Tikai tas, kas dzīvo vaigu vaigā ar zemi, kļūst tai par sakni un galotni
Lai gan kartupeļus Latvijā audzē tikai mazliet vairāk nekā 300 gadu, tie neapšaubāmi jau paaudzēm mūsu ēdienkartē ieņem tik nozīmīgu vietu, ka pelnīti tiek saukti par otro maizi. Zinātnieku tikšanās reizē nākamās nedēļas sākumā galvenā saruna paredzama par kartupeļiem, bet ne tikai, jo jārisina arī citi sasāpējuši jautājumi. Pirmdien, 12. novembrī, Latvijas Lauksaimniecības un meža akadēmijas (LLMZA) prezidijs pulcēsies izbraukuma sēdē Priekuļu selekcijas stacijā, lai apspriestu problēmas, kas saistītas ar kartupeļu audzēšanu un jaunu šķirņu veidošanu.
Pulcēšanās vieta nav izraudzīta nejauši. Jo Priekuļu pusē izsenis ir mituši gaiši cilvēki, kas guvuši atzinību ne tikai ar jaunu kartupeļu šķirņu veidošanu, bet bijuši arī visas Latvijas modernās lauksaimniecības jaunāko atziņu ieviesēji, progresīvāko darba paņēmienu atklājēji un augstražīgāko šķirņu radītāji.
Pirms šīs nozīmīgās darba sanāksmes iepazīstinām ar Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas prezidentes Baibas Rivžas un LLMZA īstenā locekļa Sigizmunda Timšāna pētījumu par lauksaimnieciskās domas attīstību Priekuļos un vienu no priekšlasījumiem, kas sagatavots pirmdienas domu apmaiņai.
“LV” informācija