“Ja būs stipra Baltijas savienība, dzīvos un būs stipras arī Latvija, Lietuva un Igaunija”

Pirms 10 gadiem, 1991.gada 8.novembrī, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešu delegācijas Tallinā izveidoja Baltijas asambleju

Latvijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājs Romualds Ražuks:

Vakar, 8.novembrī, Latvijas Saeimas tribīnē: Romualds Ražuks, Trivimi Velliste un Ģiedre Puvaneckiene Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Runa Baltijas asamblejas 10. gadadienai veltītajā konferencē Rīgā 2001. gada 8. novembrī

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas un Baltijas asamblejas deputāti! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi! Šodien aprit desmit gadi kopš dienas, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešu delegācijas Tallinā izveidoja Baltijas asambleju. Toreiz mēs visi dzīvojām ar domu — ja būs stipra Baltijas savienība, dzīvos un būs stipras arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Šodien redzam, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, līdzvērtīgas partneres Eiropas valstu vidū. Un arī Baltijas savienība ir dzīva: mums ir parlamentu sadarbības organizācija — Baltijas asambleja, Baltijas Ministru padome valdību līmenī un Baltijas padome, kas ir abu iepriekš minēto institūciju kopīgais forums. Man ir patiess prieks, ka mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām un mums izdevies izveidot reāli funkcionējošas Baltijas sadarbības institūcijas.

Kolēģi! Es uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbība ir absolūti nepieciešama un loģiski izveidota. Tā pamatojas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas jomā.

Tāpat uz kopējām interesēm drošības un labklājības sekmēšanā, ekonomiskās attīstības veicināšanā, integrācijā Eiropas Savienībā un NATO, kā arī reģionālo sadarbībā.

Apkopojot pirmajos desmit gados paveikto, varam secināt, ka Baltijas asambleja veltījusi uzmanību Baltijas valstu sadarbībai dažādās jomās — gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Baltijas asambleja ir veicinājusi jautājuma risināšanu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu no Baltijas valstīm, Baltijas valstu likumdošanas saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, koordinējusi Baltijas valstu nostāju dažādos ārpolitikas jautājumos. Kā trīspusējai parlamentu sadarbības organizācijai Baltijas asamblejai ir stabilizējoša loma, jo tās ietvaros notiek informācijas un viedokļu apmaiņa. Asambleja neaprobežojas tikai ar parlamentu sadarbību, tā veicina arī Baltijas valstu sadarbību kopumā.

Kolēģi, atļaujiet atgādināt, ka Baltijas valstu vienotībai joprojām ir būtiska nozīme, īpaši konkurences cīņā ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēlme iestāties Eiropas Savienībā, manuprāt, nenozīmē atteikšanos no Baltijas valstu sadarbības. Reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga arī Eiropas Savienības kontekstā, kā to pierāda Skandināvijas un Beniluksa valstu sadarbības modeļi. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī Eiropas Savienības ietvaros būs nepieciešams koordinēt savu darbību, saskaņot pozīcijas un izstrādāt kopīgu stratēģiju. Mums ir jādomā Baltijas mērogā, un mēs to darām!

Izmantojot šo tribīni kā Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs, es gribu pateikties Saeimas Prezidijam un Kancelejai par atbalstu Baltijas asamblejas darba nodrošināšanā, kā arī Baltijas asamblejas sekretariātam, kurš nepārtraukti strādā šeit, Rīgā, un visiem esošajiem un bijušajiem Baltijas asamblejas dalībniekiem par ieguldīto darbu šo desmit gadu laikā. Šodien mēs varam atskatīties uz paveikto, un tas ir jūsu nopelns, godātie kolēģi. Es novēlu mums veiksmi un izdošanos arī nākamajos gados!

Igaunijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājs Trivimi Velliste:

Runa Baltijas asamblejas 10. gadadienai veltītajā konferencē Rīgā 2001. gada 8. novembrī

Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Augsti godātie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu deputāti, Ziemeļvalstu pārstāvji, dāmas un kungi!

Kad Igauniju apmeklē ārzemnieki, viņi dažkārt uzdod jautājumu: par ko gan igauņi sevi uzskata — par Ziemeļeiropas, Viduseiropas vai Austrumeiropas pārstāvjiem? Kur Igaunija pieder? Vai kopā ar Somiju un Zviedriju pie Ziemeļvalstīm vai ar Latviju, Lietuvu un Poliju pie Viduseiropas valstīm? Protams, var dažādi atbildēt uz šiem jautājumiem, tomēr, pēc manām domām, pats svarīgākais ir tas, ka viens neizslēdz otru. Baltijas valstis var vienlaikus piederēt gan pie Ziemeļeiropas, Austrumeiropas, gan pie Viduseiropas. Daudz svarīgāks ir tas, kādi mēs esam, kādas ir mūsu pamatvērtības un kurp mēs tiecamies. Dažkārt mēs sev uzdodam jautājumu — kāda ir Baltijas sadarbības dziļākā būtība? Vai tā ir vajadzīga, vai tā ir vajadzīga pasaulei, kas tik strauji mainās, vai to var aizstāt sadarbība kādā plašākā starptautiskā kontekstā? Mums pašiem sev ir jāatzīst, ka Baltijas sadarbībai nav īpaši sena vēsture.

Tiesa, šī sadarbība radās līdz ar Baltijas valstu izveidošanos. Tomēr mūsu pašu vēsturnieki diezgan negatīvi vērtē šo pieredzi. Mūsu centieni ir aizsargāt mūsu tikai nesen radušos neatkarību. Patiesību sakot, pirms 80 gadiem šāda nepieciešamība bija vēl vairāk izteikta, jo bija izveidojušās piecas Baltijas valstis un vajadzēja aizsargāt piecu valstu, tajā skaitā Somijas un Polijas, neatkarību. Kā mēs zinām, jēdziens “piecas Baltijas valstis” tomēr neizveidojās. Intereses vai iedomātās intereses un tāpat droši vien arī domāšanas veids Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā bija pārāk atšķirīgs. Protams, šīm valstīm bija viens draudu avots, bet šīs briesmas tika uztvertas atšķirīgi un valstis rīkojās atšķirīgi, un, protams, skatoties pagātnē, mēs varam apgalvot, ka ne vienmēr izdevās atšķirt būtisko no nebūtiskā.

Eiropas kartē nostiprinājušās trīs Baltijas valstis Otrajā pasaules karā pārdzīvoja sevišķi smagu likteni. Mēs, protams, varam jautāt — vai tas bija neizbēgami, vai mēs tomēr varējām ko mainīt? Tomēr mūsu vēsturiskā pieredze mums ir kaut ko iemācījusi. Mēs esam sapratuši, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska un pirmām kārtām drošības jautājumos. Ekonomiskā un kultūras sadarbība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā arī ir ļoti svarīgas, jo ir auglīga un interesanta, bet īpaši svarīgi šie jautājumi ir tādēļ, ka tie veicina sadarbību drošības politikā. Ja mūsu ekonomikas ir savstarpēji saistītas, tad ir arī kopīgas intereses un vēlme aizstāvēt mūsu īpašumus.

Ja mēs pazīstam mūsu kultūras, mums ir daudz vieglāk citam citu saprast un vieglāk sadarboties. Un, ja ir kādas ārējas briesmas, tad tas ir ļoti svarīgi. Mums ir jāsaprot viens ļoti svarīgs fakts. Parlamentārās sadarbības izveidošanās starp trim Baltijas valstīm tajos gados, kad mēs atbrīvojāmies no padomju jūga, ir jāuzskata par ļoti svarīgu sasniegumu. Tam ir lielāka nozīme, nekā mēs esam pieraduši domāt, jo šī sadarbība izveidojās tad, kad nākotne vēl nebija tik skaidra, kā mums tas tagad var šķist. Šī sadarbība ir kopīgas ticības un kopīgu ciešanu rezultāts. Baltijas asamblejas pirmie statūti tika parakstīti 1991. gada 8.novembrī Tallinā. Pirmā sesija notika 1992.gada janvārī. Mūsu parlamentu sadarbība ir veiksmīgi izturējusi laika pārbaudi. Mēs esam iemācījušies kopīgi strādāt un pieņemt dažkārt grūtus lēmumus. Mēs redzam briedumu mūsu sadarbībā.

Tāpat sadarbība ir izveidojusies ar Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu. Arī mūsu sadarbība ar Baltijas Ministru padomi ir veicinājusi mūsu virzību uz tādu mērķu sasniegšanu kā dalība Eiropas Savienībā un NATO.

Nobeigumā Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vārdā es vēlētos pateikties mūsu Latvijas un Lietuvas kolēģiem par šo desmit gadus ilgo sadarbību, kuras augļus mēs baudīsim tikai nākotnē.

Sirsnīgs paldies mūs uzņemošai valstij Latvijai. Paldies par uzmanību! Sveicu Baltijas asamblejas dalībniekus!

Lietuvas delegācijas Baltijas asamblejā vadītāja Ģiedre Puvaneckiene:

Runa Baltijas asamblejas 10. gadadienai veltītajā konferencē Rīgā 2001. gada 8. novembrī

Godātie Baltijas asamblejas locekļi! Godātie Latvijas Saeimas deputāti! Godātie viesi! Ekselences! Vēstnieki!

Vispirms es gribētu apsveikt tos Baltijas asamblejas locekļus, kas piedalījās tās dibināšanā un strādāja tajā no dibināšanas līdz mūsdienām. Apsveicu mūs visus! Desmit gadu mūsu reģiona politikas un diplomātijas tūkstošgadīgajā vēsturē — tas ir tikai neliels vēstures fragments. Tomēr mūsdienu pārmaiņu desmitgade reizē ir arī vesels laikmets, kad attiecības starp valstīm arvien vairāk tiek balstītas uz konstruktīviem savstarpējiem sakariem un abpusēji izdevīgu sadarbību. Valstu iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātes ļoti ietekmē savstarpējās attiecības. Daudzas no šīm prioritātēm ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Un intensīvas attiecības starp mūsu valstīm uzdod arvien jaunus jautājumus. To daudzums un dažādība liecina par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sadarbības daudzveidību un stiprumu. Mūsu izveidotās starpparlamentu un starpvaldību sadarbības struktūras tieši arī palīdz ātrāk rast atbildes uz šiem jautājumiem.

Bet parlamentu un valdību sadarbība rada tikai pamatus īstai tuvībai, ko pēcāk nobriedina sakari starp cilvēkiem. Arvien pagarinās vēsturiskā distance no 1988.gada un Baltijas Dziedošās revolūcijas. Tieši tajā laikā, pateicoties nacionālajām kustībām — “Sajūdis”, Tautas fronte un “Rahvarinne” — veidojās demokrātiskas sadarbības iedīgļi starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Triju Baltijas valstu politisko diplomātisko cīņu 1990.—1992.gadā koordinēja Baltijas valstu padome, kas bija Baltijas asamblejas pirmsākums. Saskaņā ar triju Baltijas valstu parlamentu kopīgo gribu 1991.gada 8.novembrī dibinātā Baltijas asambleja tad jau bija nobriedusi triju neatkarīgu valstu sadarbības institūcija. Arī tagad, pēc desmit gadiem, var droši apgalvot, ka joprojām ir dzīvotspējīgas tās idejas, uz kuru pamata tika izveidota šī starpparlamentu institūcija. Desmit gados Baltijas partnerattiecības izgāja dažādus posmus. Mainījās to subjekti un formas, bet var konstatēt, ka tās jau pārgājušas no simboliskās fāzes un praktisku ikdienas sadarbību. Baltijas asamblejai pašlaik un, es ceru, arī nākotnē, neraugoties uz dažām problēmām, būs svarīga loma mūsu valstu dzīvē, tā mobilizēs Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamentāriešus kopīgu problēmu risināšanai.

Baltijas asambleja bija tikai pirmais solis, veidojot mūsu valstu institūciju sadarbības sistēmu, izveidojot Baltijas Ministru padomi, iedibinot pastāvīgi darbojošos sekretariātu. Mums ir visas institūcijas, kas nepieciešamas triju valstu sadarbībai. Baltijas valstu sadarbības pozitīvais rādītājs ir arī tas, ka pasaule mūs redz kā vienotu un uzmanības vērtu partneri. Trīs Baltijas valstis ir savstarpēji saistītas, tāpēc nav brīnums, ka pasaule mūs uztver kā vienotu reģionu, kopīgu telpu, vēsturiski izveidojušos kopīgu likteņu un centienu vienību. Mūsu likteņi bija saistīti pagātnē, un ir loģiski, ka, domājot par nākotni, veidojam to kopā, jo nereti vienas Baltijas valsts realizētā politika ietekmē arī abas pārējās kaimiņvalstis. Baltijas valstu vēsture ir mācība, ka mums ir jāturas kopā, taču svarīga ir nevis akla pieķeršanās vienam pie otra, bet savstarpējs atbalsts. Tāpēc es ticu, ka arī nākotnē atbalstīsim un palīdzēsim viens otram, lai varētu mobilizēt politisko gribu galveno ārpolitikas uzdevumu veikšanai.

Baltijas valstu sadarbība mums visiem nozīmē, ka mums ir līdzīga vīzija par mūsu vietu nākotnes Eiropā. Un šo vīziju palīdz realizēt konkrētas mūsu sabiedrību iecerēm atbilstošas iniciatīvas. Pašreizējā posmā Baltijas asamblejas darbība ir daudz aktīvāka un produktīvāka. Šodien Baltijas Asambleja uzskatāma par autoritatīvu un efektīvu pozīciju, nevis par padomdevēju konsultatīvu organizāciju. Desmit gados Baltijas asambleja ir pietiekami nobriedusi, lai varētu ieņemt svarīgāku lomu ne tikai reģiona valstu dzīvē, bet arī sadarboties ar citām starpvaldību un starpparlamentu organizācijām.

Paldies par uzmanību!