
Centrālā statistikas pārvalde
Informācija 2001. gada 7. novembrī
Par ārvalstu ceļotājiem mūsu valstī un Latvijas tūristiem ārzemēs
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma dati liecina, ka šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā ir palielinājies par 11%, ko lielā mērā var izskaidrot ar Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām.
Kopā 2001.gada 3.ceturksnī Latviju apmeklējuši 705,6 tūkst. ārvalstu ceļotāju, no kuriem 70% Latvijā uzturējušies mazāk par diennakti. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums Latvijā bijis 2,5 diennaktis, kas, salīdzinot ar pagājušā gada 3.ceturksni, nav būtiski mainījies.
Tāpat kā citos periodos, arī šoreiz lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 29% no ceļotāju kopskaita bija viesi no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 9% no Krievijas un 8% no Somijas.
No visiem ārzemju ceļotājiem, kuri apsekojuma laikā ieradās Latvijā, 39% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 21% kā ceļojuma iemeslu minēja biznesa darījumus, 18% - draugu, radinieku apmeklējumu, bet tikai 15% - atpūtu. Jāpiezīmē, ka salīdzinājumā ar pagājušo gadu arvien palielinās to ceļotāju skaits, kuri ierodas Latvijā tikai caurbraucot.
2001.gada 3.ceturksnī ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 26,8 milj. latu (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi), kas ir tikai par 6% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn. Vidēji dienā viens ceļotājs iztērējis Ls 15, tas ir par Ls 2 mazāk nekā 2000.gada 3.ceturksnī. Kopumā visvairāk naudas tērējuši ceļotāji no Krievijas Federācijas — Ls 4,0 milj., no Vācijas — Ls 3,0 milj. un Lielbritānijas — Ls 2,6 milj.
30% no visiem ārvalstu viesiem Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām. No ārzemju viesiem, kuri Latvijā nakšņojuši, 46% apmetušies viesnīcās, bet 45% pie radiem vai draugiem. Tikai katrs piektais vairāku dienu ceļotājs Latvijā ieradies pirmo reizi.
Informāciju par Latviju ārzemju ceļotāji galvenokārt ieguvuši savu iepriekšējo apmeklējumu laikā (32%). 22% no visiem ārzemju ceļotājiem informāciju par Latviju ieguva no radiem, draugiem un paziņām, 10% izmantoja darījumu informāciju, 8% informāciju smēlās no avīzēm, radio un TV, bet 8% — no interneta.
No ceļotāju kopskaita 83% Latvijā ieradās ar autotransportu, 7% ar lidmašīnu, 5% ar kuģi un 5% ar vilcienu.
Tabula “Ceļojuma raksturojošo rādītāju novērtējums” raksturo, kā ārzemju ceļotāji vērtē savu Latvijas apmeklējumu. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar iepriekš veikto apsekojumu rezultātiem šoreiz ārzemju viesi nedaudz augstāk novērtējuši preču cenas un kvalitātes savstarpējo atbilstību, kā arī Latvijas iedzīvotāju svešvalodu zināšanas.
LR Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2001.gada 3.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, 832,0 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 2% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī. Taču ārzemēs iztērētais naudas daudzums salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni sarucis par 23%, jo būtiski samazinājušies mūsu ceļotāju tēriņi Lietuvā (sevišķi tiem, kuri devušies iepirkties), Zviedrijā, ASV, Krievijā.
Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos arī šoreiz konstatēts, ka visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši mūsu kaimiņvalstis — Lietuvu (39%), Igauniju (28%), Krieviju (15%) un Baltkrieviju (7%). Nedaudz atšķirīgs ir naudas sadalījums, kuru Latvijas ceļotāji ir tērējuši ārzemēs. Proti, Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši Ls 13,0 milj., Krievijā — Ls 5,9 milj., bet Turcijā— Ls 3,3 milj.
Pavisam 2001.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši Ls 38 milj., (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Vidēji vienā ceļojuma dienā viens ceļotājs tērējis Ls 15, kas ir par Ls 6 mazāk nekā šajā laika posmā pērn. Ja kā galvenais ceļojuma iemesls minēta iepirkšanās, vidēji dienā iztērēti Ls 143, savukārt tie, kuri devās atpūsties, dienā vidēji tērējuši Ls 19.
No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2001.gada 3.ceturksnī, atgriežoties no ārzemēm, šķērsojuši valsts robežu, 34% kā galveno ceļojuma motīvu minēja iepirkšanos, tas ir par 5% mazāk nekā šajā laika posmā pērn. 26% devušies apmeklēt radiniekus un draugus, 15% — kārtot biznesa darījumus, bet 15% kā ceļojuma galveno iemeslu minējuši atpūtu. Vidēji Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši 3 dienas.
Kā vienmēr aktīvākie vairāku dienu ceļotāji bijuši vīrieši (61% no ceļotāju kopskaita), bet tipiskākais ceļotāju vecums — 35 līdz 44 gadi (34% no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārzemēm devušies galvenokārt apmeklēt savus radus un draugus.
No kopējā ceļotāju skaita 88% Latvijas robežu šķērsojuši ar autotransportu, 6% ar vilcienu, 5% ar lidmašīnu un tikai 1% ar kuģi.
34% Latvijas ceļotāju savu ārzemju ceļojumu novērtējuši kā ļoti labu, 48% kā labu, 15% kā apmierinošu un tikai 3% kā sliktu vai ļoti sliktu.
Ceļojuma raksturojošo rādītāju novērtējums
(procentos)
Pavisam |
Tai skaitā novērtējums: . |
||||
labi |
apmierinoši |
slikti |
grūti atbildēt |
||
Pakalpojumu kvalitāte |
100 |
80,4 |
16,6 |
0,9 |
2,1 |
Preču cenas un kvalitātes |
|||||
savstarpējā atbilstība |
100 |
55,0 |
33,5 |
6,9 |
4,6 |
Cilvēku atsaucība |
100 |
80,9 |
14,4 |
1,3 |
3,4 |
Pilsētu tīrība |
100 |
78,4 |
17,4 |
1,8 |
2,4 |
Izklaides iespējas |
100 |
64,4 |
11,9 |
2,0 |
21,7 |
Svešvalodu zināšanas |
100 |
63,9 |
21,1 |
5,0 |
10,0 |
Ārzemju ceļojuma novērtējums pa valstīm
(procentos)
Pavisam |
Tai skaitā ceļojums tiek vērtēts kā: . |
||||||
ļoti labs |
labs |
apmierinošs |
slikts |
ļoti slikts |
|||
Pavisam |
100 |
34.1 |
48.4 |
14.9 |
1.2 |
1.4 |
|
Tai skaitā ceļotāji atgriezās no: |
|||||||
ASV |
100 |
82,4 |
5,9 |
11,7 |
— |
— |
|
Baltkrievijas |
100 |
17,0 |
62,1 |
20,4 |
0,5 |
— |
|
Čehijas |
100 |
62,5 |
32,6 |
4,9 |
— |
— |
|
Igaunijas |
100 |
49,7 |
43,6 |
5,1 |
1,2 |
0,4 |
|
Krievijas |
100 |
30,1 |
47,2 |
16,1 |
2,6 |
4,0 |
|
Lietuvas |
100 |
28,2 |
52,4 |
18,9 |
— |
0,5 |
|
Polijas |
100 |
23,8 |
53,6 |
22,6 |
— |
— |
|
Somijas |
100 |
36,3 |
60,8 |
2,9 |
— |
— |
|
Turcijas |
100 |
43,8 |
49,5 |
6,7 |
— |
— |
|
Vācijas |
100 |
32,9 |
49,9 |
17,2 |
— |
— |
|
Zviedrijas |
100 |
35,4 |
48,9 |
15,7 |
— |
— |
Kultūras, izglītības, zinātnes un veselības aizsardzības statistikas daļa