Divi mākslinieki, divas pasaules vienā Visuma telpā, vienā elpā

Par Valdas Batrakas un Ilgvara Šteina grafikas izstādi

Foto: Namejs Batraks — “Latvijas Vēstnesim”

Viņi abi ir latviešu mākslinieki, un abi ir pasaulē pazīstami grafikas meistari. Atšķirīga ir viņu dzīves pieredze — gan tāpēc, ka Valda Batraka pieder pie četrdesmitgadnieku paaudzes, bet Ilgvars Šteins pērn nosvinēja savu 75. dzimšanas dienu, gan tāpēc, ka viņa ir dzimusi, skolojusies un dzīvo Latvijā, bet viņš Otrā pasaules kara beigu cēlienā nokļuva Vācijā un kopš 1947. gada dzīvo Kanādā, kur arī pabeidzis Leo Svempa studijā Rīgā iesākto mākslas izglītību. Izstādes iniciatore ir Kanādas vēstniecība Latvijā, un tās atklāšanas svētkos kopā ar abiem māksliniekiem piedalījās arī Viņa ekselence vēstnieks Pīters L.Makkellers (Peter L. McKellar).

Ilgvars Šteins pirmo reizi ciemojies dzimtenē pirms gadiem desmit, kad Rīgā notika viņa personālizstāde. Mākslinieks uzslavēja rīdziniekus, kas izstādē par galveno uzskata pašus mākslas darbus un iesaistās dialogā ar tiem.

Viņa ekselence izteica gandarījumu par ļoti piemēroto telpu, kāda ir Rīgas pils Velvju zāle, pateicās abiem māksliniekiem un muzeja vadībai par skaisti iekārtoto ekspozīciju un ar prieku to atklāja:

— Šī izstāde ir Kanādas vēstniecības velte Latvijas sabiedrībai par godu Rīgas 800 gadu jubilejai un desmitajai gadadienai kopš Kanādas un Latvijas diplomātisko attiecību atjaunošanas. Tieši šajās novembra dienās vēstniecība pirms desmit gadiem Rīgā sāka darbu savās telpās. Un ir patīkami, ka šajā izstādē blakus ir darbi, kas tapuši Latvijā un Kanādā. Valda Batraka un Ilgvars Šteins ir latviešu mākslinieki, bet viņiem ir atšķirīga dzīves pieredze un atšķirīgs dzīves skatījums. Savā mākslas nozarē viņi abi ir lielmeistari, ko apliecina arī šī izstāde.

Kopīgu nosaukumu izstādei devusi Valda Batraka. Un to viņa skaidro tā: “Mākslā un arī dzīvē mani vienmēr fascinējis telpas jēdziens — telpa kā vide, kā Visums, kā gaiss. Un to piepilda viss, kas elpo. To piepilda dzīvības elpa, cilvēka gars.”

Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas meiteņu koris “Sapnis” māksliniekus sumināja ar dziesmu, un prātā ienāca Čaka rindas: “Uz augšu, līdzās rīta vējam,/ Kur lido sapnis, zilgmes gaiss...” Jo, kā zina teikt literatūrpētnieki, Čaka dzejā visbiežāk sastopama atskaņa arī ir “elpa — telpa”. Radniecīgas dvēseles sasaucas — šaisaulē un viņsaulē, šaizemē un tālu pasaulē.

“LV” informācija