Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Baltijas valstu dalība NATO ir ieguldījums Eiropas stabilitātē un drošībā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2001., Nr. 163 (2550) https://vestnesis.lv/ta/id/55517

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas likteņgaitas, Latvijas drošības ceļš - fotogrāfijās

Vēl šajā numurā

13.11.2001., Nr. 163 (2550)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Baltijas valstu dalība NATO ir ieguldījums Eiropas stabilitātē un drošībā”

“Bez iestāšanās NATO Baltijas drošība ir neiespējama,” piektdien, 9. novembrī, atklājot starptautisko konferenci “Baltijas dalība NATO — nostiprināta stabilitāte un drošība Eiropā” atzina Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētājs Toms Baumanis.

Kā norādīja konferences rīkotāji (LATO sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas Aizsardzības ministriju), galvenais mērķis, pulcinot Rīgā lielu skaitu drošības jautājumu ekspertu, bija veicināt atklātu diskusiju sabiedrībā par NATO paplašināšanos pirms gaidāmās NATO dalībvalstu valdību vadītāju tikšanās Prāgā nākamā gada nogalē, runāt par to, ko triju Baltijas valstu uzņemšana dos NATO un kādas pārmaiņas sagaida pašas Baltijas valstis.

Lai diskutētu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrāciju NATO, piektdien Rīgā bija pulcējies liels skaits dažādu drošības un aizsardzības jautājumu speciālistu no Eiropas, ASV, kā arī no Krievijas un Baltkrievijas. Viņu vidū arī ANO ģenerālsekretāra padomnieks īpašos jautājumos, bijušais Zviedrijas premjerministrs Karls Bilts, ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons, Vācijas parlamenta deputāts Marks Mekels, Krievijas Ārlietu un aizsardzības politikas padomes politiskās programmas direktors Andrejs Fjodorovs, Čehijas prezidenta Vāclava Havela padomnieks, Prāgas Ņujorkas universitātes direktors Jiri Pehe, Igaunijas parlamenta deputāts un bijušais ārlietu ministrs Trivimi Velliste un citi.

Izsakot viedokļus par gaidāmo lēmumu Prāgas tikšanās laikā, lielākā daļa referentu ļoti atzinīgi vērtēja Baltijas valstu sasniegumus aizsardzībā un pauda pārliecību, ka lēmums Baltijas valstīm būs pozitīvs un tās tiks uzaicinātas iestāties NATO. Īpaši pārliecināts par Latvijas gatavību kļūt par NATO dalībvalsti bija Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, kurš norādīja, ka Latvija jau kā kandidātvalsts ir sniegusi un turpina sniegt savu ieguldījumu NATO kopīgo uzdevumu veikšanā un sevi ir pierādījusi kā uzticamu sabiedroto. Atbildot uz jautājumu, kā varētu mainīties Latvijas drošības politika gadījumā, ja nākamā gada nogalē Latvija tomēr netiks uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti, ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvija tiks uzaicināta. I. Bērziņš uzsvēra: “Latvija nevēlas integrēties pret kādu. Mēs vēlamies iestāties NATO, lai strādātu kopīgu drošības mērķu sasniegšanai Baltijā, Eiropā un pasaulē.”

Atbalstu Baltijas valstu uzņemšanai NATO pauda arī bijušais Zviedrijas premjers Karls Bilts, neraugoties uz faktu, ka pati Zviedrija centusies saglabāt militāro neitralitāti un nav kļuvusi par NATO dalībvalsti. “Jau sākotnēji bija skaidrs, ka Baltijas valstu drošība nākotnē būs saistīta ar to integrāciju plašākās starptautiskās struktūrās. Respektējot šo valstu nacionālās un kulturālās identitātes, mēs esam pārliecināti: jo ciešāka būs šī integrācija, jo labāk tas atsauksies uz šo valstu drošību, stabilitāti un attīstību nākotnē,” atzina K.Bilts. Nevis aizsardzība pret kādu skaidri redzamu ārējo ienaidnieku, bet gan pārliecība par savu nākotni būs galvenais Baltijas valstu ieguvums, iestājoties NATO.

K.Bilts uzsvēra integrācijas NATO un ES nozīmīgo lomu Baltijas valstu attīstībā pēdējās desmitgades laikā, jo tieši integrācija šajās organizācijās ir kalpojusi par galveno dzinējspēku ekonomisko, sociālo un politisko reformu realizēšanā. Šis process vēl nav beidzies, un integrācija saglabās savu dzinējspēka lomu arī nākamajās desmitgadēs.

Baltijas valstu uzņemšana ES un NATO ir visas Eiropas interesēs, jo vēsture jau vairākkārt ir pierādījusi, ka konflikti un nestabilitāte vienā Eiropas daļā ļoti vienkārši un tieši izraisa nedrošību un nestabilitāti arī citviet Eiropā.

Arī Vācijas parlamenta pārstāvis, NATO Parlamentārās asamblejas viceprezidents Marks Mekels uzsvēra, ka bez Baltijas valstu iekļaušanas kopējās drošības struktūrās Eiropa nebūs pilnīga un brīva. Neraugoties uz to, ka pēdējā laika notikumi daļēji ir aizēnojuši diskusiju par NATO paplašināšanu un pasaulē attīstās dažādi jauni sadarbības modeļi, NATO paplašināšanās tomēr nav zaudējusi savu nozīmi. Tieši otrādi — ASV un Krievijas ciešāka sadarbība pēdējā laikā būs ieguvums arī Latvijas kā NATO dalībvalsts un Krievijas savstarpējās attiecībās. Nākamgad Prāgā noteikti tiks uzaicinātas vairākas jaunas dalībvalstis, kuru vidū diezgan droši būs arī Baltijas valstis, teica M.Mekels.

Pārliecību par Latvijas spēju un gatavību integrēties NATO izteica arī ASV NATO komitejas priekšsēdētājs Brūss Džeksons, norādot, ka ne jau tanku skaits ir noteicošais faktors drošības stiprināšanā mūsdienu pasaulē. Savā runā augstā ASV amatpersona uzsvēra Baltijas valstu vēsturisko attīstību, pašaizliedzīgo cīņu par neatkarību pirms desmit gadiem un pēdējā desmitgadē panākto progresu. Šī attīstība parāda Baltijas valstu ieguldījumu Eiropas vienotības stiprināšanā, un šo valstu uzaicināšana NATO ir loģisks solis Eiropas un transatlantiskās vienotības tālākā stiprināšanā.

Tomēr B. Džeksons minēja arī vairākus uzdevumus, kas Latvijai vēl veicami, to vidū — cittautiešu integrācija, nevalstisko organizāciju attīstība, tiesu sistēmas stiprināšana.

Arī Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs savā runā pievērsa uzmanību vairākām problēmām, kas saistītas galvenokārt ar mazākumtautību integrāciju Latvijā. Vēl aizvien itin bieži krievvalodīgo iedzīvotāju stāvoklis Latvijā tiek pārāk dramatizēts un pārspīlēts. G. Krupņikovs pauda viedokli, ka krievi, baltkrievi, ebreji un citas minoritātes itin labi sadzīvo ar latviešiem un nav izteiktu problēmu un konfliktu dažādu etnisko grupu starpā. “Latvijā nav minoritāšu problēmas, vienīgā problēma ir valoda,” atzina G. Krupņikovs. Zināms apliecinājums tam ir fakts, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas pirmklasnieku Latvijā savas skolas gaitas uzsāk latviešu skolās, bet šo bērnu sadalījums pēc to etniskās piederības un mātes valodas diezgan ievērojami atšķiras no šī dalījuma. Bet tas nenozīmē, ka Latvijā trūktu skolu, kurās pamata mācību valoda ir krievu. To izvēlas pati sabiedrība — vecāki domājot par savu bērnu nākotni.

Kā vēl viena problēma integrācijā tika minēta milzīgā atšķirība starp latviešu un krievu presi Latvijā, kas, kā norādīja G. Krupņikovs, ir visai tendencioza un vairāk pieskaitāma dzeltenajai presei. Tādējādi tiek radīta mākslīga plaisa latviešu un krievvalodīgo starpā, kas negatīvi atsaucas gan uz Latvijas politisko un ekonomisko attīstību, gan uz integrāciju NATO un Eiropas Savienībā.

Vēl konferencē tika runāts par Baltijas valstu vēsturisko mantojumu, pilsoniskās sabiedrības un demokrātisko vērtību attīstību un citiem aspektiem, kas nosaka Baltijas valstu politisko kursu ceļā uz iestāšanos NATO.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!