Tieslietu ministrija

Reliģisko lietu pārvalde

Informācija

Par Reliģisko organizāciju aktivitātēm pašvaldību teritorijās

Reliģisko lietu pārvalde saskaņā ar Reliģisko organizāciju likuma 5.1 panta 3.daļu nodrošina Latvijas valsts politikas realizāciju un koordināciju reliģijas lietās, kā arī seko valsts tiesiskā regulējuma efektivitātei reliģijas praktizēšanā. Ņemot vērā Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbu (“Latvijas Vēstnesis”, 06.05.2000.) 15.6.3.punktu, ar kuru valdība apņemas pārraudzīt jauno reliģisko kustību ienākšanu Latvijā no valsts drošības, sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju veselības interešu viedokļa, un balstoties uz Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr.321 “Reliģisko lietu pārvaldes nolikums” 2.5.punktu, Reliģisko lietu pārvalde veica Latvijas pašvaldību aptauju, lai noskaidrotu pašvaldību teritorijās notiekošās reliģisko organizāciju aktivitātes, kā arī iespējamos Latvijas Republikas Satversmes un spēkā esošo likumu pārkāpumus reliģisko organizāciju darbībā.

Laikā no 2001.gada 18.jūnija līdz 5.jūlijam tika nosūtītas aptaujas vēstules pašvaldībām, lūdzot atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai jūsu administratīvajā teritorijā ir konstatēti gadījumi, ka notikusi tieša vai netieša iedzīvotāju tiesību ierobežošana vai priekšrocību radīšana iedzīvotājiem sakarā ar viņu attieksmi pret reliģiju?

2. Vai jūsu administratīvajā teritorijā ir konstatēti gadījumi, ka notikusi tieša vai netieša iedzīvotāju reliģisko jūtu aizskaršana vai ticis celts naids sakarā ar attieksmi pret reliģiju?

3. Vai jūsu administratīvajā teritorijā ir konstatēti gadījumi, ka reģistrētas reliģiskas organizācijas vai nereģistrētas sektas un kulti savā darbībā iesaista nepilngadīgas personas?

4. Vai jūsu administratīvajā teritorijā ir notikuši reliģiska rakstura pasākumi (ceremonijas, rituāli, sapulces, gājieni u.c.) un vai ir fiksēti norises pārkāpumi no reliģisko organizāciju puses?

5. Vai jūsu administratīvajā teritorijā ir konstatēti gadījumi, ka persona savas reliģiskās pārliecības dēļ neievēro Latvijas Republikas likumus?

Pavisam nosūtītas 558 vēstules, t.sk. 552 — pilsētu un pagastu pašvaldībām un 6 — Rīgas rajonu un priekšpilsētu pašvaldībām (Centra rajona, Kurzemes rajona, Ziemeļu rajona, Vidzemes priekšpilsētas, Zemgales priekšpilsētas un Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijām). Līdz 12.septembrim uz minētajiem jautājumiem nebija atbildējušas 190 pašvaldības, un Reliģisko lietu pārvalde atkārtoti lūdza pašvaldības sniegt pieprasīto informāciju. Līdz 1.novembrim Reliģisko lietu pārvaldē tika saņemtas 518 atbildes. Uz Reliģisko lietu pārvaldes vēstulēm nav atbildējušas 34 pašvaldības.

Analizējot saņemtās atbildes, tika konstatēts:

1. Uz 1. jautājumu 517 pašvaldības atbild noliedzoši, savukārt viena pašvaldība, t.i., Rēzeknes rajona Kaunatas pagasta padome, norāda par sistemātiskiem gadījumiem Kaunatas draudzē, kad reliģisko kultu procesā draudzes prāvests J.Butāns tieši aizskar iedzīvotāju tiesības uz to attieksmes pret reliģiju pamata.

2. Uz 2. jautājumu saņemtajās 517 vēstulēs ir sniegta noliedzoša atbilde, bet viena pašvaldība, t.i., Valkas rajona Brantu pagasta padome, informē par gadījumu, kad pagasta padomes priekšvēlēšanu laikā pret kādu deputātes kandidāti tika celts naids viņas reliģiskās pārliecības dēļ.

3. Uz 3. jautājumu 510 pašvaldības atbild noliedzoši, tai pašā laikā 8 pašvaldības informē par gadījumiem, kad nepilngadīgas personas tiek iesaistītas reliģisko organizāciju darbībā:

1) Valmieras rajona Sēļu pagasta padome dara zināmu, ka tās teritorijā darbojas evaņģēliskās ticības kristiešu draudze “Jaunā paaudze”, kas savā darbībā iesaista nepilngadīgas personas.

2) Valkas pilsētas dome informē, ka reliģiskā organizācija “Jaunā paaudze” savos pasākumos iesaista ģimenes ar nepilngadīgiem bērniem.

3) Rēzeknes rajona Bērzgales pagasta padome norāda, ka konstatēti gadījumi, kad Rēzeknes baptistu draudzes organizētajos pasākumos piedalās bērni.

4) Daugavpils rajona Demenes pagasta padomes vēstulē minēts, ka reliģiskās organizācijas “Jaunā paaudze” pasākumos tiek iesaistītas nepilngadīgas personas.

5) Daugavpils rajona Šēderes pagasta padome informē par 2000.gadā konstatēto gadījumu, kad nepilngadīga persona iesaistīta reliģiskās organizācijas darbībā.

6) Ventspils rajona Puzes pagasta padome norāda par nepilngadīgo personu iesaistīšanu Puzes evaņģēliski luteriskās draudzes rīkotajās svētdienas skolas nodarbībās.

7) Tukuma rajona Zentenes pagasta padome informē par nepilngadīgo personu iesaistīšanu reliģiskās organizācijas “Zentenes Vasarsvētku draudze” darbībā.

8) Daugavpils pilsētas dome vēstulē uzsver, ka reliģisko organizāciju “Jaunā paaudze” un “Atgriešanās pie Dieva” darbībā tiek iesaistītas nepilngadīgas personas.

4. Uz 4. jautājumu 511 pašvaldības sniedz noliedzošu atbildi. Tomēr septiņas pašvaldības informē par sekojošo:

1) Valmieras rajona Sēļu pagasta padome vēstulē norāda, ka tās teritorijā 2001.gada 16.martā noticis evaņģēliskās ticības kristiešu draudzes “Jaunā paaudze” koncerts.

2) Līvānu pilsētas dome informē, ka laikā no 1996.gada vairākkārt domes Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejā tika izskatīta reliģiskās organizācijas “Jaunā paaudze” likuma “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” pārkāpumi, kas saistīti ar publisko pasākumu organizēšanu. Par minētajiem pārkāpumiem sastādīti administratīvie protokoli.

3) Valkas rajona Plāņu pagasta padome informē par reliģiskās organizācijas “Jaunā paaudze” publiskajiem pasākumiem, kas notiek, saskaņojot tos ar pagasta padomi.

4) Kuldīgas rajona Kurmāles pagasta padome norāda, ka Kurmāles pagasta “Talantos” 2001.gada vasarā noticis draudzes “Dzīvības vārds” salidojums. Minētajā pasākumā pārkāpumi nav konstatēti.

5) Limbažu pilsētas dome sniedz informāciju par nereģistrētas reliģiskās organizācijas, kas sevi dēvē par “Kristus baptistiem”, rīkoto publisko pasākumu, kas netika saskaņots ar pilsētas domi. Par minēto pārkāpumu pasākuma organizētājam Ivanam Gusakovam 2000.gada 22.augustā sastādīts administratīvais protokols.

6) Talsu rajona Dundagas pagasta padome informē par 2000.gada 25.jūlijā notikušo ielu gājienu un sapulci, kas tika reģistrēti ar nosaukumu “Padajatra”.

7) Tukuma rajona Zantes pagasta padome raksta par atkārtotu katoļu draudzes publisko darbību (kapusvētku organizēšanu), kas tiek veikta bez iepriekšējas saskaņošanas ar pašvaldību.

5. Uz 5. jautājumu visās saņemtajās pašvaldību vēstulēs sniegta noliedzoša atbilde.

Papildu informāciju saistībā ar reliģisko organizāciju darbību Reliģisko lietu pārvaldei sniegušas šādas pašvaldības:

1) Liepājas rajona Bārtas pagasta padome norāda par vēl nereģistrētas Vasarsvētku draudzes darbību.

2) Rīgas domes pašvaldību policijas Latgales priekšpilsētas pārvalde sniedz informāciju par ģimenēm, kurās vecāki reliģiskās pārliecības dēļ nepilda nepilngadīgo bērnu audzināšanas un izglītošanas pienākumus.

3) Daugavpils pilsētas dome informē par nereģistrētās reliģiskās organizācijas “Neatkarīgā pareizticīgā baznīca” darbību, kas izsauc neapmierinātību Latvijas pareizticīgo baznīcā, kā arī norāda faktu par reliģiskās organizācijas “Jehovas liecinieki” aktīvu darbību, kas izraisa negatīvas emocijas pilsētas iedzīvotājos.

4) Valkas rajona Brantu pagasta padome informē par pagasta teritorijā esošu neidentificētu “kulta vietu”. Šā gada 16.oktobrī Reliģisko lietu pārvaldes Juridiskās daļas jurists S.Saulītis apmeklēja vēstulē minēto vietu. Izvērtējot apmeklējuma laikā iegūto informāciju, tika konstatēts, ka minētā vieta Brantu pagastā nav uzskatāma par kādas reliģiskās organizācijas vai atsevišķa indivīda izveidotu kulta vietu.

Apkopojot saņemto informāciju, konstatēts, ka uz Reliģisko lietu pārvaldes vēstuli nav atbildējušas 34 pašvaldības (6% no visām pašvaldībām), atbildi sniegušas 518 pašvaldības, no tām:

1) 499 pašvaldības (91% no visām pašvaldībām) informējušas, ka to administratīvajā teritorijā nav konstatēti Reliģisko lietu pārvaldes vēstulē minētie pārkāpumi;

2) 13 pašvaldības (2% no visām pašvaldībām) sniegušas informāciju par gadījumiem, kad reliģisko organizāciju darbībā tiek iesaistītas nepilngadīgas personas vai ir notikuši reliģiska rakstura pasākumi, bet nav konstatēti pārkāpumi;

3) 6 pašvaldības (1% no visām pašvaldībām) norādījušas gadījumus, kad reliģisko organizāciju darbībā konstatēti pārkāpumi.

Reliģisko lietu pārvaldes

priekšnieks R.Balodis