Ministru kabineta rīkojums Nr.534

Rīgā 2001.gada 7.novembrī (prot. Nr.54, 5.§)

Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumu apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulces 2001.gada 3.maijā pieņemtos grozījumus Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmē (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 205./207.nr.)).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā —
satiksmes ministrs A.Gorbunovs

Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes grozījumi

Izdarīt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmē (apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 10.07.1998., 205./207.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt Preambulas pēdējo teikumu šādā redakcijā:

“Satversme apstiprināta ar Ministru kabineta 1998.gada 8.jūlija rīkojumu Nr.352 “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu”, grozījumi Satversmē pieņemti Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes sapulcē 2001.gada 3.maijā.”

2. Izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas juridiskā adrese : Brīvības gatve 333, Rīga, LV 1006, Latvija.”

3. Svītrot 5.punkta trešo teikumu.

4. Papildināt 7.punkta otro teikumu aiz vārdiem “darbības jomās” ar vārdiem:

“kā arī nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.”

5. Izteikt 9.punktu šādā redakcijā:

“9. Akadēmijas akadēmiskās studijas paredz bakalaura un maģistra akadēmiskā grāda iegūšanu, kā arī zinātniskās pētniecības darba veikšanu un zinātnisko grādu iegūšanu. Profesionālā augstākā izglītība paredz profesionālo programmu realizāciju un atbilstošas kvalifikācijas un profesionālā grāda iegūšanu. Akadēmisko grādu, profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu, kā arī zinātnisko grādu iegūšana ir akadēmijas studiju un pētniecības darba mērķis.

1) Akadēmija izstrādā studiju plānus un programmas, lai studējošajiem būtu iespēja iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālās prasmes un iemaņas atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālās kvalifikācijas, kā arī studiju programmu atsevišķās daļas savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolās.

2) Akadēmija veicina tālākizglītību un piedalās tālākizglītības pasākumos. Tā sadarbojas ar citām augstskolām, zinātniskās pētniecības iestādēm un citām institūcijām. Akadēmija veicina sadarbību ar citu valstu augstskolām, kā arī studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu.”

6. Izteikt 12.punkta 8., 9. un 10. apakšpunktu šādā redakcijā:

“8) veic promociju, piešķir kvalifikāciju, izsniedz attiecīgus akadēmijas diplomus, kas atzīti Latvijas Republikā;

9) veic tālākizglītības darbu;

10) ievēlē akadēmijas Goda doktorus, Emeritus profesorus, nodibina un piešķir akadēmijas goda nosaukumus, prēmijas un personālstipendijas.”

7. Izteikt 14.punktu šādā redakcijā:

“14. Akadēmijas dibinātās biedrības, struktūrvienības, filiāles, iestādes, uzņēmumi un citas organizācijas darbojas uz Senāta apstiprinātu nolikumu (statūtu) pamata. Ja to darbība nesaskan ar nolikumu (statūtiem) vai ir pretrunā ar akadēmijas interesēm, Senāts ar savu lēmumu ir tiesīgs pārtraukt to darbību.”

8. Izteikt 16.1., 16.2., un 16.3.apakšpunktu šādā redakcijā:

“16.1. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcija. Satversmes sapulce:

1) pieņem un izdara grozījumus akadēmijas Satversmē;

2) ievēl un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu;

4) ievēl akadēmijas Senātu un atsauc tā locekļus, apstiprina Senāta nolikumu;

5) ievēl Revīzijas komisiju un atceļ tās locekļus, apstiprina Revīzijas komisijas nolikumu;

6) ievēl Šķīrējtiesu un atceļ tās locekļus, apstiprina Šķīrējtiesas nolikumu.

Satversmes sapulce ir tiesīga pieņemt izskatīšanai un izlemšanai arī citus konceptuālus akadēmijas darbības un attīstības jautājumus. Satversmes sapulces dalībniekus ievēlē uz trīs gadiem, aizklāti balsojot, no profesoriem un pārējā akadēmiskā personāla, studējošajiem un citām darbinieku grupām. Akadēmiskā personāla pārstāvju īpatsvars Satversmes sapulcē nedrīkst būt mazāks par 60 % un studējošo īpatsvars — par 15 %. Satversmes sapulces locekli var atsaukt tā personāla grupas pārstāvju kopsapulce, kura viņu ievēlējusi Satversmes sapulcē. Satversmes sapulce ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Satversmes sapulci sasauc rektors vai senāts ne retāk kā reizi trijos gados. Satversmes sapulces darbību reglamentē nolikums, kuru apstiprina Satversmes sapulce.

16.2. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras. Senāta kompetenci un darbību reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums. Senātu ievēlē uz 3 gadiem Satversmes sapulce no akadēmijas pastāvīgā personāla pārstāvjiem. Senāta sastāvā ir ne mazāk kā 75% akadēmiskā personāla pārstāvju un ne mazāk kā 15% studējošo pārstāvju. Akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvjus Senātā vēlē tikai attiecīgās kategorijas personāla pārstāvji. Studējošo pārstāvjus Senātā deleģē studējošo pašpārvalde. Senāta sēdes vada Senāta priekšsēdētājs. Rektors un prorektori piedalās Senāta sēdēs kā Senāta locekļi ar balss tiesībām. Senāts:

1) veido pastāvīgas komisijas, kas izstrādā priekšlikumus un dod atzinumus par Senāta lēmumu projektiem;

2) izveido Padomnieku konventu, kura darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums;

3) dibina, reorganizē un likvidē Akadēmijas struktūrvienības, filiāles, iestādes un uzņēmumus.”

4) izskata iesniegumus par Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas lēmumu pārsūdzēšanu.

16.3. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektors pārzina un vada akadēmijas darbību, ir atbildīgs par to, īstenojot šīs Satversmes prasības, Satversmes sapulces un Senāta lēmumus un ievērojot normatīvos aktus. Rektoru ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektors izveido konsultatīvo padomi (rektorātu). Prorektora amata ieņemšanas kārtību nosaka Senāta nolikums. Rektors nosaka prorektoru kompetenci.”

9. Izteikt 16.4.apakšpunktu šādā redakcijā:

“Revīzijas komisiju ievēlē Satversmes sapulce uz trim gadiem ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administratīvais personāls.

Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas Satversmei.

Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā ziņo par sava darba rezultātiem Senātam.”

10. Izteikt 16.5.apakšpunktu šādā redakcijā:

“16.5. Šķīrējtiesu ievēlē Satversmes sapulce aizklātā balsošanā uz trim gadiem ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā no akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā ir no trīs līdz pieciem cilvēkiem no akadēmiskā personāla, kurus uz trim gadiem aizklātā balsošanā ievēlē Satversmes sapulce. Tās sastāvā nedrīkst būt augstskolas administrācijas pārstāvji. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina Senāts, izpilda administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, un no darba pēc darba devēja iniciatīvas viņus var atbrīvot tikai ar tās piekrišanu. Šķīrējtiesa izskata:

1) studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par augstskolas Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem vai pārkāpumiem;

2) strīdus starp augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās;

3) iesniegumus par Satversmes sapulces, Senāta un Rektora lēmumu pārsūdzēšanu.”

11. izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Akadēmijas struktūru nosaka, struktūrvienības, iestādes un uzņēmumus dibina, reorganizē un likvidē Senāts. Akadēmijas struktūrvienību uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Izglītības, zinātnes, sporta un saimnieciskā darba veikšanai akadēmijā ir šādas struktūrvienības:

1) Katedru dome;

2) Sporta dome;

3) Dekanāts;

4) Katedra;

5) Laboratorija;

6) Akadēmiskā personāla komisija;

7) Studiju programmu komisija;

8) Uzņemšanas komisija;

9) Ekspertu komisija;

10) Promocijas padome.”

12. Izteikt 19.punktu šādā redakcijā:

“19. Personālu veido: akadēmiskais personāls un vispārējais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta un pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi. Personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu veikt savus uzdevumus un lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Personālam ir tiesības Satversmes noteiktā kārtībā piedalīties augstskolas vadības un pašpārvaldes lēmumu un akadēmijas iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tiesības tikt uzklausītam. Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās. Vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

13. Papildināt 20.punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu katrā no abiem pamatdarbības veidiem nosaka Senāts.”

14. Izteikt 20.1. un 20.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“20.1. Akadēmijas profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds un ne mazāk kā triju gadu darba pieredze asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru uz sešiem gadiem ievēlē Akadēmijas profesoru padome un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

20.2. Akadēmijas asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Asociēto profesoru ievēlē uz sešiem gadiem Akadēmijas profesoru padome, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecumam. Līdz ar ievēlēšanu amatā asociētais profesors iegūst tiesības vadīt zinātniskos pētījumus un veikt izglītojošo darbu atbilstoši asociētā profesora štata vietas nosaukumam.”

15. Svītrot 20.3.apakšpunktā vārdus:

“habilitētā doktora vai”.

16. Papildināt 20.4.apakšpunktu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

“Lektoru un asistentu galvenie uzdevumi ir studiju darba nodrošināšana un vadīšana, kā arī pētniecības darba veikšana.”

17. Izteikt 21.punktu šādā redakcijā:

“21. Akadēmiskais personāls veic pedagoģisko darbu un zinātniskos pētījumus, izstrādā studiju programmu saturu, formu un organizē to izpildi, atbilstoši kursu programmām gatavo mācību grāmatas un līdzekļus.”

18. Svītrot 22.punkta otro teikumu.

19. Izteikt 23., 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“23. Ievērojot nepieciešamību apgūt praktiskas iemaņas un zināšanas, profesionālo studiju programmu profila priekšmetos docenta, lektora un asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir priekšmetam atbilstoša praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu docenta amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz septiņu gadu praktiskā darba pieredze. Lektoriem un asistentiem, kuriem nav zinātniskā un akadēmiskā grāda, ir nepieciešama priekšmetam atbilstoša piecu gadu praktiskā darba pieredze. Lai ievēlētu asociētā profesora amatā personu, kurai nav zinātniskā grāda, šai personai ir nepieciešama vismaz desmit gadu praktiskā daba pieredze attiecīgajā nozarē un atbilstoša augstākā izglītība.

24. Profesoru un asociēto profesoru ievēlēšanas kārtību nosaka Augstskolu likums, pārējo akadēmisko personālu konkursa kārtībā ievēlē Senāts atbilstoši nolikumam par akadēmiskā personāla vēlēšanām. Akadēmiskā personāla kompetenci un darbību nosaka Senātā apstiprinātais ‘’Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas akadēmiskā personāla amatu nolikums’’. Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, Senāts var izlemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

25. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu apmaksāts atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas. Akadēmiskā personāla locekļiem ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas (trīs mēneši) sagatavošanai. Atvaļinājums izmantojams saskaņā ar katedras apstiprinātu programmu. Rektors un prorektori ir tiesīgi pēc darba beigšanas attiecīgajā amatā atgriezties iepriekšējā amatā, izmantot par katru nostrādāto termiņu sešus mēnešu ilgu atvaļinājumu profesionālās kvalifikācijas celšanai vai pārkvalifikācijai, bet kopumā ne vairāk kā 10 mēnešus. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem akadēmiskajos amatos citās augstskolās.”

20. Izteikt 29.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

“29. Tiesības studēt akadēmijā ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņu pase, un personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas un vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku tiesības studēt akadēmijā regulē Augstskolu likums.

Akadēmijā var studēt personas, kuras:

1) ieguvušas akadēmijas prasībām atbilstošu vidējo izglītību, lai pretendētu uz bakalaura grādu, profesionālo augstāko izglītību vai profesionālo grādu;

2) ieguvušas bakalaura vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz profesionālo kvalifikāciju un (vai) maģistra grādu;

3) ieguvušas maģistra vai tam pielīdzinātu grādu, lai pretendētu uz doktora grādu.”

21. Izteikt 30.punktu šādā redakcijā:

“30. Uzņemšanu akadēmijā regulē uzņemšanas noteikumi. Uzņemšana notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un akadēmijas Senāta apstiprinātajām papildus prasībām. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos ir iespējama, ja nokārtoti attiecīgās studiju programmas iepriekšējo posmu nepieciešamie studiju pārbaudījumi citā augstskolā vai tos nokārto papildus akadēmijā. Studējošo izslēgšanu no studējošo saraksta regulē akadēmijas Senātā apstiprinātie noteikumi.”

22. Izteikt 32.punktu šādā redakcijā:

“32. Studiju programmu izstrādi un apstiprināšanas kārtību nosaka akadēmijas Senāts. Studijas akadēmijā notiek atbilstoši Senātā apstiprinātajām studiju programmām. Studiju programmas ir:

1) bakalaura un augstākās profesionālās izglītības programmas, kuras ietver visas bakalaura grādam un profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamās prasības;

2) maģistra programmas, kuras ietver maģistra grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;

3) doktora programmas, kuras ietver doktora grāda iegūšanai nepieciešamās prasības;

4) citas programmas, kuras ietver kvalifikācijas iegūšanai, celšanai vai pārkvalifikācijai nepieciešamās prasības.”

23. Izteikt 34.1. un 34.2.apakšpunktu šādā redakcijā:

“34.1. Akadēmijā iegūst akadēmisko izglītību un šādus grādus:

1) bakalaurs (akadēmiskais grāds);

2) maģistrs (akadēmiskais grāds);

3) doktors (zinātniskais grāds).

34.2. Akadēmijā var iegūt arī profesionālo augstāko izglītību un attiecīgu profesionālo kvalifikāciju, kā arī profesionālos grādus, atbilstoši studiju programmām.”

24. Papildināt 35.punktu aiz vārda “programmas” ar vārdiem:

“tajā skaitā tālākizglītības programmas”.

25. Izteikt 38.punktu šādā redakcijā:

“38. Akadēmijas budžeta ienākumus veido:

1) valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem;

2) pašu ieņēmumi (ienākumi no maksas pakalpojumiem un saimnieciskās darbības);

3) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi (arī ar izmantošanas nosacījumiem);

4) citi ienākumu avoti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.”

26. Papildināt Satversmi ar desmito nodaļu šādā redakcijā:

“X. Akadēmijas reorganizācija vai likvidācija

46. Lēmumu par akadēmijas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma. Priekšlikumam pievienojams reorganizācijas vai likvidācijas projekts un Augstākās izglītības padomes atzinums.”