Par valsts budžetu 2002. gadam

Paskaidrojumi

Finansu ministrijas sagatavotais dokuments

“Latvijas Vēstnesī”

Saturā

1. Makroekonomiskā attīstība

“LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.1. Ārējā ekonomiskā vide “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.2. Pašreizējā ekonomiskā attīstība “LV” Nr.151, 23.10.2001.

1.3. Makroekonomiskās attīstības scenārijs “LV” Nr.151, 23.10.2001.

Galvenie makroekonomiskie rādītāji“LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP sadalījumā pa nozarēm“LV” Nr.151, 23.10.2001.

IKP izlietojums“LV” Nr.151, 23.10.2001.

Maksājumu bilance, miljonos latu,

Maksājumu bilance, % no IKP“LV” Nr.151, 23.10.2001.

 

 

2. Fiskālais apskats sadalījumā pa budžetiem“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

ekonomiskās klasifikācijas sadalījumā“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts konsolidētā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts pamatbudžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā“LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

funkcionālā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi ekonomiskās

klasifikācijas sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Valsts speciālā budžeta izdevumi

administratīvajā sadalījumā “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Budžeta kopapjoms 2002. gadā un objektīvo

kritēriju īpatsvari atbilstoši likumam

“Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu” “LV” Nr.152, 24.10.2001.

Pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķins

2002. gadam, Ls “LV” Nr.152, 24.10.2001.

 

 

3. Ieņēmumu analīze“LV” Nr.153, 25.10.2001.

 

4. Nodokļu atvieglojumu (atlaižu)

un nodokļu parādu summas“LV” Nr.154, 26.10.2001.

 

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi“LV” Nr.154, 26.10.2001.

Valsts Investīciju programma

2002.-2004. gadam, milj. latu(Skat. pie dokumenta)

 

 

6. Valsts saistības un fiskālie riski“LV” Nr.162, 09.11.2001.

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu

prognoze 2001.-2006. gadam“LV” Nr.162, 09.11.2001.

Ārējā parāda prognoze 2002/2006(Skat. pie dokumenta)

Valsts ārējo aizņēmumu izmaksu, atmaksu un

apkalpošanas izdevumu prognoze 2002-2006(Skat. pie dokumenta)

Valsts ārējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā(Skat. pie dokumenta)

Valsts iekšējā parāda apkalpošanas maksājumu

prognoze 2002. gadā(Skat. pie dokumenta)

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru emisijas plāns

2002. gadam (prognoze)(Skat. pie dokumenta)

Valsts izsniegtie galvojumi un to kredītriska

novērtējums(Skat. pie dokumenta)

Maksājumi par riskantajiem kredītiem 2002. gadā(prognoze)(Skat. pie dokumenta)

Izmaksas un apkalpošanas maksājumi par Valsts

galvotiem aizdevumiem 2001.- 2006. gadā(Skat. pie dokumenta)

 

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti

valsts budžeta likumprojekta paketē“LV” Nr.162, 09.11.2001.

 

Nobeigums. Sākums — “LV” 23.10.2001., Nr.151; “LV” 24.10.2001., Nr.152;

“LV”25.10.2001., Nr.153; “LV” 26.10.2001., Nr.154; “LV” 30.10.2001., Nr.155; “LV” 31.10.2001., Nr.156;

“LV” 01.11.2001., Nr.157; “LV” 02.11.2001., Nr.158; “LV” 07.11.2001., Nr.160; “LV” 08.11.2001., Nr.161

 

5. Valsts budžeta likuma struktūra un izdevumi

5.3. Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta izdevumi

64 Dotācija pašvaldībām

Pamatbudžets

Dotācijas pašvaldībām 2002. gadā ir paredzētas pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam, Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei un reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai.

tūkst. latu

	Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas	2002. gada
		plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	7 695,8	17,9		7 677,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	7 695,8	17,9		7 677,9
Izdevumi — kopā	7 695,8	17,9		7 677,9

 

2002. gada dotācijas pašvaldībām no valsts budžeta ir plānotas 7 677,9 tūkst. latu apmērā, kas salīdzinājumā ar 2001. gadu, kopumā samazinās par 17,9 tūkst. latu jeb par 0,23 procentiem.

Izdevumi:

Samazinājums:

· 17,9 tūkst. latu — programma 09.00.00 “Dotācija Valkas rajona padomei par bērniem Palsmanes bērnu mītnē” ir paredzēts kā vienreizējs pasākums 2001. gadā.

 

 

01.00.00 Dotācija pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam tūkst. latu

	Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas	2002. gada
		plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	7 152,9			7 152,9
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	7 152,9			7 152,9
Izdevumi — kopā	7 152,9			7 152,9

 

Programmai plānotie finansu līdzekļi ir finansējums pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondam. Pašvaldību finansu izlīdzināšana ir veicama, lai radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Izdevumi:

2002. gada izdevumi programmai ir plānoti 2001. gada izdevumu līmenī.

 

 

04.00.00 Dotācija Administratīvi teritoriālās reformas

likuma izpildei tūkst. latu

	Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas	2002. gada
		plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	275,0			275,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	275,0			275,0
Izdevumi — kopā	275,0			275,0

 

Programmai plānotie finansu līdzekļi ir paredzēti saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likumu, kurā ir noteikts, ka pašvaldībām, kuras apvienojas vai slēdz sadarbības līgumus kopēju uzdevumu veikšanai, tiek piešķirta dotācija no valsts budžeta. Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Izdevumi:

2002. gada izdevumi programmai ir plānoti 2001. gada izdevumu līmenī.

 

 

08.00.00 Dotācija reģionālo attīstības aģentūru

kapacitātes veicināšanai tūkst. latu

	Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas	2002. gada
		plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	250,0			250,0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	250,0			250,0
Izdevumi — kopā	250,0			250,0

 

Programmai plānotie finansu līdzekļi ir paredzēti reģionālo attīstības aģentūru kapacitātes veicināšanai.

Izdevumi:

2002. gada izdevumi programmai ir plānoti 2001. gada izdevumu līmenī.

 

 

09.00.00 Dotācija Valkas rajona padomei

par bērniem Palsmanes bērnu mītnē tūkst. latu

	Finansiālie rādītāji	2001. gada	Izmaiņas	2002. gada
		plāns	-	+	projekts
Resursi izdevumu segšanai	17,9	17,9		0
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem	17,9	17,9		0
Izdevumi — kopā	17,9	17,9		0

 

Izdevumi:

Samazinājums:

Citas izmaiņas:

· 17,9 tūkst. latu — finansējums programmai ir paredzēts kā vienreizējs pasākums 2001. gadā Valkas rajona padomei par bērniem Palsmanes bērnu mītnē.

 

5.4. Valsts investīciju projektu finansēšana 2002. gadā

5.1. tabula

Valsts investīcijas 2002. gada valsts budžeta likumprojektā (tūkst. latu)

		2000.	2001.	2002.	Izmaiņas 2002. g. projekts/
	Finansu resursi	gada	gada	gada	2001. g. plāns
		izpilde	plāns	projekts	-	+	%
Dotācija no vispā-
rējiem ieņēmumiem	40 606,9	43 456,6	53 106,9		+9 650,3	122,2
Īpašiem mērķiem
iezīmēti ieņēmumi,
maksas pakalpo-
jumi un citi pašu
ieņēmumi	6 560,2	4 326,2	7 371,3		+3 045,1	170,4
Ārvalstu finansu
palīdzība	1 395,4	5 249,5	23 255,2		+18 005,7	4,4
Valsts budžeta
aizdevumi, aizde-
vumi pašvaldībām
un valsts / pašval-
dību uzņēmumiem	10 638,6	29 239,9	21 978,3	-7 271,6		75,2
VALSTS BUDŽETS
KOPĀ	59 201,1	82 272,2	105 711,7		+23 439,5	128,5
Valsts galvojumi	101 196,0	32 876,0	4 550,0	-28 326,0		13,8

 

Valsts budžetafinansējumsinvestīcijuprojektu realizācijā2002. gadā plānots105 711,7 tūkst. latu, kas veido 2,0% no IKP. 2001. gadā apstiprināts attiecīgi — 82 272,2 tūkst. latu jeb 1,7% no IKP. Paredzētais valsts budžeta ieguldījums investīcijām par 23 439,5 tūkst. latu jeb 28,5% pārsniedz apstiprināto investīciju apjomu 2001. gada budžetā.

Kopējais valsts budžeta ieguldījums investīcijām veidojas no šādiem finansējuma avotiem:

· dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 53 106,9 tūkst. latu jeb 50,2%;

Salīdzinot ar 2001. gadam apstiprināto dotācijas apjomu investīcijām pieaugums 9 650,3 tūkst. latu veidojas: valsts aizsardzības projektiem +6 380,0 tūkst. latu; valsts drošības sektora projektiem +2 335,0 tūkst. latu; transporta nozares projektiem +935,3 tūkst. latu.

· ārvalstu finansu palīdzība 23 255,2 tūkst. latu jeb 22,0%;

Ārvalstu finansu palīdzības apjoma pieaugums no 5 249,5 tūkst. latu 2001. gadā līdz 23 255,2 tūkst. latu 2002. gadā jeb 4,4 reizes. Līdzās jau uzsāktajiem projektiem, kas saņems finansu palīdzību Phare fondu ietvaros 1 965,8 tūkst. latu un ISPA līdzekļus 3 903,9 tūkst. latu apjomā ārvalstu finansu palīdzība paredzēta arī 2002. gadā uzsākamajiem investīciju projektiem 17 385,5 tūkst. latu apjomā.

· valsts budžeta aizdevumi 21 978,3 tūkst. latu jeb 20,8%;

· īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, maksas pakalpojumi u.c. pašu ieņēmumi 7 371,3 tūkst. latu jeb 7,0% no kopējo valsts budžeta investīciju apjoma.

Salīdzinot ar 2001. gadu šī finansējuma apjoms pieaudzis par 3 045,1 tūkst. latu jeb 70,4% — galvenokārt to veido Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta ieguldījums Labklājības sistēmas reformas projektā.

2002. gadā, tāpat kā 2001. gadā, prioritāte Valsts investīciju programmas finansēšanā paredzēta aizsardzības un valsts drošības projektiem.

2002. gada valsts budžeta projektā iekļauti arī galvojumi projektu realizācijai:

· BO VAS “Latvijas pasts” Pasta pārvadāšanas, apmaiņas un šķirošanas kompleksa celtniecība” — 4 000,0 tūkst. latu apjomā;

· Rojas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma — 550,0 tūkst. latu apjomā.

 

5.2. tabula

Valsts budžeta investīcijas nozaru sadalījumā

(tūkst. latu)

	Nozares	2001.	2002.	Izmaiņas 2002. g. projekts
		gada	gada	/ 2001. g. plāns
		plāns	projekts	-	+	%
Valsts aizsardzība	3 173,0	9 553,0		+6 380,0	3,0x
Vides aizsardzība	17 495,4	21 708,5		+4 213,1	124,1
Transports un ceļi	17 547,0	19 002,6		+1 455,6	108,3
Valsts drošība	15 245,0	18 544,9		+3 299,9	121,6
Valsts pārvalde, ekonomiskā
un finansu vadība	4 364,0	7 317,9		+2 953,9	167,7
Sociālās sfēras attīstība	22 874,8	27 593,4		4 718,6	120,6
Lauku attīstība	1 573,0	1 991,4		+ 418,4	126,6
VALSTS BUDŽETS —
KOPĀ	82 272,2	105 711,7		+23 439,5	128,5

 

 

Valsts aizsardzība

Valsts budžeta līdzekļi paredzēti vairāku nozīmīgu projektu īstenošanai valsts aizsardzības vajadzībām 9 553,0 tūkst. latu apjomā jeb 9,0% no kopējā apjoma investīcijām 2002. gadam.

Salīdzinot ar 2001. gadam apstiprināto, paredzētais līdzekļu pieaugums investīcijām ir vislielākais — tās pieaug 3,0 reizes.

Paredzētas valsts pamatbudžeta investīcijas projektiem:

· Informātikas un sakaru sistēmas attīstības projektu realizācijai — 2 428,0 tūkst. latu jeb 25,4% līdzekļu.

· Investīciju projekti Starptautiskās sadarbības programmu BALTNET un BALTRON ietvaros — 1 021,0 tūkst. latu apjomā.

· Tālas darbības 3D radara iegādei — 5 684,0 tūkst. latu jeb 59,5% no visām valsts aizsardzības investīcijām.

· Valsts kartogrāfijas sistēmas izveidošanai — 420,0 tūkst. latu.

2002. gadā paredzēts pabeigt Gaisa spēku novērošanas un kontroles sistēmas izveidošanu, bet pārējie projekti tiks turpināti, tiem paredzēts finansējums ilgtermiņa saistībās 2003. gadam — 5 719 tūkst. latu, 2004. gadam — 5 320 tūkst. latu un 2 392 tūkst. latu līdz uzsākto projektu pabeigšanai.

 

Vides aizsardzība

Šai nozarei 2002. gadā plānots valsts budžeta līdzekļu ieguldījums — 21 708,5 tūkst. latu apjomā jeb 20,1% no valsts investīciju kopējā apjoma 2002. gadam. Salīdzinot ar 2001. gadā apstiprinātajām investīcijām nozarei, paredzētais apjoms pieaug par 4 213,1 tūkst. latu jeb 24,1 procentu.

2002. gadā nozarei paredzētas investīcijas no sekojošiem finansējuma avotiem:

· dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 4 899,0 tūkst. latu;

· ārvalstu finansu palīdzība — 6 210,5 tūkst. latu;

· īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 750,0 tūkst. latu;

· valsts aizdevumi — 9 849,0 tūkst. latu.

Nozīmīgākie investīciju projekti:

· Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveide, kam kopumā 2002. gadā paredzēti līdzekļi investīcijām 1 797,9 tūkst. latu, t.sk.

— dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 1 000,0 tūkst. latu;

— īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 750,0 tūkst. latu;

— ārvalstu finansu palīdzība — 47,9 tūkst. latu.

· ES un starptautiskā finansējuma koordinācija vides programmai — ārvalstu finansu palīdzība 6 162,6 tūkst. latu apjomā (ISPA).

· Hidrometeoroloģijas, tūrisma un vides informātikas sistēmu attīstības projektu īstenošanai — 715,0 tūkst. latu dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.

Nozares attīstībai valsts budžetā paredzēti arī līdzekļi investīciju projektu realizācijai Latvijas pilsētās un pagastos 3 174,0 tūkst. latu apjomā, kā arī valsts aizdevumi 8 849,0 tūkst. latu.

Nozīmīgākās programmas, kas tiek īstenotas par šiem līdzekļiem, ir:

· Ūdenssaimniecības attīstības programmas “800+” projekti, kam paredzētas:

— budžeta mērķdotācijas — 1 100,0 tūkst. latu;

— valsts aizdevumi — 2 771,0 tūkst. latu;

— ārvalstu finansu palīdzība (VARAM budžetā) — 3 731,0 tūkst. latu.

· Pašvaldību siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projektiem paredzēti:

— budžeta mērķdotācijas — 1 194,0 tūkst. latu;

— valsts aizdevumi 3 129,0 tūkst. latu apjomā.

· Reģionu atkritumu izgāztuvju attīstībai paredzēti:

— budžeta mērķdotācijas — 372,0 tūkst. latu;

— valsts aizdevumi 2 949,0 tūkst. latu apjomā;

— ārvalstu finansu palīdzība — 2 431,6 tūkst. latu.

· Reģionu attīstības projekti — Saldus un Jaunpils kompleksā attīstība — 508,0 tūkst. latu budžeta mērķdotācijas.

Nozares attīstībai paredzēti arī aizdevumi pašvaldībām 1 000 tūkst. latu apjomā no energoefektivitātes fonda.

 

 

Transports un ceļi

2002. gadā nozares projektiem paredzēti valsts budžeta līdzekļi 19 002,6 tūkst. latu apjomā jeb 18,0% no kopējā investīciju apjoma.

Salīdzinot ar 2001. gadu, plānots investīciju pieaugums nozares attīstībai par 8,3 procentiem. Bez tam 2002. gadā plānoti līdzekļi 10 000 tūkst. latu apjomā programmai “Latvijas Lauku ceļu sakārtošanas programma”, kas budžeta projektā klasificēti kā kapitālieguldījumi.

2002. gadā plānots īstenot investīciju projektus, izmantojot sekojošus finansēšanas avotus:

· dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 5 642,0 tūkst. latu;

· īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 1 269,0 tūkst. latu;

· ārvalstu finansu palīdzība — 12 091,6 tūkst. latu.

Svarīgākie projekti:

· Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā unRietumu-Austrumu koridorā (ISPA), kam plānoti 6 445 tūkst. latu, t.sk. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 2 420,0 tūkst. latu, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 169,0 tūkst. latu un ārvalstu finansu palīdzība (ISPA) — 3856,0 tūkst. latu.

· Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorarekonstrukcijas un modernizācijas projekti 9 885 tūkst. latu apjomā, t.sk. dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 1 650,0 tūkst. latu un ārvalstu finansu palīdzība (ISPA) — 8 235,0 tūkst. latu.

· VAS Starptautiskās lidostas “Rīga” skrejceļa pagarinājuma būve — īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 1 100,0 tūkst. latu.

· Jūras administrācijas Meklēšanas un glābšanas dienesta sakaru sistēmas izveidošana — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 25,0 tūkst. latu.

· Ceļu un tilta rekonstrukcija Daugavpils, Liepājas, Jelgavas un Ventspils pilsētās — budžeta mērķdotācijas 1 547,0 tūkst. latu apjomā.

 

 

Valsts drošība

Valsts drošības un tiesu sistēmas uzlabošanai paredzēts īstenot investīciju projektus 18 544,9 tūkst. latu apjomā jeb 17,5% no kopējā apjoma.

Salīdzinot ar 2001. gadu, šīs sfēras projektu finansējums pieaug par 3 299,9 tūkst. latu jeb 21,6 procentiem.

 

Muitas posteņos uz robežām 2002. gadā paredzēts ieguldīt investīcijas 2 482,4tūkst. latu apjomā, t.sk. arī ārvalstu finansu palīdzību (Phare) 182,4 tūkst. latu, sanitārās robežinspekcijas kontroles kompleksu būvniecībai jau darbojošos muitas kontrolpunktos — lai pastiprinātu sanitāro kontroli un izvairītos no palielināta riska kravu ievešanas.

 

Valsts robežas atjaunošanā tiks investēti nozīmīgi valsts pamatbudžeta līdzekļi — 10 194,5 tūkst. latu, no tiem:

· Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveidē — 4 656,5 tūkst. latu.

· Valsts Austrumu robežas infrastruktūras attīstībā — 5 488,0 tūkst. latu, t.sk. ārvalstu finansu palīdzību (Phare) — 1 823,0 tūkst. latu.

· LR valsts robežas atjaunošanā — 50,0 tūkst. latu.

 

Tiesu sistēmas uzlabošanai un reorganizācijai — 2 874 tūkst. latu apjomā valsts pamatbudžeta investīcijas, kas paredzētas 3 projektu grupām:

· Valsts cietumu rekonstrukcijai — 1 490 tūkst. latu, lai turpinātu rekonstrukciju Rīgas Centrālcietumā (600 tūkst. latu), Jelgavas (100 tūkst. latu) un Matīsa cietumā (200 tūkst. latu), kā arī lai pārveidotu Olaines cietumu Cietuma tuberkulozes slimnīcā 590 tūkst. latu apjomā;

· Tiesu ēku rekonstrukcijai — 434 tūkst. latu;

· Tieslietu sistēmas informātikas projektiem — 950 tūkst. latu (nozīmīgākais projekts “LR tiesu vienotā informācijas apstrādes sistēma” — 600 tūkst. latu apjomā).

 

Iekšlietu struktūru darba efektivitātes uzlabošanai — 2 994,0 tūkst.latu, tai skaitā:

· IeM sakaru sistēmas attīstībai — 1 400,0 tūkst. latu;

· Valsts policijas investīciju projektiem — 882,0 tūkst. latu;

· Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta attīstībai — 542,0 tūkst. latu;

· Iedzīvotāju reģistra infrastruktūras pilnveidošanai un informācijas sistēmas modernizēšanai — 100,0 tūkst. latu;

· Latvijas Policijas akadēmijas mācību bāzes modernizācijas projektam — 70,0 tūkst. latu.

 

 

Valsts pārvalde, ekonomiskā un finansu vadība

Šai sadaļā apkopoti projekti kopumā par 7 317,9 tūkst. latu jeb 6,9% no kopējāapjoma, tai skaitā no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem — 2 947,7 tūkst. latu.

Salīdzinot ar 2001. gadu, šīs sfēras projektu finansējums pieaug par 2 953,9 tūkst. latu jeb 67,7%, ko pamatā rada jauno ekonomiskās, sociālās un uzņēmējdarbības vides attīstības projektu uzsākšana.

Valsts pamatbudžeta līdzekļus investīcijām paredzēts izlietot:

· Valsts ieņēmumu un muitas politikas īstenošanas informātikas sistēma — 2 100 tūkst. latu;

· Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana Latgales reģionā — 1 335,6 tūkst. latu, t.sk. ārvalstu finansu palīdzība — 1 085,6 tūkst. latu;

· Uzņēmējdarbības vides attīstība Latvijā — 934,7 tūkst. latu, t.sk. ārvalstu finansu palīdzība — 741,0 tūkst. latu;

· Valsts kases modernizācija — 780,0 tūkst. latu;

· Ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšana Zemgales reģionā — 767,0 tūkst. latu, t.sk. ārvalstu finansu palīdzība — 619,5 tūkst. latu;

· Pašvaldību vienotā informācijas sistēma — 540,0 tūkst. latu;

· Reģionālās attīstības veicināšanai — 501,6 tūkst. latu no ārvalstu finansu palīdzības;

· Baltijas valdību datu pārraides tīkls — 250,0 tūkst. latu;

· Finansu un fiskālās politikas nodrošināšanas vienotās informātikas sistēmas — 98,0 tūkst. latu;

· Nekustamā īpašuma datorizētais reģistrs — 11,0 tūkst. latu.

 

 

Sociālās sfēras attīstība

No valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem sociālās sfēras attīstībai (labklājības, kultūras un izglītības un zinātnes nozares projektiem) plānotas investīcijas 27 593,4 tūkst. latu jeb 20,6% no kopējā investīciju apjoma 2002. gada valsts budžeta projektā.

 

Izglītības sektorā paredzētas investīcijas Izglītības un zinātnes ministrijai, mērķdotācijas pašvaldībām un valsts aizdevums Izglītības sistēmas attīstības projektarealizācijai valsts un pašvaldību mācību iestādēs 13 939,8 tūkst. latu apjomā, t.sk.:

· dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 8 049,8 tūkst. latu;

· valsts aizdevums — 5 890,0 tūkst. latu.

Salīdzinot ar 2001. gadu finansējums sektoram palielinājies par 1 241,3 tūkst. latu jeb 9,8 procentiem.

Nozīmīgākie projekti:

· Latvijas izglītības informatizācijas sistēmasizveidošana — 3 000,0 tūkst. latu;

· Izglītības sistēmas attīstības projekts — dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 2584,8 tūkst. latu un valsts aizdevums 5 890,0 tūkst. latu apjomā;

· Latvijas Jūras akadēmijas mācību bāze Daugavgrīvā — 460,0 tūkst. latu.

Pārējie līdzekļi 440,0 tūkst. latu apjomā paredzēti uzsākto projektu — LU galvenās ēkas, profesionālās izglītības un internātskolu rekonstrukcijai un attīstībai.

 

Investīciju projektu realizācija pašvaldību mācību iestādēs plānota 1 565,0 tūkst. latu apjomā. un valsts aizdevums Izglītības sistēmas attīstības projekta realizācijai 5 890,0 tūkst. latu apjomā

 

Labklājības sektorā ietverts finansējums sociālās un veselības aprūpes projektiem 13 069,6 tūkst. latu apjomā, t.sk.:

· dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 1 582,0 tūkst. latu;

· īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 5 280,3 tūkst. latu;

· aizņēmums no pamatbudžeta — 6 207,3 tūkst. latu.

Salīdzinot ar 2001. gadu finansējums sektoram palielinājies par 3 693,3 tūkst. latu jeb 40,0 procentiem.

Nozīmīgākies projekti:

· Labklājības sistēmas reformas projekts — 6 887,1 tūkst. latu, t.sk.:

— dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 240,0 tūkst. latu;

— īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 4 769,0 tūkst. latu;

— aizņēmums no pamatbudžeta — 1 878,1 tūkst. latu.

· Veselības aprūpes reforma — 4 840,4 tūkst. latu, t.sk.:

— īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi — 511,3 tūkst. latu;

— aizņēmums no pamatbudžeta — 4 329,1 tūkst. latu.

Pārējiem projektiem paredzēta valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem — 1 342 tūkst. latu:

· Kuldīgas rajona slimnīcas rekonstrukcija — budžeta mērķdotācijas 200,0 tūkst. latu;

· Nodarbinātības valsts dienesta datorizācija — 180,0 tūkst. latu;

· Vienotas mobilo sakaru sistēmas izveide Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestiem Latvijas Republikā — 150,0 tūkst. latu;

· Mammogrāfijas skrīninga programma — 100,0 tūkst. latu, u.c.

 

Kultūras sektorā paredzēts īstenot investīciju projektus 584 tūkst. latu apjomā par valsts budžeta dotācijas līdzekļiem.

Salīdzinot ar 2001. gadu finansējums sektoram samazinājies par 206,0 tūkst. latiem jeb 26,3%, jo 2001. gadā tiek pabeigta Latvijas Nacionālās operas rekonstrukcijas finansēšana, pabeigti tiks arī pašvaldību projekti 169,0 tūkst. latu apjomā.

Sektorā ietverti jau uzsāktie projekti, ko realizē Kultūras ministrija un Latvijas Radio:

· Latvijas Radio studiju aprīkojums — 216,0 tūkst. latu,

· Valmieras drāmas teātra rekonstrukcija — 129,0 tūkst. latu,

· Muzeju rekonstrukcijas projekti — 139,0 tūkst. latu apjomā,

· Kultūrpārvadības informatīvās sistēmas izveide — 100,0 tūkst. latu.

 

 

Lauku attīstība

Šajā sadaļā atsevišķi nodalīti investīciju projekti lauksaimniecības, veterinārmedicīnas, zivsaimniecības un mežsaimniecības uzlabošanai. 2002. gadā plānots realizēt projektus par 1991,4 tūkst. latu, tai skaitā 72 tūkst. latu no speciālā budžeta — Zivju fonda līdzekļiem.

Salīdzinot ar 2001. gadu, investīciju apjoms pieaug par 26,6%, pamatā projektam — Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām.

Izmaksu ziņā lielākie projekti, kas uzsākti jau iepriekšējos gados, 2002. gadā tiks turpināti, kā arī valsts ir uzņēmusies ilgtermiņa saistības līdz projektu pabeigšanai, ir sekojoši:

· Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēma — 400,4 tūkst. latu;

· Latvijas Lauksaimniecības universitātes ēku rekonstrukcija — 401,0 tūkst. latu;

· Melioratīvo būvju un objektu atjaunošanas programma — 300,0 tūkst. latu;

· Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām — 220,5 tūkst. latu.

 

5.3. tabula

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta ilgtermiņa saistības 2003., 2004. gadam

un turpmākajiem gadiem

(tūkst. latu)

		2003. gada	2004. gada	Tālākā posmā
	Saistību izdevumu veidi	pieprasījums	pieprasījums	līdz projekta
				īstenošanai
Kopā	168 235,2	159 900,8	321 140,6
Kārtējie izdevumi (aizņēmumu
pamatsummu atmaksa)	8 553,5	8 931,9	163 120,8
Maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem	73 283,8	78 479,6	86 135,4
Maksājumi starptautiskajās
organizācijās, programmās	6 717,4	6 655,0	-
Investīcijas	72 753,7	59 153,1	63 528,0
Līzings	69,6
Pārējās ilgtermiņa saistības	6 857,2	6 681,2	8356,4

 

Valsts budžeta likumprojekta 2002. gadam 17. pielikumā ir apkopotas atsevišķi pamatbudžeta un speciālo budžetu saistības 2002. gadā finansējamo projektu un pasākumu turpināšanai 2003., 2004. gadā un tālākā laika posmā līdz projekta īstenošanai. Šinī pielikumā ir izvērsti ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts budžeta līdzekļi programmu (apakšprogrammu) un saistību izdevumu veidu griezumā.

17. pielikums sniedz informāciju par turpmākajiem maksājumiem par aizņēmumiem un kredītiem, par maksājumiem starptautiskajās organizācijās, programmās, par nepieciešamo investīciju apjomu 2002. gadā finansējamo projektu pabeigšanai, par līzinga pakalpojumiem u.c. ilgtermiņa saistībām.

 

5.4. tabula

Ilgtermiņa saistības Valsts investīciju programmas realizācijai

(tūkst. latu)

				Tālākā posmā
	Finansējums investīcijām	2003. gads	2004. gads	līdz projekta
				īstenošanai
Pamatbudžets	62 535,8	53 644,1	55 845,0
Speciālais budžets	10 217,9	5 509,0	7 683,0
VALSTS BUDŽETS — KOPĀ	72 753,7	59 153,1	63 528,0

 

Ilgtermiņa saistības investīcijām noteiktas, analizējot Valsts investīciju programmā iekļautos projektus un izvērtējot nepieciešamos līdzekļus 2002. gadā finansējamo, bet 2002. gadā nepabeigto konkrēto objektu pabeigšanai.

Nozīmīgākie projekti, kuru realizācija turpināsies:

· Nacionālo Bruņoto Spēku sakaru sistēmas attīstība

· Valsts kartogrāfijas sistēmas izveide,

· Valsts ieņēmumu un muitas politikas informācijas sistēma,

· Muitas posteņi uz robežām,

· Speciālās tehnikas iegāde Kriminālpolicijai,

· Latvijas izglītības informācijas sistēmas izveidošana,

· Izglītības sistēmas attīstības projekts,

· Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide,

· Ugunsdzēsības un glābšanas speciālās tehnikas iegāde,

· Valsts Austrumu robežas infrastruktūras attīstība,

· Uzlabojumi VIA Baltika maršrutā un Rietumu–Austrumu koridorā,

· Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora vilcienu kustības vadības un ritošā sastāva modernizācijas projekti,

· LR Tiesu vienotās informācijas apstrādes sistēma,

· Lauksaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām, Dzīvnieku izcelsmes pārtikas valsts uzraudzības un kontroles sistēma, u.c.

 

Investīciju projektu pabeigšanai paredzēti valsts budžeta līdzekļi 2003. gadā — 72 753,7,6 tūkst. latu, 2004. gadā — 59 153,1 tūkst. latu gan no valsts pamatbudžeta, gan arī no speciālajiem budžetiem — Vides aizsardzības fonda, Zivju fonda, Izlidošanas nodevas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālā budžeta.

Valsts investīciju projekti (izņemot investīcijas uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā, reģionālās attīstības veicināšanai, ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanai Latgales un Zemgales reģionā, ES finansēto institūciju projektu līdzfinansējumam un pašvaldību projektu tehniskajai uzraudzībai, kā arī Valsts mežu dienesta ugunsnovērošanas torņu atjaunošanai) ir iekļauti Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Valsts investīciju programmā 2002.-2004. gadam.

2002. gadā paredzētajiem projektiem ir plānoti izdevumi investīcijām līdz konkrēto projektu īstenošanai, kā arī ar nododamo projektu uzturēšanu un ekspluatācijas nodrošināšanu saistītie izdevumi, kas palielinās budžeta izdevumu daļas apjomu.

Tā prognozēts ekspluatācijas izdevumu pieaugums pēc “ValstsAustrumu robežas infrastruktūras attīstības” projekta pabeigšanas:

· 2002. g. — 59,5 tūkst. latu; (izdevumi iekļauti Iekšlietu ministrijai 2002. gada budžeta projektā)

· 2003. g. — 128,1 tūkst. latu;

· 2004. g. — 128,1 tūkst. latu;

· turpmāk — 128,1 tūkst. latu ik gadu.

“Robežas tehniskās apsardzības, kontroles un informācijas sistēmas izveide” — plānots pieaugums attiecīgi:

· 2002. g. — 37,4 tūkst. latu; (izdevumi iekļauti Iekšlietu ministrijai 2002. gada budžeta projektā)

· 2003. g. — 69,5 tūkst. latu;

· 2004. g. — 78,2 tūkst. latu;

· 2005. g. — 252,2 tūkst. latu;

· 2006. g. — 396,4 tūkst. latu.

6. Valsts saistības un fiskālie riski

6.1. Valsts parāds un galvojumi

6.1.1. Valsts parāda vadība

Īstenojot valsts parāda vadību, ir izstrādāta vidēja termiņa valsts parāda vadības stratēģija, kas ir politikas un darbības plāna kopums valsts parāda vadības mērķa sasniegšanai vidējā laika periodā. Latvijas valsts parāda vadības mērķis ir nodrošināt valdību ar nepieciešamajiem finansu resursiem pie iespējami zemākām valsts parāda apkalpošanas izmaksām, ievērojot pieļaujamos finansu risku limitus un ņemot vērā gan Latvijas valsts kapitāla tirgus, gan visas finansu sistēmas attīstību. Valsts parāda vadības politika vidējā termiņā ir vērsta uz to, lai nodrošinātu attiecīgajā periodā iespējami zemākas finansu resursu izmaksas un valdības kredītportfelī un depozītportfelī samazinātu valūtu, procentu likmju, valsts parāda pārfinansēšanas un likviditātes riskus.

Valsts parāda vadības politika attiecībā uz valsts ārējā un iekšējā parāda sadalījumu paredz palielināt nacionālā valūtā atmaksājamo aizņēmumu apjomu, attīstot ilgāka termiņa finansu resursu bāzi, lai izvairītos no zaudējumiem, kas var rasties valūtu riska ietekmē. Ņemot vērā to, ka Latvijas Banka ir noteikusi lata piesaisti SDR, valūtas risku valsts tīrā ārējā parāda portfelī var samazināt, denominējot to SDR vai tajā ietvertajās valūtās atbilstoši to proporcijām SDR. Palielinoties resursu plūsmām no Eiropas Savienības, pieaugs eiro denominētie valsts budžeta ieņēmumi. Latvijai virzoties uz Eiropas Savienību, lats nākotnē tiks piesaistīts eiro, tāpēc, veicot ārvalstu valūtas resursu piesaisti, ir pieļaujama novirze no valūtu kompozīcijas etalona eiro virzienā.

 

6.1. tabula

Sagaidāmā valsts tīrā ārējā parāda valūtu atklātā pozīcija

uz 2001. gada beigām

(%)

		Sagaidāmā	Augstākais	Zemākais
Valūta	SDR valūtu grozs	valūtu atklātā	valūtas īpatsvars	valūtas īpatsvars
		pozīcija	kredītportfelī	kredītportfelī
USD	45	-17	50	40
EUR	29	39	37	29
GBP	11	-11	19	11
JPY	15	-11	14	8

 

Pārējās valūtas — 0

Stabilas valsts parāda apkalpošanas izmaksas var nodrošināt aizņēmumi ar fiksētu likmi, jo tādējādi tiek izslēgta iespēja, ka tirgus likmju svārstību rezultātā valsts parāda procentu izmaksas būs augstākas nekā plānots. Tomēr, pastāvot normālai peļņas līknei, valsts parāda apkalpošanas izmaksas ilgākam laika periodam fiksētās likmes gadījumā var būt pārāk augstas. Turklāt, fiksējot likmes ilgākam laika periodam, tiek izslēgta iespēja attiecīgajā laika periodā samazināt valsts parāda apkalpošanas izmaksas, likmēm finansu tirgū samazinoties. Valsts parāda vadības politika, lai panāktu stabilas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, paredz vismaz 60% no valsts parāda fiksēt procentu likmi. Procentu likmēm finansu tirgos esot relatīvi zemā līmenī, jāveic fiksētas likmes aizņēmumi un atbilstoši jāpaaugstina fiksētās likmes īpatsvars valsts parāda portfelī. Sagaidāms, ka 2001. gada beigās fiksētās likmes īpatsvars valsts parāda portfelī būs apmēram 70 procenti.

 

6.1.2. Finansēšanai ieteiktie aizņēmumi

2002. gada budžeta fiskālais deficīts, ieskaitot fondēto pensiju shēmas līdzekļus, paredzēts 140,4 milj. latu. Savukārt saskaņā ar valsts parāda atmaksas prognozēm 2002. gadā jādzēš valsts parāds par 95,7 milj. latu, līdz ar to kopējā finansēšanas nepieciešamība ir 236,1 milj. latu.

 

6.2. tabula

Valsts parāda atmaksas prognoze

(milj. latu)

	2002	2003	2004	2005	2006
Ārējā parāda atmaksa	23,0	25 ,3	154,9	22,5	25,2
Iekšējā parāda atmaksa	72,7	90,7	100,7	91,0	80,9
Kopējā parāda atmaksa	95,7	116,0	254,6	113,5	106,1

 

Finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai budžeta likumā plānots izmantot ieņēmumus no valsts nekustamā īpašuma pārdošanas 0,3 milj. latu un ieņēmumus no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas 7,2 milj. latu apmērā. Ieņēmumi no privatizācijas ir atkarīgi no privatizācijas procesa rezultātiem un to iemaksas grafiku ir grūti prognozēt, tāpēc finansēšanā tos nav iespējams plānot konkrētos laika periodos.

Kopējās finansēšanas nepieciešamības, t.i. valsts budžeta fiskālā deficīta finansēšanai, valsts parāda refinansēšanai un citiem gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktiem mērķiem, nodrošināšanai atbilstoši valsts parāda vadības stratēģijai ir plānots piesaistīt resursus kā no iekšējā tā ārējā kapitāla tirgus, izmantojot dažādus finansu instrumentus.

No valsts iekšējā aizņēmuma instrumentiem 2002. gada finansēšanas nepieciešamības segšanai plānots pamatā izmantot valsts īstermiņa iekšējā aizņēmuma parādzīmju ar dzēšanas termiņu trīs, seši un divpadsmit mēneši, kā arī vidēja un ilgtermiņa obligāciju ar dzēšanas termiņu trīs un pieci gadi emisijas. Palielinoties ilgtermiņa kreditēšanas apjomiem Latvijas finansu tirgū, tiks papildus apsvērtas iespējas emitēt iekšējā aizņēmuma obligācijas ar desmit gadu dzēšanas termiņu. Saskaņā ar emisijas plānu iekšējā finansu tirgū tiks emitēti vērtspapīri ar kopējo apjomu 159,7 milj. latu.

Daļēji finansēšanas nepieciešamību plānots nodrošināt izmantojot starptautisko finansu institūciju aizdevumus. Latvijas Republikai atsevišķu investīciju projektu finansēšanai ir pieejami Pasaules Bankas, Ziemeļu investīciju bankas un Eiropas investīciju bankas aizdevumi. Bez tam Programmātiskā strukturālo pārkārtojumu aizdevuma līguma ar Pasaules Banku ietvaros finansēšanas nepieciešamības segšanai iespējams izmantot aizdevuma resursus 20 milj. USD apmērā. Kopumā 2002. gadā plānots apgūt 26,2 milj. latu starptautisko finansu institūciju ilgtermiņa kredītlīdzekļus.

Lai pilnībā nodrošinātu 2002. gada 223 milj. latu finansēšanas nepieciešamību un pietiekamu likviditāti 2003. gada uzsākšanai, papildus nepieciešams piesaistīt vēl 50,2 milj. latu finansu resursus ārējā finansu tirgū, izmantojot tādus finansu tirgus instrumentus kā sindicētā kredītlīnija, publiskā vai privātā izvietojuma vērtspapīru emisiju, pirms lēmuma pieņemšanas veicot papildus finansēšanas nepieciešamības novērtējumu un finansu instrumentu, kā arī iekšējā un ārējā finansu tirgus analīzi.

Realizējot šādu aizņemšanās scenāriju, vienlaikus tiks nodrošināts vienmērīgs un sabalansēts iekšzemes vērtspapīru emisijas grafiks, kā arī nodrošināta iespēja finansēties no alternatīviem finansu avotiem ārējā finansu tirgū.

 

6.1.3. Valsts parāda saistības

Kopējo valsts parādu veido valsts iekšējais parāds un valsts ārējais parāds. 2001. gada valsts parāda sagaidāmās izpildes prognoze liecina, ka valsts parāds pieaugs par 149,2 milj. latu un sasniegs 720,1 milj. latu. Valsts iekšējais parāds 2001. gada beigās būs 251,9 milj. latu un tā īpatsvars kopējā valsts parādā 35 procenti. Valsts ārējais parāds sasniegs 268,2 milj. latu jeb 65% no kopējā valsts parāda portfeļa.

 

6.3. tabula

Valsts parāda prognoze

(milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
Valsts parāds kopā	720,1	860,5	975,5	1100,5	1235,5	1380,5
% pret IKP	15%	17%	17%	18%	18%	19%
Iekšējais parāds	251,9	339,0	435,9	526,1	595,1	674,3
Ārējais parāds	468,2	521,5	539,6	574,3	640,4	706,2

 

Latvijas valsts parāds ir relatīvi neliels, ja to salīdzina ar Eiropas Monetārās savienības dalībvalstīm Māstrihtas līgumā noteikto konverģences kritēriju, ka valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no IKP, jo sagaidāms, ka 2001. gada beigās tas sasniegs 15% no IKP, bet vidējā termiņā nepārsniegs 20% no IKP.

 

6.4. tabula

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu prognoze

(milj. latu)

	2001	2002	2003	2004	2005	2006
Valsts parāda apkalpošana
kopā	43,6	54,2	57,2	62,2	68,8	81,8
Iekšējā parāda apkalpošana	24,4	28,1	29,7	32,6	35,8	39,8
Ārējā parāda apkalpošana	19,2	26,1	27,5	29,6	33,0	42,0

 

Valsts parāda pieaugums nenovēršami rada papildus ar parāda apkalpošanu saistītus budžeta izdevumus, kurus nav iespējams novirzīt citiem mērķiem, jo valsts ir uzņēmusies ilgtermiņa parāda saistības. Atbilstoši parāda pieauguma dinamikai, pieaug arī tā apkalpošanas izmaksas. 2000. gadā parāda apkalpošanas izdevumi pieauga par 14,6 milj. latu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada izdevumiem un tas galvenokārt bija saistīts ar 1999. gada finansēšanas nepieciešamības nodrošināšanai emitētajām eiroobligācijām. Sagaidāms, ka 2001. gadā kopumā parāda apkalpošanas izdevumi pieaugs par apmēram 5 milj. latu un tas galvenokārt ir saistīts ar 2000. gadā deficīta finansēšanai veikto 5 gadu obligāciju emisiju iekšējā finansu tirgū.

Nākamo gadu izdevumu pieaugums galvenokārt saistīts ar iekšējā parāda apkalpošanu, jo saskaņā ar valsts parāda vadības stratēģiju, lai samazinātu valūtu risku valsts parāda portfelī, finansu resursus finansēšanas nepieciešamības segšanai iespēju robežās tiks piesaistīti finansu resursi latos. Parāda apkalpošanas izdevumi pieaugs, veicot Pasaules Bankas Programmātisko strukturālo pārkārtojumu aizņēmumu un 2001. gada eiroobligāciju emisiju.

 

6.1.4. Valsts izsniegto galvojumu saistības

2001. gada augusta beigās valsts izsniegto galvojumu summa ir 163,6 milj. latu, tai skaitā galvojumi par valsts uzņēmumu saistībām ir 86,3 milj. latu apmērā, galvojumi par pašvaldību uzņēmumu saistībām — 74,0 milj. latu apmērā, galvojumi par privāto uzņēmumu saistībām — 3,3 milj. latu apmērā. Līdz šim vēl nav izsniegti vairāki likumā “Par valsts budžetu 2001. gadam” paredzētie valsts galvojumi 63,2 milj. latu kopsummā. Šie galvojumi paredzēti 9 dažādu nozaru, pārsvarā infrastruktūras projektiem — kopā 55,5 milj. latu apmērā. Bez tam studiju un studējošo kreditēšanai paredzēti valsts galvojumi 7,8 milj. latu apmērā. Ja tiks izsniegti visi valsts budžeta likumā paredzētie valsts galvojumi, tad izsniegto valsts galvojumu kopsumma 2001. gada beigās sasniegs 226,9 milj. latu.

Valsts izsniedzamie galvojumi 2002.gada projektā plānoti 33,0 milj. latu apmērā šādu projektu realizācijai:

· 3,6 milj. latu Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas projekta realizācijai saskaņā ar 1999. gada 15. novembra Ministru kabineta sēdē akceptēto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu (sēdes protokols Nr. 61) paredzēt valsts galvojumu Latvijas Hipotēku un zemes bankai 2000.-2002. gadam 10 milj. latu apmērā. Šim mērķim 3,2 milj. latu tika paredzēti gan 2000. gada gan 2001.g adam valsts budžetos;

· 15,1 milj. latu studiju kreditēšanai un 9,7 milj. latu studējošo kreditēšanai Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta projektā saskaņā ar Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumiem Nr. 220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu” no 2001. gada 1. augusta ir uzsākta un turpināsies 2002. gadā studiju un studējošo kredītu izsniegšana no kredītiestāžu līdzekļiem ar valsts galvojumu;

· 4,0 milj. latuSatiksmes ministrijas pārziņā esošajai bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas pasts” investīciju projekta TRr22 Pasta pārvadāšanas, apmaiņas un šķirošanas kompleksa celtniecība īstenošanai saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto valsts investīciju programmas projektu pēc izvērtēšanas Valsts kasē;

· 0,55 milj. latu projekta TRj13 Rojas ostas rekonstrukcijas un modernizācijas programma realizācijai atbilstoši Ekonomikas ministrijas izstrādātam valsts investīciju programmas projektam un Satiksmes ministrijas valsts budžeta pieprasījumam.

Līdz ar to, ja tiks izsniegti visi valsts budžeta 2002. gadam likumprojektā paredzētie valsts galvojumi, tad izsniegto valsts galvojumu kopsumma 2002. gada beigās sasniegs 259,9 milj. latu.

Valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2001. gada augusta sākumā bija 95,8 milj. latu. Tas ir mazāks nekā izsniegto galvojumu summa, jo daļai aizdevumu ir uzsākta atmaksa, bet daļai aizdevumu to līdzekļi nav pilnībā izmaksāti vai arī izmaksa vēl nav uzsākta. Ņemot vērā to, ka 2001. gadā vēl notiks valsts galvoto aizdevumu līdzekļu izmaksas, un vienlaikus arī aizdevumu atmaksas, valsts galvoto aizdevumu neatmaksātais atlikums 2001. gada beigās sasniegs aptuveni 106 milj. latu.

Lielākajai daļai valsts galvojumu saņēmēju finansiālais stāvoklis ir labs, un tiek prognozēts, ka valsts galvotie aizdevumi tiks atmaksāti savlaicīgi un pilnā apmērā. Relatīvi sliktāks finansiālais stāvoklis ir Mērsraga ostas pārvaldei, tādēļ pastāv risks, ka valsts galvoto 1,3 milj. ASV dolāru aizdevumu vai tā daļu nebūs iespējams atgūt noteiktajā termiņā.

 

 

6.1.5. Atmaksas valsts budžetam

Valsts pamatbudžeta aizdevumi tiek izsniegti Latvijas uzņēmējsabiedrībām, pašvaldībām un citu līmeņu budžetiem gan ilgtermiņa investīciju projektiem ar ārvalstu finansu institūciju kredītlīdzekļu finansējumu, gan pašvaldībām īstermiņa finansu likviditātes problēmu risināšanai, gan valdības atbalstītu prioritāru projektu realizēšanai. Saskaņā ar atmaksas grafikiem 2002. gadā valsts pamatbudžetam atmaksās jāsaņem 24,0 milj. latu no iepriekšējos gados izsniegtajiem kredītlīdzekļiem. Veicot izsniegto aizdevumu un galvojumu uzraudzību, tiek prognozēts, ka atsevišķus valsts budžeta aizdevumus nebūs iespējams atgūt aizņēmēju maksātnespējas, bankrota vai sliktā finansiālā stāvokļa dēļ kopumā par 2,4 milj. latu.

Lielāko daļu riskanto kredītu veido G-24 un Starptautiskā valūtas fonda STF-1 un STF-2 kredītu tālākaizdevumi. Tos Finansu ministrija ir atmaksājusi Latvijas Bankai kā valdības finansu aģentam minēto aizdevumu sadalē, tomēr tālākaizdevumu piedziņa turpinās. Saskaņā ar savstarpēji noslēgtajiem līgumiem tālākaizdevumu 19,04 milj. ASV dolāru kopsummā piedziņa ir nodota “Parekss-bankai”, tālākaizdevumi 5,38 milj. ASV dolāru kopsummā ir nodoti Baltijas Tranzītu bankai, bet 1,57 milj. ASV dolāru kopsummā — zvērinātu advokātu birojam “Platacis un partneri”.

Lielāko daļu kredītu, par kuriem 2002. gadā Finansu ministrijai jāveic maksājumi, veido Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas rehabilitācijas kredīta tālākaizdevumi, kas izsniegti 1993.-1994. gadā. Lielākie maksājumi jāveic PVAS “Latvijas nafta” un SIA “Latagra” vietā — attiecīgi 819 un 489 tūkst. latu.

Akciju sabiedrībai “Olainfarm” tālākaizdevuma atmaksas grafiks ir vairākkārt mainīts, bet SIA “Farmserviss” — vienreiz mainīts, pārceļot atmaksu uz vēlāku laiku. Kaut gan paredzams, ka šos tālākaizdevumus varēs atgūt, tomēr valsts budžetā ir jāparedz līdzekļi 326 tūkst latu, lai Finansu ministrija 2002. gadā varētu pilnā apmērā izpildīt aizdevuma atmaksas saistības pret Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku.

 

 

6.1.6. Valsts budžeta tīrie aizdevumi 2002. gadā

Valsts pamatbudžeta aizdevumi 2002. gada budžeta projektā plānoti 54,3 milj. latu, tajā skaitā: valsts speciālajiem budžetiem 33,0 milj. latu, pašvaldībām 20,3 milj. latu, pārējie aizdevumi 1,0 milj. latu.

Valsts pamatbudžeta atmaksās plānots 24,0 milj. latu, tajā skaitā: no speciālajiem budžetiem 7,6 milj. latu, no pašvaldībām 6,5 milj. latu, no pārējiem 10,0 milj. latu. Valsts tīrie aizdevumi (aizdevumi-atmaksas) 30,3 milj. latu.

Valsts speciālajiem budžetiem aizdevumi plānoti 33,0 milj. latu, atmaksas — 7,6 milj. latu, tīrie aizdevumi — 25,4 milj. latu:

· studiju un studējošo kredītiem Izglītības un zinātnes ministrijas speciālā budžeta projektā 2002. gadam valsts budžeta aizdevumi 5,3 milj. latu un atmaksas — 0,2 milj. latu saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 15. jūlija noteikumiem Nr.251 “Studējošo kreditēšanas noteikumi” un Ministru kabineta 2001. gada 25. maija noteikumiem Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāta un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem”;

· Labklājības ministrijas Valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā investīciju projektam “Veselības reformas projekts” aizdevumi 4,3 milj. latu;

· Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai aizdevumi 1,9 milj. latu;

· Labklājības ministrijas valsts sociālās apdrošināšanas budžetiem fiskālā deficīta segšanai aizdevumi 20,9 milj. latu Valsts pensiju speciālajā budžetā un Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā plānoto izdevumu nodrošināšanai;

· Finansu ministrijas “Mājokļu attīstības un kreditēšanas programmas” īstenošanai aizdevumi 0,6 milj. latu, atmaksas 0,02 milj. latu programmā 01.00.00 “Tehniskā vienība” Pasaules bankas aizdevuma administrēšanas kapacitātes nodrošināšanai un 0,6 milj. latu saskaņā ar 1998. gada 27. janvārī LR Finansu ministrijas un Satiksmes biroja noslēgto aizdevuma līgumu par naudas summu USD 1,0 milj. ASV dolāru (0,6 milj. latu), kas tika noguldīta depozīta kontā Vereins Bankā saskaņā ar Zaļās kartes Biroju padomes norādījumiem un līgumā noteikto atmaksas termiņu 2002. gads;

· no Satiksmes ministrijas valsts speciālā budžeta 02.00.00 programmas “Valsts autoceļu fonds” atmaksas 4,9 milj. latu par iepriekšējo gadu aizņēmumiem saskaņā ar noslēgtiem līgumiem, kas bija paredzēti valsts autoceļu būvniecībai, rekonstrukcijai, kā arī lauku ceļu attīstības un sakārtošanas programmai;

· no Labklājības ministrijas Valsts speciālā veselības aprūpes budžeta saistībā ar investīciju projektu “Vizuālās diagnostikas aparatūras iegāde Latvijā” atmaksas 1,3 milj. latu;

· no Labklājības ministrijas Valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta saistībā ar Pasaules Bankas aizdevumu investīciju projekta “Labklājības sistēmas reforma” īstenošanai atmaksas 0,2 milj. latu.

 

Aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem 2002. gadā tiek plānoti 20,3 milj. latu apmērā, tajā skaitā: pašvaldību budžetiem 17,0 milj. latu, pašvaldību uzņēmumiem 3,3 milj. latu. Aizdevumu atmaksas no pašvaldībām tiek plānotas 6,5 milj. latu, tajā skaitā no pašvaldību budžetiem 5,5 milj. latu, no pašvaldību uzņēmumiem 1,0 milj. latu, tīrie aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem plānoti 11,0 milj. latu. Aizdevumi pašvaldībām investīciju projektu realizācijai šādās sfērās: videi (2,2 milj. latu Rīgas pilsētas atkritumu izgāztuves projekta realizācijai; 3,2 milj. latu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas programmas realizācijai; 0,3 milj. latu ūdens iekārtas mazajās pilsētās programmas realizācijai); 5,9 milj. latu izglītības sistēmas attīstības projekta realizācijai (Pasaules Bankas finansētais projekts); 4,4milj. latu Phareprojekta ietvaros vides investīciju fonda un energoefektivitātes fonda projektu realizācijai; 1,0 milj. latu pašvaldību finansu stabilizācijai.

Līdz ar to pašvaldību budžetu aizņēmumu maksimālais pieaugums 2002. gadā tiek plānots 8,2 milj. latu.

 

Valsts parāda un parāda apkalpošanas izmaksu prognoze 2001.–2006. gadam

milj. LVL

		1999		2000		2001		2002		2003		2004		2005		2006
		–––––––––––––––				–––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––––
		fakts		sag. izpilde		prognoze
Valsts parāds	510,7		570,9		720,1		860,5		975,5		1100,5		1235,5		1380,5
Valsts parāda pieaugums	138,1		60,2		149,2		140,4		115,0		125,0		135,0		145,0
Iekšējais parāds	151,70		222,90		251,93		338,96		435,91		526,15		595,13		674,28
iekšējā parāda pieaugums	10,7		71,2		29,0		87,0		97,0		90,2		69,0		79,2
% no valsts parāda	30%		39%		35%		39%		45%		48%		48%		49%
Ārējais parāds	359,00		347,99		468,16		521,53		539,58		574,34		640,36		706,21
ārējā parāda pieaugums	127,4		-11,0		120,2		53,4		18,0		34,8		66,0		65,8
% no valsts parāda	70%		61%		65%		61%		55%		52%		52%		51%
IKP	3897,1		4333		4752,7		5183,9		5657,4		6171,3		6723,7		7322,8
IKP pieaugums	1%		6%		7%		6%		6%		6%		6%		6%
Valsts parāds % no IKP	13%		13%		15%		17%		17%		18%		18%		19%
Valsts parāda apkalpošanas izmaksas kopā	24,6		39,1		43,9		54,2		57,2		62,2		68,8		81,8
Iekšējā parāda apkalpošanas izmaksas	13,6		19,6		23,2		28,1		29,7		32,6		35,8		39,8
Ārējā parāda apkalpošanas izmaksas	11,0		19,4		20,7		26,1		27,5		29,6		33,0		42,0

 

6.2. Fiskālie riski

Ekonomiskās politikas memorandā, ko noslēgusi Latvijas valdība un Starptautiskais valūtas fonds, ir noteikts, ka valdība 2002. gada valsts budžeta pavaddokumentus papildinās ar informāciju par fiskālajiem riskiem.

Galvenie fiskālie riski ir saistīti ar valsts budžeta prognozēto ieņēmumu neizpildi ekonomikas attīstības tempu samazināšanās rezultātā. Viena no iespējām ir operatīvi samazināt izdevumus. Tomēr, ņemot vērā, ka jau pašreiz budžets var finansēt tikai nepieciešamākās programmas, šāda pieeja ir uzskatāma tikai par teorētisku iespēju. Tāpēc vienīgā iespēja kas pastāv šajā situācijā ir ir valsts budžeta fiskālā deficīta palielināšana.

Nodokļu ieņēmumi ir cieši saistīti ar ekonomisko situāciju valstī. To var novērot analizējot 1999. un 2000. gada nodokļu ieņēmumu zemos rādītājus, kas galvenokārt saistīts ar Krievijas krīzes ietekmi un uzņēmējdarbības sektora pasliktināšanos. Būtiska loma nodokļu ieņēmumos ir eksporta apjomiem, iedzīvotāju ienākumu izmaiņām, valūtas kursam, pasaules naftas cenām un investīciju apjomiem.

Samazinoties eksporta apjomiem, samazinās arī iekšzemes kopprodukts. Eksporta apjomu samazināšanās rezultātā krītas uzņēmēju peļņa, kas negatīvi ietekmē uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus. Tāpat var samazināties tautsaimniecībā nodarbināto skaits, vidējā darba samaksa, kas kopā summējas iedzīvotāju pirktspējas un dzīves līmeņa krišanā. Tātad eksporta samazinājuma gadījumā samazināsies arī darba samaksas nodokļu ieņēmumi — iedzīvotāju ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Vienlaicīgi no otras puses pieaug nepieciešamās izmaksas bezdarba pabalstiem.

Nelabvēlīgs ārvalstu valūtas kurss pret nacionālo valūtu būtiski var izmainīt dažādu Latvijas kompāniju produkcijas noietu un samazināt vai likvidēt uzņēmumu iespējamo peļņu. Šādas izmaiņas tiešā veidā ietekmēs uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, tos attiecīgi samazinot.

Liela ietekme uz nodokļu ieņēmumiem ir pasaules naftas cenām. Tās tieši ietekmē naftas produktu cenas Latvijā un līdz ar to arī patēriņu. Tiek novērots, ka cenu pieauguma rezultātā naftas produktu patēriņš samazinās, samazinot arī ieņēmumus. Cenu pieauguma rezultātā tiek meklēti alternatīvi veidi — izmantota lētāka degviela (dīzeļdegviela, gāze), kā arī krītas nobraukto kilometru daudzums uz vienu automobīli. Naftas produktu sadārdzinājums, var ietekmēt arī daudzu uzņēmumu darbību, kas nodarbojas ar dažāda veida pārvadājumiem vai izmanto naftas produktus kā kurināmo. Ņemot vērā, ka transporta izmaksas ietilpst preču un pakalpojumu pašizmaksā, var notikt cenu un attiecīgi arī patēriņu cenu indeksa pieaugums.

Kapitāla ieplūde ietekmē gan makroekonomisko, gan mikroekonomisko situāciju valstī. Investīciju samazinājums samazinās naudas piedāvājuma pieauguma līmeni, pasliktinās kreditēšanas nosacījumus, paaugstinās īstermiņa procentu likmes un palēninās ekonomikas pieaugumu. Samazinoties ārvalstu investīcijām Latvijā, samazināsies arī uzņēmumu apgrozījums, kas samazinās ražošanu un tās atdevi. Šāda situācijā būtiski samazināsies budžeta ieņēmumi no nodokļiem, īpaši ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Ieņēmumus samazinošie faktori ir cieši saistīti savā starpā, tomēr arī būtisks ieņēmumu samazinājums un fiskālā deficīta palielinājums nevar radīt monetārās vai strukturālas problēmas.

7. Grozījumi tiesību aktos, kuri ir iekļauti valsts budžeta likumprojekta paketē

Nodokļu un nodevu likumi

Saskaņā ar likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteikto valsts budžeta likumprojektu pakete 2002. gadam sastāv no likumprojekta “Par valsts budžetu 2002. gadam” un likumprojektiem, kuri saistīti ar šo likumu.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” izstrādāts ar mērķi uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palielināt Latvijas starptautisko konkurētspēju investīciju piesaistē. Likumprojekts paredz pakāpeniski pazemināt nodokļa likmi līdz 15 procentiem. Paredzēts, ka likmes pazeminājums tiks veikts trīs gadu laikā, attiecīgi likmi pakāpeniski samazinot par 3%, 3% un 4% katru gadu.

Savukārt, lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību, likumprojekts paredz iespēju kuģošanas uzņēmumiem, ja tie atbilst likumā noteiktiem kritērijiem, izvēlēties kārtību, atbilstoši kurai tiek maksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Tādējādi nodokļa maksātājs var maksāt nodokli likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktajā vispārējā kārtībā vai arī iegūt tonnāžas nodokļa maksātāja statusu un maksāt tonnāžas nodokli par uzņēmuma peļņu (tās daļu), kas tieši attiecināma uz starptautiskajos pārvadājumos izmantotajiem kuģiem. Tonnāžas nodokļa bāze tiek noteikta pēc īpašas formulas par katru starptautiskajos pārvadājumos izmantoto kuģi. Atbilstoši formulai, kuģa neto tonnāža tiek reizināta ar dienu skaitu kalendāra gada laikā, kurā kuģis tiek izmantots vai ir nodokļu maksātāja īpašumā, un īpašu koeficientu, kas atkarīgs no kuģa neto tilpības. Minētā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība tiek ieviesta ar mērķi stimulēt kuģošanas uzņēmumus veikt ar kuģošanas uzņēmējdarbību saistītās aktivitātes Latvijā.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” izstrādāts, lai ieinteresētu kuģu īpašniekus reģistrēt kuģus Latvijas Kuģu reģistrā, tādējādi veicinot Latvijas jūrnieku nodarbinātību un palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus.

Saskaņā ar Latvijas Kuģu reģistra sniegto informāciju Latvijas tirdzniecības flote pēdējos piecos gados samazinājusies par 43 procentiem. Latvijas kuģošanas uzņēmumi, izmantojot citu valstu nodokļu režīmu priekšrocības, pārvieto savu saimniecisko darbību uz ārzemēm.

Likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskajos pārvadājumos izmantota kuģa, ja tas ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā, ir uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada (mēneša) minimālo algu apmērā. Tādējādi tiks pazeminātas kuģošanas uzņēmuma ar darbaspēka izmantošanu saistītās izmaksas.

Likumprojekts arī paredz krājaizdevu sabiedrību izmaksātajiem procentiem par noguldījumiem noteikt tādu pat nodokļu režīmu kā kredītiestāžu izmaksātajiem procentiem par noguldījumiem (depozītiem).

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” izstrādāts, lai saskaņotu likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, tajā skaitā, atceltu atbrīvojumus no pievienotās vērtības nodokļa, to vietā nosakot nodokļa samazināto likmi (9%) medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnisko preču piegādēm, veterinārmedicīnas pakalpojumiem, zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm, grāmatu un masu informācijas līdzekļu piegādēm, ūdens piegādei centralizētā ūdens apgādes sistēmā, kanalizācijas un sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.

Likumprojektā noteiktā samazinātā nodokļa likme tiek ieviesta arī viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs). Līdz šim spēkā esošajā likumā minētajiem pakalpojumiem noteikta nodokļa standartlikme. Pašreiz ārvalstu fiziskajām personām izbraucot no valsts, ir paredzēta iespēja saņemt atpakaļ samaksāto nodokli, tomēr tā izslēdz iespēju atmaksāt nodokli ārvalstu tūristu grupām, kas rada nevienlīdzīgus nodokļa piemērošanas nosacījumus nerezidentiem. Nevienlīdzīgā situācijā pašlaik ir arī Latvijas iedzīvotāji, kas par minētajiem pakalpojumiem maksā nodokli pilnā apmērā. Vienādu nodokļa piemērošanas nosacījumu ieviešana novērsīs nevienlīdzīgo situāciju, veicinās tūrisma attīstību, vienkāršos nodokļa administrēšanas funkcijas.

Atbilstoši Eiropas Kopienas Padomes 1986. gada 17. novembra Trīspadsmitajai direktīvai ir noteikta kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksai ārvalstu juridiskajām personām par Latvijā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Līdz ar likuma grozījumiem priekšnodokļa koriģēšana par iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu ir sakārtota atbilstoši Eiropas Kopienas Padomes 1977. gada 17. maija Sestās direktīvas prasībām.

Likumprojekta pieņemšana pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, piemēram, vienkāršosies nodokļa piemērošana grāmatniecības nozarē, jo būs vienāds nodokļa režīms; uzņēmumi varēs saņemt atpakaļ no budžeta nodokļa pārmaksu, kas pašreiz ir iespējams tikai pēc nodokļa samaksas; piemērojot nodokļa 9% likmi līdz šim no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvotajām precēm un pakalpojumiem, preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs tiesības uz priekšnodokļa atskatījumiem.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” izstrādāts, lai izmainītu nodokļa ieņēmumu sadalījumu starp valsts pamatbudžetu un speciālo budžetu.

Šobrīd likums “Par akcīzes nodokli naftas produktiem” paredz šādu akcīzes nodokļa sadales kārtību: valsts pamatbudžetā ieskaitāmi 50%, valsts speciālajā budžetā — Valsts autoceļu fondā ieskaitāmi 50 procenti.

Likumprojekts paredz samazināt valsts pamatbudžetā ieskaitāmo daļu no 50% uz 40% un palielināt valsts speciālajā budžetā — Valsts autoceļu fondā ieskaitāmo akcīzes nodokļa daļu no 50% uz 60 procentiem.

Paredzēts palielināt valsts speciālā budžeta — Valsts autoceļu fonda ieņēmumus par aptuveni 9,0 milj. latu. Atbilstoši 2000. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 202 “Valsts autoceļu fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” noteiktajam līdzekļu sadalījumam Valsts autoceļu fondam paredzētos papildu līdzekļus 80% apmērā izlietos valsts un pašvaldību ceļu finansēšanai — tiks turpināta melno segumu un tiltu saglabāšanas programma, papildu līdzekļus 8% apmērā izlietos dzelzceļa sliežu ceļa uzturēšanai un attiecīgi 12% novirzīs pasažieru regulāro pārvadājumu ar autobusiem dotēšanai. Infrastruktūras objektu sakārtošana veicinās investīciju piesaisti un samazinās bezdarba līmeni valstī.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” izstrādāts, lai tuvākajos gados novērstu krasas šī nodokļa ieņēmumu svārstības pašvaldību budžetos.

Saskaņā ar šobrīd likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto ar 2002. gada 1. janvāri būtu jāuzsāk gan zemes, gan ēku aplikšana ar nodokli pēc to kadastrālās vērtības, piemērojot 1 procenta likmi.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nosaka, ka pašreizējā nodokļa likme 1,5% apmērā gan zemei, gan ēkām tiek saglabāta līdz 2004. gada 1. janvārim, tas ir — līdz laikam, kad ar nodokli būs apliekamas arī dzīvojamās mājas, valsts budžeta iestāžu izmantotās ēkas, sabiedrisko organizāciju un to uzņēmumu īpašumā esošās ēkās, kā arī lauksaimnieciskajā ražošanā izmantotās ēkas. Vienlaicīgi likumprojekts paredz ar 2003. gadu uzsākt ēku aplikšanu pēc to kadastrālās vērtības un pārtraukt būvju aplikšanu ar šo nodokli. Paredzēts arī noteikt pastāvīgu nodokļu atvieglojumu ēkām, kuras izmanto valsts aizsardzības, policijas, ieslodzījuma vietu, kā arī ugunsdrošības un glābšanas dienestu vajadzībām. Nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības kā nodokļu bāzes pilnīga ieviešana ar 2003. gadu radīs iespēju taisnīgākai nodokļu uzlikšanai, par pamatu ņemot nekustamā īpašuma tirgus vērtību.

 

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem

sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.–2003. gadā”

Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002.-2003. gadā” izstrādāts sakarā ar to, ka, atbilstoši paredzētajiem grozījumiem likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” pārejas noteikumos, sabiedrisko organizāciju un to uzņēmumu nekustamo īpašumu ir paredzēts neaplikt ar nekustamā īpašuma nodokli vēl divus gadus, t.i., šobrīd spēkā esošo atbrīvojumu ir paredzēts pagarināt līdz 2003. gada 31. decembrim. Atbrīvojums sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem tiek piešķirts saskaņā ar Saeimas apstiprinātu sarakstu. Šajā likumprojektā ietvertais saraksts sakrīt ar šobrīd apstiprināto sarakstu, papildinot ar vienu sabiedrisko organizāciju — Vides aizsardzības klubu.

 

Likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”

Ir izstrādāts jauns likumprojekts “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”, lai pildītu 2001. gada 5. jūnija Ministru kabineta lēmumu (protokols Nr. 26. 46.¤ 3. punkts), kurā atzīts par nepieciešamu pārskatīt transportlīdzekļu ikgadējās nodevas apmēru, paredzot tās paaugstināšanu 2002. gadā vidēji par 50% un pakāpeniski arī turpmākajos gados. Bez tam spēkā esošais likums “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” ietver vairākus trūkumus: piemēram, likuma normas, kas nosaka transportlīdzekļu ikgadējās nodevas kravas transportlīdzekļiem neatbilst Eiropas Savienības 1999. gada 17. jūnija Direktīvas 1999/62/EC prasībām, kā arī šī Direktīvas neparedz nodevas maksājumu atvieglojumus lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, kā arī transportlīdzekļiem, kas vecāki par 20 gadiem.

No šobrīd spēkā esošā likuma “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu” saglabātas tiesību normas, kas sevi attaisnojušas, piemēram, transportlīdzekļu ikgadējo nodevas likmes ir atkarīgas no transportlīdzekļu pilnas masas, no nodevas maksāšanas atbrīvoti tikai invalīdi, nodeva par katru transportlīdzekli maksājama vienu reizi gadā u.c. tiesību normas.

 

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”” izstrādāts atbilstoši Latvijai saistošo starptautisko līgumu prasībām. Likumprojekts paredz:

· atbilstoši Eiropas Savienības 2000. gada 20. septembra Briseles lēmumam (IP/00/1034) tirdzniecībā ar jaunattīstības valstīm ieviest vispārējo priekšroku režīmu, nosakot, ka no šīm valstīm ievedamajām precēm (izņemot cukuru) piemērojama 0% ievedmuitas nodokļa likme;

· atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 1983. gada 28. marta noteikumiem Nr. 918/83 par Eiropas Savienības muitas nodokļu atvieglojumu sistēmu, kā arī, ņemot vērā Ministru kabineta 2001. gada 9. janvāra sēdes lēmumu, atcelt ievedmuitas nodokļa atvieglojumu piemērošanu militāra rakstura precēm;

· harmonizēt ar muitas nodokli neapliekamo preču daudzumu, kuru fiziskajām personām atļauts ievest Latvijā, nemaksājot muitas nodokli, ar Latvijas kaimiņvalstu likumdošanā paredzēto daudzumu (Lietuvā — 1000 LTL, Igaunijā — 5000 EEK), kā arī, atbilstoši Eiropas Savienības Padomes 1983. gada 28. marta noteikumiem Nr. 918/83 par Eiropas Savienības muitas nodokļu atvieglojumu sistēmu, noteikt ar muitas nodokli neapliekamo naftas produktu daudzumu, kuru fiziskajai personai ar transportlīdzekli atļauts ievest Latvijā;

· saskaņā ar Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda Ekonomiskās politikas memoranda projekta 6., 36. un 39. punktu samazināt atsevišķām precēm ievedmuitas nodokļa MFN likmi no 0,5% uz 0% likmi;

· saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes 1992. gada 9. decembra Nolikumu (EEK) Nr. 3911/92 par kultūras priekšmetu izvešanu, atcelt izvedmuitu mākslas, kultūras un antikvārajiem priekšmetiem, un to izvešanu regulēt ar licencēšanu.