Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš:

“NATO ir nemainīga Latvijas ārpolitikas prioritāte”

Runa konferencē “Baltijas dalība NATO — nostiprināta stabilitāte un drošība Eiropā” Rīgā 2001. gada 9. novembrī

Godātie viesi! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi!

Es priecājos šeit uzrunāt to aktīvo Latvijas un starptautiskās sabiedrības daļu, kam ir savs viedoklis un rūpe par Latvijas drošību un aizsardzību 21.gadsimta Eiropā. Es apsveicu šeit arī savus domubiedrus —drošības politikas profesionāļus, analītiķus un interesentus, kurus te kopā pulcinājusi nevalstiska organizācija LATO. Tās aktīvo darbību es kā ārlietu ministrs vērtēju patiesi augstu, jo atbalsts, ko LATO bauda sabiedrībā, vēlreiz apliecina sociologu veikto pētījumu pareizību: tie rāda, ka Latvijas virzība uz NATO ir mūsu sabiedrību vienojošs elements, un mums šis sabiedrības atbalsts ir ļoti svarīgs.

Mēs esam sapulcējušies, lai spriestu, kāpēc visam mūsu reģionam ir tik svarīga Baltijas valstu pievienošanās Ziemeļatlantijas aliansei. Es te ievadam iezīmēšu tikai divus būtiskus argumentus — Latvijas kā valsts spējas sekmēt sabiedrības drošību un visa Baltijas reģiona sadarbības jaunas kvalitātes.

Dāmas un kungi!

Latvijas valsts gatavība kopīgai rīcībai un solidaritātei ir pašsaprotama: no mūsu vēstures un nemaz tik senās rūgtās pieredzes mēs zinām un protam novērtēt solidaritātes nozīmi. Šodien Latvija atkal ir Rietumu vērtību kopienas daļa. Brīvība, demokrātija, cilvēktiesības, tolerance un konstruktīva interešu izlīdzināšana starpvalstu attiecībās ir mūsu identitātes un politiskās apziņas pamatā. Tieši tāpēc Latvijas izvēle par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) un NATO ir nemainīga ārpolitikas prioritāte, kas nesta cauri visai dinamiskajai attīstības dekādei un daudzajām valdību maiņām. Pēdējo desmit gadu panākumu pamatā mēs parasti minam arī mūsu ārpolitisko mērķu skaidrību un kontinuitāti, kas ir visas valsts kopīga rūpīga un saskaņota darba rezultāts.

Latvijas iestāšanos ES un NATO principā atbalsta visas parlamentā pārstāvēto partiju frakcijas. Tātad integrācija NATO ir visas sabiedrības atzīts Latvijas ārpolitikas mērķis.

Protams, mēs apzināmies, ka nepietiek tikai atzīt kopīgas vērtības. Tās ir jāaizstāv un jānosargā. Latvija apzinās savus nākamos pienākumus alianses dalībvalsts statusā. Taču jau kā NATO kandidātvalsts Latvija arī līdz šim ir devusi savu ieguldījumu NATO kopīgo uzdevumu veikšanā, piemēram, piedaloties ar savām vienībām NATO vadītajās miera operācijās Balkānos. (Par to droši vien sīkāk runās mans kolēģis aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.)

Daudzi saka, ka pasaule pēc 11. septembra ir mainījusies. Šodien svarīgi, ka teroristiskie uzbrukumi ir mobilizējuši politisko gribu un apņēmību, spējas un resursus mūsu kopīgo vērtību aizstāvībai. 11. septembra traģiskie notikumi savā nežēlīgajā realitātē parādīja terorismu kvalitatīvi jaunā dimensijā un vēlreiz pasvītroja NATO pastāvēšanas jēgu, pastāvīgu sabiedroto un solidaritātes nozīmi un nepieciešamību.

NATO politikai — sekmēt vienotu un nedalāmu Eiropu un stiprināt eiroatlantisko drošību, kuras galvenais elements ir alianses paplašināšana, — vairs nav alternatīvas. Kā teica lords Robertsons, teroristu akcijas nav vis iedragājušas NATO noteikto darba kārtību, bet gan apstiprinājušas šīs dienaskārtības loģisko nepieciešamību. (Ja NATO to mainīs, tad teroristi būs uzvarējuši. Vismaz psiholoģiskajā karā.)

Dāmas un kungi!

Latvija nestājas NATO kā militārā aliansē, meklējot aizstāvību pret kādu valsti vai apvienību, bet gan ir izteikusi savu mērķu vienotību ar NATO dalībvalstīm. Mūsdienu pasaulē pastāv pavisam citi izaicinājumi. 11.septembra notikumi Vašingtonā un Ņujorkā pierādīja, ka terorisms apdraud jebkuru pasaules valsti neatkarīgi no tās ģeogrāfiskā stāvokļa, politiskās iekārtas vai ekonomiskā spēka. Mēs nevaram paredzēt nākotni, bet mums ir iespēja apvienoties pret spēkiem, kas iestājas pret mūsu vērtību sistēmu kopumā.

Arī Latvija ir apliecinājusi savu piederību starptautiskajai pretterorisma koalīcijai, un tikai vienotībā ar NATO dalībvalstīm mēs redzam spēju sekmīgai tās īstenošanai.

Dāmas un kungi!

Paraudzīsimies kartē! Cik dažādi mēs esam ap Baltijas jūru! Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vācija, Polija, Krievija —mēs visas sadarbojamies, mums visām ir savstarpējas divpusējas un daudzpusējas saistības. Jaunā kvalitāte, ko līdz ar iestāšanos NATO iegūs Baltijas valstu drošība, šo sadarbību veicinās un attīstīs.

Latvija jau tagad aktīvi un veiksmīgi sadarbojas ar saviem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju, mums ir pastāvīgas saites ar visām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Ciešā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība daudzās nozarēs ir sekmējusi pilnīgu saprašanos un atbalstu Baltijas valstu drošības centieniem gan NATO dalībvalstu, gan neitrālo Ziemeļu reģiona valstu starpā. Mūsu ziemeļu kaimiņi pamatoti uzskata, ka NATO paplašināšanās Baltijas virzienā stiprinās visa reģiona drošību un stabilitāti. Tādējādi esam jau parādījuši, ka protam efektīvi sadarboties reģionālā līmenī un būsim uzticams un efektīvs partneris un sabiedrotais arī plašākā Eiropas kontekstā un NATO.

Dāmas un kungi!

NATO paplašināšanās perspektīvas ir skaidras, un tām nav alternatīvas. Esmu pārliecināts, ka vairāk nekā jebkad agrāk eiroatlantiskajai kopienai ir vajadzīgi pastāvīgi un uzticami partneri, kas respektē un ir gatavi aizstāvēt tās pašas vērtības un uzņemties tos pašus pienākumus. To loks ir jāpaplašina, de iure nostiprinot to, kas jau de facto pastāv un sader kopā ar mērķi — brīvu un apvienotu Eiropu.