Par ārzemju tūrismu padomju Latvijā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Bija laiks, kad nokļūt ārzemēs, aiz t.s. dzelzs priekškara, varēja tikai dažs labs augstākstāvošs komunistu partijas vai valdošā režīma funkcionārs. Tā bija liela privilēģija. Bet arī viņa biogrāfija pirms atļaujas saņemšanas tika rūpīgi pārbaudīta gan Rīgas, gan Maskavas “kompetentās” iestādēs.

Stāvoklis nedaudz mainījās pēc PSRS diktatora J.Staļina nāves 1953.gadā, kad padomju ārzemju tūrisma politika kļuva mazliet liberālāka, bet arī tad kā Vissavienības akcionāru sabiedrība “Intūrists”, tā arī Arodbiedrību centrālā padome izdeva daudzas pavēles, rīkojumus un instrukcijas, kurās noteica kārtību, kā jākomplektē tūristu grupas braucieniem uz ārzemēm, kādi šo grupu vadītāju pienākumi un privilēģijas, kādas un kam jāsniedz atskaites pēc atgriešanās no ārzemēm.

Visādos veidos tika apkaroti ne tikai padomju tūristu kontakti ar ārvalstu pilsoņiem, bet arī viņu mēģinājumi ārzemēs kaut ko pārdot vai nopirkt. Tomēr, gadiem ejot, tūristu plūsma uz ārzemēm kļuva arvien lielāka, bet kontrole pār viņu “morālo stāju” — arvien grūtāka un sarežģītāka.

Lielas galvassāpes varasvīriem sagādāja arī ārzemju tūristu, it īpaši latviešu emigrantu, ierašanās Latvijā. Nenacās viegli melnu padarīt par baltu — Latvijas kolonizācija un rusifikācija kļuva arvien plašāka, intensīvāka un nospiedošāka. Šādos apstākļos varasvīru runas un gidu nostāsti par latviešu tautas “drošo nākotni” un “padomju tautu nesatricināmo draudzību”, kā arī par “lielās krievu tautas nesavtīgo palīdzību” skanēja neīsti un mazpārliecinoši. Dzīve ik uz soļa rādīja pavisam ko citu. Izņemot Rīgu, kā arī dažus turīgākos kolhozus, visa Latvija ārzemju tūristiem, tajā skaitā arī latviešu emigrantiem, bija slēgta.

Vissavienības akcionāru sabiedrības “Intūrists” Rīgas nodaļas uzdevums “veikt pārdomātu politisko un informācijas darbu, kura mērķis ir atmaskot tos melus, kurus par mūsu zemi izplata sociālisma ienaidnieki — buržuāziskie nacionālisti, parādīt republikas darbaļaužu sasniegumus un panākumus komunisma celtniecībā un priekšrocības, kuras izmanto latviešu tauta, atrodoties Padomju Savienības tautu saimē”, praktiski nebija izpildāms. To apliecina arī turpmākie dokumenti.

1. Padomju pilsoņi ārzemēs

Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes priekšsēdētāja vietnieka Bastakova un sevišķā sektora vadītāja Vanzoviča informācija par delegātu sarakstu braucienam uz ārzemēm

Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes Slepeni

kadru daļas priekšniekam biedram Važeņinam 1948.gada 14.februārī

 

Nosūtām uzskaites materiālus par tiem biedriem, kurus saskaņā ar Jūsu norādījumu izvirzām par kandidātiem braucienam uz ārzemēm kā LPSR arodbiedrību organizācijas delegātus.

Izvirzīti šādi zemāk minētie biedri:

1. Latvijas arodbiedrību Centrālās padomes priekšsēdētājs — b.J.Putniņš.

2. LACP priekšsēdētāja vietnieks — b.K.Voltmanis.

3. LACP orgdaļas vadītājs — b.K.Puppa.

4. Poligrāfijas rūpniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.T.Jansons.

5. Komunālās saimniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Neilands.

6. Rūpnīcas “VEF” rūpnīcas komitejas priekšsēdētājs — b.P.Ozoliņš.

7. Piena–gaļas kobināta vietējās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Jēgers.

8. Jūras transporta strādnieku republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Apsītis.

9. Lauksaimniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Savickis.

10. Tekstilrūpniecības strādnieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.K.Ģībietis.

11. Rūpnīcas “Zasulauka manufaktūra” rūpnīcas komitejas priekšsēdētāja — b.A.Lubiņa.

12. Fabrikas “Laima” fabrikas komitejas priekšsēdētāja — b.A.Gultniece.

13. Fabrikas “Līgatne” fabrikas komitejas priekšsēdētājs — b.V.Rozentāls.

14. Mākslas darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.M.Paupers.

15. Vietējās rūpniecības darbinieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.K.Brengulis.

16. Lauksaimniecības strādnieku arodbiedrību Daugavpils apriņķa padomes priekšsēdētājs — b.A.Brambergs.

17. Metālapstrādes rūpniecības strādnieku arodbiedrību republikāniskās komitejas priekšsēdētājs — b.A.Vismans.

18. Rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” rūpnīcas komitejas priekšsēdētājs — b.J.Jonas.

19. Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona dzīvokļu pārvaldes grupu komitejas priekšsēdētājs — b.A.Liepiņš.

No LACP puses visi kandidāti pelna uzticību un darbā sevi ir parādījuši no pozitīvas puses.

Pielikumā: uzskaites materiāli uz 73 lapām tikai adresātam.

LACP priekšsēdētāja vietnieks Bastakovs

LACP sevišķā sektora vadītājs

Vanzovičs

_________________________________

LVA, 425.f., 1.aapr., 1.l., 33.lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Izvilkums no Vissavienības arodbiedrību Centrālās padomes sekretariāta 1956. gada 31. janvāra lēmuma par padomju tūristu ārzemju braucienu organizēšanu

Stingri slepeni

Protokols Nr.3 p.19

1956. gada 31. janvārī

Par padomju tūristu braucienu organizēšanu uz ārzemēm

(..) 1. Noteikt, ka to personu iesniegumu izskatīšanu, kuras vēlas izbraukt uz ārzemēm kā tūristi, izdara uzņēmumu un iestāžu arodbiedrību komitejas.

Kolhoznieku iesniegumus (..) izskata darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejas, pēc tam dokumentus nosūtot arodbiedrību padomēm. (..)

Izskatot to personu iesniegumus, kuras vēlas braukt uz ārzemēm kā tūristi, ir nepieciešams tādiem braucieniem rekomendēt politiski pārbaudītus un morāli noturīgus strādniekus un kalpotājus, inženierus un tehniķus, agronomus, ārstus, pedagogus, zinātnes un kultūras darbiniekus, ņemot vērā, ka padomju cilvēki uz ārzemēm tiek sūtīti ne tikai lai atpūstos, bet arī lai iepazītos ar citu tautu dzīvi un aizrobežu zinātnes un tehnikas sasniegumiem.

2. Uzdot arodbiedrību padomēm republikās, novados un apgabalos:

(..) b) nodrošināt rūpīgu to padomju pilsoņu atlasi, kuri tiek rekomendēti braucieniem uz ārzemēm kā tūristi, it īpaši uz kapitālistiskajām valstīm, un atlasīto tūristu dokumentu iesniegšanu izskatīšanai komisijām padomju tūristu izbraukšanai uz ārzemēm pie komunistiskās partijas apgabala un novadu komitejām un savienoto republiku komunistisko partiju centrālajām komitejām.

3. Uzdot arodbiedrību padomēm republikās, novados un apgabalos:

a) tūristu grupu komplektēšanu un atbildīgo personu izraudzīšanos šajās grupās no vispieredzējušākajiem un politiski sagatavotākajiem tūristiem. (..)

5. Apstiprināt Instrukciju par kārtību, kādā notiek padomju pilsoņu tūrisma braucienu organizācija uz ārzemēm (tiek pievienota).

VACP priekšsēdētāja vietnieks

L.Solovjovs

_________________________________

LVA, 425.f., 1.a apr., 2.l., 6., 7.lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no “Instrukcijas par padomju pilsoņu tūrisma braucienu organizācijas kārtību uz ārzemēm”

(..) 2. Izraugoties kandidatūras un apstiprinot tūristu grupu personālo sastāvu, ir jāņem vērā, ka uz ārzemēm nosūtāmie padomju pilsoņi ir sociālisma valsts pārstāvji. Atrodoties aiz robežas, padomju tūristiem ir jāsaglabā Padomju Savienības pilsoņa gods un cieņa, un tajā pašā laikā viņiem ir jāciena tās valsts tautas nacionālās jūtas, kuras ciemiņi viņi ir.

(..) 9. Ar tūristu grupu nosūtīšanu uz ārzemēm nodarbojas Vissavienības akcionāru sabiedrība “Intūrists”. (..)

19. Katru tūristu grupu uz ārzemēm pavada VAS “Intūrists” atbildīgais pārstāvis, kurš nodrošina sakarus ar ārvalstu tūrisma organizācijām un firmām, ir grupas vadītājs un organizators, kārto visus praktiskos jautājumus, kādi ir radušies, tūristiem atrodoties ārzemēs.

20. Arodbiedrību padomes no vispieredzējušākajiem un politiski sagatavotākajiem tūristiem izraugās vecāko, kurš palīdz vadītājam — “Intūrista” pārstāvim, sniedz visa veida palīdzību vadītājam viņa darbā un izpilda viņa norādījumus. (..)

_________________________________

LVA, 425.f., 1.a apr., 2.l., 8., 11.lp. Tulkojums no krievu valodas

VACP Centrālās tūrisma un ekskursiju pārvaldes priekšnieka B.Pišikeviča ziņojums par Latvijas tūristu grupas uzvedību Bulgārijā

Slepeni

Latvijas arodbiedrību padomes VACP Centrālā tūrisma

priekšsēdētājam biedram K.Voltmanim un ekskursiju pārvalde

1956. gada 28. augustā

Š.g. maijā uz Bulgāriju tika nosūtīta tūristu grupa, skaitā 33 cilvēki, kuru bija nokomplektējusi Latvijas arodbiedrību padome.

Pēc grupas pavadoņa “Intūrista” darbinieces M. Sergejevas ziņām, grupā bija gadījumi, kad daži tūristi uzvedās necienīgi.

Daži tūristi nodarbojās ar spekulāciju — vietējiem pilsoņiem pārdeva dažādas mantas (pulksteņus, fotoaparātus un citus priekšmetus), kuri bija atvesti no Padomju Savienības. Šajā lietā īpašu aktivitāti izrādīja Pjotrs Antonovs, kurš, pēc b. Sergejevas ziņām, ne tikai pārdeva savas mantas, bet vēl palīdzēja to darīt arī citiem, saņemot par to noteiktu daļu. Brīdinājumus par tādas rīcības nepieļaujamību Antonovs atstāja bez ievērības.

Cits tāds tūrists bija Lazars Bindermans, kurš, pēc b. Sergejevas ziņām, pārdeva pulksteni un divus fotoaparātus.

Bez tam tika norādīts, ka dažas šās grupas sievietes uzvedās izlaidīgi, sadzīvoja ar bulgāru pilsoņiem. Šajā ziņā īpaši izcēlās Irina L. (..).

Šādi uzvedības fakti diskreditē padomju tūristus, kuri izbrauc uz ārzemēm.

Lūdzam pieņemt attiecīgus mērus pret šajā vēstulē minētajām personām un par viņu necienīgo uzvešanos ārzemēs paziņot viņu darbavietām.

Par pieņemtajiem mēriem lūdzam mūs informēt.

Lai turpmāk nepieļautu līdzīgus gadījumus, ir nepieciešams veikt daudz rūpīgāku tūristu atlasi, bet, veicot pārrunas ar aizbraucējiem, sīki izskaidrot viņiem padomju pilsoņu uzvedības normas aiz robežām.

VACP Centrālās tūrisma un ekskursiju

pārvaldes priekšnieks

B.Pišikevičs

_________________________________

LVA, 425.f., 1.a apr., 2.l., 75., 76.lp. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no grupas pavadītāja L.Voskonjana atskaites par tūristu grupas uzturēšanos Norvēģijā

1956.g. 15.oktobrī

Atskaite par padomju tūristu grupas no Rīgas, skaitā 18 cilvēki, uzturēšanos Norvēģijā no 1956.g. 18. IX līdz 29. IX

Padomju tūristu grupa no Rīgas, skaitā 18 cilvēki, kuru pavadīja L.Voskonjans no Maskavas, no Padomju Savienības uz Norvēģiju izlidoja 1956.gada 18.septembrī.

Pēc sociālā sastāva grupa sastāvēja no trijiem ārstiem, diviem skolotājiem, diviem žurnālistiem, diviem māksliniekiem, rakstnieka, tehnologa, jurista, Rīgas jūras zivju ostas priekšnieka, bankas darbinieka, arodbiedrību darbinieka un mājsaimnieces.

Grupa veica ceļojumu pa Norvēģiju pēc šāda maršruta: Oslo—Bergene—Tronheima—Lillehamera (ar apstāšanos uz dažām stundām Olezundā un Kristianzundā). (..)

Lidlaukā mūs sagaidīja firmas “Folke Ferije” pārstāvis Falkoms un tulks Nikolajs Danielsons. (..)

Par padomju tūristu uzturēšanās laiku Norvēģijā un par dažu no viņiem uzvedību var teikt sekojošo: ierodoties Oslo lidlaukā, firmas “Folke Ferije” pārstāvis Hjus–Falks tūristam Jānim Dubriniekam nodeva vēstuli.

Nākamajā dienā Dubrinieks ekskursijā nepiedalījās. Par šo faktu man paziņoja sūtniecības darbinieks b.Beļakovs, kurš lūdza mani atvest sarunai ar viņu tūristu V.Ūdri, kurš dzīvoja kopā ar Dubrinieku. Nākamajās dienās, uzturoties Oslo, Dubrinieks izlaida ekskursijas, par ko es paziņoju b.Beļakovam.

Dubrinieks divas reizes pie sevis numurā uzaicināja tulku N.Danielsonu. Tulks Danielsons sarunā ar pavadītāju teica, ka Dubrinieks viņam lūdzis palīdzēt saistīties ar bijušo Latvijas konsulu Vanagu, kurš dzīvojot Oslo, ko Danielsons arī izdarījis. Un tajā laikā, kad viņa neesot bijis ekskursijās, viņš atradies tieši tur.

Tūrists Jānis Pāvils Oslo nopirka vasaras mēteli, kuru nēsāja pa uzturēšanās laiku Norvēģijā. Uz pavadītāja jautājumu noskaidrojās, ka par šo mēteli viņš samaksājis daudz lielāku naudu, nekā viņam bija izsniegts kabatas izdevumiem. Kā viņš pats atzinās, to viņš varējis izdarīt, apmainot bankā 50 dolārus.

Dažreiz ekskursijās nepiedalījas tūrists mākslinieks Medvedevs ar dzīvesbiedreni, paskaidrojot, ka viņam esot nepieciešams uztaisīt skices. (..)

Par visiem augstāk minētajiem faktiem tika paziņots sūtniecības darbiniekiem. (..)

Grupas pavadītājs

(Voskonjans)

_________________________________

LVA, 425.f., 1.aapr., 2.l., 86., 87., 88.lp. Tulkojums no krievu valodas

 

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes priekšsēdētāja K.Voltmaņa paziņojums par atteikumu ārzemju braucienam

VACP tūrisma un ekskursiju centrālās pārvaldes Slepeni

priekšsēdētājam biedram B.Pišikevičam 1956.gada 30.novembrī

Kopija: PSRS Arhitektu savienībai

 

Atbildot uz Jūsu š.g. 31.oktobra vēstuli Nr.51-50-s, Latvijas republikāniskā arodbiedrību padome paziņo, ka tā nevar rekomendēt biedru O.Tīlmani braucienam uz Šveici.

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes

priekšsēdētājs K.Voltmanis

_________________________________

LVA, 425.f., 1.aapr., 2.l., 100.lp. Tulkojums no krievu valoadas

Izvilkums no Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes atskaites par tūrisma plāna izpildi 1956.gadā

Slepeni

 

Atskaite par padomju tūristu nosūtīšanas uz ārzemēm plāna izpildi un VACP lēmumu izpildi ārzemju tūrisma jautājumos

VACP uzdevumā Latvijas republikāniskajai arodbiedrību padomei 1956.gadā vajadzēja nosūtīt uz ārzemēm 418 tūristus. Faktiski uz ārzemēm nosūtīts 381 cilvēks.

Tūristu grupu sastāvs:

pēc partijas piederības:

pēc tautības:

pēc profesijas:

Visas grupas tika komplektētas pilnīgi. Plāna neizpildīšana par 37 cilvēku nenosūtīšanu uz ārzemēm ir izskaidrojama ar to, ka “Intūrists” sistemātiski aizkavēja tūristu grupu izbraukšanu par 1—2 mēnešiem, kā rezultātā daļa tūristu atsijājās. (..) Tā, piemēram, uz 2 mēnešiem tika aizkavēta tūristu izbraukšana uz Rumānijas Tautas Republiku, kā rezultātā atsijājās 20 cilvēki. Izbraukšana uz Norvēģiju tika aizkavēta par 1 mēnesi, un 29 tūristu vietā aizbrauca tikai 18 cilvēki. (..)

Visās grupās no vispieredzējušākajiem, politiski vislabāk sagatavotajiem tūristiem tika izvirzītas atbildīgās personas. Pirms izbraukšanas ārzemju ceļojumā ar visiem tūristiem arodbiedrību padome noturēja instruktīvas pārrunas par uzvedību aiz robežām.

Visos gadījumos par tūristu necienīgu uzvedību ārzemēs tika informētas tās personas, kuras viņiem deva pozitīvus raksturojumus — rekomendācijas (..).

Bez tūristu grupām, kuras komplektēja tieši arodbiedrību padome, tā noformēja arī to tūristu grupu izbraukšanu uz ārzemēm, kuras komplektēja republikāniskās komitejas arodbiedrību CK uzdevumā, skaitā 78 cilvēki. (..)

Ļoti slikti tūristu nosūtīšanu uz ārzemēm organizēja “Intūrists” (..). Š.g. augustā, nosūtot tūristu grupu uz Čehoslovākiju, “Intūrists” ar telegrammu paziņoja, ka tūristiem ir jāierodas Maskavā. Tūristi jau bija nopirkuši biļetes braukšanai caur Maskavu, kad 2 dienas vēlāk ar jaunu telegrammu “Intūrists” paziņoja, ka Rīgas tūristiem ir jāierodas Ļvovā. Atbraucot Ļvovā, izrādījās, ka “Intūrists” vietas viesnīcā nav rezervējis, un 18 tūristi palika nakšņot uz ielas. (..)

Latvijas republikāniskās arodbiedrību padomes sekretārs

V.Bastakovs

_________________________________

LVA, 425.f., 1.aapr., 2.l., 105., 106.lp. Tulkojums no krievu valodas

Turpinājums — seko