Šodien, 9.novembrī, noslēdzas Viņa karaliskās augstības Velsas prinča Čārlza divu dienu vizīte Latvijas Republikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Tosts par godu Velsas prinča vizītei Latvijā 2001. gada 8. novembrī Rīgas pilī

Jūsu karaliskā augstība! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks sveikt Viņa karalisko augstību Princi Čārlzu Latvijā mūsu valstij tik nozīmīgās novembra dienās. 11. novembrī, kad svinēsim Lāčplēša dienu, mēs pieminēsim Latvijas neatkarības cīnītājus. Mēs godināsim ne tikai tēvzemi mīlošos latvju karavīrus, bet pieminēsim arī drošsirdīgos britu jūrniekus un karavīrus, kuri sniedza atbalstu brīvības cīņā, tādējādi stiprinot Latvijas karoga sarkanbalti sarkanās krāsas.

Šī ir jau otrā Viņa karaliskās augstības vizīte Latvijā. Kā iepriekšējā, tā arī šī vizīte ir uzskatāmi simboliskas gan mūsu abu valstu divpusējo attiecību griezumā, gan pieminot Latvijas neatkarības izšķirošās gadskārtas. Pirms sešiem gadiem Velsas prinča Čārlza pirmās vizītes laikā tika atklāta atjaunotā Apvienotās Karalistes vēstniecība tās vēsturiskajā namā. Šoruden augstā viesa vizīte iezīmē Latvijas un Lielbritānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitgadi un Latvijas atzīšanas astoņdesmitgadi.

Jau no pašiem pirmsākumiem abu valstu attiecības tika veidotas, izprotot mūsu nācijas brīvības centienus, tiesības uz demokrātisku valsts pārvaldi un uz Latvijas valsts vietu Eiropas brīvo valstu saimē. Latvijas valsts vistumšākajā periodā, kad vairums latviešu, krievu un citu tautu cieta zem padomju varas žņaugiem, Lielbritānijas valdība sniedza mums patvērumu.

Vakar, 8.novembrī, Rīgas pilī: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes troņmantnieks, Viņa karaliskā augstība princis Čārlzs un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Anglijas demokrātisko tradīciju iedvesmoti, Latvijas diplomāti nosargāja atlikušo daļu mūsu valstiskuma Latvijas sūtniecībā Londonā.

Desmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas Latvija ir kļuvusi par stabilu demokrātiju ar funkcionējošu tirgus ekonomiku. Latvijas iedzīvotājiem ir dota iespēja būt izglītotākiem, turīgākiem un laimīgākiem. Mūsu valstij ir dotas iespējas šo stabilitāti, drošību un attīstību padarīt ilglaicīgu un neatgriezenisku. Pateicoties veiksmīgām reformām un daudzu valstu, tai skaitā Lielbritānijas, politiskajam un praktiskajam atbalstam, Latvija ar katru dienu tuvojas savu stratēģisko mērķu sasniegšanai. Latvija veiksmīgi virzās uz priekšu sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā. Panākot valstis, kas sarunas sāka agrāk, Latvija būs gatava kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti 2004. gada sākumā.

Mēs apņēmīgi virzāmies uz mērķi, lai izpildītu visus kritērijus Latvijas uzaicināšanai iestāties NATO nākamā gada rudenī Prāgā. Kā apliecinājums mūsu briedumam kalpo kopīgie Baltijas valstu projekti drošības jomā un Latvijas ieguldījums miera uzturēšanas operācijās Dienvidaustrumeiropā. Ar savu dalību NATO vēlamies stiprināt mūsu kontinentam pašreiz tik vitālās transatlantiskās saites, kurām Lielbritānija vienmēr ir bijusi uzticama aizstāve. Esam gatavi ne tikai baudīt drošības garantijas, bet arī sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu cīņā ar starptautisko terorismu vai kādiem citiem draudiem mūsu vērtībām un mūsu drošībai.

Man ir liels prieks secināt, ka desmit gadu laikā abu valstu attiecības ir stiprinātas ar ievērojamām tirdznieciskām saitēm un praktisko sadarbību, kas pārklāj gandrīz visas valstij svarīgās jomas. Esam pateicīgi par britu sniegto atbalstu aizsardzības struktūru pilnveidošanā, tiesu un iekšlietu sistēmas uzlabošanā, valsts administrācijas reformas īstenošanā un daudzās citās jomās. Dažādās nozarēs strādājošo cilvēku ikdienas kontakti mūs sagatavo labai sadarbībai nākotnē ES un NATO ietvaros.

Lielbritānijas klātbūtne ir jūtama ne tikai Rīgā, tā sevi pieteic Latvijas reģionos, pateicoties Lielbritānijas padomes un citu organizāciju darbam. Esmu pārliecināta, ka rīt, viesojoties Daugavpilī, augstais viesis izjutīs Latgales iedzīvotāju sirsnīgo viesmīlību un entuziasmu, kā arī pārliecināsies par šī reģiona plašajām izaugsmes iespējām.

Jūsu karaliskā augstība, šī vizīte ir apliecinājums mūsu attiecību noturīgumam un kopīgajai sapratnei par nākotnes Eiropas veidolu. Atļaujiet man izteikt savā un Latvijas tautas vārdā vislabākos novēlējumus jums, Viņas majestātei karalienei un visai karaliskajai ģimenei un izteikt pārliecību par Apvienotās Karalistes un Latvijas attiecību sekmīgu attīstību nākotnē.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Par Velsas prinča Čārlza vizīti

Latvijas bērni sveic Viņa karalisko augstību Velsas princi Čārlzu pie Brīvības pieminekļa; Apvienotās Karalistes troņmantnieks princis Čārlzs pie Brīvības pieminekļa sarunā ar Rīgas iedzīvotājiem

Vakar, 8. novembrī, sava Baltijas valstu apceļojuma laikā, vizīti Latvijā sāka Viņa karaliskā augstība Velsas princis Čārlzs. Rīgas lidostā augsto viesi sagaidīja Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone, Latvijas Valsts protokola vadītājs Jānis Dripe, Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Imants Daudišs, Valsts prezidenta protokola vadītāja Evija Ķēniņa, kā arī Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs un vēstniecības darbinieki.

No lidostas karaliskā persona devās uz Rīgas pili, kur Ģerboņu zālē notika Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas un Velsas prinča tikšanās. Pēc tam Valsts prezidente un princis Čārlzs, daudzu rīdzinieku sveikti, nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Velsas princis sirsnīgi sasveicinājās ar rīdziniekiem. Šeit, pie Brīvības pieminekļa, viņam bija arī īsa, draudzīga saruna ar Latvijas bērniem, kas Rīgā, Lielbritānijas padomē, ieguvuši angļu valodas Kembridžas sertifikātu. Šo sertifikātu iespējams iegūt jau jaunākā skolas vecuma bērniem septiņu līdz divpadsmit gadu vecumā, noliekot eksāmenu Lielbritānijas padomē. Līdz šim pēdējais eksāmens noticis šogad maijā, kad sertifikātu ieguva trīsdesmit pieci bērni no Rīgas privātskolas “Latreia”, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas un Rīgas Humanitārās privātās ģimnāzijas.

No Brīvības pieminekļa Velsas princis devās uz Alberta ielu, kur profesora Jāņa Krastiņa pavadībā iepazinās ar Rīgas jūgendstila arhitektūras izcilākajiem paraugiem un aplūkoja māju, kur dzimis izcilais filozofs Jesaja Berlins.

Dienas vidū Apvienotās Karalistes vēstniecībā notika Latvijas un Lielbritānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmit gadu jubilejai veltītā ceremonija. (Apvienotās Karalistes vēstnieka Stīvena Neša un Latvijas kultūras ministres Karinas Pētersones uzrunas publicētas atsevišķi.) Svinīgajā ceremonijā Velsas princis noņēma pārklāju no Birutas Baumanes Vecrīgas ainavas, ko vēstniecība pasūtījusi Latvijas un Lielbritānijas diplomātisko attiecību atjaunošanas desmitās gadadienas zīmē un kas turpmāk greznos Apvienotās Karalistes vēstniecības telpas.

Tālāk Velsas princis devās uz Latvijas okupācijas muzeju, kur iepazinās ar mūsu dramatiskās vēstures liecībām. Par muzeja ekspozīciju Velsas princim pastāstīja muzeja valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs. Pēc ekspozīcijas apskates Velsas princim bija īsa, bet sirsnīga saruna ar Sibīrijas deportāciju agrā bērnībā pārcietušo publicisti un dzejnieci Andu Līci un divkārt, 1941. un 1949. gadā, deportēto rīdzinieku Ilmāru Knaģi, kā arī ar holokaustu pārcietušo ebreju kopienas pārstāvi, Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Jēkabu Barkānu. Princis Čārlzs arī parakstījās Okupācijas muzeja viesu grāmatā.

Pēcpusdienā Velsas princis devās uz padomju okupācijas laikā izdemolēto Rīgas Pirmo Kristus Luteriskās draudzes baznīcu Mēness ielā, kas tagad atjaunota, izmantojot piespiedu sabiedriskajos darbos iesaistīto notiesāto personu darbu. Piespiedu sabiedriskie darbi Latvijā jeb “Alternatīvais ieslodzījums”ir kopīgs Lielbritānijas un Sorosa fonda — Latvija projekts. Piespiedu sabiedriskie darbi kā jauns soda veids mūsu valstī tika ieviesti 1999. gadā. Atbilstoši šim principam likumpārkāpējiem par nodarījumiem ar relatīvi mazāku sabiedrisko bīstamību kā sodu var piespriest četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundu neatmaksātu sabiedrisko darbu vietējās sabiedrības labā. 1999. gadā šo sodu Latvijā izcieta 183 personas, bet pērn — jau 596 notiesātie. Veicot piespiedu sabiedriskos darbus, notiesātais netiek atrauts no ģimenes un pakļauts recidīvistu teroram ieslodzījuma vietās.

Komunistu laikā izdemolētas baznīcas atjaunošana bija darbs ar īpašu svētību, jo, balsinot dievnama velves, notiesātie varēja ieskatīties arī savas dvēseles dzīlēs.

Pirms ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa 8.novembrī: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes troņmantnieks, Viņa karaliskā augstība princis Čārlzs un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Tālāk Velsas prinča ceļš veda uz Stopiņu pagastu pie Rīgas, kur tika atklāta kokzāģētava “BSW Latvia SIA”, kas uzcelta par Lielbritānijas investīcijām. Britu uzņēmums, kas veicis divpadsmit miljonu sterliņu mārciņu vērto ieguldījumu Latvijā, ir sena skotu kokapstrādes firma “BSW Timber PLC”, Braunliju ģimenes uzņēmums jau kopš 1848. gada. Šī firma pārstrādā apmēram piekto daļu Lielbritānijas mežos nozāģētās koksnes, un Lielbritānijā tās gada apgrozījums ir simt miljoni sterliņu mārciņu. BSW jau kopš 1975. gada atbalstījusi ilgtspējīgu mežsaimniecību Lielbritānijā, un uzņēmums rūpējas arī par izzāģēto platību apmežošanu. Sākumā uzņēmumam bija pašam sava kokaudzētava, tagad tas apmežošanas darbus pasūta citiem uzņēmumiem. Ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanas politiku BSW īsteno arī Latvijā.

Atgriezies Rīgā, Velsas princis piedalījās Lielbritānijas vēstniecības rīkotajā pieņemšanā Latvijas Mākslas muzejā. Vizītes pirmo dienu vainagoja Latvijas Valsts prezidentes rīkotās vakariņas par godu Viņa karaliskajai augstībai Velsas princim Rīgas pils Ģerboņu zālē.

Šodien, 9. novembrī, vizītes otrajā dienā, Velsas princis vispirms iepazīsies ar Baltijas valstu kopīgo gaisa telpas kontroles centru “Baltnet”, kura iekārtošana bija nozīmīgs Latvijas, Lietuvas un Igaunijas solis ceļā uz NATO. Pēc tam augstais viesis izlidos uz Daugavpili, kur paredzēta intensīva iepazīšanās programma (preventīva Daugavpils apmeklējuma programma “LV” jau publicēta 7. novembrī).

Vakar īsi pirms Viņa karaliskās augstības ierašanās Latvijā Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Stīvens Nešs televīzijas intervijā uzsvēra, ka Velsas prinča vizīte visās trīs Baltijas valstīs saistīta ar desmito gadadienu kopš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanas, kā arī ar Apvienotās Karalistes un trīs Baltijas valstu diplomātisko attiecību atjaunošanas desmit gadu jubileju. Savukārt pats Velsas princis savā rakstā avīzei “The Daily Telegraph” 5. novembrī, Baltijas valstu apmeklējuma priekšvakarā, uzsvēra savas valsts politisko un morālo atbalstu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atjaunošanā un ar lepnumu atgādināja, ka Lielbritānija nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju (skat. “LV” Nr. 2547 07.11.2001.).

Mēs, latvieši, varam justies īpaši lepni, ka Latvija ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kurā Velsas princis ieradies atkārtoti, — Apvienotās Karalistes troņmantnieks Latvijā viesojās jau tieši pirms sešiem gadiem, 1995. gada novembrī.

Lakonisku Lielbritānijas un Latvijas attiecību apkopojumu Velsas prinča vizītes priekšvakarā sagatavojusi Apvienotās Karalistes vēstniecība:

“Lielbritānija ir nozīmīga Latvijas tirdzniecības partnere, vislielāko Latvijas eksporta apjomu līdzīgā mērā saņem Lielbritānija un Vācija. Tas ir turpinājums senākām tirdzniecības tradīcijām, kas iesliecas viduslaikos. 20. gados britu patērētāji iepirka 40% Latvijas eksporta, galvenokārt piena produktus. Tagad Lielbritānija ir Latvijas galvenais koksnes noieta tirgus. Latvijā pārstāvēti apmēram 30 britu uzņēmumi, un Lielbritānija patlaban ir piektais lielākais tiešais investors Latvijā.

Tomēr abu valstu labajām attiecībām nav gluži merkantila pagātne. Kad Lielbritānija 1918. gadā svinēja Pirmā pasaules kara beigas, Baltijas valstis turpināja cīņu par neatkarību. Vācu karaspēks pēc karadarbības izbeigšanās Rietumeiropā joprojām kā okupanti uzturējās Baltijā. Ne boļševiki, ne baltgvardi nepiekrita trīs Baltijas valstu neatkarības atzīšanai. Lielbritānija un tās sabiedrotās valstis jau bija piekritušas atzīt Baltijas valstis, taču militāru palīdzību bija iespējams sniegt tikai pēc miera pasludināšanas.

Britu valdība nolēma Baltijas valstīs neizvietot sauszemes karaspēku, taču “attiecībā uz Baltijas provincēm, cik vien iespējams aizsargāt jaunās nacionālās valstis ar flotes palīdzību”. Britu flotei jau no paša sākuma izrādījās liela nozīme Latvijas neatkarības cīņā. 1919. gada aprīlī pēc uzbrukuma Latvijas ģenerālštābam prezidents Kārlis Ulmanis patvērās uz Karaliskās flotes apsargātā tirdzniecības kuģa “Saratov”. Prezidents Ulmanis palika uz “Saratov” borta līdz 27. jūnijam, kad izkāpa Liepājā, lai pārņemtu valdību. Britu militārās operācijas Baltijā turpinājās līdz 1920. gadam. Kopumā dzīvību zaudēja 128 britu jūrnieki. Katru gadu Lielbritānijas vēstnieks nolaiž Rīgas jūras līcī vainagu, pieminot deviņus uz kuģa “HMS Dragon” bojāgājušos jūrniekus. Šie vīri krita apšaudē no krasta nocietinājumiem, atvairot vācu atbalstītāju spēku uzbrukumu Rīgai.

Divdesmitajos un trīsdesmitajos gados Britu līgai Rīgā bija diplomātiskā pārstāvniecība visās trīs Baltijas valstīs. Šajā laikā Lielbritānija misijas telpām iegādājās 19. gadsimta ēku Jura Alunāna ielā. 1940. gadā, sākoties padomju invāzijai Latvijā, briti atsauca savu pārstāvniecību. Turpmāko gadu desmitu laikā Lielbritānija neatzina padomju jurisdikciju Baltijas valstīs.

1991. gadā Lielbritānija atbalstīja Latvijas atjaunoto neatkarību un nosūtīja uz Rīgu vēstnieku. Jaunā Latvijas valdība atdeva britu īpašumā ēku Alunāna ielā, kuru 1995. gadā no jauna oficiāli atklāja Viņa karaliskā augstība Velsas princis un toreizējais Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Latvijas un Lielbritānijas attiecības ir attīstījušās visās jomās, ieskaitot starpvaldību attiecības, kā arī sakarus aizsardzībā, komercijā un kultūrā. Lielbritānijas padomes vadītāja Baltijas valstīs pastāvīgais birojs atrodas Rīgā. Lielbritānija atbalsta Latvijas kandidatūru dalībai ES un NATO. 2000. gada oktobrī prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apmeklēja Londonu, ierodoties audiencē pie Viņas majestātes karalienes un tiekoties ar premjerministru Toniju Blēru.”

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone:

Uzruna ceremonijā par godu Latvijas un Apvienotās Karalistes diplomātisko attiecību atjaunošanas 10. gadadienai 2001. gada 8. novembrī

Jūsu karaliskā augstība, vēstnieki Neša kungs un Daudiša kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Ir liels gods Latvijas valdības vārdā uzrunāt augstos viesus Latvijas un Apvienotās Karalistes diplomātisko attiecību atjaunošanas 10. gadadienā. Esam īpaši pagodināti par Viņa karaliskās augstības Velsas prinča klātbūtni šajā priecīgajā notikumā. Zīmīgi, ka Velsas prinča pirmā vizīte Latvijas vēsturē notika 1995. gadā, lai oficiāli atklātu britu vēstniecību šajā restaurētajā ēkā.

Atzīmējot šo notikumu, īpašs uzsvars jāliek uz atjaunošanas nozīmi un svarīgumu. Apvienotā Karaliste bija viena no tām valstīm, kas nodrošināja to, ka pēc 1991. gada Latvija varēja savas attiecības ar Rietumu pasauli atjaunot, nevis dibināt no jauna. Lielbritānija nekad nebija atzinusi padomju okupāciju Latvijā un tās inkorporāciju PSRS. Pateicoties britu stingrajai nostājai, mūsu pārstāvniecība Londonā darbojās visu okupācijas periodu, tādējādi starptautiski nodrošinot mūsu valstiskuma nepārtrauktību.

Atļaujiet man minēt dažas svarīgākās epizodes no mūsu kopējās vēstures, kas ļauj mums Latvijas un Lielbritānijas attiecības uzskatīt par īpašām.

Mūsu attiecību politiskais pamats tika ielikts, vēl pirms Latvijas Republika tika oficiāli proklamēta. Apvienotā Karaliste de facto atzina Latviju 1918. gada 11. novembrī. Daudzi no jums droši vien zina arī to, ka 1919. gadā Latvijas valdība paglābās uz Karaliskās flotes tvaikoņa “Saratov” Baltijas jūrā. Neticami, bet divus mēnešus šis kuģis pārstāvēja visu Latvijas teritoriju. Ir skaidrs, ka jau no sava valstiskuma pastāvēšanas pašiem pirmsākumiem Latvija Apvienotajā Karalistē atrada uzticamu sabiedroto un Apvienotā Karaliste Latvijā — uzticamu partneri.

Vēl kāda vēsturiski nozīmīga diplomātiskā saite minama saistībā ar izcilo filozofu un sociālo zinātņu speciālistu seru Jesaju Berlinu, kura dzimto māju Viņa karaliskā augstība šodien apmeklēja. Pirms 60 gadiem sers Jesaja Berlins sāka strādāt Lielbritānijas ārlietu dienestā.

Lielbritānija arī viena no pirmajām valstīm nosūtīja savu diplomātisko pārstāvi uz Latviju pēc neatkarības atjaunošanas. 1991. gada 8. oktobrī Ričards Samjuels ieradās Rīgā, lai atvērtu šeit Lielbritānijas vēstniecību.

Mūsu īpašās attiecības un partnerība lielā mērā ir veicinājusi Latvijas neseno sekmīgo pārejas periodu. Tikai desmit gados Latvija ir izdarījusi nepieredzēti daudz, kļūstot par vienu no vislabāk sagatavotajām kandidātvalstīm uzņemšanai ES un NATO, par valsti ar strauji augošu ekonomiku, modernu un daudzkultūru sabiedrību stabilā un drošā reģionā.

Es gribētu izteikt mūsu pateicību par praktisko palīdzību, ko Lielbritānija ir sniegusi mūsu tiesnešiem, militārpersonām, skolotājiem un daudziem citiem. Patiesi, divpusējā sadarbība ir nostiprinājusies visās jomās. Politiskais dialogs ir intensīvs visos līmeņos. Lielbritānija atkal ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu Latvijas tirdzniecības partneri.

Tā kā Eiropas Savienības un NATO paplašināšanās ir tuvākā nākotnē paredzami notikumi, mēs varam būt priecīgi, ka ir izveidojies tik stabils pamats mūsu attiecību tālākai attīstībai.

Kā kultūras ministre es arī gribētu izteikt atzinību par darbu, ko Britu padome veic Latvijā kopš 1992. gada, veicinot Latvijas un Lielbritānijas sadarbību kultūras un izglītības nozarē un sekmējot angļu valodas apguvi.

Diplomāta sūtība ir kalpot savai valstij. Apstākļos, kad starp mūsu valstīm valda draudzība un uzticība, kalpojot abu valstu labā, ir iespējams sasniegt ko augstāku. Atļaušos izteikt šo pieņēmumu un cerību, ka mūsu valstu diplomāti ar savu darbu sniedz ieguldījumu Eiropas kā labklājības, miera un pārticības telpas veidošanā. Atļaujiet man vēlēt mums visiem, lai ciešās saites starp mūsu valstīm turpina plaukt arī nākamajās paaudzēs!

Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs:

Velsas princis Čārlzs un Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Stīvens Nešs, ieejot Rīgas vēstniecībā

Uzruna ceremonijā par godu Latvijas un Apvienotās Karalistes diplomātisko attiecību atjaunošanas 10. gadadienai 2001. gada 8. novembrī

Jūsu karaliskā augstība, eksprezidenta kungs, ministru kungi, dāmas un kungi!

Man ir liels prieks sveikt jūs visus Lielbritānijas vēstnieka rezidencē, kur esam sapulcējušies, lai atzīmētu diplomātisko attiecību starp Latviju un Lielbritāniju atjaunošanas desmito gadadienu.

Mūsu tirdzniecības sakariem ir vairāku gadsimtu ilga vēsture, un to pamatā ir kokmateriālu tirdzniecība. Lorda Nelsona laikos Rīgas priedes izmantoja taisnāko un garāko mastu darināšanai Karaliskajai flotei, un arī šodien, ser, jūs apmeklēsit uzņēmumu, kurš ir jauna Lielbritānijas investīcija kokmateriālu apstrādes jomā. Lielbritānija joprojām ir lielākā Latvijas kokmateriālu iepircēja, un šogad ar Britu mežu komisijas starpniecību mēs attīstām kontaktus ar Latvijas valsts mežsaimniekiem, lai palīdzētu veidot ilgtermiņa apsaimniekošanas politiku un veikt mežu sertifikāciju.

19. gadsimtā mūsu tirdzniecības sakari ar pārtikušo Rīgu pievilināja britu uzņēmējus pārcelties uz dzīvi šeit, ieskaitot Ārmitstedu ģimenes locekļus. Klana dibinātājs Džordžs Ārmitsteds ieradās Latvijā 1812. gadā. Ģimenes nopelns ir arī Bērnu slimnīcas dibināšana, kura joprojām sekmīgi darbojas un kuru pirms gada apmeklēja mūsu parlamenta toreizējā spīkere Betija Būtroida. Džordžs Ārmitsteds III ieņēma ļoti ievērojamu amatu, 1901. gadā kļūdams par Rīgas mēru; fakts, ka šo amatu ir ieņēmis anglis, ir patiešām unikāls.

Stīvens Nešs un Velsas princis Čārlzs, atklājot Birutas Baumanes gleznu par Latvijas galvaspilsētu Rīgu, kas turpmāk greznos Apvienotās Karalistes vēstniecības Rīgā telpas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

19. gadsimta vidū Rīgas slavenajai panorāmai pievienojās vēl viens tornis — Svētā Pestītāja jeb Anglikāņu baznīcas tornis Daugavas krastā netālu no Rīgas pils, Latvijas prezidenta oficiālās darba vietas. Šīs baznīcas pamatos ir uzbērta balasta zeme no britu tirdzniecības kuģiem, tā stāv uz britu zemes. Jūs, ser, atceraties, ka pēdējā apmeklējuma laikā Rīgā viesojāties Svētā Pestītāja baznīcā un uzdāvinājāt tai sudraba kristību trauku. Birutas Baumanes glezna, kuru jūs esat laipni piekritis atklāt, iemūžina šo Latvijas un Lielbritānijas līdzāspastāvēšanu šeit, pašā Rīgas sirdī.

1919. gada novembrī pēc Pirmā pasaules kara Baltijas valstīs norisinājās sīvas cīņas, dramatiski notikumi, kas noveda pie Latvijas neatkarības. Daugavas grīvā Karaliskajai flotei bija svarīga loma, atbalstot Latvijas neatkarības cīnītājus. Šajā nedēļas nogalē es atkal pieminēšu šajās kaujās kritušos britu karavīrus vainagu nolaišanas ceremonijā Rīgas jūras līcī.

Latvijas pirmās neatkarības laikā sakari starp Latviju un Lielbritāniju strauji attīstījās un iestājās jauns tirdzniecības uzplaukums. Mēs nodibinājām Rīgā diplomātisko pārstāvniecību, kuras uzdevums bija diplomātisko sakaru uzturēšana ar visām trim Baltijas valstīm. Kopš 1930. gada pārstāvniecība atradās šajā ēkā.

Skumjie 1940. gada vasaras notikumi, padomju invāzija Latvijā bija par iemeslu mūsu misijas atsaukšanai. Ilgajos okupācijas gados Lielbritānija bija starp tām valstīm, kas nekad neatzina jurisdikciju Baltijas valstīs. Es atceros, ka visus šos gadus Londonas diplomātisko pārstāvniecību sarakstā bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis. Tādēļ mēs ar lielu prieku atsaucāmies uz 1991. gada ievērojamajiem notikumiem un kopā ar Latviju svinējām tās atjaunoto neatkarību, pirmo reizi nosūtot uz Rīgu pilnvaroto un ārkārtējo vēstnieku. Mēs ļoti priecājāmies arī par to, ka Latvijas valdība aicināja mūs atpakaļ uz ēku, kuru jūs, ser, atklājāt kā mūsu vēstniecību pirms sešiem gadiem. Jūs jau zināsit, ka kopš tā laika mūsu attiecības ir attīstījušās ļoti strauji. Mūsu vēstniecība veicina ciešākus sakarus valdības līmenī, aizsardzības, tirdzniecības, kultūras un angļu valodas mācīšanas jomā, kur Lielbritānijas padomei ir vadoša loma. Rīgas 800 gadu jubilejas ietvaros šogad maijā norisinājās Britu nedēļa, kurā mēs veiksmīgi demonstrējām savu darbību. Mēs nelokāmi atbalstām Latviju drosmīgajā reformu un integrācijas procesā. Un Lielbritānija stingri atbalsta arī Latvijas mērķus — pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO. Mēs esam vienisprātis, ka tās ir struktūras, kuru ietvaros Latvija var visveiksmīgāk sasniegt savus mērķus, drošību un pārticību. Abas mūsu valstis ir nolēmušas turpināt ciešas un siltas attiecības Eiropas nāciju ģimenē.

Vēlos izmantot šo iespēju, lai paziņotu svarīgu soli izglītības jomā, “Glaxo SmithKline”, britu farmācijas uzņēmums, ir nolēmis kopīgi ar Viņas majestātes valdību sponsorēt ikgadēju stipendiju Latvijas pārstāvim medicīnas studijām Lielbritānijā. Kopā ar mums šeit ir Dins Šmits, “Glaxo SmithKline” pārstāvis Latvijā.