Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Gan atceroties pagātni, gan atbildībā par nākotni. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2001., Nr. 163 (2550) https://vestnesis.lv/ta/id/55519

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Godinām tos, kas mums dāvājuši lielāko dāvanu - brīvību un neatkarību"

Vēl šajā numurā

13.11.2001., Nr. 163 (2550)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Gan atceroties pagātni, gan atbildībā par nākotni

No Bumbu kalna līdz Sudrabkalniņam

Kad 1919. gada 1. novembrī no Bumbu kalna pretī Bermontam devās Latgales divīzijas karavīri, viņi nevarēja zināt, ka Rīgas atbrīvošana sākās tieši no Rīgas paralēles un meridiāna krustpunkta

Līdz šim zināmas, vairāk vai mazāk vēsturiski aprakstītas un pētītas no militārā viedokļa daudzas Brīvības cīņu vietas. Bumbu kalns Kleistu mežā Bolderājas kāpās pie Šmitu mājām bija mazāk pazīstams pat militārajiem speciālistiem. 1919. gada 1. novembrī no Bumbu kalna, kur atradās divīzijas komandpunkts, pretī Bermonta karaspēkam devās Latgales divīzijas karavīri. Pulkveža Krišjāņa Berķa vadīti, cīņā gāja tie paši strēlnieki, kurus Krievijas valsts domnieks J.Goldmanis savulaik aicināja: pulcēsimies zem latviešu karogiem! Viņiem bija piepulcējušies lauku zēni un pilsētu strādnieki, pulkveža Oskara Kalpaka aicināti. Viņi gāja cīņā pret desmitkārtīgu pārspēku, lai atbrīvotu Rīgu. Sīvās cīņās tika ieņemts Sudrabkalniņš.

Bija 11. novembris. Rīgas baznīcu zvani vēstīja, ka Rīga ir pilnīgi atbrīvota.

KLEISTI3.JPG (34060 bytes)Šajā vietā Kleistos krustojas 57.paralēle ar 24.meridiānu;

KLEISTI2.JPG (30224 bytes)Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, akciju sabiedrības “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Mūsu mājvieta uz civilizācijas paralēles

Vakar, 12. novembrī, vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu, pulcējās Latvijas Zinātņu akadēmijas, Nacionālās aizsardzības akadēmijas un a/s “Aldaris” ļaudis. Sapulcējušos uzrunāja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš:

— Šogad, Rīgas jubilejas 800. gadā un Latvijas neatkarības atjaunošanas desmitajā gadā, mēs esam iezīmējuši pirmo reizi Rīgas paralēli un Rīgas meridiānu, jo mēs atrodamies Rīgas pilsētas teritorijā. Nav daudz tādu lielu pilsētu, kurās krustotos pilns meridiāns ar pilnu paralēli. Šajā gadījumā tā ir 57° paralēle un 24° meridiāns. Tā ir mūsu kopējā dāvana Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Latvijas Zinātņu akadēmijai un akciju sabiedrībai “Aldaris” Rīgas jubilejā un Latvijas neatkarībai. Pirms gadiem trim četriem a/s “Aldaris” aizsāka Rīgas 57° paralēles akciju, jo a/s “Aldaris”, tāpat kā Tukuma muzejs, Jūrkalne, Mālpils, Vecpiebalga, atrodas uz vienīgās paralēles, kas šķērso visu Latvijas teritoriju.

Kāda ir Latvijas vieta pasaules koordinātēs? Pagājušajā gadā Vitālijs Gavrilovs organizēja braucienu uz Zviedriju, šķērsoja Gotlandes salu, aizkūlās līdz Gēteborgai, tur atstāja piemiņas akmeņus, un sakarā ar Rīgas jubileju man ir tas gods pagaidām skaitīties par šīs akcijas goda patronu. Es gan gribētu nodot šīs pilnvaras Gavrilova kungam tālākai darbībai.

Es gribētu aicināt šajā skaistajā rudens dienā pārdomāt par Latvijas vietu pasaulē. 57° paralēle — tālāk tā aiziet uz Tukumu, Kuldīgu, Jūrkalni, Visbiju, pāri Gēteborgai, tālāk caur Dānijas ziemeļiem — Ziemeļjitlande, tad cauri Skotijas ziemeļiem, augstāk par Edinburgu, tālāk pāri Atlantijas okeānam uz pašiem, pašiem Kanādas ziemeļiem, kur tek aukstā Labradoras straume virs Čērčilas pilsētas. Tālāk šī paralēle iet pa Aļaskas pašu apakšu, tad Komandoru salām, pāri Kamčatkai, pāri Permai, Jekaterinburgai, Ņižņijnovgorodai, Tverai, Puškina vietām un atgriežas Latvijā. Tātad no šejienes varētu būt viens secinājums — Latvija atrodas ārkārtīgi nelabvēlīgā ziemeļu zonā no klimatiskā viedokļa. Ja nebūtu Golfa straumes, mēs būtu Aļaskas mūžīgā sasaluma reģionā, Kamčatka, jakuti, jenoti... bet mūs apskalo siltā Golfa straume, un es gribētu to salīdzināt ar Eiropas civilizāciju, kas nāk no abām pusēm, no rietumu puses un no austrumpuses, kas nāk no kristīgās civilizācijas, — ka mēs neatrodamies eskimosu līmenī. Tā ir viena morāle.

Otra ir par Rīgas meridiānu. Rīgas meridiāns iesākas Špicbergenā. Šķērso mazu gabaliņu Norvēģijas, cauri Somijai, tur, kur ir Tamperes pilsēta, un gandrīz neskar Igauniju, jo iziet caur salām un cietzemi tajā strīdīgajā, būtībā latviešiem piederošajā jūras teritorijā. Tālāk cauri Rīgas jūras līcim, iziet cauri Lietuvai, šķērso Rietumbaltkrieviju, Rietumukrainu, Rumāniju, Bulgāriju, ieiet Grieķijā, Maķedonijas daļā, no kuras nāk Aleksandrs Lielais, bet pēc tam ieiet gandrīz pašās Atēnās, pāri Krētas salai, caur Lībiju, Sudānu, Centrālāfrikas Republiku, caur Zairu, bijušo Kongo, caur Zambiju, Zimbabvi un nonāk Dienvidāfrikas Republikā un tālāk Antarktīdā. Lūk, pasaule ir maza! Un 11. septembra notikumi mums to parādīja.

Es gribētu novēlēt šajā brīdī — lai mēs vienmēr dzīvotu gan uz civilizācijas paralēles, kas ir vieglāk realizējams, gan arī uz civilizācijas meridiāna, kas gan ir grūtāk realizējams, jo Āfrika ir pārāk karsta — kāda tur varbūt liela civilizācija. Lai pie mums nebūtu tā karstuma, lai mēs izkoptu savas tradīcijas, lai šis stabs paliktu stāvot. Izsaku pateicību pulkvežleitnantam no Nacionālās aizsardzības akadēmijas Gunāram Gobam, zinātņu doktoram Jānim Polim, Mārim Knokam, ģeodēzistiem, kadetiem. Tā ir mūsu maza dāvaniņa Rīgai.

Savs vārds bija sakāms arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) docentam Jānim Bikšem:

— Mēs esam atkal pie kādas no piemiņas zīmēm. Ziemeļu virziens ģeodēziskā nozīmē Latvijā ir pamatlīnija, centrālā. 57. paralēle ir brīnišķīga ar to, ka, pateicoties “Aldara” prezidenta Vitālija Gavrilova palīdzībai, mēs to esam pieņēmuši par savu. Ideja ir akadēmiķa Jāņa Stradiņa lolojums. Kā sasaistījies kopā Bumbu kalns ar šo krustpunktu? Rēķinot taisnā līnijā, šos punktus atdala tikai 1200 m. Ceru, ka mums izdosies nosargāt abas šīs zīmes. Tām ir simboliska sasaiste. Kāpēc vajadzīgi šie ģeodēziskie punkti? Gribu atbildēt dzejnieka Ojāra Vācieša vārdiem, kurus viņš uzrakstīja tālu tundrā:

Karte ir svētums,

Karte ir tāluma sapnis,

Kartes ir dzīvas,

Kad pāri tām

Kompasa adatas trīc.

Paralēļu un meridiānu tīklos

vēl neviens gājējs nav sapinies —

Kā milzu jaunceltnes armatūra

Tie pāri planētai stīdz.

 

Vienojošā 57° paralēle

Svinīgajā brīdī runāja a/s “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs:

— Man liels prieks, ka mēs šodien esam kopā — zinātnieki, armija, mēs no “Aldara”. Armija arī ir sabiedrības daļa. Ceļā uz Gotlandi mēs bijām kopā ar Jūras spēkiem, tagad — ar Nacionālo aizsardzības akadēmiju. Šodien mēs, stāvot gan uz Bumbu kalna, gan šeit — pie meridiāna uz paralēles krustpunkta —, atceramies vēsturi, pieminam karavīrus. Bet mēs esam atbildīgi arī par nākotni. Šī 57° paralēle ir visgarākā paralēle Latvijā. Tā ir vienojoša, tā stiepjas pāri novadiem, mēs Latvijā esam viena ģimene. Kaut pasaule nav tik liela, tomēr Jūras spēkiem krietni jāpieņemas spēkā, lai mēs tiktu pa šo paralēli tālāk pāri okeānam. Tātad mums jāstrādā vēl labāk, lai budžetā dotu vairāk līdzekļu un lielāka daļa būtu arī Jūras spēkiem.

 

Globālās sistēmas piesaiste šodienai

Pēc tam runāja Zinātnes un vēstures asociācijas viceprezidents, RTU docents Jānis Klētnieks:

— Godātie klātesošie! Es gan vispirms griežos pie patrona, jo patrons stāv augstāk par visiem — prezidentiem, armijas komandieriem — un viņš visciešāk saistīts ar ideju, un ideja ir nemirstīga. Kāds liels grieķu domātājs — ap otro gadsimtu pirms Kristus dzimšanas — izgudroja ģeogrāfisko koordinātu sistēmu un ietērpa mūsu mīļo planētu šajā režģī, kurā mēs planētu turam. Mūsu patrons, prezidents un armijas vadība uzdrošinājušies apstādināt šo rotējošo sistēmu un piesaistīt to ceturtai koordinātei — laikam, tas ir šis mirklis. Jāteic, ka šis zemespols ar visu šo sistēmu nedaudz švunkājas. Tas diemžēl nav atkarīgs no mums. Domāju, ka Gavrilova kungs to ir jutis, jo mēs arī dažreiz švunkājamies... Nopietni runājot, tas ir skaists simbols Latvijai un arī visiem ģeodēzistiem.

Pasākumā vēl piedalījās Nacionālo bruņoto spēku komandieris ZS pulkvedis Raimonds Graube, Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) rektors pulkvežleitnants Juris Maklakovs, Zinātņu akadēmijas akadēmiķi. Lielu darbu bija padarījuši NAA pasniedzējs pulkvežleitnants Gunārs Goba, kadeti, ģeodēzisti un citi entuziasti.

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”

Q2.JPG (29250 bytes) KLEISTI1.JPG (32031 bytes) KLEISTI4.JPG (28876 bytes)
Vietā, kur 57.paralēle krustojas ar 24.meridiānu, 17.oktobrī: Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Rīgas Tehniskās universitātes docents Jānis Bikše, akciju sabiedrības “Aldaris” sabiedrisko attiecību departamenta direktors Rolands Bārenis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pasniedzējs pulkvežleitnants Gunārs Goba; tajā pašā vietā 12.novembrī: akciju sabiedrības “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs, Raimonds Graube un Jānis Stradiņš; Raimonds Graube, “Latvijas Vēstneša” galvenais redaktors Oskars Gerts, Vitālijs Gavrilovs un Jānis Stradiņš

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!