Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”

Izdarīt likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 34.nr.; 1995, 23., 24.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 2., 15.nr.; 1999, 22.nr.; 2001, 15.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likuma tekstā vārdus “likumdošanas akti” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “normatīvie akti” (attiecīgā locījumā) un vārdu “noziegums” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “noziedzīgs nodarījums” (attiecīgā locījumā).

2. Aizstāt 2.panta 5.punktā, 3.–6.pantā, 2.nodaļas nosaukumā, 8.panta 7.punktā, 10.pantā, 3.nodaļas nosaukumā, 13.pantā, 4.nodaļas nosaukumā, 14., 16., 16.¹, 16.² pantā, 5.nodaļas nosaukumā un 16.⁴ pantā vārdu “amatpersona” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ierēdnis” (attiecīgā locījumā).

3. 3.pantā:

izslēgt pirmo daļu;

papildināt piekto daļu ar vārdiem “kā arī citas personas, kas veic Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmajā daļā minētās funkcijas Valsts ieņēmumu dienestā”.

4. 4.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora kandidatūru pēc finansu ministra ieteikuma uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem finansu ministrs. Finansu ministrs nosaka amata aprakstā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora tiesības, pienākumus un atbildību. Sešus mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz pieciem gadiem vai lēmumu par atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata. Finansu ministrs informē par attiecīgo lēmumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru un saskaņā ar pieņemto lēmumu pagarina termiņu uz pieciem gadiem vai atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru. Ja Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors tiek atstādināts no amata pienākumu izpildes vai atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finansu ministra ieteikuma apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz atstādināšanas termiņa beigām vai līdz jauna Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora iecelšanai.”;

izteikt otrās daļas 3.punktu šādā redakcijā:

“3) apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);”;

aizstāt otrās daļas 4.punktā vārdus “laiku līdz četriem gadiem” ar vārdiem “noteiktu vai nenoteiktu laiku”;

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “saskaņā ar Latvijas Darba likumu kodeksa normām”;

izteikt otrās daļas 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7) izskata sūdzības par pakļauto struktūrvienību un iestāžu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem un izdotajiem rīkojumiem un atceļ minēto amatpersonu nepamatoti pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus, izņemot lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajā likumā noteiktajā kārtībā tiesā;

8) ir tiesīgs pieprasīt disciplinārlietas ierosināšanu pret jebkuru Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni un darbinieku, ja tas pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas vai nav pildījis savus pienākumus, vai citādi pārkāpis šā likuma normas, un piemērot disciplinārsodu, arī valsts civildienesta attiecību izbeigšanu vai ar darbinieku noslēgtā darba līguma laušanu;”.

5. 5.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“1. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktoru ieceļ amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku un atbrīvo no amata Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.”;

izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) apstiprina teritoriālās iestādes struktūru, kā arī ierēdņu un darbinieku sarakstu (štatu sarakstu);”;

izslēgt otrās daļas 5.punktā vārdus “izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu, kas likumā noteiktajā kārtībā pārsūdzami tiesā”.

6. 10.pantā:

izteikt otrās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

“2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram un viņa vietniekiem, ģenerāldirektora pilnvarotajiem centrālā aparāta nodokļu administrēšanas struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem, teritoriālo iestāžu direktoriem un viņu vietniekiem ir tiesības:”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “Latvijas Civilprocesa kodeksu” ar vārdiem “Civilprocesa likumu”.

7. Izteikt 6.nodaļu šādā redakcijā:

“6.nodaļa
Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku statuss un atbildība, viņu lēmumu pārsūdzēšanas kārtība, Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums, simboli un zīmogs

17.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā izglītība;

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;

6) nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā;

7) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

8) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

9) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

10) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar ierēdni ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

2. Par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) ir Latvijas Republikas pilsonis vai persona, kura saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;

2) pārvalda latviešu valodu;

3) ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem);

4) nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

5) nav atlaista no darba ar tiesas spriedumu krimināllietā;

6) nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā;

7) nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;

8) nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;

9) nav Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, teritoriālās iestādes direktora vai tiešā priekšnieka radinieks (persona, kura ar darbinieku ir laulībā, svainībā vai radniecībā līdz pirmajai pakāpei, kā arī brāļi un māsas) un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā.

18.pants. Kārtība, kādā izraugāmi vakanto ierēdņu amatu pretendenti un pārbaudāma atbilstība ierēdņa amatam

1. Uz vakantajiem ierēdņu amatiem Valsts ieņēmumu dienestā izsludina konkursu šādā kārtībā:

1) atklātu pretendentu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks;

2) atklātu pretendentu konkursu uz pārējiem Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” izsludina Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors.

2. Izsludinot konkursu, norāda saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa amata pretendentam izvirzāmās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu.

3. Pretendentu pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

4. Uz vakanto ierēdņa amatu pretendentu konkursu var neizsludināt, ja ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni attiecīgajā amatā pārceļ no citas struktūrvienības vai teritoriālās iestādes.

5. Pretendentu atbilstību vakantajam ierēdņa amatam izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija, kuru izveido:

1) Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu;

2) Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu amatiem un teritoriālo iestāžu direktoru amatiem;

3) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes direktors — konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes ierēdņu amatiem.

6. Pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisija izvēlas pretendentu, kas vislabāk atbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām, un, motivējot savu izvēli, iesaka attiecīgo kandidatūru finansu ministram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Attiecīgā amatpersona izvērtē pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā.

7. Attiecīgā iestāde lēmumu par pretendenta iecelšanu amatā 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

8. Pretendentam, kurš piedalījies konkursā, ir tiesības iepazīties ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteikumu un finansu ministra, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu. Pretendentam ir tiesības apstrīdēt šo lēmumu Valsts civildienesta pārvaldē septiņu dienu laikā kopš dienas, kad viņam tas kļuvis zināms.

9. Atkārtotu pretendentu konkursu izsludina, ja:

1) konkursam nav pieteicies neviens pretendents;

2) saskaņā ar pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas lēmumu neviena pretendenta profesionālā sagatavotība neatbilst ierēdņa amata aprakstā izvirzītajām prasībām;

3) nevienu no pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijas ieteiktajiem pretendentiem šā panta sestajā daļā minētā attiecīgā amatpersona neatzīst par piemērotu attiecīgajam amatam.

19.pants. Pretendenta iecelšana ierēdņa amatā

1. Pretendentu ierēdņa amatā uz nenoteiktu laiku ar rīkojumu ieceļ attiecīgi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors. Pretendentu var iecelt ierēdņa amatā uz noteiktu laiku. Šajā gadījumā norāda dienesta apstākļus, kas nosaka pretendenta iecelšanu amatā uz noteiktu laiku.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatā pretendentu ieceļ šā likuma 4.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

3. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors var noteikt pārbaudes laiku, kas nedrīkst būt garāks par sešiem mēnešiem.

4. Ieceļot pretendentu ierēdņa amatā pirmo reizi, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nosaka sešu mēnešu pārbaudes laiku.

20.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu tiesiskā aizsardzība un sociālās garantijas

1. Par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem ir tiesības nēsāt personisko vai dienesta ieroci vai citus speciālos līdzekļus pašaizsardzības nolūkos.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatalgām nosaka piemaksas par izdienu un darbu paaugstinātas atbildības apstākļos.

4. Bērna piedzimšanas gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi saņem pabalstu sešu mēnešalgu apmērā. Ja abi bērna vecāki ir ierēdņi, tiesības uz pabalstu ir vienam no viņiem.

5. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi, aizejot ikgadējā atvaļinājumā, saņem pabalstu vienas mēnešalgas apmērā.

6. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu dzīvību un veselību apdrošina no valsts budžeta līdzekļiem līdz attiecīgā ierēdņa 24 mēnešalgu apmēram.

7. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņi papildus šajā pantā minētajai tiesiskajai aizsardzībai un sociālajām garantijām (izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktās) saņem Valsts civildienesta likumā noteiktās piemaksas, pabalstus un kompensācijas.

8. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem atbilstoši Valsts civildienesta likumam tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums, papildu atvaļinājums, mācību atvaļinājums, kā arī atvaļinājums bez mēnešalgas saglabāšanas.

21.pants. Ierēdņu un darbinieku atbildība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts, izņemot likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredzētos gadījumus, izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim un darbiniekam aizliegts pārkāpt muitas kontroles zonā spēkā esošos Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora apstiprinātos iekšējās kārtības noteikumus. Par šo noteikumu pārkāpumu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.

22.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu lēmumu un rīkojumu pārsūdzēšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu pieņemtos lēmumus (izņemot lēmumus par administratīvo sodu uzlikšanu un lēmumus par Alkohola aprites likuma pārkāpumiem, kas pārsūdzami attiecīgajos likumos noteiktajā kārtībā) un izdotos rīkojumus 30 kalendāro dienu laikā pēc šo lēmumu vai rīkojumu saņemšanas var pārsūdzēt rakstveidā:

1) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram;

2) Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram;

3) Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aparāta ierēdņu pieņemtos lēmumus un izdotos rīkojumus — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram.

2. Valsts ieņēmumu dienests sūdzību izskata un tās iesniedzējam atbild ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā. Ja sūdzības izskatīšanai nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas, finansu ministram ir tiesības atļaut, lai sūdzībai, kas pārsūdzēta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram, izskatīšanas termiņu pagarina par 60 kalendārajām dienām, par to paziņojot sūdzības iesniedzējam. Nodokļu maksātājam, ja viņš nepiekrīt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumam, ir tiesības 30 kalendāro dienu laikā pēc lēmuma saņemšanas to pārsūdzēt tiesā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņa lēmuma izpildes kārtību tajos gadījumos, kad šāds lēmums tiek pārsūdzēts, nosaka likums “Par nodokļiem un nodevām”.

23.pants. Nepareizi piedzīto maksājumu atmaksāšanas un Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ radušos zaudējumu atlīdzināšanas kārtība

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu nepareizi piedzīto maksājumu summas atdod atpakaļ maksātājam 15 kalendāro dienu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa pieņēmusi lēmumu, kurš stājies likumīgā spēkā un ar kuru noteikts, ka maksājums piedzīts nepareizi. Atmaksājamās summas nosaka, ievērojot Latvijas Bankas noteiktās refinansēšanas likmes laikā, kad summa nepareizi piedzīta. Ja nepareizi piedzīto maksājumu summas netiek atmaksātas 15 dienu laikā, atpakaļ atmaksājamās summas palielinās par 0,05 procentiem no nepareizi piedzīto maksājumu summas par katru nokavēto dienu un tās tiek izmaksātas no tā budžeta līdzekļiem, kurā ieskaitīta nepareizi piedzītā summa.

2. Zaudējumus, arī no aprites izslēgtās naudas radītos zaudējumus, kas fiziskajai vai juridiskajai personai radušies Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu prettiesiskas rīcības vai kļūdas dēļ, atlīdzina no valsts budžeta līdzekļiem, turklāt atmaksājamo summu palielina atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajai refinansēšanas likmei šajā periodā.

3. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš pieļāvis prettiesisku rīcību, zaudējumus atlīdzina likumā noteiktajā kārtībā.

24.pants. Valsts ieņēmumu dienesta materiālais nodrošinājums

Valsts ieņēmumu dienesta materiālo nodrošinājumu veido šādi finansu līdzekļi:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā;

2) pašu ieņēmumi:

a) atstājot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā 80 procentus no ieņēmumiem, kas gūti, realizējot valstij piekritīgo mantu, ko likumā noteiktajā kārtībā aprakstījis un izņēmis Valsts ieņēmumu dienests,

b) no sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

25.pants. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku apliecības un atšķirības zīmes

1. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir dienesta apliecība.

2. Muitas iestāžu ierēdņiem tiek piešķirtas dienesta pakāpes, kuru nosaukumus, piešķiršanas un atņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

3. Muitas iestāžu ierēdņi, pildot dienesta pienākumus, nēsā formas tērpus, viņiem ir dienesta pakāpju atšķirības zīmes un žetoni, kuru aprakstu nosaka Ministru kabinets, bet nēsāšanas kārtību — Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

26.pants. Valsts ieņēmumu dienesta simboli un zīmogs

1. Valsts ieņēmumu dienestam ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un dienesta nosaukumu.

2. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei ir zīmogs ar papildinātā mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

3. Muitas iestādēm un to rīcībā esošajiem jūras un upju kuģiem ir karogs, bet sauszemes un gaisa transportlīdzekļiem — pazīšanas zīme. Karogs un pazīšanas zīme ir noteikta Muitas likumā.”

8. Papildināt likumu ar 7.nodaļu šādā redakcijā:

“7.nodaļa
Specializētā valsts civildienesta gaita Valsts ieņēmumu dienestā

27.pants. Pārcelšana citā amatā

1. Ierēdni ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora rīkojumu var pārcelt uz citu Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību vai teritoriālo iestādi citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, nosakot atalgojumu atbilstoši amata kvalifikācijas kategorijai un pakāpei.

2. Pārceļot ierēdni uz noteiktu laiku, viņam tiek saglabātas tiesības atgriezties attiecīgajā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībā vai teritoriālajā iestādē iepriekšējā vai līdzvērtīgā amatā.

3. Pārceļot ierēdni uz citu apdzīvotu vietu, viņam atlīdzina pārcelšanās izdevumus atbilstoši Valsts civildienesta likumam.

4. Ierēdņus, kuriem ir bērni līdz triju gadu vecumam, un grūtnieces nav atļauts pārcelt uz citu apdzīvotu vietu bez viņu piekrišanas.

28.pants. Disciplinārā atbildība

1. Par likumu neievērošanu, varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, noteikto pienākumu neizpildīšanu vai par šo pienākumu pienācīgu nepildīšanu, kā arī citos ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni sauc pie disciplinārās atbildības. Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) amatalgas samazināšana uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no amatalgas;

4) pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem;

5) atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta.

2. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors nekavējoties, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas ierosina disciplinārlietu, izdodot rīkojumu par dienesta pārbaudes komisijas izveidošanu, pārkāpuma un ierēdņa rīcības izskatīšanu.

3. Dienesta pārbaudes laikā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors ar rakstveida rīkojumu var atstādināt ierēdni, kura rīcība tiek pārbaudīta, no amata pildīšanas, bet ne ilgāk par četrām nedēļām, saglabājot šajā laikā tiesības saņemt pilnu atalgojumu.

4. Dienesta pārbaudi veic dienesta pārbaudes komisija un ne vēlāk kā mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas sniedz atzinumu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram. Ja nepieciešams, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors uz dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētāja motivēta iesnieguma pamata var pagarināt pārbaudes termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim. Ierēdņa pārejošas darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neieskaita dienesta pārbaudes laikā.

5. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa no ierēdņa rakstveida paskaidrojumu, un ierēdņa pienākums ir iesniegt šādu paskaidrojumu. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs pieprasa un saņem no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām vajadzīgos dokumentus.

6. Dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz disciplinārlietas apstākļu noskaidrošanas un dienesta pārbaudes rezultātiem, sagatavo atzinumu par nepieciešamību piemērot disciplinārsodu un kopā ar visiem dienesta pārbaudes laikā iegūtajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram.

7. Aizliegts par vienu un to pašu disciplinārpārkāpumu piemērot ierēdnim vairākus disciplinārsodus. Aizliegts par pārkāpumu disciplināri sodīt vairākus ierēdņus, neizvērtējot katra ierēdņa vainas pakāpi.

8. Disciplinārsods piemērojams 10 dienu laikā pēc disciplinārlietas apstākļu noskaidrošanas vai dienesta pārbaudes pabeigšanas. Disciplinārsods nav piemērojams un disciplinārlieta nav ierosināma, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas vai tā pabeigšanas pagājis viens gads, bet tāda disciplinārpārkāpuma gadījumā, par ko paredzēts disciplinārsods — atbrīvošana no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, — pagājuši divi gadi.

9. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai teritoriālās iestādes direktors, izdodot rakstveida rīkojumu, piemēro šā panta pirmajā daļā paredzēto disciplinārsodu vai pieņem lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu.

10. Piemērojot konkrētu disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums, kāds ir nodarītā kaitējuma apmērs un apstākļi, kādos tas izdarīts, ierēdņa vaina, kā arī ierēdņa iepriekšējā darba vērtējums.

11. Par piemēroto disciplinārsodu septiņu dienu laikā paziņo ierēdnim. Iepazīšanos ar rīkojumu par piemēroto disciplinārsodu ierēdnis apliecina ar parakstu.

12. Ierēdnim ir tiesības mēneša laikā no dienas, kad viņš iepazinies ar rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu, pārsūdzēt viņam piemēroto disciplinārsodu Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora izveidotajā disciplinārlietu izskatīšanas komisijā. Pārsūdzība izskatāma mēneša laikā. Ja pārsūdzības lēmums ierēdni neapmierina, viņš mēneša laikā no dienas, kad iepazīstināts ar šo lēmumu, var pārsūdzēt to tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

13. Ierēdnis uzskatāms par disciplināri nesodītu, ja no dienas, kad izdots rīkojums par piezīmes vai rājiena izteikšanu vai rīkojums par amatalgas samazināšanu, ir pagājis viens gads, bet, ja ierēdnis pazemināts amatā, — pēc šā termiņa beigšanās, ja attiecīgajā laikā ierēdnim nav piemērots jauns disciplinārsods. Ja ierēdnis sodīts ar atbrīvošanu no Valsts ieņēmumu dienesta kā specializētā valsts civildienesta, rīkojums par disciplinārsodu un disciplinārlietas kopija pastāvīgi paliek valsts civildienesta gaitas aprakstā.

14. Dienesta pārbaudi ierēdņa saukšanai pie disciplinārās atbildības neveic, ja viņš disciplināri sodāms:

1) par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibumā;

2) par neattaisnotu darba kavējumu;

3) ja materiāli par pārkāpumu nodoti jautājuma izlemšanai par krimināllietas ierosināšanu vai jau ir ierosināta krimināllieta, izņemot gadījumus, kad dienesta pārbaude veicama pēc izziņas iestādes vai prokurora lēmuma vai iesnieguma. Šajos gadījumos atzinums un visi materiāli ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc atzinuma parakstīšanas nosūtāmi Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram lēmuma pieņemšanai.

29.pants. Valsts civildienesta attiecību izbeigšanās

Valsts civildienesta attiecības izbeidzas:

1) ja ierēdni ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai teritoriālās iestādes direktora lēmumu vai Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru ar finansu ministra lēmumu atbrīvo no ierēdņa amata:

a) pēc paša vēlēšanās,

b) sakarā ar termiņa izbeigšanos,

c) sakarā ar pārbaudes neizturēšanu,

d) sakarā ar neatbilstību amatam,

e) sakarā ar neatbilstību ierēdnim izvirzāmajām prasībām,

f) sakarā ar valsts noteiktā pensijas vecuma sasniegšanu, izņemot gadījumus, kad Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par šā ierēdņa darbības turpināšanu vai finansu ministrs izdod rīkojumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atstāšanu amatā,

g) sakarā ar iestādes vai ierēdņa amata likvidāciju vai ierēdņu skaita samazināšanu,

h) sakarā ar to, ka ierēdnis pārejošas darbnespējas dēļ nav pildījis amata pienākumus ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas,

i) ja atbrīvošana no ierēdņa amata piemērojama kā disciplinārsods,

j) sakarā ar ievēlēšanu amatā valsts vai pašvaldības iestādē,

k) sakarā ar iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā,

l) sakarā ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu krimināllietā;

2) sakarā ar ierēdņa nāvi;

3) sakarā ar to, ka ierēdnis pārkāpis Korupcijas novēršanas likuma normas.”

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 11., 12., 13., 14. un 15.punktu šādā redakcijā:

“11. Likuma 17.panta pirmās daļas 3.punktā minētā prasība par augstāko izglītību piemērojama no 2007.gada 1.augusta ierēdņiem, kuri šā likuma spēkā stāšanās dienā ieņem ierēdņa amatu Valsts ieņēmumu dienestā. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnis, kurš līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē, līdz 2002.gada 1.oktobrim uzsāk studijas augstākās izglītības iestādē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju uzsākšanu. Ierēdnis, kurš studē augstākās izglītības iestādē, katru gadu līdz 15.oktobrim iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoram vai teritoriālās iestādes direktoram augstākās izglītības iestādes izsniegtu izziņu par studiju turpināšanu. Ierēdni, kurš šajā punktā noteiktajā termiņā nav uzsācis studijas augstākās izglītības iestādē vai studijas neturpina un nav iesniedzis šai punktā minēto izziņu, atbrīvo no ierēdņa amata Valsts ieņēmumu dienestā sakarā ar neatbilstību amatam.

12. Likuma 20.panta trešā daļa piemērojama Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos nr.20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem” un Ministru kabineta 1996.gada 17.decembra noteikumos nr.457 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem” paredzētajā kārtībā līdz jaunās valsts pārvaldes iestāžu darba samaksas sistēmas pilnīgai ieviešanai.

13. Likuma 20.panta septītā daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

14. Likuma 25.panta otrās un trešās daļas normas, kas saistītas ar muitas iestāžu ierēdņiem paredzētajām dienesta pakāpēm, stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

15. Likuma 28.panta pirmā daļa attiecībā uz citiem ierēdņu disciplinārsodu likumā noteiktajiem gadījumiem piemērojama saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumiem nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” līdz ierēdņu disciplinārsodu likuma spēkā stāšanās dienai.”

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 25.oktobrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2001.gada 9.novembrī