Par eiroobligāciju emisiju Latvijā

Latvija ir nolēmusi emitēt septiņu gadu eiroobligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar fiksētu likmi 5,375 procenti gadā. Vērtspapīru uzcenojums virs etalona vērtspapīru likmes (4,09%) ir tikai 155 bāzes punkti.

Iepriekšējā Latvijas eiroobligāciju emisijā (tika emitētas pat īsāka termiņa — 5 gadu — obligācijas) uzcenojums virs etalona vērtspapīru likmes bija vairāk nekā divas reizes augstāks — 330 bāzes punkti virs etalona vērtspapīru likmes. Tas apliecina Latvijas izaugsmi un investoru uzticības pieaugumu.

Vērtspapīru emisiju vadīja “BNP Paribas”.

Investori — Latvijas eiroobligāciju pircēji — pārstāv plašu ģeogrāfisko reģionu, apliecinot uzticību Latvijas turpmākajai attīstībai.

Četras dienas — no 5. līdz 8.novembrim — Finansu ministrijas, Valsts kases un Latvijas Bankas pārstāvji prezentēja Latvijas eiroobligāciju emisiju potenciālajiem investoriem Eiropas lielākajos finansu centros: Helsinkos (Somija) un Vīnē (Austrija), Parīzē (Francija), Londonā (Lielbritānija) un Frankfurtē (Vācija). Kopumā investoriem tika sniegtas 11 prezentācijas.

Latvija pirmoreizi emitēja piecu gadu eiroobligācijas 1999.gada 14.maijā — to kopējais apjoms bija 150 miljoni eiro, procentu likme — 6,25% gadā. 1999.gada 22.septembrī tika veikta piecu gadu eiroobligāciju papildu emisija par 75 miljoniem eiro, procentu likme arī bija 6,25% gadā.

Noteikti Latvijas emitējamo eiroobligāciju pircēji. Tā, piemēram, 11% no eiroobligāciju kopējā apjoma iegādāsies Austrijas investori, 1% —Igaunijas, 10% —Francijas, 21% —Vācijas, 8% —Holandes, 7% —Itālijas, 4% —Latvijas (“Unibanka” un “Pareksa banka”), 3% —Vidējo Austrumu valstu, 3% —Skandināvijas valstu, 9% —Šveices, 19% —Apvienotās Karalistes, 4% —ASV investori.

“Esmu gandarīts, ka interese par Latvijas emitētajām eiroobligācijām ir bijusi ļoti liela,” uzsvēris finansu ministrs Gundars Bērziņš. “Tas, ka investori pārstāv plašu ģeogrāfisko reģionu, ir pozitīvi vērtējams gan no finansiālā aspekta, gan valsts drošības kontekstā, ņemot vērā integrāciju ES un NATO, jo tas apliecina uzticību Latvijas attīstībai nākotnē.”

Finansu ministrijas preses dienests