• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes priekšsēdētājs:- intervijā Latvijas Radio vakar, 12.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.11.2001., Nr. 163 https://www.vestnesis.lv/ta/id/55521

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Mērnieku biedrība

Latvijas Mērnieku biedrība

Vēl šajā numurā

13.11.2001., Nr. 163

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 12.novembrī

Intervijā Latvijas Radio 12. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

Laikam jāsāk ar sveicienu spāru svētkos, tas ir liels un pietiekami nozīmīgs notikums. Mans vēlējums — kaut nu būtu tā, ka šī diezgan greznā korpusa un visu ierīču izmaksa būtu proporcionāla rīdzinieku iespējām rast risinājumu savām problēmām.

Gundars Bojārs: — Man gan gribētos tiešām, lai Rātsnams pildītu savu galveno funkciju — lai tas būtu nams nevis Rīgas domniekiem un aparāta darbiniekiem, bet lai tas būtu tiešām nams rīdziniekiem un lai katrs rīdzinieks tajā varētu atrisināt savas problēmas.

Jā, un rīdzinieki ir vērīgi, jau pamanījuši laikam ziņu aģentūrās lasāmo ziņu par divām greznām strūklakām. Un jau jautājums ar manu starpniecību jums: vai tad šo grezno strūklaku vietā prātīgāk neesot kādu sociālo māju papildus uzcelt?

G.Bojārs: — Jā, protams, mēs varētu varbūt arī uzcelt pēc kādām modernām tehnoloģijām jaunu domes ēku ļoti lēti, līdzīgu noliktavai, bet šeit mums tomēr ir radusies tāda iespēja, ka mēs varējām apvienot divus labus darbus. Pirmais — atjaunot Rātsnamu Rīgas vēsturiskajā centrā, lai Rātslaukums beidzot iegūtu savu būtību, lai tajā atrastos Rātsnams. Otrkārt, mums bija jāatbrīvo līdzšinējā ēka, kas pieder diplomātiskā servisa aģentūrai, un tas mums jāizdara nākamā gada laikā. Tā ka, es domāju, ka šo divu lietu apvienojums ir būtisks. Vēl jāmin, ka Rātsnamam, kā visā pasaulē pieņemts, bez visām funkcionālajām lietām ir jāpilda arī zināma reprezentācijas slodze. Pie mums ierodas pietiekami daudz ārzemju viesu, tāpat kā pie prezidentes, Ministru kabinetā, un šī reprezentatīvā funkcija ir pietiekami būtiska arī Rīgas pilsētai.

Runājot par projektiem, par jaunumiem un rīdzinieku iespējām iesaistīties un ietekmēt kaut ko, kas notiek Rīgā, es gribētu, lai jūs atgādinātu par šobrīd domes vestibilā skatāmo autoostas nākotnes projektu.

G.Bojārs: — Šis autoostas projekts tiks prezentēts trešdien, un visi rīdzinieki ir laipni aicināti. Tādēļ arī tas notiek, lai rīdziniekiem šī informācija būtu pieejama, un mana vēlme būtu, lai iebildumi, pārmetumi tiktu izteikti laikus un arī idejas šai sakarā, lai nenotiktu kā ar Stacijas laukumu, ka vēlāk jau, kad visa apspriešana notikusi, rodas kāda nevajadzīga ažiotāža.

Jā, aizvadīto nedēļu mēs netikāmies, līdz ar to mums arī jāpārrunā pavisam varbūt īsi šīs jūsu divas vizītes — Bangkoka un Marseļa. Kādi tad ir lietderības apliecinājumi šiem braucieniem?

G.Bojārs: — Runājot par Bangkoku, tā bija tradicionāla vizīte. Tātad ir divas pasaules mēroga kompānijas, kas nodarbojas ar boulinga aprīkojuma ražošanu, un viena no tām rīko gadskārtējās pasaules kausa sacensības boulingā, kurās piedalās apmēram 100 valstu pārstāvji, pa diviem no katras valsts. Tik plaša valstu pārstāvniecība nevienā citā sporta pasākumā,izņemot laikam olimpiskās spēles, nav novērojama, un, jāsaka, bouliungs ir pasaulē vispopulārākais sporta veids, kur piedalās visas tautas masas, tātad var spēlēt invalīdi, bērni, pieaugušie, resni, tievi, fiziski spēcīgi vai vāji cilvēki, tas nav būtiski, un Rīgā noturēt šādu pasaules kausu ir diezgan svarīgi. Tātad es tur devos saistībā ar boulinga ekipējuma ražotājfirmas AMF uzaicinājumu, un šīs vizītes laikā tika panākta vienošanās ar AMF vadību par pasaules kausa turnīru Rīgas pilsētā. Protams, ir nepieciešama formāla saskaņošana, formāla, arī pietiekami svarīga, ar vietējo Boulinga federāciju, ar Eiropas zonas un arī ar pasaules federāciju; tātad Eiropas zonas federācijas un Pasaules federācijas pārstāvji piedalījās šajā turnīrā, un viņiem nebija iebildumu, tieši otrādi — viņi uzskatīja to par ļoti labu ideju, par ko pilnīgi jaunu šī čempionāta rīkošanā. Piedalījās šajā pasākumā arī Latvijas federācijas prezidents, un es ceru, ka vismaz mūsu vietējās federācijas akcepts tiks saņemts. Gada laikā līdz čempionātam tiks pietiekami plaši popularizēta šī vieta, kur notiks turnīrs, tātad Rīga un Latvija, kā pilsēta un kā valsts. Notiks tiešraides un TV translācijas lielajos pasaules sporta kanālos.Tas Rīgai ir ārkārtīgi būtisks notikums.

Vai mums ir vajadzīgi kādi papildu ieguldījumi infrastruktūrā?

G.Bojārs: — Nē, nav nepieciešami, šie ieguldījumi ir privāti. Es gan domāju, ka pilsētai būtu jāpiedalās ar kādu kultūras programmu, kā tas ir pieņemts, tas ir mans viedoklis, bet, protams, tas būs deputātu lēmums, iespējams, ka vajadzētu organizēt arī ekskursijas par pilsētas līdzekļiem vairāk nekā 200 sportistiem un vēl ap 100 īpaši svarīgām personām.

Un Marseļa?

G.Bojārs: — Marseļa ir ļoti interesanta pilsēta, tā atrodas Vidusjūras ziemeļu daļā, Francijā, ir Rīgas lielumā, kurā pēdējo piecu gadu laikā notikusi ļoti strauja attīstība. Gan problēmas, ar ko pilsēta saduras, gan šīs iespējas ir ārkārtīgi līdzīgas, un šī bija Ārlietu ministrijas un Marseļas mēra iniciatīva — uzaicināt mūs un strādāt turpmāk pie tāda ietvara līguma, kas skartu vairākas sfēras, tādas kā medicīna, sadarbība starp ostām. Marseļas osta ir trešā lielākā Eiropā, ļoti liels kravas apgrozījums, pusotra miljona pasažieru apgrozījums, izglītība un dažādas citas sfēras. Mēs aizskārām pietiekami plašu interesi, kur pilsētas varētu rast šo sadarbību, bez tam jāmin pozitīvs faktors, ka mēs šeit neesam konkurenti.

Runājot par sportiskām lietām — dome grasās finansēt basketbola klubu “Rīga”, jo Krištopana kungs ir pārtraucis tā finansēšanu.

G.Bojārs: — Jāsaka, ka šī skola ir ārkārtīgi interesanta un svarīga, tiek trenēts pietiekami daudz audzēkņu, apmēram 300 līdz 400. Šai skolai ir ļoti labi rezultāti, mums gan ir pašiem savs sports klubs “Rīga”, un šobrīd deputāti lemj, kādā veidā varētu šo sporta veidu un tieši šo klubu pabalstīt. Es domāju, ka Rīgai būtu jādara viss nepieciešamais, lai šī skola netiktu slēgta, tātad jāmēģina uzturēt šo sporta veidu. Bet lēmums vēl nav līdz galam pieņemts.

Ja nemaldos, pašvaldība grasās finansēt arī policijas sporta klubu, vai mums visam tam pietiek naudas?

G.Bojārs: — Es gan negribētu teikt, ka grasās finansēt, ir saņemts viena deputāta priekšlikums, kurš ir iesniegts Drošības un kārtības jautājumu komitejā priekšsēdētājam Vilka kungam. Ir ļoti pāragri runāt par grasīšanos vai negrasīšanos to darīt.

— Skaidrs. Jūs bijāt prom, pie mums bija vētra, vētras mācības. Vai esat apmierināts ar visu dienestu reakciju uz notikušo?

G.Bojārs: — Es domāju, jā, mēs varbūt šad tad pārāk asi reaģējam uz tādām dabas stihijām, es gan to nenosauktu par stihiju. Kad bijām Marseļā, tur bija apmēram tikpat stiprs vējš, kas atkārtojas katru gadu, tam pat ir īpašs nosaukums — “Mistral”, un tieši šajā laikā šāds vējš arī bija, un viņi priecājās par to, jo tajā laikā samazinās gaisa piesārņojums pilsētā. Bet katrā ziņā vētra nodarījusi nopietnus postījumus, kuri izmaksās apmēram 200 tūkstošus latu. Tie gan visi nav kompensējami, vienu lielu daļu mums kompensē apdrošināšana, teiksim, ja izgāzts koks, šis zaudējums ir apmēram 1000 latu, koka nozāģēšana un aizvešana izmaksā 20 latus, tātad zaudējumi nav nopietni.

— Tātad, kaut arī rezerves fondā šīs naudas it kā nepietiek, jūs uzskatāt, ka finansiālas problēmas tomēr neradīsies?

G.Bojārs: — Nē, nekādā gadījumā. Protams, daži zaudējumi būs jākompensē, bet tie bieži vien atrodas nevis rezerves fonda, bet citu departamentu budžetos. Dažām ēkām ir bojāti jumti... tātad ir attiecīgie dienesti izpilddirekcijās, Komunālajā departamentā, kas šīs problēmas likvidē.

— Vai, jūsuprāt, neakcentējas viena lieta, kura līdz galam tomēr nav atrisināta un par kuru ir jādomā, proti, iespējamā evakuējamo cilvēku izvietošanas vieta – kultūras nams “Ziemeļblāzma”. Iepazīstoties ar šo objektu tuvāk, izrādās — pajumte tur ir, bet, lai izvietotu nosacītu skaitu cilvēku, pieņemsim, lai Dievs nedod, ap 100, tur nav iespējas šos cilvēkus nodrošināt ne ar ēšanu, ne ar izguldīšanu.

G.Bojārs: — Katrā ziņā ārkārtas situāciju plāns ir tā lieta, pie kā būtu jāstrādā ļoti, ļoti nopietni. Es pat nerunāju par tādiem gadījumiem, situācijām, kādas bija Ņujorkā, bet ir jābūt pilsētā plānam, kas skar burtiski katru iespējamo negadījumu, katru iespējamo situācijas attīstību. Tāda plāna nav, un pusgada laikā diez vai mēs to būtu bijuši spējīgi izstrādāt. Šī ir ļoti plaša, ļoti nopietna sfēra, un pie tās mēs strādājam.

— Priekšā ziema un pavasaris . Ja atkal gadīsies kas nelāgs, vai pietiks naudas, lai mēs ielu segumus uzturētu pienācīgā ziemas kārtībā. Jo te jau parādījās, ka atkal pašvaldības ceļu aprūpētāji netiek līdzi laika untumiem, jo pirmais ledus uz tiltiem izraisīja diezgan saspringtu situāciju.

G.Bojārs: — Bija kādreiz tāds teiciens par to, kas traucē padomju lauksaimniecībai. Tie bija tikai četri faktori – pavasaris, vasara, ziema un rudens. Ja nebūtu šo faktoru, viss būtu kārtībā ar lauksaimniecību. Es aicinātu autovadītājus pildīt likumu un no 1.novembra tomēr nomainīt vasaras riepas pret ziemas riepām, protams, reakcija uz dabas untumiem vienmēr ir ar kaut kādu nobīdi. Taču Rīgas pilsētas dienesti visi ir gatavi ziemai — gan bargai, gan maigai, un es šeit neredzu nekādus lielus būtiskus variantus, teiksim, kā mēs varētu nokļūt ļoti nepatīkamā situācijā. Dienesti ir gatavi.

— Rezerves fonds ir tik liels, cik tas ir. Bet presē atkal parādījās skaitļi — 200 līdz 300 tūkstoši latu papildu izmaksām jūsu vadītās domes administratīvā aparāta uzturēšanai. Vai šie skaitļi atbilst patiesībai?

G.Bojārs: — Nu, tā nav taisnība, negribas gan mest akmeni jūsu dārziņā, bet tā ir zināma preses interpretācija, jo, pirmkārt, administratīvais aparāts, ja tas strādā efektīvi un ir spējīgs iegūt vairāk pilsētai un dot arī vairāk rīdziniekiem, tad lai tas kaut vai pieaug pat divas reizes. Tātad šī gada laikā mums budžets ir pieaudzis par desmitiem miljonu latu. Un, ja ir nākuši klāt kādi desmit darbinieki, tas nebūtu tik svarīgi. Bet šie Tautas partijas iesniegtie skaitļi ir nekorekti, jo ir veikta zināma domes darbības koordinācija, centralizācija. Piemēram, preses dienestā šie cilvēki, kas it kā ir nākuši klāt, tātad papildu darbavietas, par to pašu skaitu ir samazinātas štata vietas departamentos, kas ir atsevišķas struktūrvienības. Līdz ar to formāli varētu teikt, ka domē štata vietu skaits ir pieaudzis, taču tā nav. Domes darbs ir kļuvis koordinētāks un precīzāks.

— Vēl gribētos pāris vārdos izrunāt notikumu, kas šonedēļ gaidāms, tie ir svētki. Vai jūs apmierina tas, kā pilsēta ir noformēta svētkiem, daudzus tas neapmierina?

G.Bojārs: — Mani arī neapmierina, es aicinātu arī iedzīvotājus piedalīties šajās svētku svinībās. Es domāju, katrs varētu izrotāt arī savu māju, katrs veikala īpašnieks varētu parūpēties, līdzīgi kā tas ir Ziemassvētkos, par to, lai viņa skatlogs būtu izrotāts atbilstoši svētkiem. Protams, Rīga kā pilsēta arī par šiem svētkiem rūpēsies, tie gan ir visas valsts svētki, un valstij būtu pirmām kārtām tas jādara, taču mēs esam atraduši šogad budžetā 8000 latu svētku uguņošanai. Mēs esam rūpējušies par drošības un kārtības nodrošināšanu, mēs esam darījuši pietiekami daudz, protams, arī svētku noformēšanā piedalīsimies, tas nav aizmirsts. Bet vēlreiz gribētu aicināt arī rīdziniekus piedalīties šais svētkos, jo bez jums šie svētki nenotiks.

— Vēl dažus vārdus varbūt par šo salūtu, ar kuru prese jau ir paspējusi iebiedēt daudzus, respektīvi, cita salūta vieta, tas ir, Brīvības piemineklis. Kur tad iet un kur tad nedrīkst iet, un galu galā — kas atbildēs, ja kaut kas nopietns notiks?

G.Bojārs: — Šodien bija tikšanās pie prezidentes Kancelejā, piedalījās arī domes pārstāvji Tralmaka kungs un Juraševska kungs. Tātad uguņošanas vieta Bastejkalns un Operas skvērs, jo mums ir jāņem vērā, ka ir atjaunots Brīvības piemineklis, tātad centrālā svētku svinību vieta būs tieši laukums ap Brīvības pieminekli. Tiks slēgta satiksme, nodrošināta kārtība, un rīdzinieki varēs izbaudīt šo uguņošanu, šoreiz varbūt nepierastā vietā, taču nebūt ne sliktākā.

— Un vēl burtiski vienā teikumā – par pabalstiem un iespējām bez maksas izmantot pilsētas transportu.

G.Bojārs: — Pabalsti represētajiem būs, tātad tiem represētajiem, kas saņem vecuma un invaliditātes pensiju.

— Un transports?

G.Bojārs: — Diemžēl ne.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!