Par Latvijas novērtējumu Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā

Ministru prezidents:

Iepazīstoties ar šodien atklātībai nodoto Eiropas Komisijas Progresa ziņojumu un Stratēģijas dokumentu, kā arī izdarot pirmo analīzi, Ministru prezidents Andris Bērziņš uzskata, ka tie satur vairākus Latvijai ļoti būtiskus politiskus signālus.

Pirmkārt, Latvijai un citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm, kuras dara visu, lai iestāšanās sarunas pabeigtu nākamā gada laikā, izšķirošs ir Komisijas pozitīvais secinājums par sarunu principiem lauksaimniecības, reģionālās politikas un budžeta sadaļās, kuras no ES viedokļa ir finansiāli vissmagākās. Tātad Eiropas Savienībai nav nepieciešamas tūlītējas strukturālas reformas, lai veiksmīgi noslēgtu sarunas un veiktu paplašināšanos pat ar desmit valstīm. Esošā ES budžeta ietvari, kuri noteikti līdz 2006. gadam, pieļauj šādu paplašināšanos uz esošās ES likumdošanas bāzes. Līdz ar to tikai no katras kandidātvalsts ir atkarīgs, vai tā būs gatava līdz galam novest uzsākto reformu procesu un pabeigt sarunas 2002. gadā.

Otrkārt, Komisijas ziņojums par Latviju dod mums pārliecību, ka esam starp tām kandidātvalstīm, kuras būs gatavas pabeigt iestāšanās sarunu procesu nākamā gada laikā. Šajā sakarā politiski nozīmīga ir ziņojumā paustā atziņa, ka Latvija izpilda visas EDSO vadlīnijas pilsonības un minoritāšu jautājumos. Tāpat Latvija piekrīt dokumentā minētajam, ka visām kandidātvalstīm ir jāvelta īpaša vērība tiesu sistēmas sakārtošanai, valsts pārvaldes stiprināšanai un korupcijas apkarošanai. Acīmredzams, ka labi strādājoša tiesu sistēma un neatlaidīga korupcijas apkarošana nav abstraktas prasības. Tās ir jāīsteno visu Latvijas pilsoņu interesēs.

Treškārt, ekonomiskajā aspektā Latvija pozitīvi izceļas pārējo kandidātvalstu vidū. Tā, piemēram, ziņojumā norādīts, ka vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums kandidātvalstīs 2000. gadā bija 3,6%. Taču mūsu valsts IKP pieaugums pagājušajā gadā bija 6,6% ar kāpjošu tendenci 2001. gadā. Arī citi ekonomiskie rādītāji ir vērtēti pozitīvi. Tas ļauj Eiropas Komisijai iestāšanās ekonomisko kritēriju jomā atzīt Latviju par funkcionējošu tirgus ekonomiku, kas būs konkurētspējīga Eiropa Savienībā jau tuvākajā laikā.

Ministru prezidents uzskata, ka kopumā Progresa ziņojums ir lietišķs un analītisks, bet tajā paustā kritika neļauj kļūt pašapmierinātiem. Komisijas uzrādītās problēmas, kā arī no tām izrietošie uzdevumi ir konkrēti un tādēļ reāli paveicami. Saskaņā ar Progresa ziņojumā minēto ir virkne jomu, kur nākamā gada laikā jāturpina uzsāktais un nākamā gada laikā paveiktajam jāapliecina Latvijas gatavība iestājai Eiropas Savienībā. Latvijas valdība īpašu uzmanību pievērsīs šādiem darbības virzieniem: tiesu sistēmas reformai; efektīvai cīņai pret korupciju; vienota valsts civildienesta izveides pabeigšanai; valsts pārvaldes administratīvās spējas nostiprināšanai un valsts sagatavošanai būtisko ekonomiskās un sociālās kohēzijas jautājumu risināšanai atbilstoši ES dalībvalsts statusam.

Ministru prezidents vēlreiz apliecina, ka Latvijas valdība ir gatava paveikt Eiropas Komisijas ziņojumā minētos uzdevumus, nākamā gada laikā pabeigt iestāšanās sarunas, saņemt Eiropas Komisijas rekomendāciju un kļūt par ES dalībvalsti 2004. gadā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ārlietu ministrs:

Progresa ziņojums par Latviju objektīvi atspoguļo paveikto un vēl darāmo. Izvērtējums skaidri parāda, ka Latvijai ir labas iespējas pabeigt iestāšanās sarunas ES līdz nākamā gada beigām ar nosacījumu, ka savlaicīgi pabeidzam iesāktos darbus.

Esam gandarīti par Eiropas Komisijas atzinīgo novērtējumu Latvijas paveiktajam darbam cilvēktiesību un minoritāšu aizsardzības jomā šajā gadā — pieņemta un tiek īstenota Sabiedrības integrācijas programma, vienkāršots naturalizācijas process, veikti pasākumi Valsts cilvēktiesību biroja stiprināšanā, turpinās Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošana. Komisija secina, ka Latvija turpina izpildīt EDSO rekomendācijas pilsonības un naturalizācijas jomā.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem Latvijai ir sagatavot valsts administrāciju dalībai ES. Jāpabeidz Valsts administrācijas reforma, attīstot stabilu civildienestu. Tas ietver civildienesta atalgojuma reformu. Likumdošanas ieviešanai izveidotās institūcijas nepieciešams nodrošināt ar adekvātu finansējumu, lai tās veiktu pilnīgu acquis ieviešanu.

Iekšlietās un tieslietās panākts progress datu aizsardzībā, vīzu politikā un robežkontrolē, kā arī Šengenas rīcības plāna pieņemšanā. Jāturpina tiesu sistēmas reforma. Uzmanība jāpievērš likumdošanas pilnveidošanai, tiesu procesu paātrināšanai un pirmsieslodzījuma jautājumu atrisināšanai. Jāturpina ieviest pasākumus cīņai pret korupciju. Jāpabeidz likumdošanas pārņemšana migrācijas un patvēruma meklētāju jomā. Robežkontroles kapacitātes un infrastruktūras paaugstināšana jāsaglabā kā prioritāte. Jāturpina cīņa ar organizēto noziedzību, narkotiku pārvadāšanu, naudas izsaimniekošanu, krāpšanu un korupciju.

Eiropas Komisija secina, ka Latvija līdz ar pārējām sarunas uzsākušajām valstīm, izņemot Bulgāriju un Rumāniju, ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Latvija ir saglabājusi makroekonomisko stabilitāti un jau tuvākajā laikā būs spējīga izturēt ES tirgus konkurences spiedienu. Kopumā šis atzinums nozīmē, ka jau gada laikā, pabeidzot iesāktās strukturālās reformas, Latvijai ir izredzes panākt pilnīgu atbilstību Kopenhāgenas ekonomiskajam kritērijam.

Tomēr tas nenozīmē, ka valdības darbs drīkstētu atslābt. Jāturpina ievērot fiskālo disciplīnu, lai noturētu budžeta deficītu un apgrozībā esošo tekošā konta rēķinu saskaņā ar vidējā termiņa prioritātēm. Jāpabeidz lielo uzņēmumu privatizācija. Jāturpina uzsāktā uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atceļot administratīvos šķēršļus. Jāuzlabo darba tirgus elastība.

Eiropas Komisija atzīst, ka Latvija uzrādījusi progresu visās jomās likumdošanas saskaņošanā ar ES. Atzīmēts progress tādās jomās kā brīva personu kustība, brīva kapitāla kustība, brīva pakalpojumu kustība, lauksaimniecība — veterinārie un fitosanitārie jautājumi un pārtikas drošība, transports, kultūra un audiovizuālā politika, sociālā politika un nodarbinātība, enerģētika un vide.

Tomēr paustas bažas par Komerclikuma spēkā stāšanās novilcināšanu, par nepietiekamo progresu reģionālās politikas un finansu kontroles likumdošanas saskaņošanā. Nopietns izaicinājums ir efektīva intelektuālā un industriālā īpašuma aizsardzība. Nepieciešams attīstīt informācijas tehnoloģijas (IT) nodokļu un muitas jomā, lai nodrošinātu elektronisku datu apmaiņu ar ES un tās dalībvalstīm.

Eiropas Komisija secina, ka līdz 2002. gada beigām Eiropas Savienībai jābūt gatavai pabeigt iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm, kas atbilst iestāšanās kritērijiem. Ņemot vērā laiku, kas nepieciešams iestāšanās procedūrai, ES uzņemtu jaunās dalībvalstis 2004. gadā. Komisija atzīst, ka 1999. gada Berlīnes ES Padomes sagatavotais paplašināšanās finansēšanas plāns ļauj minētajā laika posmā uzņemt desmit jaunas dalībvalstis.

Nākamgad Eiropas Komisija nāks klajā ar katras kandidātvalsts gatavības izvērtējumu ieviest un īstenot ES likumdošanas kopumu. Pamatojoties uz 2002. gada Progresa ziņojumiem, Komisijai jābūt gatavai rekomendēt dalībai ES sagatavotās kandidātvalstis.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Preses konferencē:

Vakar, 13. novembrī, Eiropas Komisija publicēja gadskārtējo, nu jau piekto pēc kārtas, Progresa ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstu paveikto un darāmo ceļā uz iestāšanos ES.

Vakar publiskotajā ziņojumā Komisija slavē kandidātvalstu progresu ceļā uz iestāšanās kritēriju izpildi pēdējā gada laikā un pozitīvi vērtē iestāšanās sarunās paveikto. Ja viss risināsies, kā iecerēts, un kandidātvalstis sekmīgi turpinās iesāktās reformas, tad visai noteikti, ka sekmīgākās valstis sarunas varēs noslēgt līdz 2002. gada beigām saskaņā ar sarunu “ceļa karti”, kas tika noteikta pagājušajā gadā (skat. “Kandidātvalstu problēmas un risinājumi”, “LV” Nr. 2312/2314, 10.11.2000.), un kļūt par ES dalībvalstīm jau 2004. gadā. Tomēr Progresa ziņojumā netiek minētas konkrētas valstis, kas tiks uzņemtas ES paplašināšanas pirmajā kārtā. Ziņojumā uzsvērts, ka katra kandidātvalsts tiks vērtēta atkarībā no tās panākumiem. “Komisija negrib pieļaut nekādu salīdzināšanu kandidātvalstu starpā, jo šīs nav olimpiskās spēles, kur kandidātvalstis sacenstos par to, kura būs pirmā,” vakar, 13. novembrī, preses konferencē par godu Progresa ziņojuma publiskošanai norādīja Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītājs Ginters Veiss.

Vērtējot Latvijas izredzes noslēgt sarunas līdz 2002. gada beigām, G. Veiss izteicās pozitīvi, tomēr norādīja, ka galvenās problēmas varētu rasties ar likumdošanas ieviešanu un piemērošanu. Bet šeit problēma ir nepietiekama administratīvā kapacitāte, kas var aizkavēt ES normu realizēšanu. Tieši administratīvās kapacitātes trūkums un valsts administrācijas reformas nepieciešamība ir galvenā problēma, ko EK akcentējusi šī gada Progresa ziņojumā. “Ņemot vērā faktu, ka, sekmīgi izpildot visas prasības, Latvijai ir iespēja kļūt par ES dalībvalsti jau pēc nepilniem trim gadiem, tas nozīmē, ka administratīvajai reformai ir atlicis ļoti maz laika un ir jāiegulda milzīgi resursi un pūles, lai atrisinātu šo smagāko problēmu,” atzina G. Veiss.

Vēl Progresa ziņojumā par Latviju kā grūtāk risināmā problēma uzrādīta tiesu sistēmas reforma, īpaši akcentējot tiesas procesu paātrināšanu un visu, kas saistīts ar pārmērīgi ilgo pirmstiesas aizturēšanu; vēl norādīts, ka jāveicina cīņa ar korupciju un nepilsoņu integrācijas paātrināšana. EK atzīst, ka šajā jomā Latvija sasniegusi zināmu progresu un pieņemti vairāki stratēģiski dokumenti, tomēr daudz aktīvāk būtu jāstrādā pie šo problēmu reālā risinājuma. Runājot par ekonomiku, EK augstu novērtējusi straujo Latvijas tautsaimniecisko izaugsmi, bet norāda, ka īpaša uzmanība nākotnē jāpievērš fiskālās politikas stiprināšanai, zemes tirgus attīstībai, uzņēmējdarbības vides tālākai uzlabošanai un reālā bezdarba samazināšanai.

Latvijas iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris vakar, uzstājoties preses konferencē, atzina, ka šī gada EK Progresa ziņojums par Latviju vērtējams kā ļoti pozitīvs, jo gandrīz visās jomās atzīts Latvijas progress un dots pozitīvs vērtējums Latvijas sasniegumiem, bet kritiskajās jomās ir norādīti konkrēti priekšlikumi un veicamie uzdevumi. Šis ziņojums vērtējams kā ļoti konstruktīvs, bez vispārīgiem vērtējumiem un liekām emocijām. Tas neapšaubāmi atvieglos Latvijas valdības turpmāko darbu, galveno uzmanību koncentrējot tieši uz šo konkrēto problēmu risinājumu. “Mums ir skaidri zināms, kādi likumdošanas akti vēl jāpieņem un kādas konkrētas darbības jāveic, lai šīs problēmas risinātu, bet tas jau ir puse no darba,” atzina A. Ķesteris.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors