Kad pašu nauda sāk pelnīt atspaidu vecumdienām

Par pensiju sistēmas 2. līmeņa ieviešanas rezultātiem

Kopš šā gada 1. jūlija Latvijā darbojas pensiju sistēmas 2. līmenis jeb valsts fondēto pensiju shēma. Noslēdzot sociālās apdrošināšanas komunikatīvo kampaņu, 7. novembrī Labklājības ministrijā (LM) tika rīkota speciālistu un plašsaziņas līdzekļu pārstāvju saruna par pensiju sistēmas 2. līmeņa ieviešanas rezultātiem.

Sarunas sākumā Pasaules bankas Fondēto pensiju ieviešanas projekta vadītājs Ivars Ķirsons atsauca atmiņā galvenos notikumus pensiju 2. līmeņa ieviešanas gaitā, informēja par turpmākajām norisēm un izvērtēja, kādi ir pirmie finansiālie rezultāti un kā tie samērojas ar ekspertu sniegtajām prognozēm.

2000. gada 17. februārī Saeimā pieņemtais Valsts fondēto pensiju likums stājās spēkā šā gada 1. jūlijā, līdz ar to Latvijā sāka darboties trīs līmeņu pensiju sistēma. 2000. gada 12. janvārī ar finansu ministra rīkojumu tika izveidota starpministriju darba grupa, kura līdz gada beigām izstrādāja Ministru kabineta (MK) noteikumu projektus, kas reglamentē shēmas darbību.

Noteikumu paketi MK apstiprināja 2001. gada 12. jūnijā. Līdztekus normatīvās bāzes izveidei tika sākti arī praktiski pasākumi — šā gada martā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sāka pieņemt pieteikumus brīvprātīgai līdzdalībai fondēto pensiju shēmā. Maijā VSAA izsūtīja informatīvo bukletu un pieteikuma veidlapu potenciālajiem shēmas dalībniekiem — strādājošajiem vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Jūlijā, kad shēma formāli sāka darboties, Valsts kase apstiprināja ieguldījumu plāna prospektu, parakstīja līgumu ar VSAA par līdzekļu pārvaldīšanu, kā arī noslēdza līgumu ar pensiju 2. līmeņa līdzekļu turētājbanku “Merita Bank Plc”.

Fondēto pensiju shēma sāka darboties šā gada 7. septembrī, kad pirmie 89 tūkstoši latu no VSAA nonāca Valsts kasē, kas tos ieguldīja finansu un kapitāla tirgū. Taču pilnā apjomā valsts fondēto pensiju shēma sāks darboties 2003. gada 1. janvārī, kad shēmas dalībnieki varēs izvēlēties savu pensiju kapitālu nodot pārvaldīšanā arī privātajiem līdzekļu pārvaldītājiem. Sagaidāms, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji piedāvās plašākas ieguldīšanas iespējas. I. Ķirsons atgādināja, ka Valsts kase pašreiz naudu var ieguldīt visai ierobežotā finansu instrumentu klāstā, proti, valsts parādzīmēs un banku depozītos. Privātajiem pārvaldītājiem, iespējams, būs atļauts šo naudu ieguldīt arī korporatīvajos parādu vērtspapīros, akcijās un ārvalstu vērtspapīros. Par to pašlaik tiek diskutēts. Nepieciešamie normatīvie dokumenti, kas reglamentēs fondētās pensiju shēmas ieviešanas otro posmu, jau ir izstrādāti un nodoti saskaņošanai atbildīgajām institūcijām, informēja I. Ķirsons. Viņš lēsa, ka noteikumi par privāto līdzekļu pārvaldītāju licencēšanu varētu tikt apstiprināti šā gada decembrī. Līdz ar to jau 2002. gada pirmajos mēnešos Finansu un kapitāla tirgus komisija varēs sākt licencēšanu un ieguldījumu plānu prospektu reģistrāciju. Plānots, ka nākamā gada oktobrī pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieki varēs sākt privāto līdzekļu pārvaldītāju izvēli.

Kā pastāstīja I. Ķirsons, pašlaik shēmā ir 263 000 dalībnieku, no tiem 24 792 ir pieteikušies brīvprātīgi (5,13 % personu, kurām izvēle kļūt vai nekļūt par pensiju sistēmas 2. līmeņa dalībnieku bija jāizdara pašām). Šis rādītājs daudz neatpaliek no ekspertu izteiktajām sākotnējām prognozēm, kad tika lēsts, ka šī gada laikā shēmā iesaistīsies apmēram 7% strādājošo vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Līdz gada beigām shēmā brīvprātīgi iesaistījušos cilvēku skaits vēl vairāk pietuvosies ekspertu aplēsēm. Uz to ļauj cerēt LM veiktā pētījuma par komunikatīvo kampaņu rezultāti, kas liecina: 75% aptaujāto ir informēti par pensiju sistēmas 2. līmeni. Tā ir potenciālā auditorija, kas pēc pirmajiem pozitīvajiem shēmas ieviešanas rezultātiem, iespējams, vēlēsies iesaistīties tajā.

VSAA Valsts fondēto pensiju shēmas administrēšanas daļas vadītāja Laima Zīlīte informēja, ka visaktīvāk pensiju sistēmas otrajā līmenī brīvprātīgi iesaistās Vidzemes novada iedzīvotāji. Savu izvēli par labu valsts fondēto pensiju shēmai izdarījuši apmēram 9% Valkas, Valmieras un Limbažu rajona iedzīvotāju. Rīgā par shēmas dalībniekiem kļuvuši 4,8 % to iedzīvotāju, kuriem jāizdara izvēle. Viszemākā aktivitāte vērojama Latgales novadā —atsevišķos rajonos shēmai pievienojušies apmēram 2 % no visiem potenciālajiem tās dalībniekiem.

Valsts kasē pārvaldīšanā ir nodoti 1,8 miljoni latu. Valsts kases ieguldījumu plāna daļas vērtība ir Ls 1,011. Tātad katrs shēmas lats šajos pāris mēnešos ir nopelnījis vienu santīmu. Tik īsā laikā tas ir visai labs rezultāts, atzina I. Ķirsons. Viņš prognozēja, ka gada laikā sistēmas ienesīgums varētu pārsniegt 6%. Līdz gada beigām Valsts kasē tiks iemaksāti apmēram četri miljoni latu. Tā kā ik mēnesi Valsts kasē ieplūst apmēram viens miljons shēmas līdzekļu, iemaksu prognoze 2002. gadam ir 13 miljoni latu. Pēc pieciem gadiem shēmas kopējie aktīvi varētu pārsniegt 100 miljonu latu, bet ap 2013. gadu — vienu miljardu latu.

Valsts kases ieguldījumu plāna pārvaldnieks Uldis Paukšēns informēja, ka 75% valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ir ieguldīti valsts parādzīmēs, bet 25 % — banku termiņnoguldījumos (vienādās daļās “Unibankā”, “Pareksa bankā” un “Merita Bank Plc”). Vidējais ieguldīto līdzekļu ienesīgums pašlaik ir 6,2 %.

Jautāti par ienesīguma procentiem, privāto ieguldījumu sabiedrību — potenciālo shēmas līdzekļu pārvaldītāju pēc 2003. gada 1. janvāra — vadītāji konkrētu atbildi nevarēja sniegt. Ieguldījumu sabiedrības “Hansa Fondi” valdes priekšsēdētājs Raimonds Vesers norādīja, ka tas būs iespējams tikai pēc tam, kad tiks apstiprināti ieguldīšanas noteikumi. Ja tie ļaus īstenot pietiekami elastīgu ieguldījumu plānu, tad sagaidāms arī lielāks ienesīgums. Minimālais mērķis ir inflācijas procesa nosegšana, atzina R. Vesers.

Par turpmākajām ieguldījumu iespējām finansu un kapitāla tirgū domās dalījās arī ieguldījumu sabiedrības “Optimus Fondi” valdes priekšsēdētājs Normunds Igolnieks un ieguldījumu sabiedrības “Baltikums Asset Management” valdes priekšsēdētājs Ralfs Drēska.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore