Saeimā:

2001. gada 8. novembra sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

9.00 — 9.15 — Baltijas asamblejas delegāciju vadītāju uzrunas

Romualds Ražuks, Latvijas delegācijas vadītājs

Trivimi Velliste, Igaunijas delegācijas vadītājs

Ģiedre Purvaneckiene, Lietuvas delegācijas vadītāja

I. Prezidija ziņojumi

 

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1060) (dok.nr.3724; nr.3724A) Ministru kabinets

2. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061) (dok.nr.3726; nr.3726A)

Deputāti Vents Balodis, Jānis Gailis, Māris Grīnblats, Dainis Stalts, Dzintars Kudums, Juris Galerijs Vidiņš, Dzintars Rasnačs, Pēteris Tabūns, Juris Dobelis, Anna Seile

3. 3. Likumprojekts “Militārā dienesta likums”. (Reģ.nr.1062) (dok.nr.3729; nr.3729A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1063) (dok.nr.3730; nr.3730A) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1064) (dok.nr.3731; nr.3731A) Ministru kabinets

6. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1065) (dok.nr.3732; nr.3732A) Ministru kabinets

7. 7. Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.1066) (dok.nr.3733; nr.3733A) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. (Reģ.nr.1068) (dok.nr.3737; nr.3737A) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1069) (dok.nr.3738; nr.3738A) Aizsardzības un iekšlietu komisija

10. 10. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1070) (dok.nr.3739; nr.3739A) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

2. Par atvaļinājuma piešķiršanu

11. 1. Deputātam Valdim Birkavam. (dok.nr.3759)

12. 2. Deputātam Edvīnam Inkēnam. (dok.nr.3760)

13. 3. Deputātam Jānim Ādamsonam. (dok.nr.3761)

14. 1. Lēmuma projekts “Par Jāņa Radionova apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (dok.nr.3751) Juridiskā komisija

15. 2. Lēmuma projekts “Par Ilmāra Stivriņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.3752) Juridiskā komisija

III. Likumprojektu izskatīšana

 

16. 1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1067) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3735; nr.3735C) Juridiskā komisija

17. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. (Reģ.nr.975) (3. lasījums) (dok.nr.3740) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

18. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.988) (3. lasījums) (dok.nr.3741) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija †

19. 4. Likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.927) (3. lasījums) (dok.nr.3748) Aizsardzības un iekšlietu komisija

20. 5. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai”. (Reģ.nr.921) (3. lasījums) (dok.nr.3750) Juridiskā komisija

21. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.964) (3. lasījums) (dok.nr.3753) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

22. 7. Likumprojekts “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ.nr.965) (kā priekšlikums iestrādāts likumprojekts “Grozījumi Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, Reģ.nr.1041) (3. lasījums) (dok.nr.3754) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

23. 8. Likumprojekts “Ieguldītāju aizsardzības likums”. (Reģ.nr.973) (3. lasījums) (dok.nr.3755) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

24. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Reģ.nr.1016) (1. lasījums) (dok.nr.3505; nr.3723) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 10. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.1053) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3663; nr.3725) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

26. 11. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.976) (2. lasījums) (dok.nr.3401; nr.3727) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1055) (1. lasījums) (dok.nr.3677; nr.3728) Aizsardzības un iekšlietu komisija

28. 13. Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.998) (2. lasījums) (dok.nr.3440; nr.3742) Aizsardzības un iekšlietu komisija

29. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1001) (2. lasījums) (dok.nr.3443; nr.3743) Aizsardzības un iekšlietu komisija

30. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.989) (2. lasījums) (dok.nr.3418; nr.3744) Aizsardzības un iekšlietu komisija

31. 16. Likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.1003) (2. lasījums) (dok.nr.3445; nr.3745) Aizsardzības un iekšlietu komisija

32. 17. Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1002) (2. lasījums) (dok.nr.3444; nr.3746) Aizsardzības un iekšlietu komisija

33. 18. Likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.990) (2. lasījums) (dok.nr.3419; nr.3747) Aizsardzības un iekšlietu komisija

34. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.991) (2. lasījums) (dok.nr.3420; nr.3749) Juridiskā komisija

35. 20. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.745) (iekļauts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””, Reģ.nr.1019) (2. lasījums) (dok.nr.2550; nr.3756) Sociālo un darba lietu komisija

36. 21. Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. (Reģ.nr.905) (2. lasījums) (dok.nr.3136; nr.3757) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

 

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi un viesi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Šodien Rīgā notiek konference, kas veltīta Baltijas asamblejas izveidošanas 10.gadadienai. Pie mums ir ieradušies viesi no Igaunijas, Lietuvas un Ziemeļu padomes.

Vārds uzrunai Latvijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (Latvijas delegācijas Baltijas asamblejā vadītājs). Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie Saeimas un Baltijas asamblejas deputāti! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi! Šodien aprit desmit gadi kopš dienas, kad Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentāriešu delegācijas Tallinā izveidoja Baltijas asambleju. Toreiz mēs visi dzīvojām ar domu — ja būs stipra Baltijas savienība, dzīvos un būs stipras arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Šodien redzam, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir Eiropas Savienības kandidātvalstis, līdzvērtīgas partneres Eiropas valstu vidū. Un arī Baltijas savienība ir dzīva: mums ir parlamentu sadarbības organizācija — Baltijas asambleja, Baltijas Ministru padome valdību līmenī un Baltijas padome, kas ir abu iepriekš minēto institūciju kopīgais forums. Man ir patiess prieks, ka mēs esam mācījušies no pagātnes kļūdām un mums izdevies izveidot reāli funkcionējošas Baltijas sadarbības institūcijas.

Kolēģi! Es uzskatu, ka Baltijas valstu sadarbība ir absolūti nepieciešama un loģiski izveidota. Tā pamatojas uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas jomā, drošības un labklājības sekmēšanu, ekonomiskās attīstības veicināšanu, integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, kā arī reģionālo sadarbību.

Apkopojot pirmajos desmit gados paveikto, varam secināt, ka Baltijas asambleja veltījusi uzmanību Baltijas valstu sadarbībai dažādās jomās — gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Baltijas asambleja ir veicinājusi jautājuma risināšanu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izvešanu no Baltijas valstīm, Baltijas valstu likumdošanas saskaņošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, koordinējusi Baltijas valstu nostāju dažādos ārpolitikas jautājumos. Kā trīspusējai parlamentu sadarbības organizācijai Baltijas asamblejai ir stabilizējoša loma, jo tās ietvaros notiek informācijas un viedokļu apmaiņa. Asambleja neaprobežojas tikai ar parlamentu sadarbību, tā veicina arī Baltijas valstu sadarbību kopumā.

Kolēģi, atļaujiet atgādināt, ka Baltijas valstu vienotībai joprojām ir būtiska nozīme, īpaši konkurences cīņā ar citiem Eiropas un pasaules reģioniem. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas vēlme iestāties Eiropas Savienībā, manuprāt, nenozīmē atteikšanos no Baltijas valstu sadarbības. Reģionālā sadarbība ir ārkārtīgi nozīmīga arī Eiropas Savienības kontekstā, kā to pierāda Skandināvijas un Beniluksa valstu sadarbības modeļi. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai arī Eiropas Savienības ietvaros būs nepieciešams koordinēt savu darbību, saskaņot pozīcijas un izstrādāt kopīgu stratēģiju. Mums ir jādomā Baltijas mērogā, un mēs to darām!

Izmantojot šo tribīni, kā Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs es gribu pateikties Saeimas Prezidijam un Kancelejai par atbalstu Baltijas asamblejas darba nodrošināšanā, kā arī Baltijas asamblejas sekretariātam, kurš nepārtraukti strādā šeit, Rīgā, kā arī visiem esošajiem un bijušajiem Baltijas asamblejas dalībniekiem par ieguldīto darbu šo desmit gadu laikā. Šodien mēs varam atskatīties uz paveikto, un tas ir jūsu nopelns, godātie kolēģi. Es novēlu mums veiksmi un izdošanos arī nākamajos gados!

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies!

Vārds uzrunai Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājam Trivimi Vellistes kungam.

T.Velliste (Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vadītājs). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Augsti godātie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstu deputāti, Ziemeļvalstu pārstāvji, dāmas un kungi!

Kad Igauniju apmeklē ārzemnieki, viņi dažkārt uzdod jautājumu: par ko gan igauņi sevi uzskata — par Ziemeļeiropas, Viduseiropas vai Austrumeiropas pārstāvjiem? Kur Igaunija pieder? Vai kopā ar Somiju un Zviedriju pie Ziemeļvalstīm vai ar Latviju, Lietuvu un Poliju pie Viduseiropas valstīm? Protams, var dažādi atbildēt uz šiem jautājumiem, tomēr, pēc manām domām, pats galvenais ir tas, ka viens neizslēdz otru. Baltijas valstis var vienlaikuspiederēt gan pie Ziemeļeiropas, gan pie Viduseiropas. Daudz svarīgāks ir tas, kādi mēs esam, kādas ir mūsu pamatvērtības un kurp mēs tiecamies. Dažkārt mēs sev uzdodam jautājumu — kāda ir Baltijas sadarbības dziļākā būtība? Katrā gadījumā vai tā ir vajadzīga, vai tā ir vajadzīga pasaulei, kas tik strauji mainās, vai to var aizstāt sadarbība kādā plašākā starptautiskā kontekstā? Mums pašiem sev ir jāatzīst, ka Baltijas sadarbībai nav īpaši sena vēsture. Tiesa, šī sadarbība radās līdz ar Baltijas valstu izveidošanos. Tomēr mūsu pašu vēsturnieki diezgan negatīvi vērtē šo pieredzi. Mūsu centieni ir aizsargāt tikai nesen radušos mūsu neatkarību. Patiesību sakot, pirms 80 gadiem šāda nepieciešamība bija vēl vairāk izteikta, jo bija izveidojušās piecas Baltijas valstis un vajadzēja aizsargāt piecu valstu neatkarību, tajā skaitā Somijas un Polijas neatkarību. Kā mēs zinām, jēdziens — piecas Baltijas valstis — tomēr neizveidojās. Intereses vai iedomātās intereses un tāpat droši vien arī domāšanas veids Somijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā bija pārāk atšķirīgs. Protams, šīm valstīm bija viens draudu avots, bet šīs briesmas tika uztvertas atšķirīgi, un valstis rīkojās atšķirīgi, un, protams, skatoties pagātnē, mēs varam apgalvot, ka ne vienmēr izdevās atšķirt būtisko no nebūtiskā.

Eiropas kartē nostiprinājušās trīs Baltijas valstis Otrajā pasaules karā pārdzīvoja sevišķi smagu likteni. Mēs, protams, varam jautāt, vai tas bija neizbēgami, vai mēs tomēr varējām kaut ko izmainīt. Tomēr mūsu vēsturiskā pieredze mums ir kaut ko iemācījusi. Mēs esam sapratuši, ka Baltijas valstu sadarbība ir ļoti būtiska un pirmkārt — drošības jautājumos. Ekonomiskā un kultūras sadarbība Latvijas, Lietuvas un Igaunijas starpā arī ir ļoti svarīga. Tā ir ļoti svarīga, jo tā ir auglīga un interesanta, bet īpaši svarīgi šie jautājumi ir tādēļ, ka tie veicina sadarbību drošības politikas jomā. Ja mūsu ekonomikas ir savstarpēji saistītas, tad arī ir kopīgas intereses un vēlme aizstāvēt mūsu īpašumus.

Ja mēs pazīstam mūsu kultūras, mums ir daudz vieglāk vienam otru saprast un vieglāk sadarboties. Un, ja ir kādas ārējas briesmas, tad tas ir ļoti svarīgi. Mums ir jāsaprot viens ļoti svarīgs fakts. Parlamentārās sadarbības izveidošanās starp trim Baltijas valstīm tajos gados, kad mēs atbrīvojāmies no padomju jūga, ir jāuzskata par ļoti svarīgu sasniegumu. Tam ir lielāka nozīme, nekā mēs esam pieraduši domāt, jo šī sadarbība izveidojās tad, kad nākotne vēl nebija tik skaidra, kā mums tas tagad var šķist. Šī sadarbība ir kopīgas ticības un kopīgu ciešanu rezultāts. Baltijas asamblejas pirmie statūti tika parakstīti 1991. gada 8.novembrī Tallinā. Pirmā sesija notika 1992.gada janvārī. Mūsu parlamentu sadarbība ir veiksmīgi izturējusi laika pārbaudi. Mēs esam iemācījušies kopīgi strādāt un pieņemt dažkārt grūtus lēmumus. Mēs redzam briedumu mūsu sadarbībā.

Tāpat sadarbība ir izveidojusies ar Ziemeļu padomi un Beniluksa parlamentu. Arī mūsu sadarbība ar Baltijas Ministru padomi ir veicinājusi mūsu virzību uz tādu mērķu sasniegšanu kā dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Noslēgumā Baltijas asamblejas Igaunijas delegācijas vārdā es vēlētos pateikties mūsu Latvijas un Lietuvas kolēģiem par šo desmit gadu ilgo sadarbību, kuras augļus mēs baudīsim tikai nākotnē.

Sirsnīgs paldies mūs uzņemošai valstij Latvijai! Paldies par uzmanību! Sveicu Baltijas asamblejas dalībniekus! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies Vellistes kungam!

Nākamā mūs uzrunās Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja Ģiedre Puvaneckiene. Lūdzu!

Ģ.Puvaneckiene (Baltijas asamblejas Lietuvas delegācijas vadītāja). Godātie Baltijas asamblejas locekļi! Godātie Latvijas Saeimas deputāti! Godātie viesi! Ekselences! Vēstnieki!

Vispirms es gribētu apsveikt tos Baltijas asamblejas locekļus, kas piedalījās tās dibināšanā un strādāja tajā no dibināšanas līdz mūsdienām. Apsveicu mūs visus! Desmit gadi mūsu reģiona politikas un diplomātijas tūkstošgadīgajā vēsturē — tas ir tikai neliels vēstures fragments. Tomēr mūsdienu pārmaiņu desmitgade reizē ir arī vesels laikmets, kad attiecības starp valstīm arvien vairāk tiek balstītas uz konstruktīviem, savstarpējiem sakariem un abpusēju izdevīgu sadarbību. Valstu iekšpolitikas un ārpolitikas prioritātes ļoti ietekmē savstarpējās attiecības. Daudzas no šīm prioritātēm ir kopīgas visām Baltijas valstīm. Un intensīvas attiecības starp mūsu valstīm uzdod arvien jaunus jautājumus. To daudzums un dažādība liecina par Lietuvas, Latvijas un Igaunijas sadarbības daudzveidību un stiprumu. Mūsu izveidotās starpparlamentu un starpvaldību sadarbības struktūras tieši arī palīdz ātrāk rast atbildes uz šiem jautājumiem. Bet parlamentu un valdību sadarbība rada tikai pamatus īstai tuvībai, ko pēcāk nobriedina sakari starp cilvēkiem.

Arvien pagarinās vēsturiskā distance no 1988.gada un Baltijas “Dziedošās revolūcijas”. Tieši tajā laikā, pateicoties nacionālajām kustībām “Sajūdis”, Tautas fronte un “Rahvarinne”, veidojās demokrātiskas sadarbības iedīgļi starp Lietuvu, Latviju un Igauniju. Triju Baltijas valstu politisko diplomātisko cīņu 1990./1992.gadā koordinēja Baltijas valstu padome, kas bija Baltijas asamblejas pirmsākums. Saskaņā ar triju Baltijas valstu parlamentu kopīgo gribu 1991.gada 8.novembrī dibinātā Baltijas asambleja tad jau bija nobriedusi triju neatkarīgu valstu sadarbības institūcija. Arī tagad, pēc desmit gadiem, var droši apgalvot, ka joprojām ir dzīvotspējīgas tās idejas, uz kuru pamata tika izveidota šī starpparlamentu institūcija. Desmit gadu laikā Baltijas partnerattiecības izgāja dažādus etapus. Mainījās to subjekti un formas, bet var konstatēt, ka tās jau pārgājušas no simboliskās fāzes uz praktisku ikdienas sadarbību. Baltijas asamblejai pašlaik un, es ceru, arī nākotnē, neskatoties uz dažām problēmām, būs svarīga loma mūsu valstu dzīvē, tā mobilizēs Lietuvas, Latvijas un Igaunijas parlamentāriešus kopīgu problēmu risināšanai.

Baltijas asambleja bija tikai pirmais solis, veidojot mūsu valstu institūciju sadarbības sistēmu, izveidojot Baltijas Ministru padomi, iedibinot pastāvīgi darbojošos sekretariātu. Mums ir visas institūcijas, kas nepieciešamas triju valstu sadarbībai. Baltijas valstu sadarbības pozitīvais rādītājs ir arī tas, ka pasaule mūs redz kā vienotu un uzmanības vērtu partneri. Trīs Baltijas valstis ir savstarpēji saistītas, tāpēc nav brīnums, ka pasaule mūs uztver kā vienotu reģionu, kopīgu telpu, vēsturiski izveidojušos kopīgu likteņu un centienu vienību. Mūsu likteņi bija saistīti pagātnē, un ir loģiski, ka, domājot par nākotni, veidojam to kopā, jo nereti vienas Baltijas valsts realizētā politika ietekmē arī abas pārējās kaimiņvalstis. Baltijas valstu vēsture ir mācība, ka mums ir jāturas kopā, taču svarīga ir nevis akla pieķeršanās vienam pie otra, bet savstarpējs atbalsts. Tāpēc es ticu, ka arī nākotnē atbalstīsim un palīdzēsim viens otram, lai varētu mobilizēt politisko gribu galveno ārpolitikas uzdevumu veikšanai.

Baltijas valstu sadarbība mums visiem nozīmē, ka mums ir līdzīga vīzija par mūsu vietu nākotnes Eiropā. Un šo vīziju palīdz realizēt konkrētas, mūsu sabiedrību iecerēm atbilstošas iniciatīvas. Pašreizējā etapā Baltijas asamblejas darbība ir daudz aktīvāka un produktīvāka. Šodien Baltijas asambleja uzskatāma par autoritatīvu un efektīvu pozīciju, nevis par padomdevēju konsultatīvu organizāciju. Desmit gadu laikā Baltijas asambleja ir pietiekami nobriedusi, lai varētu ieņemt svarīgāku lomu ne tikai reģiona valstu dzīvē, bet arī sadarbojoties ar citām starpvaldību un starpparlamentu organizācijām.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies mūsu viesiem, un vēlam veiksmi mūsu kopīgajā darbā! (Aplausi.)

Sāksim izskatīt Prezidija ziņojumus par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Baloža, Gaiļa, Grīnblata, Stalta, Kuduma un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TBLNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Ir zināms, ka, tāpat kā alkohola un narkotiku lietošana, arī azartspēļu spēlēšana cilvēkā rada atkarību. Cilvēks sākumā nospēlē savus ienākumus, vēlāk sāk aizņemties naudu. Kad viņam vairāk neaizdod, tad viņš var nonākt arī uz kriminālceļa. Lai atbrīvotos no azartspēļu atkarības, cilvēku var ārstēt tikai narkologi, pie kuriem aizvien vairāk arī dodas šādi pacienti. Un ārstēšanās kurss ir ļoti grūts un sarežģīts. Un pietrūkst valsts politikas un valsts finansiāla atbalsta informētībai, it sevišķi jaunatnes informēšanai, par azartspēļu ietekmi. Iepazīstoties ar šā gada statistiku, mēs redzam, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, par 12,5% ir pieaudzis izložu un azartspēļu organizētāju kopīgais apgrozījums un 9 mēnešos šogad sasniedzis 27 miljonus latu. Tas ir, spēlētāji katru mēnesi 3 miljonus latu no saviem ienākumiem atstāj azartspēļu automātos. Lielāko daļu azartspēļu apgrozījuma jeb 19,5 miljonus latu veido apgrozījumi no azartspēļu automātiem. Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgu laika posmu pērn, ir pieaudzis arī importēto azartspēļu iekārtu skaits, it sevišķi azartspēļu automātu skaits ir pieaudzis par 958 automātiem, sasniedzot jau 12 000 azartspēļu automātus Latvijā.

Godātie kolēģi! Ar azartspēļu un izložu nodokli mēs varam pildīt ne tikai fiskālus uzdevumus un valsts budžetā iegūt ieņēmumus, bet mēs varam arī apstādināt strauji pieaugošo azartspēļu automātu skaitu, tādā veidā samazinot iespēju jauniešiem nokļūt azartspēļu azartā un atkarībā no tā. Es esmu lūdzis arī Finansu ministrijai sagatavot savu viedokli, kur diemžēl viedoklis vēstulē nav atspoguļots. Bet Finansu ministrija ir izteikusi iespējamos variantus, ja nodokļu likme tiek pacelta no 420 latiem uz 600 latiem un iekārtu skaits nemainās, tad ienākums speciālā budžetā ir 1,7 miljoni latu, kuri sadalās, kā mēs paši esam to lēmuši likumā, — 50% Olimpiskajai komitejai un 50% Kultūrkapitāla fondā. Finansu ministrija arī pieļauj, ja varētu iekārtas samazināt par 500 iekārtām, tad ienākums speciālajā budžetā būtu 1,4 miljoni latu. Ja iekārtas samazinās par 700, tad ienākums speciālajā budžetā būtu 1,3 miljoni latu. Un pats pesimistiskākais prognozes veids ir: ja samazinās azartspēļu automātu skaits par 1000 azartspēļu automātiem, tad tāpat ienākums valsts budžetā ir 1,2 miljoni latu.

Godātie deputāti! Lūdzu atbalstīsim šos grozījumus, palīdzēsim mūsu cilvēkiem vienlaicīgi mazāk spēlēt azartspēles, un budžetā paredzēsim naudu kultūrai un sportam.

Sēdes vadītājs. Ivars Godmanis — runās pret.

I.Godmanis (LC). Cienījamie deputāti! Cienījamo priekšsēdētāj! Es atļaušos runāt pret tā iemesla dēļ, ka minēšu jums piemēru no netālas pagātnes kā bijušais premjers vai nedaudz kā bijušais finansu ministrs. Faktiski tādas lietas, ja mēs ejam pēc principa, ka mēs gribam aizliegt šo te nodarbību vai nu to krasi samazināt, tad šis piedāvājums varētu būt pareizs. Taču, ja mēs ejam pēc principa, ka jebkurš aizliegums totāli var novest tikai pie perversām izpausmēm, nelegālām darbībām, tad šis piedāvājums ir nepareizs, jo mums jārēķinās ar to, ka pretim izdevumu daļai ir tieši līdzekļi sportam un kultūrai. Mēs neuzstājamies par to, ka nevajadzētu palielināt šo te nodokli. Nē, es domāju, ka tas ir jāpalielina, taču pats palielinājuma izmērs ir nenormāls — 42,8% palielinājums var novest pie tā, ka mēs vienkārši iegūsim mazāk naudas. 1990.gadā mums arī bija tāda iedoma, ka, paaugstinot alkoholam cenu 50% apmērā, mēs iegūsim vairāk līdzekļu transportam pilsētā, Rīgas pilsētā, un tā tālāk. Pēc samērā neilgas domāšanas mēs to izdarījām un veselu mēnesi turējāmies. Rezultātā mēs ieguvām līdzekļu daudz mazāk un bijām spiesti šo te cenu samazināt atpakaļ. Tas bija laikā, kad bija fiksētās cenas. Es varētu teikt tā, ka šis te priekšlikums ir valdības priekšlikums. Valdībā ir jāizdiskutē finansu ministram, kurš ir atbildīgs par šo nozari, jo azartspēļu pārvalde pakļauta viņam. Ir jābūt te konkrēti slēdzienam. Ja mēs parlamentā ierosināsim šādus te likumprojektus bez Finansu ministrijas kārtīgas analīzes, es domāju, ka mēs izdarīsim nepareizi. Kāpēc “Latvijas ceļš” iestāsies pret šo te likumprojektu, tādā veidā virzību. Es minēšu tikai divas lietas. Mums ir vairākas opcijas. Tā vietā, lai paaugstinātu vienkārši no 420 uz 600, jo varēja paaugstināt uz 700, 800. Es domāju tā — mums budžeta pieaugums ir 6%, kopprodukta pieaugums ir 8%. Pašu azartspēļu apjoms pieauga par 11%. Es domāju, ka mēs normāli varētu iestāties par to, ka šis paaugstinājums varētu būt apmēram 12—13%, tas nozīmē, ka mēs iegūtu vairāk naudu, mēs reāli arī būtu pārliecināti, ka šī nauda ienāk. Vēl opcija, tā saucamās teritoriālās atlaides.

Cienījamie deputāti! Problēma ir tajā apstāklī, ka pat esošos 420 dolārus... 420 latus nesamaksā. Vairāk nekā 22% maksā 60% laukos tikai, atsevišķās lauku pilsētās 70%, un ir pat Rīgā vietas, kur maksā 80% no šīs nodevas. Alternatīva ir šīs te teritoriālās atlaides likvidēt, un, ja tās likvidē, tad pieaugums būtu 1,7 miljonu vietā apmēram kaut kur 800 000. Bet ko tad mēs panāktu? Ka aizvāktu aparātus prom no mazajiem lauku veikaliem, no lauku pilsētām un koncentrētu šo te azartspēli Rīgā, kur nu ir tas maksātspējīgais pieprasījums, un vieglāk būtu nodokli administrēt, jo būtu tikai viena nodokļu likme, un koncentrēt tajās vietās, kur ir teritoriāli vieglāk pārbaudāms.

Tāpēc mēs neiestāsimies par šo te likumprojekta pieņemšanu, mums var pārmest, mums noteikti pārmetīs, ka mēs lobējam šo biznesu. Nē, mēs to nelobējam, mēs domājam, kā paaugstināt šo nodokli tādā veidā, lai tas būtu reāls un lai ar pārmērīgiem paaugstinājumiem mēs nepanāktu to, ka mēs saņemsim naudu mazāk.

Tāpēc mēs uzskatām, ka tas ir jāizskata Finansu ministrijā un valdībā un jāvirza. Mēs iestājamies par to, ka jāvirza, bet ne tādā formā, un pret šādu ieliktu priekšlikumu šodien mēs balsosim pretī.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 7, atturas — 20. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Militārā dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Linards Muciņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai lūdzu nodot.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Juridiskajai komisijai. Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Tiek nodots arī Juridiskajai komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Antonam Seikstam.

A.Seiksts (LC). Lūdzu nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Izskatām iesniegumus par atvaļinājumu piešķiršanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.novembrī deputātam Valdim Birkavam. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai piešķirtu bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.novembrī deputātam Edvīnam Inkēnam. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu šā gada 7. un 8.novembrī deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Lēmums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāja Dzintara Kuduma iesniegumu ar lūgumu izslēgt no darba kārtības 19.punktu — likumprojekta “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Akceptējam.

Izskatām lēmuma projektu “Par Jāņa Radionova apstiprināšanu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesniegumu, kurā viņa iesaka Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi Jāni Radionovu apstiprināt amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Jāni Radionovu par Daugavpils zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par Ilmāra Stivriņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Šajā tieslietu ministres ieteikumā ir minēts tātad, ka Ilmārs Stivriņš, kurš ir rajona tiesas tiesnesis, tiek ieteikts apstiprināšanai amatā par apgabaltiesas tiesnesi. Pievienotajos dokumentos tātad jūs varat redzēt, ka tiesnesim ir vairāk nekā desmit gadu ilgs darba stāžs tiesneša amatā. Arī Juridiskā komisija atbalstīja šo tieslietu ministres ieteikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Apstiprināt Ilmāru Stivriņu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Saeimas lēmumu šodien mēs izskatām otrajā un galīgajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. Dokuments nr. 3735c. Juridiskā komisija gan pati sagatavoja, gan saņēma vairākus priekšlikumus, un tie ir jums šobrīd izsniegti.

Juridiskā komisija nolēma izdarīt sekojošus grozījumus likumprojektā un reizē 125. pantā, kurš runā par tiesnešu sociālajām garantijām. Tātad pirmais ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē veco likuma tekstu, kur bija atsauce uz Civildienesta likumu, kurš vairs nav spēkā, ir pārveidots jaunā redakcijā un izteikts pievienotajā redakcijā un atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Otrais priekšlikums — finansu ministra vietā īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle iesniedza precizējumu likumprojekta tekstā, un Juridiskā komisija to atbalstīja daļēji, iestrādājot to savā trešajā Juridiskās komisijas izstrādātajā priekšlikumā, kuru atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. Likumprojekta spēkā stāšanās ir paredzēta 1. janvārī līdz ar budžeta gadu. Aicinu jūs atbalstīt likumu otrajā un galējā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas —nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. Trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Nevienā no iepriekšējiem lasījumiem deputāti nekādas iebildes pret šo likumprojektu neizteica, jo šis likumprojekts ir jāpieņem tāpēc, ka mūsu tiesību normas ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības valstu prasībām. Un tāpēc, tā kā arī uz 3.lasījumu nav saņemti nekādi iebildumi ne no deputātu, ne arī no kādas institūcijas puses, es aicinu balsot un pieņemt šo likumu 3.lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu 3. galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņems.

Dz.Ābiķis. Paldies, kolēģi, par vienprātīgu atbalstu!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. 3. lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — deputāts Antons Seiksts.

A.Seiksts (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Darba dokumenta numurs ir 3741. Uz 3.lasījumu ir iesniegti 3 priekšlikumi.

Pirmais ir atbildīgās komisijas redakcionālas dabas priekšlikums, ko iesaka valodnieki. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Otrais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kiršteina priekšlikums, kurš sakārto strukturāli šo te projektu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Ilmārs Geige vēlas debatēt? Nevēlas. Nav iebildumu.

A.Seiksts. Arī trešais ir Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījuma. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai”. 3.lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Minētajam likumprojektam pirms 3.lasījuma ir iesniegts tikai viens priekšlikums. To ir iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs, kurā tiek vienkārši redakcionāli precizēts pirmais pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes deputātiem.

Dz.Rasnačs. Līdz ar to nu... mēs varam balsot par šī likuma pieņemšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu trešājā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3753 — “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. Izskatām priekšlikumus, kas ir iesniegti trešajam lasījumam.

1. ir Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 57.panta pirmās daļas 7.punkta redakciju, kas ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. Arī 3. — atbildīgās komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

M.Vītols. Atbalstīts arī 4. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par 58.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 6. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Arī 7. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumiem — ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Vītols. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums ir iestrādāts 9. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3754, un komisija ir saņēmusi, izskatījusi trešajam lasījumam sekojošus priekšlikumus:

1. ir deputāta Salkazanova kunga priekšlikums par pirmās nodaļas 2.panta redakciju, ko komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Attiecībā par šo te priekšlikumu. Iepriekš mēs arī Saeimā pieņēmām likumu “Par regulatoriem”, un likumā “Par regulatoriem” bija diezgan asas diskusijas, kāda tad ir pakļautība, pārraudzība, un kāda ir neatkarības pakāpe. Un regulatoram, tāpat kā Finansu un kapitāla tirgus komisijai, lielākā daļa deputātu nobalsoja par to, ka šī neatkarības pakāpe ir maksimāla. Principā nav ne pārraudzības, ne pakļautības. Šī institūcija strādā autonomi. Vairākas autonomas institūcijas mēs jau esam izveidojuši. Tad attiecībā par Finansu un kapitāla tirgus komisiju, par regulatoru vesela grupa Saeimas deputātu griezās Satversmes tiesā, un Satversmes tiesa sāka izvērtēt šo neatkarības pakāpi, vai tā atbilst Satversmes 58.pantam par to, ka izpildvara ir Ministru kabineta padotībā. Vai šī padotība vispār eksistē vai neeksistē, noteikti būtu noskaidrojusi Satversmes tiesa, taču tiesa līdz lemšanai netika, jo Saeimas valdošā koalīcija nāca ar grozījumiem, jo baidījās, ja gadījumā Satversmes tiesa pieņem lēmumu par to, ka ir neatbilstība Satversmei, tādā gadījumā likumprojekts tiktu atzīts par spēkā neesošu un problēmu būtu vesela jūra. Tādēļ tika izdarīti grozījumi, un regulatora institūcija no pilnīgi neatkarīgas institūcijas tika pārveidota par Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošu institūciju.

Līdzīga situācija ir ar šo nesen Saeimā pieņemto likumu “Finansu un kapitāla tirgus uzraudzības likums”. Arī šeit šī neatkarības pakāpe ir principā līdzīga, un arī šis noteikti būtu Satversmes tiesas jautājums par to, vai šī neatkarības pakāpe atbilst Satversmes 58.pantam. Par šo priekšlikumu bija saruna ar Juridiskās komisijas vadītāju Muciņa kungu, un noteikti viņš nāks debatēs tūlīt un mēģinās argumentēt, bet kopējs secinājums, pie kura mēs nonācām ar Muciņa kungu, — žēl, ka Satversmes tiesa nedeva savu izvērtējumu šim procesam, tad atkristu problēmas šeit, parlamentā, diskusijām par to, vai šis neatkarības līmenis atbilst Satversmei vai neatbilst.

Tādēļ arī ir šis priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi, cienījamo kolēģi Salkazanova kungs! Tas ir, protams, interesanti, ka mēs pārrunājam dažādas problēmas, bet katrs nonākam pie sava secinājuma.

Man liekas, ka mēs nonācām nedaudz pie cita secinājuma vai visādā ziņā palikām katrs pie sava secinājuma. Godātie kolēģi, kur ir problēma šajā likumā? Drīzāk likumprojektā... Jeb, precīzi sakot, pirmajā deputāta Salkazanova priekšlikumā.

Deputāts Salkazanovs piedāvā šo komisiju, kura tāpat kā Latvijas Banka ir pilntiesīga, autonoma valsts iestāde, tātad atrodas ārpus valsts pārvaldes sistēmas, padarīt par valsts pārvaldes sistēmas sastāvdaļu, nododot to pārraudzībā Finansu ministrijai, tādā veidā noņemot tai šo autonomiju. Nu, tad jau man būtu pirmais jautājums — uz kāda pamata tad, teiksim, šīm te visām uzraugošajām institūcijām, komercbankām, apdrošināšanas iestādēm un tā tālāk būtu jāmaksā likumā noteiktie maksājumi par šīs institūcijas uzturēšanu, ja jau mēs to nododam pārraudzībā? Ir valstis, protams, kur jautājums par šādiem maksājumiem ir noteikts konstitūcijā un kur ir precīzi pateikts, ka tikai no attiecīgām institūcijām var prasīt nodokļus. Mūsu Satversmē tā tas nav, tajā pašā laikā mūsu Satversmē ir 1.pants, kurš runā, ka Latvija ir demokrātiska republika. Tādēļ nebūtu pareizi tulkot tikai visas problēmas caur Satversmes 58.pantu, bet jāatsaucas un jāpēta arī šī problēma caur Satversmes 1.pantu.

Mums ir jāizpēta, ar ko tad nodarbojas šī komisija. Vai tā galvenokārt sniedz kādus pakalpojumus tāpat kā Latvijas Banka, Valsts cilvēktiesību birojs un Nacionālā radio un televīzijas padome, vai arī tā nodarbojas ar valsts pārvaldi, administrēšanu, izdod kaut kādus rīkojumus, un tā ir viņu galvenā un centrālā funkcija.

Nu, es gribētu atzīmēt, ka neeksistē nekādi tādi tīri teorētiski modeļi dzīvē, jo dzīve vienmēr ir krāsaināka un zaļāka nekā teorijas pelēkais audums. Līdz ar to pateikt, ka tikai pēc vienas pazīmes, ka ir saglabājies vai palicis vai nu pašu deputātu balsojumā šeit atstāts kaut kāds pārvaldes elements attiecībā no šīs komisijas pret pārvaldāmajiem vai pakalpojumu sniedzējiem... pret tām personām, pret kurām notiek šī te uzraudzība un regulācija, es domāju, nav pareizi. Ir jānoskaidro, kuras ir galvenās funkcijas, un, manuprāt, ir skaidri un gaiši, ka ar šo likumu ir noteikts, ka Finansu un kapitāla tirgus komisijai galvenā funkcija ir pakalpojumu sniegšana, turklāt tādu pakalpojumu sniegšana, ko nevar nekur citā vietā dabūt — tā ir publisko pakalpojumu sniegšana. Tātad kas izriet nevis no Civillikuma, bet no likuma, kas piešķir šai komisijai attiecīgas tiesības. Atcerēsimies, ka šīs funkcijas attiecībā uz komercbankām agrāk bija Latvijas Bankai. Vai tad mēs esam šeit dzirdējuši kādus draudus, ka mēs tagad iesniegsim prasību Satversmes tiesā un atzīsim Latvijas Banku par pakļaujamu Finansu ministrijai? Es domāju, ka pasaule mainās, visas juridiskās teorijas arī attīstās. Atcerēsimies, ka mūsu Satversme ir no 1922.gada. Manuprāt, un ļoti daudzu juristu viedoklis ir, ka Satversmē attiecībā uz Latvijas Banku, uz Nacionālo radio un televīzijas padomi, Cilvēktiesību biroju un šo Finansu un kapitāla tirgus komisiju nekādi grozījumi nav jāizdara, ir tikai jāskaidro, jāprecizē viņu funkcijas, jāsakārto likumdošana. Un šeit Salkazanova kunga atsaukšanās uz Satversmes tiesā iesniegto prasību par regulatoru arī ir bez pamata. Jo pirmām kārtām mēs varam par šādu te argumentu runāt tikai tad, ja mums būtu Satversmes tiesas spriedums, mums tāda nav. Līdz ar to es varu apgalvot pilnīgi pretējo, ka jūs būtu zaudējuši Satversmes tiesā. Tikpat labi kā jūs uzskatāt, ka varbūt jūs būtu uzvarējuši. Tās ir tukšas runas.

Un otrām kārtām. Regulators ir pavisam cita tipa institūcija. Tāpēc, kā sacīt, nedalīsim lāci, kurš ir mežā. Es aicinu noraidīt! Un vienkārši man žēl iztērētā laika Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attiecīgajā apakškomisijā, kad mēs pēc tik ilgiem mēnešiem darba saņemam šādus priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Varbūt tā atsauce uz Satversmes 58.pantu liekas nekorekta. Bet tajā pašā laikā šeit problēmas būtība ir mazliet dziļāka par institūciju neatkarību vispār. Mums Satversmē ir atzīmēta viena neatkarīga institūcija — tā ir Valsts kontrole, kurai ar Satversmi ir dota šī neatkarība. Vairāk jau arī tādu nav. Bet kāda ir pēdējā laika tendence — starptautiskā tendence attiecībā uz... kaut vai uz šo pašu neatkarīgo institūciju — Valsts kontroli? Arī Valsts kontrole lūdz jaunajā likumā “Par Valsts kontroli” veikt Saeimai uzraudzību pār Valsts kontroles darbību. Un šo neatkarību tas neierobežo, tas tieši otrādi, nodrošina demokrātisku sabiedrības pārraudzību pār neatkarīgām institūcijām. Un tagad ir runa par neatkarīgu institūciju — Finansu un kapitāla tirgus komisiju, kura nav Satversmē atzīmēta kā neatkarīga institūcija, bet pār šo institūciju uzraudzību, tiesisko kontroli neveic neviens, izņemot tiesu. Vai tas parlamentārā valstī, kāda mums ir deklarēta Satversmē, ir normāli? Tāpēc tapa šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Klausoties debatēs, daudz kur var piekrist tam, ko teica Muciņa kungs, par šo priekšlikumu, jo mēs varam vilkt paralēles ar Latvijas Banku, kura arī ir autonoma iestāde, neatkarīga no Finansu ministrijas. Un nevienai amatpersonai vai institūcijai, izņemot tās, kas ir noteiktas likumā, nav tiesību iejaukties Latvijas Bankas darbā. Latvijas Banka ilgstoši veica tās funkcijas, kuras šobrīd ir nodotas Finansu un kapitāla tirgus komisijai, proti, kredītiestāžu uzraudzības funkcijas. Un līdz ar to faktiski pēc analoģijas tieši tādā pašā statusā šī neatkarība un autonomija ir paredzēta komisijai. Šāds priekšlikums konceptuāli pilnībā mainītu visa likuma jēgu un izveidoto kārtību. Līdz ar to, protams, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Salkazanova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 44, atturas — 18. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Tālāk, lūdzu!

M.Vītols. 2. ir priekšlikums, kas ir šeit iekļauts no likumprojekta ar nr. 1041. Papildināt 4. pantu ar vārdiem “krājaizdevu sabiedrības,” kā arī šīs sabiedrības regulētu un pārraudzītu atbilstoši šī likuma noteiktai kārtībai.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. 3. ir Salkazanova kunga priekšlikums, kurš arī netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates.

Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Pilnīgi skaidrs, ka jebkuru lēmumu, šinī gadījumā arī Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu, var pārsūdzēt. Bet ne administratīvā kārtā, bet tikai tiesā. Tā ir tā neatkarības pakāpe, kas ir dota regulatoram, un līdzīga pārsūdzības kārtība būtu vajadzīga arī, lai Finansu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu pārsūdzētu tiesā.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Salkazanova kungs! Patiesībā šis ir tas gadījums, un es domāju, ka tāpat kā komisija nav atbalstījusi, arī parlaments neatbalstīs jūsu nākamo priekšlikumu, tāpat kā neatbalstīja pirmo priekšlikumu. Un īstenībā šis ir tas gadījums, kad jums vajadzētu iesniegt prasību Satversmes tiesā. Un regulatora gadījumā bija ārkārtīgi riskanti izskatīt šādus jautājumus Satversmes tiesā, jo varēja atcelt jau pieņemtu likumu un izpostīt visu izveidoto sistēmu. Šai gadījumā spriedums no Satversmes tiesas beidzot pateiks deputātiem, vai parlamentam ir tiesības veidot autonomas iestādes, kas tieši neatrodas Ministru kabineta pārraudzībā vai pakļautībā, vai nav. Īstenībā šāds spriedums šobrīd jau ir ārkārtīgi nepieciešams. Tāpēc aicinu jūs iesniegt tīri teorētiski, lai izskatītu šo jautājumu vēlāk, pieņemot likumus, mēs varētu zināt, piemēram, attiecībā uz regulatora likumu parlaments izmainīja formulējumu par neatkarīgas valsts pārvaldes iestādes izveidi. Un parlaments pārbalsoja un nobalsoja. Šajā gadījumā es tomēr gribētu dzirdēt Satversmes tiesas spriedumu, lai zinātu, kā rīkoties tālāk nākotnē. Tā kā aicinu jūs iesniegt... Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Nevēlaties. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 5, atturas — 45. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

M.Vītols. 4. priekšlikums Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. Atbalstīts ir arī 5. — deputāta Salkazanova kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

M.Vītols. 6.priekšlikums ir iestrādāts 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Vītols. Atbalstīts arī 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Nav atbalstīts 9.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Ieguldītāja aizsardzības likums”. 3. lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr.3755. Komisija 3.lasījumam ir saņēmusi 2 priekšlikumus.

Pirmais — Juridiskā biroja priekšlikums, kas nav atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Un otrais — Juridiskā biroja priekšlikums par pārejas noteikumiem, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Vītols. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ieguldītāju aizsardzības likums” pieņemšanu trešaja, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments 3505. Dokumentu ir sagatavojis Ministru kabinets un iesniedzis Saeimai. Šajā likumprojektā galvenokārt ir terminu precizēšana, saskaņošana ar citiem normatīviajem aktiem, un sīkāk noteikts, kādā veidā noteikt kaitējuma atlīdzību sabiedrībai, ja videi nodarīti zaudējumi. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu 1.lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību”” pieņemšanu 1.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas 1.

Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Seile. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir saņēmusi no Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kurš ir izdalīts kā dokuments ar nr.3663 un paredz kārtību, kādā valsts drošības iestādes varēs pārbaudīt personu vai finansu līdzekļu saistību ar terorismu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī savā sēdē lēma un aicināja Saeimu izskatīt šo priekšlikumu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Kudums vēlas runāt par steidzamību? Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija vakardien savā sēdē izskatīja likumprojektu “Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana”, kas faktiski ir saistīts ar šo likumu par grozījumiem Kredītiestāžu likumā. Tas ir tāds bloks. Mums, komisijai, radās ļoti daudz jautājumu, un, godīgi sakot, būs vēl ļoti nopietni jāpiestrādā pie šī Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma, lai mēs varētu tiešām efektīvi cīnīties pret teroristu, teiksim, kontiem un viņu naudu. Es lūgtu, un arī komisijas lūdz tomēr šo steidzamību noņemt un virzīt abus šos likumus, godīgi sakot, tā pa solītim uz priekšu. Tas būtu visloģiskākais.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis pret steidzamību. Vai deputāts Bojārs vēlas runāt par steidzamību? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 34, atturas — 16. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.

M.Vītols. Komisija atbalstīja likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 3, atturas — 10. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

M.Vītols. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, reģistrācijas nr.976. Nekādi priekšlikumi netika saņemti, un komisija lūdz atbalstīt šos grozījumus otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! 15.novembris.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē pirmajam lasījumam izskatīja un atbalstīja grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Lūdzam arī Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Diemžēl nevaru pievienoties Kuduma kunga īsajam un tādam apvienotam optimismam, ka likumprojekts būtu atbalstāms pirmajā lasījumā.

Cienījamie deputāti! Tā vien liekas, ka iepriekšējā Saeima, izstrādājot un pieņemot Krimināllikumu, neko nav darījusi, nav strādājušas ilgstošus gadus darba grupas, nekas nav diskutēts, un tagad mēs, protams, šeit vieni, kuri grib aizstāvēt bērnus, nepilngadīgos, otri — kuri stāv un krīt par mežiem un citu zaļo zonu, vēl citi — kuriem ir dažas citas prioritātes, tagad nu ar savām labajām idejām — cilvēciski kas man ir saprotamas, bet kā juristam tas man nekādi nav pieņemams, tagad mēs nāksim, salabosim un sakārtosim iepriekšējās Saeimas tik slikti un nekvalitatīvi izstrādāto Krimināllikumu.

Diemžēl man jāsāk ar vispārēju tādu ievadu, jo acīmredzot tas varbūt būs kolēģiem vērtīgi, bet ir viennozīmīgi skaidrs, ka cilvēkus tiesāt, cilvēkus apsūdzēt, cilvēkus sodīt, cilvēkus notiesāt ar notiesājošu spriedumu, atzīt par vainīgiem noziedzīgā nodarījumā, pirmām kārtām, var tikai tiesa, un, otrām kārtām, to var darīt tiesa, tikai pamatojoties uz likumu.

Es šeit gribu atsaukties uz to, kas ir rakstīts Latvijas Satversmes 92.pantā, kurā ir skaidri un gaiši pateikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Un otrs teikums 92.Satversmes pantā: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.” Un šeit nav teikts, ka viņa vainu noteiks un vainas pakāpi noteiks Ministru kabinets, ka viņa vainas līmeni atrisinās varbūt vēl Vides aizsardzības un reģionālās attīstības vai vēl kāda cita ministrija, saskaitot, teiksim, kokus vai saskaitot zaļo masu, ko šis noziedzīgā nodarījuma iespējamais vainīgais būs bojājis vai apgānījis, un tādā veidā mēs atrisināsim šo problēmu.

Arī Satversmes 116.pants runā par jautājumiem, kuri var tikt aprobežoti un noteikti tikai saskaņā ar likumu. Līdz ar to ir noteikti un svarīgi, ka visi jautājumi, kas attiecas uz Krimināllikumu, uz vainu, uz nodarījuma apjomu un visām citām lietām, tiek risināti praksē divos veidos.

Pirmais. Tātad tie tiek noteikti gan Satversmē, gan likumā, nevis Ministru kabineta noteikumos. Tas ir viens.

Un, otrām kārtām, tiesas, prokuratūra, kura ir tiesu varas sastāvdaļa, izziņas iestādes, kuras ierosina lietas par attiecīgajiem administratīvajiem vai kriminālpārkāpumiem un noziegumiem, izlemjot jautājumu, pēc kāda likuma atbildība par attiecīgo nodarījumu iestāsies, šīs tiesas, tulkojot šo likumu, akceptēs vai neakceptēs attiecīgo apsūdzību, kas ir vērsta pret personu. Un tātad pateiks un konstatēs, vai būtiskais kaitējums, par ko ir runa priekšlikumā, vai šis būtiskais kaitējums ir būtisks vai nav būtisks. Jo pirmām kārtām šis būtiskais kaitējums var mainīties gan tāpēc, ka mums ir inflācija, naudas summas mainās, būtiskais kaitējums attiecībā uz mežiem var mainīties, jo ir dažādi meži, mums ir nacionālie parki un vienkārši meži, mums ir kaut kādas jaunaudzes, mums ir arī, iespējams, koki, kuri aug parkos un citās vietās... Atcerēsimies neģēļus, kuri uz Ziemassvētkiem nozāģē sudrabeglēm galotnes vai citādāk, un mēs tagad vēlamies, pirmām kārtām, uzticēt to Ministru kabinetam, ka nu Ministru kabinets tagad risinās tās problēmas. Un, otrām kārtām, mēs vēlamies pateikt, iekalt kā betonā, teiksim, ka tieši tas ir būtisks kaitējums un cits kaitējums nav būtisks. Nu tad jau, ja to būtu tik vienkārši noteikt, tad tas būtu ierakstīts Krimināllikumā. Tad jau mēs arī nerakstītu Krimināllikumā tādus vārdus kā būtisks kaitējums.

No vienas puses, protams, lai cilvēks netiktu nepamatoti apsūdzēts un būtiskais kaitējums dažkārt attiecīgajās institūcijās netiktu sūkts ārā no pirksta, tad kā jurists es varētu teikt, ka būtu ļoti labi, ja šis būtiskais kaitējums būtu ierakstīts. Bet, pirmām kārtām, ja ierakstīts, tad ierakstīts likumā, jo Satversme runā par to, ka ir jābūt visam ... 92.pants saka, ka vaina tiek atzīta saskaņā ar likumu, nevis Ministru kabineta noteikumiem.

Otrām kārtām, ļoti svarīgs jautājums mūsu valstī saskaņā ar Satversmes 1.pantu ir demokrātija. Un demokrātija sevī ietver varas dalīšanu. Un varas dalīšana ietver sevī tādus noteikumus, ka likumus pieņem Saeima. Tātad, ja vajag, grozām Krimināllikumā un uzskaitām, ja mēs gribam kaut ko precizēt būtiskos kaitējumos, un tas ir likums. Un šis likums attiecas uz tiesu varas institūcijām. Savukārt, ja lieta nonāk tiesā, tad tiesu vara ir tā, kas likumu tulko un piemēro un konkrētā gadījumā atzīst vai neatzīst, ka prokuratūra ir pareizi atzinusi un uzsākusi kriminālvajāšanu, atzīstot šo nodarījumu pret mežu par būtisku kaitējumu, vai arī atmetusi papīrus atpakaļ un pateikusi: “Šeit ir administratīvais pārkāpums, un sodiet administratīvā kārtībā!” Un tikai tādā veidā tiesiskā valstī darbojas šis mehānisms, nevis citādāk. Izpildvarai jānodarbojas ar tiem jautājumiem, ar ko jānodarbojas izpildvarai. Un neko vairāk par kaut kādām gaudenām sūdzībām, atsaucoties uz kaut kādiem mistiskiem juristiem vai pat tiesnešiem, es nekādi nevaru saprast, kā tiesneši var pieprasīt šādu izskaidrojumu, ja viņiem pašiem ir jātulko likums.

Un pirmām kārtām jau tā ir prokuratūras institūcija, kas uzsāk kriminālvajāšanu, un tā ir policijas iestāde, kas uzsāk izziņu šinī jautājumā, jau pirmām kārtām skata šo jautājumu un konstatē, vai tur ir būtisks kaitējums vai nav būtisks kaitējums, un tad virza tālāk šo jautājumu.

Vienam, protams, liekas, ka kaitējums ir būtisks. Otram liekas, ka tas nav būtisks kaitējums, un tādēļ šādi strīdi ir izskatāmi tiesā, un tikai tiesa lemj, kas ir būtisks kaitējums. Mums Krimināllikums ir diezgan raibs ar šādiem jēdzieniem — “lielie apmēri”, “būtiskie kaitējumi” un tā tālāk. Un, ja mēs sāksim tos tagad mērīt ar metriem un kilogramiem, tad tik tiešām mēs nokļūsim jau jurisprudences vēsturē pieredzētajās situācijās, ko diemžēl... par kuru daudzi vai nu neatceras, vai, protams, savas izglītības dēļ nav pietiekami informēti.

Tādēļ es kategoriski iebilstu pret šādiem te labojumiem Krimināllikuma spēkā stāšanās likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskās komisijas priekšsēdētāja šaubas bija vietā. Bet es gribu šīs šaubas izkliedēt, Muciņa kungs. Šo likumprojektu sagatavoja Valsts meža dienesta darbinieki, saskaņojot to arī ar Zemkopības ministriju. Un šie priekšlikumi tika ļoti rūpīgi izvērtēti kopā ar Valsts policijas, kopā ar Augstākās tiesas, prokuratūras un daudzu citu atbildīgu institūciju pārstāvjiem. Sākumā, kad mežinieki iesniedza sagatavoto likumprojektu, viņi paredzēja noteikt visu šo kārtību, visus kritērijus, kas ir būtisks zaudējums, vai 0,5 ha kailcirte vai 1 ha kailcirte, vai atsevišķu koku izzāģēšana. Un kopā šī darba grupa, kura strādāja pie likumprojekta sagatavošanas apmēram divus mēnešus, tomēr nāca pie tāda secinājuma, galvenokārt pateicoties Niedras kunga ieteikumiem, ka šajā likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību” ir tikai jādod tiesības Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus. Kāpēc šie noteikumi ir vajadzīgi? Tiesu prakse pierāda, ka nav iespējams atsevišķiem tiesnešiem noteikt šos kritērijus. Un šeit ir jāpasaka, kas ir šis būtiskais kaitējums, kas ir ievērojams kaitējums? Kādā gadījumā īpašniekam, arī savā mežā, ne tikai svešā mežā nocērtot, ir jānes atbildība sabiedrības priekšā? Protams, tas nav par viena, divu koku nociršanu, bet tas ir par lielu zaudējumu, ja tas ir nodarīts mežam, videi un visai sabiedrībai. Un šie kritēriji ir jau izstrādāti kopā ar šo grozījumu likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”, mežinieki iesniedza arī jau sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu. Un tur visi šie kritēriji ir kārtībā un izstrādāti.

Un tāpēc nebūtu pamata noraidīt šodien šos grozījumus likumā, kuri ir burtiski nepieciešami jo ātrāk, lai tiesu prakse varētu sekmīgi strādāt. Ir ārkārtīgi daudz lietas tiesās, kuras nevar pabeigt tieši tāpēc, ka šādu Kabineta noteikumu nav, un nedomāsim, ka Kabinets ikreiz pieņems lēmumu par šo būtisko vai nebūtisko kaitējumu. To darīs Valsts meža dienesta darbinieki, kuriem šie Ministru kabineta noteikumi tādas tiesības deleģē. Pie tam ir arī svarīgi tas, ka šādas normas varētu būt vajadzīgas arī vēl citās nozarēs strādājošiem, kā, piemēram, tiem, kas kontrolē dažādu ķīmisko vielu iedarbību uz vidi. Bet tas ir nākotnes process, šis ir tas pirmais balodītis, kas paver šajā likumā to ceļu, lai Ministru kabinets izstrādātu, precizētu noteikumus, kuri ir pilnīgi nepieciešami tiesnešiem, prokuroriem, piemērojot dažādus sodus. Un tas nav domāts pret īpašniekiem tāpēc, lai viņus bargi sodītu un iznīcinātu, bet tikai lai ieviestu skaidrību. Par niekiem nesodīsim, par lielām lietām gan! Paldies par uzmanību! Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vineta Muižniece.

V.Muižniece (TP). Godātie Saeimas deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību šim jautājumam tādēļ, ka diemžēl rodas bažas, ka kolēģi, gribot darīt labu darbu un aizsargājot vidi un mežu, diez vai ir izvēlējušies pareizo ceļu šim risinājumam. Svarīgākais jautājums, ar ko mēs arī vienmēr sastopamies, izstrādājot jaunu likumprojektu, ir tas, kāda tad būs tā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu. Un šeit izrādās, ka šā projekta labi domātā, bet, iespējams, nepareizā formā ietērptā doma patiešām var radīt pavisam pretēju efektu, un mums ir labi jāapzinās, ka mēs nevaram atņemt tiesai tās pienākumus spriest un vērtēt katru lietu un nevaram to uzticēt izpildvarai, kā tas šajā brīdī izriet no piedāvātā grozījuma likumā.

Ja mēs, no vienas puses, šobrīd sakām, ka atbalstām tiesnešus un dodam tiem pat sociālas garantijas, lai viņi kārtīgi veiktu savu darbu, tad šobrīd izrādās, ka mēs, no otras puses, ar šādu ātri pieņemtu lēmumu, ar šādu nelielu ielāpu likumā varam izraisīt tādu situāciju, ka, gribēdami aizsargāt gan vidi, gan cilvēku tiesības un īpašumu, ieliekot to nepareizā formā, pārvēršam šo labo domu savā pretstatā. Un rezultātā mēs pat varam nonākt tikt tālu, ka šādā ceļā deformējam varas dalīšanas demokrātisko principu. Šādai lietai es tomēr nevaru piekrist. Un es aicinātu nesteigties ar šāda lēmuma pieņemšanu, šobrīd projektu neatbalstīt, atturēties un meklēt pareizāku risinājumu. Iespējams, ka tas mums jārisina citā likumā, ja tiešām šī kritērija nepieciešamība ir, bet pirmkārt pārliecināties, vai tā situācija patiesi ir tāda. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Godātais Prezidij! Es mēģināšu atgādināt to, ka kopš 1988.gada Latvijas Juristu biedrība mēģināja vest valsti savā apziņā pie tiesiskas valsts izveidošanas nepieciešamības. Ja mēs padomājam par to, kas šodien notiek sabiedrībā, tad runāt par tiesisku valsti, godīgi sakot, ir grūti. Jo, ja nelietis nošauj tiesnesi, ja bandīts nošauj uzņēmēju un ja cienījams cilvēks, daļā sabiedrības cienījams cilvēks, nošauj autozagli, sabiedrības reakcija ir pilnīgi dažāda, kaut gan būtībā ir noticis viens un tas pats prettiesiskais akts — prettiesiska izrēķināšanās ar cilvēku, kurš tev tanī brīdī nepatīk. Šajā gadījumā vienmēr sabiedrības reakcija ir saistīta ar ko? Nevis ar tiesisko apziņu, bet ar — patīk, nepatīk. Ar ko tas beidzās Padomju Savienībā? Pagājušā gadsimta sākumā tas beidzās ar proļetarskoje soznaņije un troiku organizēšanu. Linards Muciņš jau ļoti precīzi jums pateica — tiesiska valsts ir tur, kur funkcijas ir nodalītas. Kur tiesu varai ir sava funkcija, izpildvarai — sava funkcija. Šoreiz ar šo grozījumu mēs gatavojamies izpildvaras rokās nodot daļu no tiesu varas funkcijām. Tātad būtībā tas ir tieši tas pats ceļš. Mēs iesim no tiesiskās valsts atpakaļ uz valsti, kur saskaņā ar savu proletārisko vai kapitālistisko apziņu cilvēks uz ielas, izpildvarā, jebkurā vietā, kur nav tiesas funkcijas, veiks šīs tiesas funkcijas. Vai pie tā mēs gribam atgriezties?

Tāpēc es atbalstu Vinetas Muižnieces priekšlikumu — atgriezt šo grozījumu izskatīšanu komisijai, un domāju, ka šeit vajadzētu pastrādāt arī Juridiskajai komisijai, ne tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Sēdes vadītājs. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tagad varbūt kāds sāks mūs dalīt juristos un nejuristos. Jo visi tie, kas nāk un oponē, tie ir juristi. Tāpat kā toreiz bija mums ar tiem makšķerniekiem. Visu cieņu projekta iesniedzējiem, bet man šķiet, ka mēs te velti tērējam valsts līdzekļus vienas vienkārši organizatoriskas paviršības dēļ. Un tā organizatoriskā paviršība ir tāda, ka Prezidijs nav šo projektu nodevis Juridiskajai komisijai izvērtēšanai. Tāpēc es aicinu atbildīgo komisiju saņemt no Juridiskās komisijas vai vismaz no Juridiskā biroja atzinumu un tad šādas konceptuālas lietas virzīt tālāk. Mēs esam par problēmas risināšanu, bet šoreiz metode tiešām nav pareizā. Mēs nedrīkstam pilnvarot valdību izdot saistošus noteikumus tiesām. Mēs veidojam autoritāru režīmu tādā veidā. Kolēģi, padomājiet par to!

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Ja mēs šodien to likumprojektu noraidīsim, manuprāt, mēs nodarīsim milzīgu zaudējumu valsts budžetam, jo vairāki miljoni netiek ieskaitīti valsts budžetā tikai tāpēc, ka gadiem stiepjas tiesas procesi, jo nav šo kritēriju. Noteikt vienā vai otrā likumā, protams, to var, bet kāpēc to neizdarīt tieši šajā likumā, kurš regulē visu sodu piešķiršanas kārtību, jo tūlīt arī tiks sagatavoti un faktiski ir jau sagatavoti priekšlikumi arī Administratīvo pārkāpumu likumā, un, manuprāt, nevajadzētu iebilst pret šī likuma tālākvirzīšanu. Bet, ja nu viedokļi ļoti stipri dalās, varbūt izeja ir tāda, ka pārtraukt šī likumprojekta izskatīšanu šodienas sēdē un komisijai nozīmēt datumu, konsultēties ar Juridisko biroju, pieaicinot visus speciālistus, bet neiznīcināsim labu, sagatavotu likumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Komisija vēlējās, kā labāk. Redziet, tiešām šeit būtiskais ir tas, ka valstij tiek izzagti miljonu miljoni. Tas ir fakts. Terminš “būtiskais kritērijs”, būtiskais šis te kaitējums tiek traktēts ļoti dažādi. Advokāti to apkaro, cik tik ir iespējams. Nav šo kritēriju. Mēs šeit ļoti labi runājam, ka Ministru kabinets nevar, šī izpildvara, teiksim, zināmā veidā izdot kaut kādus normatīvos aktus, kas būs saistoši tiesai. Bet šeit ir runa par kritērijiem. Ministru kabinets ir arī izdevis par narkotiskajām vielām, ja jūs zināt, teiksim, pateikt šo daudzumu, kas ir mazs daudzums, kas ir liels daudzums, un dažādām narkotiskām vielām. Nu, tad tos arī ir jāatceļ. To mēs uztveram kā normālu. To var, bet šo nevar. Šeit es varētu piekrist Annai Seilei, ka tiešām varbūt šodien mēs varētu noņemt šo likumprojektu no dienas kārtības un, teiksim, nosūtīt Juridiskajai komisijai izvērtēšanai, un atgriezties kādā citā sēdē. Es nezinu, vai tas ir vispār...

Sēdes vadītājs. Tā kā Saeimas Kārtības rullī paredzētajā kārtībā nekādi priekšlikumi par likumprojekta izskatīšanas apturēšanu nav iesniegti, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 5, atturas — 47. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Likumprojektu izskatīšanu turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Imantam Burvim.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi no Parlamentārās izmeklēšanas komisijas! Lūdzu jūs ieplānot laiku uz lielo pārtraukumu, lai piedalītos komisijas sēdē.

Un otrs paziņojums. Sakarā ar to, ka cienījamais Juris Bojārs ir ierosinājis “starpnacionālās” būves — manas pirts celtniecības jautājuma — izskatīšanu presē, prokuratūrā un starp maniem kolēģiem, daru jums zināmu, ka būve ir pabeigta, un visus mīļi gaidu svētdien atvērto durvju dienā. Tā ka viss ir kārtībā, pateicoties Jurim Bojāram.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Helēna Demakova.

H.Demakova (TP). Atgādinu Eiropas lietu komisijas deputātiem — uz īsu komisijas sēdi viesu zālē, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (TP). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Šodien mēs svinam dzimšanas dienu deputātiem Vinetai Muižniecei un Imantam Stirānam. Apsveicam! (Aplausi.)

Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Jānis Ādamsons, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Dzintars Kudums, Valdis Birkavs.

Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektus.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”, reģistrācijas numurs 998 otrajam lasījumam.

Tika iesniegts viens priekšlikums, kas ir Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Pēterkopa kunga priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Lūdzam atbalstīt likumprojektu otrajam lasījumam!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15. novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. Komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Līdz ar to... un atbalstīja kopumā šā likumprojekta tālāko virzīšanu. Lūdzu Saeimu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret un atturas nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 31.oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Reģistrācijas nr. 989. Priekšlikumi nekādi netika saņemti. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novemvris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Lūgums vadīties pēc dokumenta nr. 3745a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu!

Dz.Kudums. 1.priekšlikums — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Dz.Kudums. 2. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 2.priekšlikumu.

Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Rada vispār izbrīnu, ka Nacionālo bruņoto spēku komandierim, Nacionālo bruņoto spēku atsevišķām sastāvdaļām, atsevišķām vienībām un kara kuģiem var būt savi karogi. Diemžēl Latvijai ir viens karogs, un to nosaka valsts Satversmes 4.pants:”Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru.” Nu tad kas notiks, ja 6000 lielajai armijai, kura ir Latvijā, tagad būs kādi 20 vai 30 karogi? Ko tad tiem “tuklajiem kaķiem” no Aizsardzības ministrijas, vairāk nav kur naudas līdzekļus tērēt? Izgatavot īpašus karogus un pārvērst armiju par kaut kādu lielkņazistes vienību sastāvu. Ir taču jābūt kaut kādai noteiktībai. Ir viens valsts karogs, kurš ir apstiprināts, un tas ir arī jāgodina, bet nevis jāizveido kaut kādi tur firmu karogi, kā tas ir vienā otrā organizācijā.

Un nākamais interesantais ir. “Atsevišķiem augstākiem virsniekiem var būt sava atribūtika.” Nu tas atgādina arābu emīru tērpus, kur tik tiešām viņi mēdz tā izgreznoties, lai viens no otra atšķirtos. Un tad tagad Latvijas armija, cik nu to augstāko virsnieku ir, — desmit vai divpadsmit, tagad būs katram savs formas tērps ar savu atribūtiku. Tur spīdēs un apzeltīs. Tur arī naudas līdzekļi ir jāizlieto. Un tātad, izrādās, aizsardzības budžetā iedalītie naudas līdzekļi tiek izšķiesti bezjēdzīgi.

Un tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies arī uz to, tad tas formas tērps, kurš ir apstiprināts un kurš Latvijas armijai ir, tas ir jāvalkā ar godu, lai nebūtu tādu lietu, kad pat slepenos dokumentus cilvēks, ieģērbies armijas tērpā, pazaudē. Tāpēc atbalstīt to nevar. Ja jau tās naudas ir tik pārāk daudz, tad man rada izbrīnu — kāpēc dežūrējošiem zaldātiem nakts laikā nevar piegādāt ne kafiju, ne tēju, ne kaut kādu uzkožamo, lai viņi 12 vai 14 stundu laikā varētu kaut ko iedzert.

Un vēl viens. Jā, šodien ar kaunu noņēma vēl vienu likumprojektu, kur bija iestrādāts, ka obligātā militārā dienestā nevar iesaukt latviešu jauniešus, kuriem nav pabeigta pamatizglītība. Tātad, protams, ļoti daudzi negrib dienēt armijā. Un, lai nedienētu armijā, tātad jaunieši nemācīsies. Tas vispār rada izbrīnu, ko mūsu Aizsardzības ministrijas vadība var tikai izdomāt. Šāds priekšlikums nav atbalstāms, jo tā ir papildu naudas līdzekļu izšķiešana, bezjēdzīga un, otrkārt, neētiska.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šeit, man liekas, ir īstais brīdis nedaudz parunāt par to, kas ir patriotisms. Jo savā laikā Latvijas armijā atrasties bija ārkārtīgi liels gods. Es runāju par to laiku, kas bija pirms Otrā pasaules kara. Katrai Latvijas armijas vienībai bija savas atšķirības zīmes, bija savi karogi, bija savas nozīmes. Es kā kolekcionārs varu dalīties savā pieredzē, jo savā laikā šādu nozīmju krāšana un glabāšana bija par iemeslu kratīšanai. Līdz ar to es nevaru piekrist tam, ka tā ir lieka naudas šķiešana. Varētu runāt par prasmīgu naudas tērēšanu, un tas ir pavisam kaut kas cits. Bet man liekas, ka ir jādara viss, lai Latvijas armija atgūtu savu prestižu Latvijas valstī, un prestižu nosaka vairākas sastāvdaļas — formastērps, karogi, nozīmes, protams, arī prasme visu to nēsāt. Tad, kad kādreiz Latvijas armijā bija šīs atšķirīgās nozīmes katrai vienībai, tās tika apstiprinātas ar īpašām pavēlēm. Šīs pavēles izdeva ministri, šīs pavēles izdeva valdība, tur bija precīzi aprakstīts, kāda šī nozīme ir, cik tā ir liela, kādās krāsās katra sastāvdaļa tur ir. Tā ka es domāju, ka pati ideja ir tiešām atbalstāma. Tā ir tā patriotiskā audzināšana! Ja mēs gribam zināt, kas mēs esam bijuši agrāk, ja mēs gribam zināt, no kurienes mēs nākam, ar ko mēs varam lepoties, tad ir jādomā par katru sastāvdaļu.

Leon! Es tev pateikšu skaidri un gaiši. Tuvojas 11.novembris. Tā ir diena, kad latvietim ir jābūt īpaši lepnam, jo 1919.gada 11.novembrī latviešu karavīrs pierādīja, ka viņš ļoti daudz var izdarīt, cīnoties ar skaitlisku pārspēku. Un tieši 1919.gada 11.novembrī, atzīmējot šo latviešu karavīru uzvaru, tika dibināts Lāčplēša Kara ordenis, kuru piešķīra tikai tiem, kas piedalījās brīvības cīņās vai Pirmajā pasaules karā. Tā ka es pie reizes gribu izmantot šeit iespēju un pateikt, ka es ļoti aicinātu savus kolēģus uzmanīgi vērtēt šo ordeņu atjaunošanu un nekādā gadījumā nepiekrist Lāčplēša Kara ordeņa atjaunošanai. Tas ir pilnīgi izslēgts! Šim ordenim ir vēsturiska nozīme, tas ir ieņēmis savu vietu mūsu valsts vēsturē. Un to atjaunot nozīmē ārdīt mūsu valsts vēsturi. Tas ir tā, starp citu. Tā ka es saprotu, ka balsojums būs pozitīvs un atbalstošs, bet vienkārši man nedaudz radās tieksme atnākt šeit un šo to pateikt vienkārši tāpēc, ka nejauksim dažādas lietas, ja. Un, ja mēs gribam būt kārtīgi patrioti un ja mēs gribam kaut ko par sevi zināt un lepoties ar saviem sasniegumiem, tādiem, ar kuriem ir jēga lepoties, tad tas arī prasa nedaudz piedomāt. Nevis šķiest līdzekļus, bet nedaudz piedomāt, kā tos prasmīgi ieguldīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Manuprāt, Dobeļa kungs visu ļoti precīzi pateica. Vienīgais, ko es gribētu piebilst, ka visā pasaulē ir tāda prakse. Protams, ka ir valsts karogs, arī Latvijā, katram kuģim ir valsts karogs, bet tālāk ir šī kuģa karogs. Tā ir normāla prakse.

Lūdzu atbalstīt mūsu komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. 3. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 4. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”.

Tātad, pa priekšlikumiem. 1. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Dz.Kudums. 3. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 31.oktobra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā”.

Šajā likumā ir tikai viens priekšlikums, un tas ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Robežsardzes likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Otrajam lasījumam likumprojektam nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Likumprojekts ir vērsts uz to, ka Imigrācijas policijas funkcijas tiek nodotas Valsts robežsardzei. Imigrācijas policija tiek reorganizēta un likvidēta, un otrajā lasījumā nekādi priekšlikumi nav ienākuši.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 15.novembris.

Sēdes vadītājs. 15.novembris. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. Otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāts Roberts Jurdžs.

R.Jurdžs (TB/LNNK). Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti! Dokumenta numurs 3756.

Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu apvienoja divus likumprojektus, un otrais likumprojekts ir iesniegts no Ministru kabineta un tātad ar reģistra numuru 745 un ar reģistra numuru 1019. Komisija iekļāva šos priekšlikumus, un šie Ministru kabineta priekšlikumi runā par jauna sociālā palīdzības veida ieviešanu valstī. Tas saucas “garantētais minimālais ienākums”. Ministru kabinets ir izlēmis, un ilgstoši — divu gadu laikā — Labklājības ministrija ir strādājusi ar šī modeļa ieviešanu, ir veikti pilot... saucamie projekti pašvaldībās, un tātad šo garantēto minimālo ienākumu uz šo brīdi Ministru kabinets ir noteicis 21 lata apmērā. Tas nozīmē, ja mēs pieņemsim šo likumu un iestrādāsim šo sociālās palīdzības veidu, tad neviens valstī nedrīkstēs saņemt mazāk kā 21 latu. Tātad tas būs ienākuma testētais pabalsts, tātad ienākumiem būs jābūt vismaz 21 lats.

Tātad pirmais priekšlikums Ministru kabinets definē šo garantēto minimālā ienākuma līmeni valstī. Un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. Otrais Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

R.Jurdžs. Trešais — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalstīja redakciju, arī precizēja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

R.Jurdžs. Ceturtais priekšlikums — Ministru kabinets — izslēdz iepriekšējos sociālās palīdzības veidus. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jurdžs. 5. priekšlikums Ministru kabineta, komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

R.Jurdžs. 6.priekšlikums — labklājības ministra Požarnova. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

R.Jurdžs. 7. — Ministru kabineta priekšlikumu komisija neatbalsta, jo izstrādāja savu redakciju, kas izteikta nākamajos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 7. un 8.priekšlikumu.

R.Jurdžs. Un 9. — labklājības ministra Požarnova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību”” pieņemšanu 2.lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 13. 2.lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

R.Jurdžs. 20.novembris.

Sēdes vadītājs. 20.novembris. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. Otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Dokuments 3757.

Pirmo priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Otro priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, papildinot terminus ar jaunu nosaukumu “izobata”. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. Trešo priekšlikumu komisija ir daļēji atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedza ministrs Kalvītis. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nedaudz precizējusi, izsakot savā redakcijā kā 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 5. priekšlikumu iesniedz ministrs Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 6.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta daļēji un izsaka savā precizētā redakcijā kā 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 9.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 10.priekšlikumu iesniedz ministrs Makarovs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Ir atbalstīts.

A.Seile. Un arī 11.priekšlikums atbalstīts. To iesniedz deputāte Seile.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 12.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 13.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi. Un 14.priekšlikumu iesniedz atbildīgā komisija, kura lūdz arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 15.priekšlikumu iesniedz deputāte Seile, nosakot aizsargājamās zonas gar purviem. Komisija to ir atbalstījusi, izsakot precizētā redakcijā..

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs par 6.panta izslēgšanu. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 17.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to nav atbalstījusi, bet ir atbalstījusi 18. — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Makarova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

A.Seile. 19.priekšlikumu — redakcionālu precizējumu — ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 20.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 21.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija arī šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 22.priekšlikumu ir sagatavojusi pati atbildīgā komisija un lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 23.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A. Seile. 24. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Un lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 25. priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 26. priekšlikums. Juridiskais birojs. Komisija tāpat atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 27. priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 28. priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis. Komisija atbalsta daļēji un izsaka savā redakcijā kā 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 30.priekšlikumu iesniedzis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija atbalsta daļēji un ierosina ietvert Kalvīša priekšlikumu savā 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 32. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs.Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 33. priekšlikums. Arī iesniedzis Juridiskais birojs. Faktiski precizējums. Komisija lūdz atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 34. priekšlikums. Iesniedzis ministrs Makarovs. Komisija to neatbalsta, bet lūdz atbalstīt savu 35.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 36.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 37.priekšlikumu arī iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. 38.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 39. priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to ir atbalstījusi daļēji, bet es lūdzu... Es atsaucu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. 39. priekšlikums tiek atsaukts.

A.Seile. 40. priekšlikumu, daļēji ietverot manu priekšlikumu, ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Bet atbildīgā komisija apspriežoties arī nolēma savu priekšlikumu atsaukt.

Sēdes vadītājs. 40.priekšlikums arī tiek atsaukts.

A.Seile. 41. priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 41.priekšlikumu.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Es atvainojos! Priekšsēdētāja kungs, vai mēs šobrīd jau esam atteikušies no 40. un 41.priekšlikuma?

Sēdes vadītājs. No 39. un 40.priekšlikuma.

K.Leiškalns. No 40.priekšlikuma. Tādā gadījumā es arī tieši gribēju aicināt atsaukt atbildīgās komisijas vārdā 40.priekšlikumu. Un vairāk debatēs man nav ko piebilst. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! 41.priekšlikums tiek atbalstīts, 39. un 40.priekšlikums ir atsaukts.

Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 42. priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 43.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. 44.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Arī viņu neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 45.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Un šoreiz komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 46.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 47.priekšlikumu iesniegusi deputāte Seile. Komisija to atbalsta daļēji un ietver šo priekšlikumu savā 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. 49.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Par panta izslēgšanu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 50.priekšlikumu iesniedzis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija to atbalsta vienprātīgi.

Sēdes vadītājs. Komisija ir atbalstījusi. Deputāti pieprasa balsojumu.

Balsosim par 50. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu!

Par — 57, pret — 12, neviens neatturas. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

A.Seile. 51.priekšlikumu iesniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 52. priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija neatbalsta, bet izstrādā savu 53.priekšlikumu, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Seile. 54.priekšlikumu izstrādājusi atbildīgā komisija, un lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 55.priekšlikumu Juridiskais birojs un komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 56.priekšlikumu iesniedz ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 57. — sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Seile. Arī 58. priekšlikumu sagatavojis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 59. priekšlikumu ir sagatavojis ekonomikas ministrs Kalvītis. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Seile. 60.priekšlikumu ir iesniegusi atbildīgā komisija, un man šeit jāatvainojas par kļūdu, jo 60. un 61.priekšlikums ir vienkārši divreiz iekļauta numerācija. Tas ir viens un tas pats priekšlikums. Tātad 60.priekšlikums — komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. 62.priekšlikumu iesniedz Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Seile. 63.priekšlikumu iesniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija arī šo atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijai.

A.Seile. Un 64. — pēdējo priekšlikumu — iesniedz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Makarovs. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Seile. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — nav, atturas — 13. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

A.Seile. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 25.novembris.

Sēdes vadītājs. 25.novembris.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Sakarā ar to, ka komisijas telpās būs Izmeklēšanas komisijas īsa sēde, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde būs pēc pusstundas. Pēc pusstundas! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pēc pusstundas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti! Komisijas sēde notiks tūlīt pēc plenārsēdes, šeit pat zālē. Šeit pat zālē!

Sēdes vadītājs. Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļi! Tiekamies pulksten 12.30 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas telpās uz sēdi.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es atkārtoju vēlreiz. Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, aicinu jūs uz sēdi tūlīt, pēc piecām minūtēm, komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs).

Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Jānis Ādamsons, Rišards Labanovskis, Imants Burvis, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Tadeušs Ketlers, Edvīns Inkēns, Māris Sprindžuks, Aleksandrs Kiršteins, Jevgenija Stalidzāne, Andris Bērziņš, Raimonds Pauls, Ainārs Šlesers, Romāns Mežeckis, Oskars Grīgs, Valdis Birkavs, Valdis Lauskis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 8.novembra sēdes

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17. Ir pienācis laiks ministru atbildēm uz deputātu jautājumiem. Neviens no ministriem nav ieradies, līdzīgi kā deputāti, līdz ar to atbildes uz jautājumiem tiek pārceltas uz nākamo ceturtdienu pulksten 17.

Kopsavilkums

2001. gada 8. novembra sēdē

 

 

 

 

 

 

—“Grozījumi likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm””. (Reģ.nr.975) (dok.nr.3740) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.988) (dok.nr.3741) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Par nekustamā īpašuma nodošanu Latvijas Rakstnieku savienībai”. (Reģ.nr.921) (dok.nr.3750) Balsojums: 72 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par vērtspapīriem””. (Reģ.nr.964) (dok.nr.3753) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. (Reģ.nr.965) (dok.nr.3754) Balsojums: 77 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Ieguldītāju aizsardzības likums”. (Reģ.nr.973) (dok.nr.3755) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu:

—“Grozījums likumā “Par tiesu varu””. (Reģ.nr.1067) (dok.nr.3735; nr.3735C) Balsojums: 80 par, 0 pret, 0 atturas.

2. lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

—“Grozījums Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. (Reģ.nr.976) (dok.nr.3401; nr.3727) Balsojums: 73 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ.nr.998)(dok.nr.3440; nr.3742) Balsojums: 55 par, 0 pret, 2 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu””. (Reģ.nr.1001) (dok.nr.3443; nr.3743) Balsojums: 63 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.989) (dok.nr.3418; nr.3744) Balsojums: 70 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. (Reģ.nr.1003) (dok.nr.3445; nr.3745) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. (Reģ.nr.1002) (dok.nr.3444; nr.3746) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.990) (dok.nr.3419; nr.3747) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ.nr.991) (dok.nr.3420; nr.3749) Balsojums: 69 par, 0 pret, 0 atturas.

—“Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ.nr.745) (dok.nr.2550; nr.3756) Balsojums: 64 par, 0 pret, 13 atturas.

—“Grozījumi Aizsargjoslu likumā”. (Reģ.nr.905) (dok.nr.3136; nr.3757) Balsojums: 70 par, 0 pret, 13 atturas.

1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

 

—“Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Reģ.nr.1016) (dok.nr.3505; nr.3723) Balsojums: 81 par, 0 pret, 1 atturas.

—“Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.1053) (dok.nr.3663; nr.3725) Balsojums: 59 par, 3 pret, 10 atturas.

Nodeva komisijām likumprojektus:

 

—“Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. (Reģ.nr.1060) (dok.nr.3724; nr.3724A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

—“Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.1061) (dok.nr.3726; nr.3726A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

—“Militārā dienesta likums”. (Reģ.nr.1062) (dok.nr.3729; nr.3729A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

—“Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1063) (dok.nr.3730; nr.3730A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

—“Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1064) (dok.nr.3731; nr.3731A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

—“Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.nr.1065) (dok.nr.3732; nr.3732A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

—“Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.1066) (dok.nr.3733; nr.3733A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

—“Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības Asociācijas padomes lēmumu Nr.7/2001 par tirdzniecības nosacījumu pilnveidošanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā paredzēts Eiropas līguma Protokolā 2”. (Reģ.nr.1068) (dok.nr.3737; nr.3737A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

—“Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1069) (dok.nr.3738; nr.3738A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

—“Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.1070)(dok.nr.3739; nr.3739A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Pieņēma lēmumus:

 

—“Par Jāņa Radionova apstiprināšanu par Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. (dok.nr.3751) Balsojums: 74 par, 1 pret, 2 atturas.

—“Par Ilmāra Stivriņa apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi”. (dok.nr.3752) Balsojums: 76 par, 0 pret, 1 atturas.

1.lasījumā nepieņēma likumprojektu:

 

—“Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Reģ.nr.1055) (dok.nr.3677; nr.3728) Balsojums: 32 par, 5 pret, 47 atturas.

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 8. novembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Jāteic, ka deputāti šodien strādāja patiešām konstruktīvi un raiti, bija daudz balsojumu, un Saeima pieņēma daudzus likumprojektus — dažus pirmajā, dažus otrajā un dažus jau trešajā, galīgajā, lasījumā.

Taču paralēli tam ne tikai šodien, bet visu nedēļu Saeimā ritēja darbs pie nākamā gada valsts budžeta, jo pagājušajā nedēļā tas tika pieņemts pirmajā lasījumā, un pēc dažām nedēļām Saeima to skatīs otrajā, galīgajā, lasījumā. Un tā nu būs tā diena, kad Saeima droši vien strādās dienu un varbūt arī nakti, kamēr izskatīs visus priekšlikumus, jo to ir gaidāms ārkārtīgi daudz, droši vien pat simtiem. Arī savienības “Latvijas ceļš” Saeimas frakcija saņem milzum daudz dažādus priekšlikumus, kuru iesniegšanas termiņš ir rīt. Vēl šodien un rīt mēs intensīvi strādāsim, mēģināsim sabalansēt summas, mēģināsim atrast avotus, skatīsimies, par cik ir iespējams “noplicināt” pirmajā lasījumā paredzēto summu neparedzētajiem gadījumiem. Protams, nav iespējams pilnībā atteikties no šādas budžeta pozīcijas, jo galu galā var notikt dažādas stihiskas nelaimes un vētras, kaut vai tā, kuru nesen pieredzējām, tādēļ valstī var būt nepieciešama šī te neparedzētiem gadījumiem paredzētā nauda. Domāju, ka “Latvijas ceļam” izdosies panākt gan koalīcijas partneru, gan visas Saeimas atbalstu ļoti daudzām nozīmīgām lietām, par kurām es jūs informēšu nākamajās nedēļās.

Bet par vienu lietu vakar frakcijas sēdē vienojāmies pilnīgi konkrēti. Mūsuprāt, pilnīgi nepamatots pieaugums Saeimas budžetā paredzēts tādām lietām, bez kurām var iztikt. Varētu uz to “pievērt acis”, ja būtiski pieaugumi budžetā būtu paredzēti visām nozarēm, tajā skaitā, piemēram, zinātnei, zinātnes attīstībai un starptautiskām zinātnes programmām. Tā kā zinātnei nebija būtiska pieauguma, arī likumprojekta pirmajā lasījumā nav paredzēts pieaugums. Savienības “Latvijas ceļš” frakcija uzskata, ka Saeimai nākamajā gadā nav jāpērk nedz limuzīns par 90 000 latu, nedz citas jaunas mašīnas, kas, kā paredzēts, sastādītu kopējo summu 121 000 latu, bet ir jāpaņem 150 000 latu no Saeimas budžeta un jānovirza zinātnei un starptautiskajām zinātnes programmām. Tas ir mūsu pilnīgi skaidrs un nepārprotams lēmums, no kura frakcija neatkāpsies.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Šīsdienas sēde sagādāja zināmu gandarījumu viena apsvēruma dēļ — mums ir izdevies rast sapratni par daudzām svarīgām lietām tīri valstiskā līmenī bez partiju savstarpējiem pārmetumiem. Proti, mani īpaši iepriecināja tas, ka beidzot likumdevējs ir pienācīgi novērtējis savu konstitucionālo pienākumu rūpēties par tiesu varu. Un ir pieņemts grozījums likumā “Par tiesu varu”, kas ļauj apdrošināt tiesnešu dzīvību. Tas varbūt nav liels, bet tomēr nozīmīgs solis, lai spētu ieraudzīt šo tiesību sargātāju patiešām grūto ikdienu un sniegtu kaut nelielu atbalstu.

Protams, tas nav viss, ko mēs varam izdarīt. Ļoti daudz uzmanības pievērsīsim arī nākamā gada valsts budžetam, lai tiktu uzlabots tiesību aizsardzības darbs un iekšējās drošības jautājumi, domājot ne tikai par tiesnešu, bet arī par prokuroru, policistu un citu tiesību sargātāju darbu. Tas ir ļoti svarīgi.

Vēl mani priecē, ka sākam pienācīgi novērtēt savas iniciatīvas. Dažkārt mums Saeimas praksē ir gadījies ar labiem nodomiem bieži vien sabojāt daudzus likumus, iekļaujot kādus priekšlikumus, kuros aizskarta tiesību sistēmas attīstība vai pat griba sapludināt vairāku varu darbību. Tā tas notika šodien ar priekšlikumiem likumprojektā “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību””, kuri, es pateicos visiem kolēģiem, tika noraidīti, jo šajā gadījumā izpildvarai tika uzticēts tiesu varas darbs.

Man jāteic, ka ne jau vienmēr mums izdodas ikdienā saskatīt lielas lietas, bet tam parasti palīdz svētku tuvums, un tā tas ir arī šonedēļ. Es domāju, ka visos laikos, labos un vieglos, gan svešumā dzīti, gan savā brīvā valstī, latvieši savu dzimtenes mīlestību vienmēr ir izteikuši dziesmā. Dziesma ir palīdzējusi un ļāvusi izdzīvot izsūtījuma, pazemojuma un okupācijas gadus, dziesma vienmēr ir bijusi tā, kas paudusi mūsu ilgas un ticību tad, kad bijis visgrūtāk. Lai desmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas neatstātu novārtā šo latviešiem tik svarīgo prasmi, Tautas partija rīko dziesmu konkursu. Ar prieku paziņoju, ka informācija par konkursa norisi, kurā aicinu visus piedalīties, būs pieejama visos Tautas partijas birojos un arī radio. Es domāju, ka mēs visi esam gandarīti par to, ka varam apstāties pirms svētkiem, izvērtēt tās lietas, kas mums ir svarīgākas. Un padomāt arī par to, kā savu ikdienu padarīt jaukāku, piedaloties kopīgos pasākumos, piemēram, mūsu organizētajā dziesmu konkursā.

Nobeigumā vēlos visus sveikt Lāčplēša dienā un aicinu šajā nedēļas nogalē godināt Latvijas karavīru un brīvības cīnītāju piemiņu!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Vispirms tik tiešām ir jāapsveic ar Lāčplēša dienu un jānovēl panākumi un veselība, kā arī jāatceras, ko mūsu priekšteči ir veikuši Latvijas labā.

Bet tagad pastāstīšu par dienas kārtību — tā bija intensīva, un tika pieņemti labi likumi.

Kas attiecas par tiesu varu Latvijā, iedzīvotāji nav aizsargāti no visdažādākajām fiziskajām iedarbībām, līdz tam, ka cilvēkus iznīcina vai nošauj, kā liecina traģiskais notikums ar tiesneša nogalināšanu, tāpēc likumprojektā “Par tiesu varu” tika iestrādāts priekšlikums par tiesnešu apdrošināšanu. Bet apdrošināšana nav galvenais. Ja cilvēku var iznīcināt, apdrošināšana neko nedod, dzīvība — tas ir pats galvenais, un valsts budžetā, izskatot līdzekļu iedalīšanu Iekšlietu ministrijai, līdzekļi ir nepietiekami, jo lielākā daļa automobiļu Iekšlietu ministrijai nav lietojami, un to nobraukums ir līdz 25 gadi.

Ļoti nozīmīgi ir grozījumi likumā “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”. Tam ir ļoti liela nozīme, jo sakarā ar visiem karadarbības aktiem, kas notiek Afganistānā un citur Āzijas kontinentā, nav izslēgts, ka liels bēgļu daudzums var sasniegt arī Latviju, tāpēc ir jābūt attiecīgām normām mūsu likumdošanā un ciešai sadarbībai ar Baltkrieviju un Krieviju, jo lielākā daļa bēgļu tiks novadīta caur šīm valstīm.

Par komisijām nodoto likumprojektu “Militārā dienesta likums”. Tajā bija iestrādāta norma, ka armijā nevarēs iesaukt jauniešus, kuriem nav pabeigta pamatizglītība. Vispirms ir jārūpējas par to, lai visi jaunieši un iedzīvotāji saņemtu vidējo izglītību, nemaz nerunājot par pamatizglītību, nevis lai veidojas situācija, ka tam, kas negrib iet armijā, nav jāmācās. Šādu neapdomātu priekšlikumu mēs, protams, likumprojektā neiestrādājām, jo tas tāpat netiktu atbalstīts.

Ļoti liela nozīme ir pieņemtajam likumam “Grozījums Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumā”. Šī komisija strādā autonomā režīmā, un patiesībā ar valdību sastādošo partiju palīdzību tika iestrādātas normas, ka komisija Latvijā patiesībā nevienam nepakļaujas un neatskaitās. Sociāldemokrātu frakcijas ierosinājums netika atbalstīts, bet dzīve tomēr pieliks tur punktu, kad to vajadzēs atbalstīt.

Kas attiecas uz pārējiem likumprojektiem — ļoti liela nozīme ir likumprojektam “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””, kuru atbalstīja 1.lasījumā. Kas attiecas uz likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, protams, mums ir jāstrādā kvalitatīvi, nevis tā, ka Saeimā caurlūko likumus, kuri Saeimas deputātiem jāpārstrādā.

Un pēdējais. Varu pateikt, ka mums ir ļoti intensīvs darbs ar Latvijas valsts budžetu, jo izdevumi mēbelēm un kancelejas precēm dažādās ministrijās paredzēti tādos apmēros, ka kļūst nožēlojami par to, ka cilvēki nesaprot, ka naudu vajag taupīt.

Es vēlreiz apsveicu visus ar svētkiem un novēlu visu labāko!

Saeimas preses dienests