakalpojumu eksporta tirgus, ņemot vērā šī sektora nozīmes palielināšanos pasaulē un jaunattīstības valstu tirgu palielināšanos.

3. Nepieciešams paplašināt IV paragrāfa 4. punktu, ņemot vērā nepieciešamību palielināt tirgus pieejamības regulēšanas standartu, licencēšanas un citu barjeru caurspīdīgumu, kā arī nevajadzīgu barjeru novēršanu, tādējādi uzlabojot investīciju vidi visās valstīs. Nepieciešams izstrādāt noteikumus profesionālo pakalpojumu licencēšanai, kas uzlabotu Latvijas speciālistu iespējas iekļūt attīstīto valstu darbaspēka tirgū, kā arī palīdzētu sakārtot Latvijas likumdošanu augsti kvalificētu ārvalstu speciālistu ieceļošanas un uzturēšanās jautājumos. Latvija iestājas par nepieciešamību izveidot ārkārtas tirgus aizsardzības noteikumus pakalpojumu sfērā, kā arī subsīdiju un valsts pasūtījuma noteikumu regulāciju pakalpojumu sfērā.

Tirdzniecība un konkurence

1. Latvija uzskata, ka jautājums par tirdzniecību un konkurenci ir iekļaujams nākamajā PTO sarunu raundā. Šī jautājuma iekļaušana daudzpusējā tirdzniecības noteikumu sistēmā varētu būtiski uzlabot godīgas konkurences nodrošināšanu laikā, kad pasaulē norisinās ekonomikas globalizācijas procesi, kas atspoguļojas strauji pieaugošā uzņēmumu koncentrācijā, kam ir izteikti transnacionāls raksturs.

2. Latvija atbalsta daudzpusēju noteikumu izveidi konkurences politikas sfērā, balstoties uz PTO pamatprincipiem (caurspīdīgums, nediskriminācija u.c..), nodrošinot godīgas konkurences politikas aizsardzības mehānismu lietošanu eksteritoriālā veidā, piemērojot daudzpusējos līgumus un efektīvi izmantojot strīdu izšķiršanas mehānismu, kas regulētu uzņēmumu apvienošanos, karteļu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšanas lietās, kuras skar ne tikai vienas valsts teritoriju, bet kurām ir izteikti transnacionāls raksturs.

3. Latvija atbalsta konkurences politikas uzraudzības institūciju starptautisku sadarbību. Tas mazinātu konfliktus un uzlabotu efektivitāti saistībā ar daudzpusējo noteikumu eksteritoriālo piemērošanu.

Divpusējo līgumu implementēšana, kas prasa lielākas administratīvās kapacitātes un ir resursu ietilpīgāka, šādās izmeklēšanas lietās var dot zināmu efektu, tomēr tā ir nepietiekama, ņemot vērā kapitāla un citu resursu mobilitāti.

4. Konkurences noteikumu ieviešana PTO veicinātu tieši attīstības valstu un mazo ekonomiku aizsardzību pret konkurenci ierobežojošām darbībām. Šo principu un noteikumu ieviešana PTO nodrošinās Latvijas iekļaušanos konkurences aizsardzības starptautiskās koordinācijas procesos un nākotnē nodrošinās modernu konkurences politiku, kas spēs aizsargāt arī vietējos uzņēmējus no iepriekš aprakstīto darbību sekām.

Tirdzniecība un investīcijas

Ņemot vērā pieaugošo tiešo ārvalstu investīciju apjomu un to pozitīvo ietekmi uz valsts ekonomiku un labklājību, Latvija iestājas par šādām vadlīnijām sarunās par investīciju jautājumu iekļaušanu PTO tirdzniecības noteikumu sistēmā:

1. Latvija atbalsta daudzpusēju investīciju politiku regulējošu noteikumu izstrādi, kas būtu izdevīga gan investoriem, gan investīciju saņēmējvalstij. Noteikumiem ir jāparedz režīms, kas uzlabotu attīstības un pārejas ekonomikas valstu investīciju klimatu, sekmējot to labklājības pieaugumu un pasaules tirgus paplašināšanos. Jaunie investīciju noteikumi būtu jāattiecina tikai uz tiešajām investīcijām. Daudzpusēju investīciju politiku regulējošu noteikumu izstrāde samazinātu nepieciešamību slēgt divpusējos investīciju veicināšanas un aizsardzības līgumus ar daudzām valstīm, ar kurām tie vēl nav noslēgti, tajā skaitā ar jaunattīstības valstīm.

2. Caurspīdīguma princips ir svarīgs investīciju politikas izveidē. Latvija iestājas par nepieciešamību panākt jebkuras valsts likumdošanas aktu notifikāciju, informācijas apmaiņas procesu dažādos ar investīcijām saistītos jautājumos nodrošināšanu, sekmējot prognozējamas investīciju politikas un vides veidošanu, kas savukārt veicinātu starpvalstu investīciju plūsmas palielināšanos.

Tirdzniecības veicināšana

Latvija atbalsta noteikumu izstrādi, kas veicinātu drošu un prognozējamu tirgus sistēmu bez neefektīviem un nevajadzīgiem eksportu un importu kavējošiem apstākļiem. Vienkāršotas, harmonizētas un automatizētas procedūras, samazināti dokumentācijas apjomi un palielinātais caurspīdīgums, balstoties uz PTO nediskriminācijas un nacionālā režīma principiem, būtu īpaši labvēlīgi Latvijai kā pārejas ekonomikas valstij. Līdz ar muitas modernizāciju tiktu samazinātas dokumentu noformēšanas izmaksas un to īpatsvars preču pašizmaksā, kas veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu dalību starptautiskajā tirgū. Tajā pašā laikā tiktu uzlabota vide investīciju piesaistīšanai, un no valdības viedokļa tiktu uzlabota administrācija, samazinātas izmaksas, palielināts tirdzniecības apgrozījums un samazināts nelegālās tirdzniecības apjoms.

Elektroniskā tirdzniecība

1. Elektroniskā tirdzniecība jāorganizē PTO likumdošanas ietvaros, tās darbību regulējot ar GATT (attiecībā uz elektroniski pasūtītām, bet fiziski piegādātām precēm) un GATS (attiecībā uz elektronisku piegādi pakalpojumu veidā zem Telekomunikāciju pielikuma).

2. Uz elektronisko tirdzniecību ir jāattiecina visi GATS principi (MFN, caurspīdīguma princips, maksājumi, konkurence u.c.) un speciālās saistības (tirgus pieejamība, nacionālais režīms un papildu saistības).

3. Attiecībā uz šo tirdzniecības jomu būtu jāparedz sarunas par drošību, ētikas principiem, godīgumu, ņemot vērā šī tirdzniecības veida specifisko būtību.

4. Latvija ir gatava atbalstīt pagarinājumu moratorijam (tika pieņemts Ženēvas Ministru konferences laikā) par visu veidu muitas nodevām un maksājumiem attiecībā uz elektroniskajām transakcijām.

TBT

Ņemot vērā, ka pasaulē samazinās tarifu nozīme starptautiskajās tirdzniecības attiecībās starp valstīm, būtiska nozīme ir netarifu barjerām. Tādējādi tiek atbalstīta šī jautājuma tālāka attīstība jaunajā sarunu raundā:

1. Latvija atbalsta izvērstāku noteikumu iekļaušanu TBT līgumā, kas sekmētu starptautisko standartu izmantošanu preču atbilstības izvērtēšanai, un plašāku starptautisku informācijas apmaiņu starp standartus noteicošajām institūcijām.

2. Latvija piekrīt, ka attīstītām valstīm sadarbībā ar attiecīgām starptautiskām institūcijām būtu jāsniedz tehniska palīdzība attīstības un pārejas ekonomikas valstīm, kas sekmētu to infrastruktūras attīstību, lai tās varētu pēc iespējas drīzāk izpildīt TBT līgumā paredzētās saistības.

3. Lai varētu panākt efektīvu starptautisko standartu implementāciju, Latvija iestājas par atsevišķu definīciju un nosacījumu neprecizitāšu likvidēšanu, stiprinot saikni starp TBT līgumu un starptautiskām vadlīnijām atbilstības novērtēšanai.

4. Papildinot TBT līgumu ar jauniem nosacījumiem, būtu jāpanāk augstāka efektivitāte atbilstības izvērtēšanas procedūrās, kā arī daudzpusēju noteikumu izveide preču marķēšanas procedūrā, ievērojot nediskriminācijas un brīvās tirdzniecības principus, kā arī ekoloģisko aspektu.

TRIPS

Intelektuālā īpašuma tiesības ir uzskatāmas par tirgus ekonomikas infrastruktūras neatņemamu sastāvdaļu, un to efektīva aizsardzība pozitīvi ietekmē jauninājumu dinamiku. Līdz ar to TRIPS jautājuma iekļaušana nākamajā sarunu raundā ir vērtējama pozitīvi.

1. Vadoties pēc ES nostājas attiecībā uz TRIPS līguma atsevišķiem punktiem, Latvija atbalsta TRIPS līguma 65. panta 2. paragrāfa jaunattīstības valstīm noteiktā pārejas perioda nepagarināšanu.

2. Ir atbalstāma vienota reģistra izveide vīniem, stipriem alkoholiskiem dzērieniem un citiem produktiem.

3. Latvija atbalsta moratorija attiecībā uz non–violation complaints (TRIPS līguma 64.2. pants) pagarināšanu attiecībā uz TRIPS līgumu un nepieciešamību tālāk pētīt konkrētus piemērus non–violation complaints ietekmei uz TRIPS līguma izpildi.

4. Bez tam Latvija uzskata, ka informācijas apmaiņa attiecībā uz konkrētajās valstīs reģistrētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu ļoti lietderīga.

5. Latvija atbalsta sarunu sākšanu par ģeogrāfisko norāžu aizsardzības paplašināšanu papildus esošajai vīnu un stipro alkoholisko dzērienu aizsardzībai, ietverot arī citu produktu ģeogrāfisko norāžu aizsardzību. Latvija atbalsta arī atsevišķas deklarācijas pieņemšanu par TRIPS līguma saistību ar sabiedrības veselības saglabāšanu.

Tirdzniecība un vide

Latvija uzsver nepieciešamību izstrādāt noteikumus, kas padarītu skaidrāku eco–labelling sistēmu piemērošanu, lai novērstu iespējamo šīs sistēmas lietošanu protekcionisma nolūkos, kā arī lai veicinātu Latvijā ražoto ekoloģiski tīro produktu eksportu.

Latvija atbalsta nepieciešamību izstrādāt noteikumus, kas padarītu skaidrākas juridiskās attiecības starp PTO līgumiem un daudzpusējiem līgumiem vides aizsardzības jomā.

Tirdzniecība un darba standarti

Latvija atbalsta Starptautiskās darba organizācijas ieguldījumu darba standartu attīstības jomā un uzskata, ka šo darbu vajadzētu turpināt šīs organizācijas, nevis PTO ietvaros. Lai noskaidrotu darba standartu ietekmi uz tirdzniecības jautājumiem, būtu jāintensificē sadarbība starp Starptautiskās darba organizācijas un PTO sekretariātiem, iespējams, izveidojot īpašu sadarbības forumu.

Jaunu PTO noteikumu izstrāde

Latvija atbalsta jaunu PTO noteikumu izstrādi, tai skaitā antidempinga, pretsubsīdiju pasākumu, reģionālo līgumu, zivsaimniecības subsīdiju noteikumu jomā.

Latvijai aktuāls ir jautājums par pašreizējo PTO noteikumu pilnveidošanu attiecībā uz reģionālajiem tirdzniecības līgumiem, kas paredz jaunu noteikumu attiecināšanu uz jau noslēgtajiem tirdzniecības līgumiem. Latvija iestājas par to, ka jaunu noteikumu izstrāde var tikt attiecināta tikai uz jauniem reģionāliem līgumiem. Latvija, līdzīgi kā ES un citas Eiropas valstis, kuras ir noslēgušas vairākus reģionālos tirdzniecības līgumus, uzskata, ka retroaktīva PTO noteikumu attiecināšana uz jau noslēgtajiem līgumiem ir nepieņemama.

Atklātums valsts pasūtījuma jautājumos

Latvija atbalsta jautājuma par atklātumu valsts pasūtījumā iekļaušanu jaunajā sarunu raundā, kā arī atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus par tirgus pieejamību valsts pasūtījumā.

Izmaiņas strīdu izšķiršanas noteikumos

Kopš Urugvajas raunda lēmuma par strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošanu ir identificētas vairākas nepilnības strīdus izšķiršanas mehānisma darbībā, līdz ar to ir nepieciešama strīdu izšķiršanas procedūru uzlabošana un precizēšana. Latvija ir gatava piedalīties strīdu izšķiršanas mehānisma uzlabošanā un atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus šajā sektorā.

Attieksme pret jaunattīstības valstu izvirzītajām prasībām Urugvajas raunda līgumu izpildes jautājumos (Lēmums par PTO saistošo normu piemērošanu (implementācijas jautājumi))

Latvija izprot jaunattīstības valstu grūtības Urugvajas raunda saistību izpildē un ir pozitīvi noskaņota šo jautājumu izskatīt jaunajā sarunu raundā. Tomēr nebūtu vēlama pārāk lielu atšķirību veidošana tirdzniecības noteikumos starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Jāņem vērā arī pārejas perioda ekonomiku specifiskās intereses, kuras nav pietiekami atspoguļotas Urugvajas raunda noslēguma dokumentos.

Implementācijas jautājumi galvenokārt tiek risināti konsultācijās starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm. Latvija rūpīgi seko līdzi notikumu attīstībai, lai nepieļautu tādus lēmumus, kas negatīvi ietekmētu pārejas ekonomiku, t.sk. Latvijas eksporta konkurētspēju, gadījumā, ja tiek pieņemti juridiski saistoši lēmumi, kas būtiski uzlabo jaunattīstības valstu eksporta konkurētspēju Latvijai nozīmīgos sektoros.

Latvija atbalsta jaunu PTO noteikumu izstrādes mandāta paplašināšanu tādā veidā, lai jaunajā sarunu raundā būtu iespējams izskatīt jaunattīstības valstu izvirzītās problēmas (implementācijas jautājumi).