Iesniegumi

Likumprojekti:

Grozījumi likumā “Par dzīvokļa īpašumu”

Saeimas dok. Nr. 3780; likumprojekts Nr. 996

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas

2001. gada 8. novembrī iesniegts

Saeimas izskatīšanai 3. lasījumā

 

Izdarīt likumā “Par dzīvokļa īpašumu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1.nr.; 1997, 4.nr.; 1998, 23.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 4. pantu šādā redakcijā:

“4. pants. Dzīvokļa īpašuma statuss piemērojams arī atsevišķai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošai:

1) daudzdzīvokļu mājā esošai funkcionāli nodalītai neapdzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai, kas kā nošķirta telpa vai telpu komplekss ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā;

2) daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošai neapdzīvojamai telpai vai telpu kompleksam, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīts ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.”

2. 24. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārda “māju” ar vārdiem “ar atsevišķu būves kadastra apzīmējumu”;

aizstāt trešajā daļā vārdu “tajos” ar vārdiem “katrā dzīvokļa īpašumā”;

papildināt pantu ar jaunu ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“(4) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz mājas īpašniekam un citām personām piederošās zemes, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai.

(5) Sadalot dzīvokļa īpašumos daudzdzīvokļu māju, kas kopā ar citām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu māju, viendzīvokļa māju vai nedzīvojamo ēku) atrodas uz ēku īpašniekam piederošā zemes gabala un ir kopumā reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā, katrā dzīvokļa īpašumā ieskaitāma mājas īpašniekam piederošā zemes gabala domājamā daļa, kas ir proporcionāla attiecīgā dzīvokļa platībai. Katrā šādā dzīvokļa īpašumā ietilpstošā mājas kopīpašuma domājamā daļa aprēķināma atbilstoši šā panta otrās daļas nosacījumiem. Pārējām patstāvīgajām ēkām (daudzdzīvokļu mājai, viendzīvokļa mājai vai nedzīvojamai ēkai), kas kopā ar daudzdzīvokļu māju reģistrētas vienā zemesgrāmatas nodalījumā, ēkai piesaistāmā zemes gabala domājamās daļas platība ir proporcionāla attiecīgās ēkas inventarizācijas lietā norādītajai lietderīgajai platībai. Veicot zemes gabala piesaisti minētajām ēkām, nav piemērojams Civillikuma 968. panta noteikums.”;

uzskatīt līdzšinējo ceturto daļu par sesto daļu.

 

 

 

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu likums

Saeimas dok. Nr.3700; likumprojekts Nr.1058

Iekšlietu ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 23. oktobra sēdē akceptēts (prot. Nr.52, 9.¤)

un 25. oktobrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) atkārtotas darbības šaujamierocis — šaujamierocis, kurā pēc katra šāviena jaunu patronu no aptveres vai cilindra ievada ar roku darbināms mehānisms;

2) aukstais ierocis — priekšmets, kam piemīt ieroča pazīmes un kas paredzēts bojājumu nodarīšanai, izmantojot cilvēka muskuļu spēku vai speciālus mehānismus;

3) automātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, vienreiz nospiežot palaišanas mehānismu, spēj izdarīt vairākus šāvienus;

4) garstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums pārsniedz 300 mm vai kura kopējais garums pārsniedz 600 mm;

5) gāzes pistole (revolveris) — speciālais līdzeklis, kas paredzēts īslaicīgai iedarbībai uz cilvēka organismu un kurā, šaujampulverim sadegot, caur stobru tiek izgrūstas kairinošu vai paralizējošu vielu gāzes mikrodaļiņas;

6) gludstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas;

7) ierocis — priekšmets vai mehānisms, kas speciāli radīts dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

8) ieroča glabāšana — ieroča vai munīcijas turēšana atļaujā norādītajā vietā;

9) iegādāšanās — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu iegūšana īpašumā vai valdījumā;

10) realizēšana — ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu pārdošana, maiņa, dāvināšana vai citāda veida nodošana citai personai īpašumā vai valdījumā;

11) pārsūtīšana — ieroča, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu pārvietošana pa pastu, ar bagāžu vai ar trešo personu starpniecību;

12) aprite — ieroču, to sastāvdaļu vai palīgierīču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu ražošana vai izgatavošana, komplektēšana vai remonts, iegādāšanās vai realizēšana, kolekcionēšana, eksports, imports un tranzīts, apbalvošana ar ieročiem, šo priekšmetu dāvināšana, mantošana, maiņa, uzskaite, izstādīšana izstādēs vai demonstrēšana, izmantošana, pielietošana, izmantošana treniņšaušanā, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, izņemšana, atsavināšana, iznīcināšana, ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no Latvijas Republikas;

13) ieroča pārvadāšana — nepielādēta un atsevišķi no munīcijas iesaiņota ieroča pārvadāšana vai pārnēsāšana sev līdzi, bez tā pielietošanas iespējām;

14) ieroča remonts — ieroča defektu novēršana vai tā pielāgošana īpašnieka individuālajām vajadzībām;

15) ieroča vai speciālā līdzekļa nēsāšana — pielietošanai gatava ieroča vai speciālā līdzekļa pārvietošana sev līdzi ārpus glabāšanas vietas;

16) ieroču, pirotehnisko izstrādājumu, speciālo līdzekļu, spridzināšanas ietaišu vai munīcijas ražošana — dažādu veidu ieroču, pirotehnisko izstrādājumu, speciālo līdzekļu, spridzināšanas ietaišu, munīcijas vai to sastāvdaļu rūpnieciska ražošana, kā arī to zinātniski tehniskie pētījumi vai tehniskās dokumentācijas izstrādāšana;

17) ieroču vai munīcijas izgatavošana — atsevišķu ieroču, munīcijas vai to sastāvdaļu izgatavošana;

18) ieroču vai munīcijas kolekcija — ieroču vai munīcijas krājums, kuram ir zinātniski tehniska, mākslas, vēsturiska, kriminālistiska vai citāda izziņas avota nozīme;

19) īsstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kura stobra garums nepārsniedz 300 mm vai kura kopējais garums nepārsniedz 600 mm;

20) kalibrs — šaujamieroča stobra urbuma, šāviņa vai čaulas nosacītais izmērs;

21) lielas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākuma enerģija ir lielāka par 12 džouliem;

22) mazas enerģijas pneimatiskais ierocis — pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākuma enerģija ir līdz 12 džouliem (ieskaitot);

23) medību šaujamierocis — šaujamierocis, kas sertificēts Latvijas Republikā kā medību šaujamierocis;

24) militārais gludstobra šaujamierocis — speciāli militārajām vajadzībām izgatavots šaujamierocis ar gludu stobra urbumu, kurš pārbaudīts zem spiediena, kas lielāks par 1300 bāriem, darbojas zem spiediena, kas lielāks par 1000 bāriem, un kura munīcija garāka par 76,2 mm;

25) militārie šaujamieroči un munīcija — šaujamieroči un munīcija, kas speciāli paredzēti militārajai lietošanai;

26) militārā pirotehnika — vienreiz lietojama militārā pirotehniskā iekārta un pirotehnisks izstrādājums, kas speciāli paredzēts militārajai lietošanai;

27) munīcija — priekšmeti, kas konstruktīvi izgatavoti šāviena izdarīšanai un paredzēti dzīvu vai nedzīvu mērķu iznīcināšanai vai bojāšanai;

28) patrona — šaujamieroča (ar šāviņu vai bez tā) munīcija, kurā čaula, propelents un aizdedzināšanas ierīce apvienota vienā veselā;

29) pirotehniskais izstrādājums — militārā pirotehnika vai 1., 2., 3. un 4.klases civilais pirotehniskais izstrādājums dūmu, skaņas vai gaismas efektu radīšanai, signalizācijai vai svētku uguņošanai;

30) pirotehnisko izstrādājumu klase — civilo pirotehnisko izstrādājumu klasifikācija atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei;

31) pneimatiskais ierocis — ierocis, no kura lodi, bultu vai citu lādiņu izšauj ar saspiestas gāzes palīdzību;

32) propelents — munīcijas sprāgstviela vai raķešu degviela;

33) pusautomātiskais šaujamierocis — šaujamierocis, kas pēc katra šāviena pats uzlādējas jaunam šāvienam un, vienreiz nospiežot palaišanas mehānismu, spēj izdarīt tikai vienu šāvienu;

34) sprāgstviela — ķīmisks savienojums vai ķīmisko savienojumu maisījums, kas ārēju faktoru iedarbībā ātri reaģē, izdalot lielu daudzumu gāzes vai siltuma enerģiju;

35) spridzināšanas ietaise — līdzeklis, kas nodrošina sprādzienu noteiktā vietā un laikā vai konkrētas iedarbības dēļ (uzspridzināšanas līdzekļi, lādiņi un palaišanas ierīces — detonatori);

36) speciālie līdzekļi — ķīmiskās vielas, priekšmeti vai mehānismi, kas paredzēti pašaizsardzībai vai sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, bet nav ieroči;

37) sporta šaujamierocis — šaujamierocis, kas Latvijas Republikā sertificēts kā sporta šaujamierocis;

38) šaujamierocis — ierocis, kurā šāviņš enerģiju virzes kustībai saņem, sadegot šaujampulverim, gāzu spiediena dēļ;

39) šāviņš — lode, renkulis, skrots, bulta vai citi priekšmeti, vai vielas, kas paredzētas vai pielāgotas šaušanai no ieroča vai tiek izšautas no ieroča;

40) viena šāviena šaujamierocis — šaujamierocis, kuram nav padeves aptveres vai cilindra un kurā munīciju (patronu) pirms katra šāviena ieliek ar roku;

41) vītņstobra šaujamierocis — šaujamierocis, kuram stobra urbumā visā tā garumā izveidotas spirālveidīgas gropes, kuru dēļ lode iegūst rotācijas
kustību.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī noteikt šo priekšmetu klasifikāciju, lai garantētu personu un sabiedrības drošību.

3.pants. Likuma darbības joma

Likums attiecas uz ieročiem, munīciju, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, speciālajiem līdzekļiem un pirotehniskajiem izstrādājumiem, izņemot:

1) priekšmetus un ierīces, kas nav ieroči, bet kurus var izmantot kā ieročus;

2) šaujamieročus, kas izgatavoti līdz 1870.gadam, un to kopijas, ja no tiem nevar šaut ar munīciju, kas paredzēta aizliegtajiem šaujamieročiem vai šaujamieročiem, kuru apritei nepieciešama Valsts policijas iestādes atļauja;

3) ieročus, kas neatgriezeniski padarīti lietošanai nederīgi, ja šīs pārmaiņas ir oficiāli apstiprinātas Valsts policijā;

4) rūpnieciski ražotus sertificētus instrumentus, kuros izmantoti šaujamieroču darbības principi vai konstrukcijas un kurus var izmantot tikai paredzētajiem mērķiem;

5) pirotehniskās signālierīces nelaimes vai glābšanas signālu došanai, kā arī laivu, jahtu, kuģu vai lidaparātu obligāto ekipējumu ar šādām signālierīcēm;

6) signālierīces un salūta patronas (signālierīce — priekšmets vai mehānisms, kas konstruktīvi paredzēts tikai pirotehniska gaismas, skaņas vai dūmu signāla došanai; salūta patrona — patrona bez šāviņa, kas paredzēta šaušanas imitācijai, salutēšanai vai signāla došanai);

7) zemūdens medību ieročus un to munīciju.

II nodaļa

Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu
un pirotehnisko līdzekļu izstrādājumu klasifikācija

4.pants. Ieroču un munīcijas klasifikācija atbilstoši to lietojumam

Ieročus un munīciju atbilstoši to lietojumam iedala šādi:

1) militārajām vajadzībām paredzētie ieroči un to munīcija;

2) juridisko personu dienesta ieroči un to munīcija, kas paredzēti dienesta vai darba pienākumu pildīšanai;

3) ieroči pašaizsardzībai un to munīcija;

4) medību ieroči un to munīcija;

5) sporta ieroči un to munīcija;

6) kolekciju ieroči un to munīcija.

5.pants. Ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu tehniskā klasifikācija

(1) A kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetēji;

2) automātiskie šaujamieroči;

3) šaujamieroči, kas maskēti kā citi priekšmeti;

4) munīcija ar bruņusitošām, sprāgstošām vai aizdedzinošām lodēm vai šādas munīcijas lodes (bruņusitošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņš ir cietā apvalkā un satur caursitošu cietu kodolu; sprāgstošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņā ir sprāgstvielas, kas sprāgst no trieciena pret mērķi; aizdedzinošā munīcija — militārā munīcija, kuras šāviņā ir ķīmiskās vielas, kas aizdegas gaisa trieciena dēļ vai trieciena pret mērķi dēļ);

5) pistoļu un revolveru patronas ar ekspansīvajām lodēm (ekspansīvā lode — šaujamieroča lode ar novirzītu smaguma centru vai lode, kura mērķī sadalās vai izplešas);

6) A kategorijas ieroču sastāvdaļas un tiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(2) B kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) pusautomātiskie vai atkārtotas darbības īsstobra šaujamieroči;

2) viena šāviena īsstobra šaujamieroči munīcijai ar centrālo kapsulu;

3) viena šāviena īsstobra šaujamieroči munīcijai (ar apmales kapsulu), kuras garums mazāks par 280 mm;

4) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām;

5) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, kuru patrontelpas un aptveres kopējā ietilpība nav lielāka par trim patronām, bet aptvere (patronu padošanas mehānisms) ir noņemama vai, izmantojot vienkāršus instrumentus, šo šaujamieroci var pārveidot par tādu ieroci, kura patrontelpa kopā ar aptveri var saturēt vairāk par trim patronām;

6) atkārtotas darbības un pusautomātiskie gludstobra šaujamieroči, kuru stobra garums nepārsniedz 600 mm;

7) pusautomātiskie šaujamieroči, kas nav militārie šaujamieroči un vizuāli izskatās kā automātiskie šaujamieroči;

8) B kategorijas ieroču sastāvdaļas un tiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(3) C kategorijas ieroči un munīcija ir:

1) atkārtotas darbības garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 6.punktā minētos;

2) viena šāviena garstobra vītņstobra šaujamieroči;

3) pusautomātiskie garstobra šaujamieroči, izņemot šā panta otrās daļas 4., 5., 6. un 7.punktā minētos šaujamieročus;

4) viena šāviena īsstobra šaujamieroči munīcijai (ar apmales kapsulu), kuras kopējais garums nav mazāks par 280 mm;

5) C kategorijas ieroču sastāvdaļas un tiem paredzētās atsevišķās palīgierīces.

(4) D kategorijas šaujamieroči — viena šāviena garstobra gludstobra šaujamieroči.

(5) Lielas enerģijas pneimatiskie ieroči.

(6) Pirotehniskos izstrādājumus iedala 1., 2., 3. un 4.klases pirotehniskajos izstrādājumos un militārajā pirotehnikā. Norādes attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu klasi atbilstoši izmantoto sprāgstvielu veidam un daudzumam nosaka Ministru kabinets.

(7) Pirotehniskā izstrādājuma atbilstību noteiktajai klasei nosaka Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

6.pants. Ieroči un speciālie līdzekļi pašaizsardzībai un to munīcija

(1) Latvijas Republikā pašaizsardzībai atļauts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt, izmantot un lietot šādus ieročus, speciālos līdzekļus un to munīciju:

1) B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm, un to munīciju;

2) C un D kategorijas garstobra un gludstobra šaujamieročus un to munīciju;

3) gāzes pistoles (revolverus) un to munīciju, izņemot šā likuma 7.panta ceturtās daļas 7.punktā minēto munīciju;

4) gāzes baloniņus pašaizsardzībai (speciālais līdzeklis, kurā ir sašķidrināta gāze ar īslaicīgu kairinošu vai paralizējošu iedarbību);

5) sertificētas elektrošoka ierīces (elektrošoka ierīce — speciālais līdzeklis, kas ar augstsprieguma elektrisko lādiņu īslaicīgi paralizējoši iedarbojas uz cilvēka vai dzīvnieka organismu).

(2) Gāzes pistoļu (revolveru) munīcijā un gāzes baloniņos pašaizsardzībai izmantojamās vielas nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa

Vispārīgie aizliegumi

7.pants. Aizliegumi

(1) Latvijas Republikā ir aizliegta:

1) Latvijas valstij saistošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās aizliegto ieroču aprite, izņemot to izņemšanu un iznīcināšanu;

2) kājnieku mīnu eksportēšana un tranzīts;

3) nesertificētu, nemarķētu vai pašizgatavotu šaujamieroču, pašizgatavotas munīcijas un pirotehnikas aprite, izņemot sporta un medību ieroču patronu komplektēšanu no rūpnieciski ražotām sastāvdaļām (ieroča marķēšana — īpašu atzīmju vai numuru iestrādāšana uz ieroča vai tā galvenajām sastāvdaļām, kas ļauj to atšķirt no citiem ieročiem);

4) tehniskajiem noteikumiem neatbilstošu un ar mainītu tehnisko klasifikāciju, kā arī šaušanai kārtām vai slēptai nēsāšanai pārveidotu šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana vai realizācija;

5) tādu rotaļlietu ražošana un pārdošana, kas pēc ārējā izskata ir rūpnieciski ražoto šaujamieroču kopijas (ieroča kopija — oriģinālā ieroča precīzs atdarinājums, kuram ir tikai izziņas avota vai dekoratīvas funkcijas).

(2) Fiziskajām personām ir aizliegts:

1) iegādāties, glabāt, nēsāt un lietot sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises un detonatorus, gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces, militāros un 4.klases pirotehniskos izstrādājumus, zemūdens šaujamieročus un to munīciju, kā arī ieročus, kas paredzēti dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai, un to munīciju;

2) nēsāt aukstos ieročus (izņemot aukstos ieročus, kas nepieciešami medniekiem medībās, un aukstos ieročus sportistiem, kas nodarbojas ar loka šaušanu vai citiem sporta veidiem un šos ieročus izmanto sporta sacensībās vai treniņos);

3) piedalīties ar ieročiem vai speciālajiem līdzekļiem sapulcēs, gājienos vai piketos.

(3) Fiziskajām un juridiskajām personām ir aizliegts izgatavot, iegādāties, glabāt, nēsāt un realizēt jebkurus šaujamieročus ar apzāģētiem vai pārurbtiem stobriem, pārveidotām vai nomontētām laidnēm, kas pārveidoti šaušanai kārtām, šaujamieročus ar palielinātu aptveres ietilpību vai garstobra šaujamieročus, kas pārveidoti slēptai nēsāšanai.

(4) Fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot Nacionālos bruņotos spēkus un Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, ir aizliegts iegādāties, glabāt, nēsāt, realizēt un lietot šādu veidu ieročus, to munīciju un palīgierīces:

1) koncentrētas virzītas enerģijas ieročus (koncentrētas virzītas enerģijas ieroču sistēma — lāzeru, elementārdaļiņu vai lieljaudas radiofrekvenču staru sistēma, kas spēj iznīcināt vai paralizēt mērķi);

2) A kategorijas ieročus un munīciju;

3) militāros gludstobra šaujamieročus;

4) B kategorijas medību īsstobra pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena šaujamieročus;

5) klusinātājus (šāviena trokšņa slāpētājus) un nakts tēmēšanas iekārtas;

6) munīciju ar nervu paralītiskām gāzēm vai tādu munīciju, kas var nodarīt miesas bojājumus vai izraisīt cilvēka nāvi, šaujot no attāluma, kas lielāks par metru;

7) gāzes granātas, munīciju, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīces;

8) šaujamieroču kopijas (izņemot personas, kurām ir šā likuma 35.pantā minētās ieroču kolekciju atļaujas).

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteikto ieroču, to munīcijas un palīgierīču, izņemot koncentrētas virzītas enerģijas ieročus un A kategorijas militārās sprāgstošās raķetes, to palaišanas iekārtas un granātmetējus, iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un pielietošanas aizliegumi neattiecas uz Satversmes aizsardzības biroju, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kurām paredzēti dienesta šaujamieroči, Ieslodzījuma vietu pārvaldi un Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldi.

(6) Šā panta ceturtajā daļā noteikto A kategorijas automātisko šaujamieroču, to munīcijas, sastāvdaļu un tiem paredzēto atsevišķo palīgierīču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas, realizēšanas un pielietošanas aizliegumi neattiecas uz lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētajām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības.

IV nodaļa

Atļaujas un to izsniegšanas kārtība

8.pants. Ieroču atļauju izsniegšana

(1) Valsts policijas iestāde fiziskajām personām izsniedz šādas ieroču iegādāšanās un glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas (ar derīguma termiņu uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem):

1) atļaujas D, B vai C kategorijas sporta vai medību šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču glabāšanai;

2) atļaujas B kategorijas īsstobra šaujamieroču glabāšanai vai nēsāšanai, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm.

(2) Valsts policijas iestāde juridiskajām personām izsniedz B, C un D kategorijas šaujamieroču, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas.

(3) Valsts policijas iestāde apsardzes uzņēmumiem, kuri saņēmuši otrās kategorijas speciālo atļauju (licenci), izsniedz B un C kategorijas šaujamieroču (izņemot medību vītņstobra šaujamieročus) iegādāšanās vai glabāšanas atļaujas.

(4) Ieroču glabāšanas atļaujas juridiskajām personām izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(5) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz juridiskajām personām B, C un D kategorijas šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas un pārvadāšanas atļaujas, kā arī ieroču glabāšanas atļaujas derīguma termiņa noteikšanas kritērijus, izsniedzot atļauju, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(6) Kārtību, kādā Valsts policijas iestāde izsniedz fiziskajām personām šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas, nēsāšanas atļaujas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļaujas, kā arī ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus, izsniedzot attiecīgo atļauju, un atļauju paraugus nosaka Ministru kabinets.

(7) Kārtību, kādā Valsts policija izsniedz atļauju iegādāties un glabāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kārtību, kādā Valsts policijas iestādes reģistrē automātiskos šaujamieročus, kā arī kārtību, kādā šos ieročus un to munīciju izsniedz dienesta lietošanai, nosaka Ministru kabinets.

(8) Par visu veidu ieroču atļauju izsniegšanu un atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iekasē valsts nodevu.

9.pants. Ieroča iegādāšanās atļauja un ieroča iegādāšanās kārtība

(1) Ieroča iegādāšanās atļauja ir derīga trīs mēnešus no lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas dienas. Atļauja piešķir personai tiesības:

1) iegādāties atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju Latvijas Republikas vai ārvalstu licencētajos ieroču tirdzniecības uzņēmumos saskaņā ar attiecīgo valstu likumiem;

2) glabāt un pārvadāt ieroci līdz reģistrācijai Valsts policijas iestādē;

3) pārreģistrēt Valsts policijas iestādē citas personas šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus uz sava vārda.

(2) Fiziskās un juridiskās personas triju darbdienu laikā no šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes vai triju darbdienu laikā no šāda ieroča ievešanas Latvijas Republikas teritorijā ieroci reģistrē Valsts policijas iestādē, kura izsniegusi ieroča iegādāšanās atļauju.

10.pants. Ieroča glabāšanas atļauja

Ieroča glabāšanas atļauja personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci atļaujā norādītajā ieroča īpašnieka dzīvesvietā vai nekustamā īpašuma atrašanās vietā, pārvadāt vai pārsūtīt ieroci un iegādāties un glabāt tā munīciju, kā arī pielietot un izmantot ieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

11.pants. Ieroča nēsāšanas atļauja

Ieroča nēsāšanas atļauja fiziskajai personai piešķir tiesības glabāt šaujamieroci atļaujā norādītajā vietā, nēsāt, pārvadāt vai pārsūtīt to, iegādāties un glabāt attiecīgā šaujamieroča munīciju, kā arī pielietot un izmantot šaujamieroci likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

12.pants. Ieroča realizēšanas atļauja

Ieroča realizēšanas atļauja personai piešķir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus vai to munīciju pārdot ar Latvijas Republikas licencēta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrēt tos Valsts policijas iestādē citai personai.

13.pants. Fizisko personu ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju termiņa nepagarināšana un atļauju anulēšana

Valsts policijas iestāde nepagarina atļaujas derīguma termiņu fizisko personu šaujamieroču vai pneimatisko ieroču iegādāšanai, glabāšanai vai nēsāšanai vai anulē atļauju (arī personīgo apbalvojuma šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauju) pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un to munīcijas iegādāšanās, realizācijas, reģistrācijas, glabāšanas, nēsāšanas, pielietošanas, izmantošanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas kārtība, kā arī kārtība ievešanai valstī vai izvešanai no valsts — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) ierocis nēsāts, pārvadāts, pielietots, izmantots vai veikta treniņšaušana alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošu vielu iespaidā — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

3) konstatēti šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi;

4) anulēta mednieka apliecība;

5) ierocis nozaudēts vai nolaupīts nevērīgas glabāšanas dēļ — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem.

14.pants. Juridisko personu ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa nepagarināšana un atļauju anulēšana

(1) Valsts policijas iestāde nepagarina juridisko personu ieroču iegādāšanās vai glabāšanas atļauju derīguma termiņu vai anulē atļauju pirms termiņa, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība;

2) beidzies šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētās atsevišķu komercdarbības veidu speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņš vai atļauju anulē;

3) juridisko personu likvidē vai pārtrauc tās darbību.

(2) Juridiskajai personai, kurai anulēta ieroču un munīcijas iegādāšanās vai glabāšanas atļauja, Valsts policijas iestāde jaunu atļauju var izsniegt pēc noteikta termiņa (no viena gada līdz trim gadiem).

15.pants. Ieroču iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas un atļauju anulēšanas kārtība

Šaujamieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju un lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās un glabāšanas atļauju derīguma termiņa pagarināšanas vai anulēšanas kārtību, kā arī ieroču glabāšanas un nēsāšanas atļauju derīguma termiņa noteikšanas kritērijus, pagarinot attiecīgo atļauju derīguma termiņu, un atļauju anulēšanas termiņa noteikšanas kritērijus nosaka Ministru kabinets.

16.pants. Jaunas ieroča iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšana

(1) Ja ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļauja ir nozaudēta vai nolaupīta,
jaunu atļauju izsniedz Valsts policijas iestāde, kas bija izsniegusi iepriekšējo atļauju.

(2) Jaunu ieroču iegādāšanās atļauju Valsts policijas iestāde izsniedz pēc trim mēnešiem no dienas, kad paziņots par iegādāšanās atļaujas nozaudēšanu vai nolaupīšanu.

17.pants. Ieroču un šaujamieroču munīcijas nodošana Valsts policijas iestādē

Ja šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašnieks nevēlas pagarināt ieroča glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas derīguma termiņu, atļaujas derīguma termiņš viņam netiek pagarināts vai atļauju anulē pirms termiņa, ieroči un šaujamieroču munīcija triju darbdienu laikā pēc Valsts policijas iestādes paziņojuma saņemšanas dienas jānodod Valsts policijas iestādē vai ar tās atļauju — licencētam tirdzniecības uzņēmumam realizācijai.

18.pants. Valsts policijas iestādes lēmuma pārsūdzēšana

Valsts policijas iestādes lēmumu par šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādes, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas izsniegšanas, atļaujas derīguma termiņa pagarināšanas atteikumu vai anulēšanu pirms termiņa pieprasītājs mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas var pārsūdzēt Valsts policijā un pēc tam tiesā.

V nodaļa

Ieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu iegādāšanās, reģistrācija, uzskaite, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana,
pārsūtīšana un realizācija

19.pants. Fiziskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvietot ieročus un speciālos līdzekļus, kā arī iegādāties un lietot pirotehniskos izstrādājumus

(1) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, ir tiesības iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes baloniņu pašaizsardzībai, kā arī iegādāties un lietot 1. un 2.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(2) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 18 gadu vecumu, ir tiesības:

1) iegādāties, glabāt un pārvadāt aukstos ieročus, mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) iegādāties, glabāt un nēsāt gāzes pistoles (revolverus), to munīciju un sertificētas elektrošoka ierīces;

3) iegādāties un lietot 3.klases pirotehniskos izstrādājumus.

(3) Latvijas Republikas pilsonim, Latvijas Republikas nepilsonim, Latvijas Republikā pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušam ārvalstniekam, bezvalstniekam un bēglim (turpmāk — Latvijā pastāvīgi dzīvojoša persona), kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, D un C kategorijas garstobra gludstobra medību un sporta šaujamieročus un to munīciju, kā arī lietot šos ieročus medībās, šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā.

(4) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir mednieka apliecība un vismaz trīs gadus ilgs mednieka stāžs (ja uz to neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B un C kategorijas garstobra vītņstobra medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un lietot šos ieročus medībās, šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā.

(5) Latvijā pastāvīgi dzīvojošai personai, kura sasniegusi 21 gada vecumu un kurai ir vismaz trīs gadus ilgs stāžs reģistrētā sporta biedrībā un vismaz otrā sporta klase šaušanā (ja uz to neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi), ir tiesības iegādāties vai saņemt kā apbalvojuma ieroci, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas sporta šaujamieročus un to munīciju, un lietot šos ieročus šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā.

(6) Latvijas Republikas pilsonim, kurš sasniedzis 21 gada vecumu, ja uz viņu neattiecas šā likuma 20.pantā minētie ierobežojumi, ir tiesības iegādāties vai saņemt kā apbalvojuma ieroci, glabāt un nēsāt B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības un viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm, un to munīciju, un lietot šos ieročus šaušanas sporta sacensībās un treniņšaušanā, kā arī pielietot pašaizsardzībai.

20.pants. Ieroču un munīcijas iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas ierobežojumi fiziskajām personām

Šaujamieroču vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas aizliegts izsniegt personām:

1) kuras sodītas par nozieguma izdarīšanu vai arī divas un vairāk reizes sodītas par kriminālpārkāpumu izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), bet personām, kuras vienreiz sodītas par kriminālpārkāpumu izdarīšanu, — trīs gadus no soda izciešanas;

2) kurām konstatēti psihiski traucējumi vai kurām tādi bijuši konstatēti agrāk un ir medicīniska prognoze, ka tie varētu atkārtoties, vai kuras ir ārstniecības iestādes uzskaitē (reģistrā) alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas dēļ;

3) kuras fizisku trūkumu dēļ nav spējīgas lietot šaujamieroci vai pneimatisko ieroci;

4) kuras pēdējo divu gadu laikā administratīvi sodītas par pārkāpumiem, kas saistīti ar alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanu, par sīko huligānismu vai par kurām Valsts policijas iestādei ir ziņas, ka tās ieroci var pielietot ļaunprātīgi, vai nav pamatoti attiecīgās personas minētie ieroča iegādes iemesli;

5) par kurām valsts policijas iestādēm, prokuratūrai vai valsts drošības iestādēm (turpmāk — tiesībaizsardzības iestādes) ir ziņas, kas apliecina šo personu piederību pie aizliegtiem militarizētiem vai bruņotiem grupējumiem, sabiedriskajām organizācijām (partijām) vai to apvienībām, kas nav reģistrētas likumā noteiktajā kārtībā;

6) kurām nav deklarēta dzīvesvieta;

7) kuras tiek sauktas pie kriminālatbildības par nozieguma izdarīšanu.

21.pants. Fizisko personu tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt vai realizēt šaujamieročus un to munīciju

(1) Fiziskajai personai ir tiesības iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzībai, medībām vai sportam, vai iegādāties kolekcijām un glabāt šos ieročus, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus iegādāties vai glabāt ne vairāk par 500 viena kalibra pašaizsardzības šaujamieroča patronām. Sporta un medību ieročiem atļauto patronu skaits nav ierobežots.

(3) Fiziskajai personai ir tiesības vienlaikus nēsāt ne vairāk par diviem šaujamieročiem.

(4) Fiziskajai personai ar Valsts policijas iestādes atļauju ir tiesības sporta šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus glabāt sporta organizāciju ieroču glabātavās.

22.pants. Fizisko personu tiesības realizēt šaujamieročus, pneimatiskos ieročus un to munīciju

(1) Ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja, fiziskā persona savu reģistrēto šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci var realizēt tikai ar licencēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību vai pārreģistrējot ieroci Valsts policijas iestādē citai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Fiziskajai personai ir tiesības realizēt savā īpašumā esošo pašaizsardzības, sporta vai medību šaujamieroča munīciju citām fiziskajām personām, kurām ir attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja, bez licencēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecības, ja realizējamās munīcijas daudzums nepārsniedz 500 patronu.

23.pants. Juridiskās personas, kurām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju

Ar Valsts policijas iestādes atļauju tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju ir šādām juridiskajām personām:

1) kurām šīs tiesības piešķirtas saskaņā ar likumiem;

2) valsts vai pašvaldību dibinātajām izglītības iestādēm, kurās paredzēti ar šaušanu saistīti sporta veidi, jaunsargu vai militārās apmācības programmas;

3) Latvijas Republikas sporta federācijām, kuras nodarbojas ar šaušanas sporta veidiem (turpmāk — sporta federācijas);

4) kuras saņēmušas atļauju izveidot 2. un 3.kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

24.pants. Juridisko personu tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt ieročus un to munīciju

(1) Juridiskajām personām ir tiesības iegādāties, glabāt un pārvadāt B, C un D kategorijas šaujamieročus, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja.

(2) Lidostu drošības dienestiem un Latvijas Republikā reģistrētām bankām vai banku filiālēm, kuras glabā vai pārvadā skaidru naudu vai citas vērtības un kurām ir Latvijas Bankas atļauja, ir tiesības iegādāties un glabāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju, kā arī izsniegt šos ieročus dienesta lietošanai bankas drošības vai apsardzes dienesta darbiniekiem, ja ir saņemta Valsts policijas atļauja.

(3) Juridiskajām personām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai, ja šiem darbiniekiem ir dienesta šaujamieroča nēsāšanas atļauja.

(4) Sporta federācijām ir tiesības atļaujā norādītos šaujamieročus un to munīciju izsniegt sportistiem treniņšaušanai un šaušanas sporta sacensībām sertificēta trenera vai instruktora uzraudzībā.

(5) Sporta federācijām pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi ir tiesības pieņemt glabāšanai sportistu personīgos šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus.

(6) Juridiskajām personām ir tiesības dzīvnieku īslaicīgai iemidzināšanai, paralizēšanai vai nogalināšanai paredzētos ieročus un to munīciju izsniegt saviem darbiniekiem darba pienākumu pildīšanai.

(7) Juridiskajām personām ir tiesības pēc saskaņošanas ar Valsts policijas iestādi noteikt fiziskajām personām ieroču un speciālo līdzekļu nēsāšanas ierobežojumus savās telpās, teritorijā vai publisku pasākumu rīkošanas vietās.

25.pants. Juridisko personu tiesības realizēt šaujamieročus un to munīciju

Juridiskās personas īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus realizē tikai tad, ja ir saņemta Valsts policijas iestādes atļauja, ar licencētu ieroču un munīcijas tirdzniecības uzņēmumu starpniecību vai Valsts policijas iestādē pārreģistrējot ieročus citai juridiskajai vai fiziskajai personai, kurai ir attiecīgā Valsts policijas iestādes atļauja.

26.pants. Personīgie apbalvojuma ieroči

(1) Par īpašiem nopelniem Latvijas Republikas labā Valsts prezidentam un Ministru prezidentam ir tiesības piešķirt personai personīgo apbalvojuma ieroci atbilstoši šā likuma 19.pantam.

(2) Saskaņā ar šā likuma 19.pantu aizsardzības ministram un iekšlietu ministram ir tiesības apbalvot darbiniekus ar personīgajiem apbalvojuma ieročiem.

(3) Personīgie apbalvojuma ieroči ir B, C, D kategorijas šaujamieroči, lielas enerģijas pneimatiskie ieroči un aukstie ieroči (zobeni un dunči).

(4) Personīgos apbalvojuma šaujamieročus un lielas enerģijas pneimatiskos ieročus triju darbdienu laikā no apbalvošanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(5) Personīgā apbalvojuma šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča īpašniekam Valsts policija izsniedz beztermiņa glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

27.pants. Ieroču mantošana un dāvināšana

(1) Personu īpašumā esošos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus manto vai dāvina saskaņā ar Civillikumu un šo likumu.

(2) Personu īpašumā esošos šaujamieročus, to munīciju vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus var saņemt dāvinājumā vai mantojumā tikai persona, kurai ir attiecīgo ieroču iegādāšanās atļauja. Mantotos vai dāvinātos šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus triju darbdienu laikā no mantojuma vai dāvinājuma saņemšanas dienas pārreģistrē Valsts policijas iestādē.

(3) Personīgos apbalvojuma ieročus var saņemt mantojumā, bet ne dāvinājumā.

(4) Personīgā apbalvojuma ieroča mantiniekam ir tiesības:

1) pārreģistrēt uz sava vārda šaujamieroci vai lielas enerģijas pneimatisko ieroci;

2) Valsts policijā padarīt ieroci neatgriezeniski lietošanai nederīgu un glabāt piemiņai;

3) nodot ieroci Valsts policijas iestādē vai, padarot ieroci neatgriezeniski lietošanai nederīgu, nodot muzejam, ja ierocis ir pārreģistrēts Valsts policijas iestādē.

(5) Šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču īpašnieka nāves gadījumā vai bezvēsts prombūtnē ieročus un munīciju 10 darbdienu laikā nodod Valsts policijas iestādē glabāšanai uz laiku, līdz stājas spēkā tiesas spriedums par mantojuma tiesībām.

(6) Ja šaujamieroču, to munīcijas vai lielas enerģijas pneimatisko ieroču mantinieks nevar vai nevēlas saņemt ieroču iegādāšanās atļauju, ieročus realizē ar licencēta ieroču tirdzniecības uzņēmuma starpniecību mantinieka labā, nodod Valsts policijas iestādē vai pēc mantinieka iesnieguma pārreģistrē citai personai.

28.pants. Ieroču un to munīcijas iegādāšanās, reģistrēšanas, uzskaites, realizēšanas, glabāšanas, pārvadāšanas vai nēsāšanas kārtība

Kārtību, kādā fiziskās vai juridiskās personas iegādājas, reģistrē, uzskaita, realizē, glabā, pārvadā vai nēsā šaujamieročus un to munīciju, kā arī lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju pašaizsardzībai, medībām, sportam, darba vai dienesta pienākumu pildīšanai, kā arī iegādājas un glabā kolekcijām, nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa

Šaujamieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi un kārtība

29.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu pielietošanas un izmantošanas nosacījumi

(1) Šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošana ir tēmēts šāviens (izņemot sporta, medību šaušanu vai treniņšaušanu) vai šāviens, kas izraisa cilvēka nāvi, nodara kaitējumu cilvēka veselībai vai zaudējumu mantai vai padara nekaitīgu dzīvnieku.

(2) Gāzes baloniņa pielietošana pašaizsardzībai ir tā izmantošana, lai ar gāzes palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(3) Elektrošoka ierīces pielietošana ir elektrošoka ierīces izmantošana, lai ar elektriskā lādiņa palīdzību iedarbotos uz cilvēka vai dzīvnieka organismu.

(4) Persona drīkst pielietot šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) galējās nepieciešamības situācijā, lai:

1) aizsargātu sevi vai citas personas no uzbrukuma, kas reāli apdraud dzīvību vai veselību vai var nodarīt būtiskus materiālos zaudējumus;

2) novērstu nelikumīgu mēģinājumu vardarbīgi atņemt šaujamieroci;

3) aizturētu personu, kura pārsteigta nozieguma izdarīšanas brīdī, ja tā izrāda pretošanos;

4) padarītu nekaitīgu dzīvnieku, kas apdraud cilvēka dzīvību, veselību vai mantu.

(5) Šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) drīkst izmantot, lai izsauktu palīdzību, brīdinātu par ieroča pielietošanu vai aizbaidītu dzīvniekus.

(6) Pielietojot šaujamieroci vai speciālo līdzekli, nedrīkst pārkāpt nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

30.pants. Šaujamieroču un gāzes pistoļu (revolveru) pielietošanas kārtība

(1) Pirms šaujamieroča vai gāzes pistoles (revolvera) pielietošanas brīdina par nodomu to pielietot vai no šaujamieroča izdara brīdinājuma šāvienu.

(2) Bez brīdinājuma šaujamieroci vai gāzes pistoli (revolveri) pielieto, ja:

1) uzbrukums ir pēkšņs;

2) uzbrukumā lieto ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība, vai izmanto mehāniskos transportlīdzekļus;

3) aizturamā persona pretojas, pielietojot ieročus vai priekšmetus, ar kuriem tiek apdraudēta personas dzīvība vai veselība.

(3) Šaujamieroča vai speciālā līdzekļa pielietošanas gadījumā persona, kura to pielieto, dara visu iespējamo, lai mazinātu kaitējumu un garantētu citu personu drošību.

(4) Par katru šaujamieroča pielietošanas gadījumu persona, kura to pielietojusi, nekavējoties ziņo Valsts policijas iestādei, saglabā notikuma vietas apstākļus un paliek notikuma vietā, bet, ja ir cietušie, sniedz viņiem pirmo medicīnisko palīdzību un nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu.

(5) Aizliegts pielietot un izmantot šaujamieročus vai gāzes pistoles (revolverus), ja to pielietošanas vai izmantošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis vai speciālais līdzeklis nav vērsts.

31.pants. Pirotehnisko izstrādājumu izmantošana

(1) Pirotehniskos izstrādājumus aizliegts izmantot, ja apdraudēta cilvēka dzīvība, veselība, manta vai var nodarīt kaitējumu apkārtējai videi.

(2) Pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas kārtību nosaka Ministru ka-
binets.

32.pants. Atsevišķu valsts institūciju ieroču un speciālo līdzekļu veidi, iegādāšanās, glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas reglamentācija

(1) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īpašumā esošo ieroču vai speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie likumi un Iekšlietu ministrijas normatīvie akti.

(2) Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ieroču vai speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(3) Satversmes aizsardzības biroja, Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Prokuratūras ieroču vai speciālo līdzekļu veidus, to glabāšanas, pielietošanas un izmantošanas kārtību nosaka attiecīgie normatīvie akti.

(4) Kārtību, kādā šajā pantā minētās juridiskās personas iegādājas un realizē šaujamieročus un speciālos līdzekļus, nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa

Ārvalstu pilsoņu, diplomātisko konsulāro pārstāvniecību
un ārvalstu bruņoto spēku ieroči

33.pants. Ārvalstu pilsoņu tiesības iegādāties, glabāt, nēsāt un pārvadāt ieročus Latvijas Republikā

(1) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentu iestāžu izdota ieroču un munīcijas iegādāšanās atļauja, kas dod tiesības iegādāties ieroci un munīciju ārvalstīs, var saņemt Valsts policijā ieroča iegādāšanās atļauju un (pēc ieroča vai munīcijas iegādes) atļauju šī ieroča un munīcijas izvešanai no Latvijas Republikas. Ieroča iegādāšanās atļauja dod tiesības iegādāties licencētajos ieroču tirdzniecības uzņēmumos, pārvadāt, saņemt mantojumā vai dāvinājumā B, C un D kategorijas sporta un medību šaujamieročus un to munīciju, lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju.

(2) Ārvalstu pilsoņi, ja viņiem ir savas valsts kompetentu iestāžu izdota ieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļauja un atļauja šaujamieroča izvešanai no valsts, kurā tas reģistrēts, vai Eiropas šaujamieroču apliecība, kas dod tiesības šaujamieroci bez šaujamieroča izvešanas (ievešanas) atļaujas izvest no attiecīgās valsts vai ievest šajā valstī, kā arī pamatojums (ielūgums) iebraukšanai Latvijas Republikā, līdzi vedot ieroci, pēc Valsts policijas izdotas atļaujas saņemšanas ir tiesīgi piedalīties ar ieročiem medībās, šaušanas sporta sacensībās vai treniņšaušanā, kā arī pārvietot ieročus un munīciju tranzītā.

(3) Ārvalstu pilsoņiem Latvijas Republikā ir aizliegts glabāt šaujamieroču kolekcijas, realizēt Latvijas Republikas teritorijā ārvalstīs reģistrētus ieročus vai ārvalstīs realizēt Latvijas Republikā reģistrētus ieročus.

(4) Valsts policija par katru ārvalsts pilsoņa veiktu šaujamieroča vai munīcijas iegādes gadījumu nekavējoties sniedz ziņas attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei.

34.pants. Ārvalstu diplomātisko personu un vēstniecību (konsulātu, misiju) apsardzes dienestu un ārvalstu bruņoto spēku personu ieroči

(1) Ārvalstu diplomātisko konsulāro pārstāvniecību darbinieki Latvijas Republikā pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju ar Valsts policijas atļauju var iegādāties, glabāt vai nēsāt un lietot dienesta uzdevumu veikšanai saskaņā ar šā likuma VI nodaļu B kategorijas pusautomātiskos, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm.

(2) Ārvalstu diplomātisko konsulāro pārstāvniecību darbinieki pēc Valsts policijas šaujamieroču ievešanas un izvešanas atļaujas saņemšanas drīkst ievest Latvijas Republikā un izvest no Latvijas Republikas šaujamieročus un to munīciju. Ievestos šaujamieročus triju darbadienu laikā no ievešanas dienas reģistrē Valsts policijā.

(3) Ārvalstu vēstniecību (konsulātu, misiju), Valsts prezidenta vai citu augstu valsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu apsardzes vai drošības dienesta personālam pēc saskaņošanas ar Ārlietu ministriju un pēc Valsts policijas atļaujas saņemšanas Latvijas Republikā atļauta B kategorijas pusautomātisko, atkārtotas darbības vai viena šāviena īsstobra šaujamieroču nēsāšana dienesta uzdevumu veikšanas laikā un vietā saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem un lietošana saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(4) Valsts prezidenta vai citu augstu valsts amatpersonu vai starptautisko organizāciju amatpersonu vizītes laikā Valsts policija var atļaut ārvalstu drošības dienestu darbiniekiem ievest Latvijas Republikā un nēsāt automātiskos šaujamieročus un to munīciju. Par šādu atļauju Ārlietu ministrija informē attiecīgās valsts vēstniecību vai starptautisko organizāciju.

(5) Ārvalstu bruņoto spēku personām laikā, kad tās uzturas Latvijas Republikā, ir tiesības nēsāt un lietot šaujamieročus vienīgi dienesta uzdevumu veikšanai.

VIII nodaļa

Ieroču un munīcijas kolekcijas

35.pants. Vispārīgie nosacījumi

(1) Veidot ieroču vai munīcijas (izņemot Latvijas Republikā aizliegtos ieročus, bet ieskaitot tādus, uz kuriem šis likums neattiecas) kolekcijas ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi. Šā panta noteikumi neattiecas uz ieroču un munīcijas izstādēm un preču paraugiem.

(2) Kolekcijai izmanto lietošanai derīgus ieročus, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas neatgriezeniski padarīti nederīgi lietošanai vai nav remontējami.

(3) Lietošanai derīgos kolekcijas ieročus juridiskās personas reģistrē Valsts policijā, fiziskās personas — teritoriālajā Valsts policijas iestādē.

(4) Atļauju juridisko personu ieroču kolekcijas glabāšanai izsniedz Valsts policija, bet fizisko personu ieroču kolekcijas glabāšanai — teritoriālā Valsts policijas iestāde.

(5) Kolekcijas pārvadāšanai, pārnēsāšanai vai izstādīšanai ārpus atļaujā norādītās glabāšanas vietas ir nepieciešama Valsts policijas atļauja.

(6) Lai kolekcijai iegādātos ieročus vai munīciju, uz kuriem attiecas šis likums, nepieciešama ieroču vai munīcijas iegādāšanās atļauja.

(7) Ja fiziskās personas īpašumā esošo šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču kopējais skaits ir lielāks par 10, personai nepieciešama ieroču kolekcijas atļauja.

(8) Ieročus vai munīciju kolekcijai iegādājas, saņem dāvinājumā, manto vai realizē saskaņā ar šo likumu un Civillikumu.

(9) Valsts policija vai teritoriālā Valsts policijas iestāde anulē ieroču vai munīcijas kolekcijas licenci, ja:

1) pārkāpta ieroču un munīcijas aprites kārtība, — uz laiku no viena gada līdz trim gadiem;

2) konstatēti šā likuma 20.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi;

3) tiek likvidēts attiecīgās valsts institūcijas, pašvaldības vai privātais muzejs.

(10) Ieroču vai munīcijas kolekcijas glabāšanas noteikumus un atļaujas saņemšanas un reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

36.pants. Valsts nozīmes ieroču un munīcijas kolekcijas

(1) Valsts policija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā dienesta lietošanai veido:

1) kriminālistikas ieroču kolekciju, kurā ir ieroči, kas konfiscēti vai atsavināti, ieskaitot pašizgatavotus, nelikumīgi pārveidotus vai aizliegtos ieročus;

2) Latvijas Republikā reģistrēto vītņstobra šaujamieroču ložu un čaulu kontrolkolekciju, ja šo ieroču kalibrs ir līdz 12,7 mm (0,5 collām);

3) Latvijas Republikā sertificēto šaujamieroču un munīcijas paraugu kolekciju.

(2) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Valsts policiju veido sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu paraugu kolekciju.

IX nodaļa

Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu
un pirotehnisko izstrādājumu komerciālā aprite

37.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas), ieroču remonta, pirotehnisko un spridzināšanas darbu vai pakalpojumu sniegšanas un šo priekšmetu izstāžu rīkošanas nosacījumi

(1) Lai nodarbotos ar ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai 2., 3. vai 4.klases pirotehnisko izstrādājumu, atsevišķu šo priekšmetu sastāvdaļu vai palīgierīču ražošanu, kā arī ieroču vai speciālo līdzekļu (izņemot gāzes baloniņus pašaizsardzībai) remontu, šo priekšmetu izstāžu rīkošanu, realizāciju vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā, eksportu, importu vai tranzītu vai sniegtu pakalpojumus saistībā ar minētajiem priekšmetiem, juridiskajām personām ir nepieciešama speciālā atļauja (licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem.

(2) Speciālās atļaujas (licences) ir tiesīgas saņemt juridiskās personas, kuru dibinātāji ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi (izņemot 20.panta trešajā punktā minētos ierobežojumus), un attiecīgās juridiskās personas darbinieki, kuri tieši saistīti ar šā panta pirmajā daļā minēto priekšmetu ražošanu, remontu, realizāciju, glabāšanu, transportēšanu, pakalpojumu sniegšanu vai apsardzi un ir vismaz 21 gada vecumu sasnieguši Latvijas Republikas pilsoņi, ja uz viņiem neattiecas šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi un ja valsts drošības iestāžu rīcībā nav ziņu par attiecīgās juridiskās personas darbību pret Latvijas Republikas nacionālo drošību.

(3) Speciālās atļaujas (licences) pēc valsts nodevas samaksāšanas izsniedz uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem.

(4) Valsts pārvaldes iestāde, kas izsniegusi speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga nepagarināt licences derīguma termiņu, apturēt uz laiku licences darbību vai anulēt licenci, ja:

1) konstatēts, ka juridiskā persona licences saņemšanai vai tās derīguma termiņa pagarināšanai sniegusi nepatiesas ziņas;

2) pārkāptas šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības vai speciālajā atļaujā (licencē) noteiktie nosacījumi.

(5) Lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas vai derīguma termiņa pagarināšanas atteikumu, darbības apturēšanu vai anulēšanu var pārsūdzēt tiesā.

(6) Speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas, derīguma termiņa pagarināšanas un licences anulēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā juridiskās personas veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības, nosaka Ministru kabinets.

38.pants. Speciālās atļaujas (licences)

(1) Iekšlietu ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), kas dod tiesības izgatavot (ražot), importēt, eksportēt, pārvadāt tranzītā, realizēt, izstādīt izstādēs vai remontēt:

1) A kategorijas šaujamieročus, to munīciju, sastāvdaļas un palīgierīces to juridisko personu vajadzībām (importam), kurām šajā likumā paredzētas tiesības iegādāties noteiktus A kategorijas šaujamieročus un munīciju;

2) B, C un D kategorijas sporta un medību gludstobra šaujamieročus;

3) B un C kategorijas vītņstobra sporta vai medību šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 12,7 mm (0,5 collām);

4) B kategorijas īsstobra pašaizsardzības šaujamieročus, kuru kalibrs nav lielāks par 9 mm;

5) pneimatiskos ieročus;

6) aukstos ieročus;

7) speciālos līdzekļus (izņemot to remontu);

8) 2., 3. vai 4.klases pirotehniskos izstrādājumus (izņemot to remontu);

9) B, C un D kategorijas sporta, medību vai pašaizsardzības šaujamieroču, pneimatisko ieroču vai gāzes ieroču munīciju (izņemot tās remontu), to sastāvdaļas un palīgierīces;

10) sprāgstvielas (ieskaitot šaujampulveri) vai spridzināšanas ietaises (izņemot to remontu).

(2) Aizsardzības ministrija izsniedz šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences):

1) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu, gāzes granātu, munīcijas, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīču importam — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kā arī eksportam un tranzītam;

2) militāro ieroču (ieskaitot to sastāvdaļas un palīgierīces), to munīcijas, militāro sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, militārās pirotehnikas, propelentu vai gāzes granātu, munīcijas, kas pildīta ar kairinošas vai paralizējošas iedarbības vielām un nav paredzēta gāzes pistolēm (revolveriem), psiholoģiskas iedarbības gaismas un skaņu ierīču ražošanai (izgatavošanai);

3) sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai militārās pirotehnikas glabāšanai — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

4) spridzināšanas darbu veikšanai vai pirotehnisko pakalpojumu sniegšanai — Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

(3) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanas (izgatavošanas), ieroču remonta kārtību un ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu komercizstāžu rīkošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Sprāgstvielu atbilstības atestācijas procedūru un marķējumu nosaka Ministru kabinets.

39.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, eksporta, importa un tranzīta kārtība

(1) Juridiskajām personām ir tiesības realizēt ieročus, speciālos līdzekļus, munīciju vai pirotehniskos izstrādājumus tikai speciāli iekārtotos veikalos, kuru adrese ir norādīta speciālajā atļaujā (licencē).

(2) Juridiskā persona par katra šaujamieroča vai lielas enerģijas pneimatiskā ieroča realizāciju triju darbadienu laikā informāciju par pircēju un realizēto ieroci sniedz tai Valsts policijas iestādei, kura pircējam izdevusi ieroča iegādāšanās atļauju.

(3) Juridiskajām personām atļauta tikai tādu vītņstobra šaujamieroču realizācija, ar kuriem kontrolšāvieni Valsts policijā izdarīti ne agrāk kā pirms pieciem gadiem.

(4) Katram eksporta, importa vai tranzīta darījumam ar vītņstobra šaujamieročiem, to munīciju, palīgierīcēm un sastāvdaļām, sprāgstvielām, spridzināšanas ietaisēm, propelentiem, kā arī ar 2., 3. un 4.klases pirotehniskajiem izstrādājumiem un militāro pirotehniku nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta licence. Šīs licences izsniedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētās licences nav nepieciešamas Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm ieroču vai munīcijas importam, kas veikts bez citu juridisko personu starpniecības.

(6) Juridiskās personas nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militāro pirotehnisko izstrādājumu pārvadājumiem Latvijas Republikas te-
ritorijā.

(7) Pārsūtot vītņstobra šaujamieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai uz laiku — uz izstādēm, demonstrēšanai vai remontam — licencētiem šaujamieroču tirdzniecības uzņēmumiem nepieciešamas šā panta ceturtajā daļā minētās licences.

(8) Ieroču un munīcijas, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu un pirotehnisko izstrādājumu realizācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(9) Vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas, palīgierīču un sastāvdaļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, propelentu, kā arī 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu un militāro pirotehnisko izstrādājumu eksporta, importa un tranzīta licenču izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(10) Kārtību, kādā juridiskās personas nodrošina bruņotu apsardzi šaujamieroču, munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un militāro pirotehnisko izstrādājumu pārvadājumiem Latvijas Republikas teritorijā, nosaka Ministru kabinets.

40.pants. Ieroču un speciālo līdzekļu ražošana, izgatavošana, remonts un glabāšana, kā arī munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un spridzināšanas ietaišu ražošana un glabāšana, spridzināšanas darbu un pirotehnisko pakalpojumu sniegšana

(1) Juridiskās personas ražo, remontē vai glabā ieročus vai speciālos līdzekļus, kā arī ražo vai glabā munīciju, pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises tikai vietā, kuras adrese norādīta attiecīgajā šā likuma 37.panta pirmajā daļā minētajā speciālajā atļaujā (licencē) vai kuras adresi norādījusi Valsts darba inspekcija, veicot šā panta trešajā daļā minēto reģistrāciju.

(2) Apsardzes prasības un ieroču un speciālo līdzekļu ražošanas, izgatavošanas, remonta un glabāšanas, munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propelentu ražošanas, izgatavošanas un glabāšanas telpu konstrukciju un to izmantošanas tehniskos noteikumus, kā arī nepieciešamo atļauju saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Pirms rūpniecisko spridzināšanas darbu veikšanas, pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas, elektrošoka iekārtu izgatavošanas un remontēšanas, kā arī pirms minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzēto pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu, detonatoru vai to palīgierīču glabāšanas (izņemot šā likuma 38.panta otrās daļas 2. un 4.punktā minēto komercdarbību) juridiskā persona reģistrējas Valsts darba inspekcijā. Juridisko personu reģistrē, ja uz tās dibinātājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar šajā pantā minētajām darbībām, neattiecas šā likuma 20.panta 1., 2., 4., 5. un 7.punktā minētie ierobežojumi. Valsts policija pārbauda, vai uz attiecīgajām personām attiecināmi šā likuma 20.panta 1., 4., 5. un 7.punktā noteiktie ierobežojumi.

(4) Kārtību, kādā reģistrē juridiskās personas, kuras vēlas veikt rūpnieciskos spridzināšanas darbus, sniegt pirotehniskos pakalpojumus, izgatavot un remontēt elektrošoka iekārtas, glabāt minēto darbu un pakalpojumu veikšanai paredzētos pirotehniskos izstrādājumus, sprāgstvielas, detonatorus vai to palīgierīces, kā arī pirotehnisko pakalpojumu sniegšanas un spridzināšanas darbu veikšanas un minēto priekšmetu glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

X nodaļa

Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana, mācību šaušanas,
treniņšaušanas un sporta sacensību kārtība

41.pants. Šautuvju kategorijas

Šautuves (šaušanas stendus) atbilstoši izmantojamo ieroču veidam iedala šādās kategorijās:

1) pirmās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot aukstos ieročus (lokus, arbaletus, metamos nažus, cirvjus), mazas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju;

2) otrās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot lielas enerģijas pneimatiskos ieročus un to munīciju, B, C un D kategorijas šaujamieročus un to munīciju;

3) trešās kategorijas šautuves, kurās atļauts izmantot A kategorijas automātiskos šaujamieročus un to munīciju, otrās kategorijas šautuvēm atļauto veidu ieročus un to munīciju.

42.pants. Šautuvju (šaušanas stendu) izveidošana

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām, kurām ir pašvaldības atļauja, ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(2) Fiziskajai personai ir tiesības izveidot pirmās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) tikai tai piederošā vai valdījumā esošā nekustamajā īpašumā.

(3) Juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas iestādes atļauja un attiecīgās pašvaldības licence (atļauja), ir tiesības izveidot otrās kategorijas šautuves (šaušanas stendus).

(4) Trešās kategorijas šautuves (šaušanas stendus) ir tiesības izveidot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm, kā arī juridiskajām personām, kurām ir Valsts policijas atļauja automātisko šaujamieroču glabāšanai.

(5) Ministru kabinets nosaka šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanas un izmantošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedz atļauju šautuvju (šaušanas stendu) darbībai, ieroču iegādei, glabāšanai un lietošanai šautuvē.

43.pants. Drošības prasības šautuvēs (šaušanas stendos)

(1) Par treniņšaušanas un šaušanas sporta sacensību noteikumu ievērošanu, kā arī par tehniskajiem un organizatoriskajiem pasākumiem dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošībai treniņšaušanas vai mācību šaušanas laikā ir atbildīgs šautuves (šaušanas stenda) īpašnieks.

(2) Šaušanas sporta sacensību laikā par dalībnieku, skatītāju vai citu personu drošību, kā arī par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu ir atbildīgs sacensību organizētājs un sertificēts sacensību galvenais tiesnesis.

(3) Aizliegts piedalīties treniņšaušanā, kā arī uzturēties šautuvēs vai šaušanas stendos personām, kuras lietojušas alkoholu, narkotiskas, toksiskas vai citas apreibinošas vielas un ir to iedarbībā.

(4) Treniņšaušana otrās un trešās kategorijas šautuvēs (šaušanas stendos) notiek tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā.

(5) Šautuvēs (šaušanas stendos) tiek noteikts šāds treniņšaušanas, mācību šaušanas vai sacensību dalībnieku minimālais vecums:

1) pirmās kategorijas šautuvēs vecums nav ierobežots;

2) šaušanai ar lielas enerģijas pneimatiskajiem ieročiem vai mazkalibra B vai C kategorijas vītņstobra sporta šaujamieročiem munīcijai ar apmales kapsulu — 12 gadu;

3) šaušanai ar D kategorijas šaujamieročiem — 12 gadu;

4) šaušanai ar B un C kategorijas šaujamieročiem — 16 gadu;

5) šaušanai ar A kategorijas automātiskajiem šaujamieročiem — 18 gadu.

(6) Personas, kurām nav attiecīgo šaujamieroču glabāšanas vai nēsāšanas atļaujas, treniņšaušanā, mācību šaušanā vai šaušanas sporta sacensībās piedalās tikai sertificēta instruktora vai trenera uzraudzībā. Instruktora vai trenera norādījumi šīm personām ir obligāti.

(7) Kārtību, kādā Latvijas Republikā notiek treniņšaušana, mācību šaušana un šaušanas sporta sacensības, kā arī atklāto, slēgto un daļēji slēgto šautuvju izveidošanas un izmantošanas kārtību un nepieciešamos drošības pasākumus nosaka Ministru kabinets.

(8) Šaušanas instruktoru, treneru un šaušanas sporta sacensību tiesnešu sertificēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

XI nodaļa

Valsts robežas šķērsošana ar ieročiem un munīciju

44.pants. Militārpersonu un amatpersonu ieroču un munīcijas pārvadāšana pāri Latvijas Republikas valsts robežai

Kārtību, kādā Latvijas Republikas valsts robežu miera laikā ar ieročiem vai munīciju šķērso valsts institūciju amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvs, ārvalstu bruņoto spēku personas, lai pildītu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem saskaņotus dienesta uzdevumus, kā arī ārvalstu iekšlietu vai drošības dienesta darbinieki, kas pēc vienošanās ar Iekšlietu ministriju ieradušies veikt saskaņotus dienesta uzdevumus, nosaka attiecīgie normatīvie akti.

45.pants. Šaujamieroču, munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču pārvadāšana pāri Latvijas Republikas valsts robežai

(1) Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču vai šaujamieroču munīcijas pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas valsts robežai ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja.

(2) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus pāri Latvijas Republikas valsts robežai atļauts pārvadāt tikai nepielādētus, iepakojumā un atsevišķi no to munīcijas, ievērojot Muitas likumu un citus normatīvos aktus.

(3) Šaujamieročus vai lielas enerģijas pneimatiskos ieročus robežkontroles laikā no iepakojuma izņem tikai pēc muitas vai robežsardzes darbinieka pieprasījuma.

(4) Ārvalstu diplomātisko konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem, kuriem ir Valsts policijas izsniegta šaujamieroču ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, ir tiesības pārvadāt pāri Latvijas Republikas valsts robežai B kategorijas īsstobra šaujamieročus makstī, bet bez patronas patrontelpā.

(5) Muitas iestāde par katru šaujamieroča vai munīcijas ievešanas Latvijas Republikā vai izvešanas no Latvijas Republikas, pārvadāšanas tranzītā vai pārsūtīšanas gadījumu nekavējoties sniedz Valsts policijai un attiecīgajai ārvalsts iestādei, kas izsniegusi atļauju, vai ārvalsts norādītajai kompetentajai iestādei, kā arī galamērķa valsts attiecīgajai kompetentajai iestādei ziņas par šaujamieroča vai munīcijas tranzītu vai pārsūtīšanu.

(6) Šaujamieroču, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, munīcijas, 2., 3. un 4.klases pirotehnisko izstrādājumu vai militāro pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu pārsūtīšanu vai pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai kontrolē un uzskaita muitas iestādes.

XII nodaļa

Ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu aprites uzraudzība

46.pants. Ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu aprites kontrole

Valsts policijas iestādes kontrolē, kā fiziskās un juridiskās personas, kurām Valsts policijas iestādes izsniegušas šajā likumā minētās atļaujas vai kuras saņēmušas šā likuma 37.pantā minētās speciālās atļaujas (licences), ievēro ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumus.

47.pants. Ieroču un munīcijas civilā kontrole

(1) Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas ieroču un munīcijas apriti, kā arī ārvalstu bruņoto spēku ieroču un munīcijas apriti Latvijas Republikā kontrolē Aizsardzības ministrija.

(2) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību ieroču un munīcijas aprites kontroli nodrošina attiecīgi Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija.

(3) Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes un Prokuratūras ieroču un munīcijas apriti kontrolē attiecīgi Latvijas Bankas prezidenta un ģenerālprokurora noteiktas amatpersonas.

(4) Satversmes aizsardzības biroja ieroču un munīcijas aprites kontroli nodrošina Saeimas Nacionālās drošības komisija.

48.pants. Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, pirotehnisko izstrādājumu un speciālo līdzekļu izņemšana

(1) Juridisko un fizisko personu ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, pirotehniskos izstrādājumus vai speciālos līdzekļus izņem un attiecīgās licences un atļaujas anulē Valsts policijas iestādes, ja:

1) pārkāpta ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites kārtība;

2) beidzies Valsts policijas iestādes izsniegtās atļaujas vai licences derīguma termiņš;

3) fiziskajai vai juridiskajai personai ir anulēta atļauja, licence vai mednieka apliecība;

4) ieroča vai munīcijas īpašnieks miris vai viņa atrašanās vieta nav zināma;

5) juridiskā persona likvidējas vai pārtrauc darbību;

6) ieroči, munīcija, speciālie līdzekļi, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises vai pirotehniskie izstrādājumi neatbilst tehniskajiem noteikumiem un nav derīgi turpmākai lietošanai;

7) konstatēti šā likuma 20.pantā noteiktie ierobežojumi.

(2) Tiesības izņemt notikuma vietā vai likumpārkāpēja aizturēšanas brīdī un nodot Valsts policijas iestādei medību vai zvejas noteikumu pārkāpēja ieročus, munīciju, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises ir arī valsts dabas resursu aizsardzības dienestu amatpersonām un Zemessardzei.

(3) Valsts robežsardzei ir tiesības izņemt un nodot Valsts policijas iestādei nelikumīgi lietotus, pārvadātus, pārvietotus vai glabātus ieročus, munīciju, sprāgstvielas, spridzināšanas ietaises, pirotehniskos izstrādājumus vai speciālos līdzekļus.

(4) Ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, pirotehnisko izstrādājumu un speciālo līdzekļu izņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

49.pants. Ieroču uzskaite Latvijas Republikā

(1) Latvijas Republikā šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotu uzskaiti veic Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā visu apritē esošo A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieroču kontrolšāvienus izdara Valsts policijā. Valsts policija ložu un čaulu kontrolkolekciju glabā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Ar A, B vai C kategorijas vītņstobra šaujamieroci reizi piecos gados Valsts policijā izdara kontrolšāvienus. Ar Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas A, B un C kategorijas vītņstobra šaujamieročiem, kas atrodas ieroču glabātavās un netiek izmantoti, kontrolšāvienus izdara tikai vienreiz, tos reģistrējot uzskaitē.

(4) Šaujamieroča īpašnieks, kuram atļauju izsniegusi Valsts policijas iestāde, Valsts policijas izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu iesniedz iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

(5) Ja ir veikts vītņstobra šaujamieroča remonts un tā dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, remonta veicējs triju darbadienu laikā pēc remonta šaujamieroci nogādā Valsts policijā kontrolšāvienu izdarīšanai, bet izziņu par kontrolšāvienu izdarīšanu triju darbadienu laikā iesniedz iestādē, kurā šaujamierocis reģistrēts.

(6) Šaujamieroču remonta veidus, kuru dēļ mainās pēdas uz izšautajām lodēm un čaulām, nosaka Valsts policija.

(7) Valsts policija kontrolšāvienus izdara par maksu. Maksas apmēru un iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Iekšlietu ministrija.

(8) Kontrolšāvienus ar Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas un Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu īpašumā esošajiem šaujamieročiem Valsts policija izdara bez maksas.

(9) Šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtību nosaka Ministru kabinets.

50.pants. Ieroču un munīcijas sertifikācija un pirotehnisko izstrādājumu klasifikācija Latvijas Republikā

(1) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu A, B, C un D kategorijas šaujamieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas, kā arī lielas enerģijas pneimatisko ieroču aprite (izņemot militāro ieroču, to sastāvdaļu, palīgierīču un munīcijas apriti), kas ir sertificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Latvijas Republikā atļauta tikai tādu veidu pirotehnisko izstrādājumu aprite (izņemot militāro pirotehnisko izstrādājumu apriti), kas ir klasificēti Valsts policijā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

51.pants. Ieroču un to munīcijas nozaudēšana vai nolaupīšana

Ja nozaudēti vai nolaupīti ieroči, munīcija, 4.klases pirotehniskie izstrādājumi, militārie pirotehniskie izstrādājumi, sprāgstvielas vai spridzināšanas ietaises, īpašnieks nekavējoties par to ziņo tuvākajā Valsts policijas iestādē un triju darbadienu laikā Valsts policijas iestādē, kas izsniegusi iegādāšanās, glabāšanas vai nēsāšanas atļauju.

52.pants. Atbildība par ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu

Par šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto ieroču, šaujamieroču sastāvdaļu, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu vai pirotehnisko izstrādājumu aprites noteikumu pārkāpšanu personu sauc pie atbildības likumos noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Likums stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2. Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1993.gada 21.janvāra lēmums “Par Nolikuma par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem paredzēto šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas un pielietošanas kārtību apstiprināšanu”;

2) likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 11.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1997, 6.nr.; 1999, 8., 14.nr.).

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Likums nepieciešams, lai sakārtotu jautājumus par ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu apriti atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanas prasībām. Pašreiz spēkā esošais likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai” nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas pilsoņi un Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošās personas var izmantot šaujamieročus un speciālos līdzekļus pašaizsardzībai. Taču nav likuma, kas regulētu visu veidu ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu aprites jautājumus. Nevienā normatīvajā aktā nav reglamentēti pirotehnisko vielu un ierīču klasifikācijas standarti, aprite un lietošana.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojektā tiek definēti ieroču, munīcijas, speciālo līdzekļu, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un pirotehnisko izstrādājumu jēdzieni, kā arī tiek noteikti ieroču, speciālo līdzekļu un pirotehnikas klasifikāciju, minēto priekšmetu vai mehānismu ražošanas, izgatavošanas, komplektēšanas, remonta, iegādāšanās un realizēšanas, kolekcionēšanas, eksporta, importa un tranzīta, apbalvošanas, uzskaites, izmantošanas un lietošanas, treniņa šaušanas, glabāšanas, nēsāšanas, pārvadāšanas, pārsūtīšanas, izņemšanas, atsavināšanas, iznīcināšanas, kā arī ievešanas Latvijas Republikā un izvešana no Latvijas Republikas nosacījumi.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Likumprojektā noteiktā uzņēmējdarbības veidu licencēšana un atļauju saņemšana paredzēta esošajā kārtībā.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

2. Izmaiņas budžeta izdevumos.

Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Finansiālā ietekme.

Likumprojekts šo jomu neskar.

4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.

Likumprojekts šo jomu neskar.

5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.

Likumprojekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Pieņemot likumu, spēku zaudēs likums “Par šaujamieročiem un speciālajiem līdzekļiem pašaizsardzībai”, Augstākās padomes Prezidija lēmums “Nolikums par Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes darbiniekiem paredzēto šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas un pielietošanas kārtību”, saskaņā ar likumprojekta pārejas noteikumiem pēc šā likuma stāšanās spēkā deviņu mēnešu laikā tiks izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kas minēti šajā likumprojektā:

1) par ieroču un munīcijas pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai;

2) par vītņstobra šaujamieroču, to munīcijas un lielas enerģijas pneimatisko ieroču sertifikāciju;

3) par ieroču un munīcijas kolekcijām;

4) par šautuvēm un šaušanas stendiem;

5) par šaujamieroču un speciālo līdzekļu ražošanas, remonta, glabāšanas, munīcijas, pirotehnisko izstrādājumu, sprāgstvielu un propolentu ražošanas un glabāšanas kārtību;

6) par ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu un speciālo līdzekļu izņemšanas kārtību;

7) par pirotehnisko izstrādājumu klasifikāciju, izmantošanas un realizācijas kārtību;

8) par šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatisko ieroču vienotās uzskaites kārtību;

9) par sprāgstvielu atbilstības atestācijas procedūru un marķējumu.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Latvijas Republikas un Eiropas Kopienu asociācijas līgums. Eiropas Padomes 18.06.1991. direktīva 91/477/EEC “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli” un ES direktīva 93/15/EC “Par nosacījumu harmonizēšanu attiecībā uz civiliem mērķiem izmantojamo sprāgstvielu piedāvāšanu tirgū un uzraudzību”.

Minēto tiesību aktu mērķis ir:

— ES dalībvalstu ieroču likumu tuvināšana un efektīvu noteikumu pieņemšana, kas ļautu ES dalībvalstīm veikt kontroli pār šaujamieroču iegādi, glabāšanu un pārvietošanu uz citu dalībvalsti sakarā ar policijas un muitas kontroles un formalitāšu atcelšanu pie dalībvalstu iekšējām robežām;

— noteikt to šaujamieroču kategorijas, kuru iegāde un glabāšana privātpersonām būtu jāaizliedz, jāpakļauj atļaujas saņemšanai vai jāpakļauj deklarēšanai;

— harmonizēt nacionālos likumus, kas regulē civiliem mērķiem izmantojamo sprāgstvielu piedāvāšanu tirgū, lai nodrošinātu šo preču brīvu kustību, nepazeminot drošības līmeni.

Pilnībā augstākminēto ES tiesību aktu normas tiks ieviestas pēc likuma un tajā paredzēto Ministru kabineta noteikumu pieņemšanas. Saskaņā ar Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā augstākminēto ES tiesību aktu normas ir jāievieš līdz ______. gadam.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likumprojekts šo jomu neskar.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija		Eiropas Padomes 18.06.1991. direktīva 91/477/EEC “Par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli”
Latvijas tiesību akta projekta  norma ( attiecīgā  panta, punkta Nr.)	ES tiesību akta un attiecīgā panta Nr.	Atbilstības pakāpe (atbilst/neatbilst)	Komentāri
Likumprojekta	Direktīvas	atbilst	Ieroču klasifikācija
5.pants	1.pants
	(I pielikums)
7.pants	6.pants	atbilst	Aizliegumi attiecībā uz A kategorijas
			ieroču apriti.
32.pants	7., 8.un	atbilst	Ierobežojumi ārvalstu pilsoņiem
	9.pants		šaujamieroču iegādei un glabāšanai
			Latvijas Republikā.
9. un 10.pants	10.pants	atbilst	Munīcijas iegādes un glabāšanas
			atbilstība šaujamieroču glabāšanai.
32.pants	11.,12. un	atbilst	Šajos direktīvas pantos paredzētā
	13.pants		informācijas apmaiņa, sniedzamo
			ziņu apjoms un kārtība tiks noteikta
			ar kontrolējošo iestāžu iekšējiem
			normatīvajiem aktiem.
12., 13., 14.,	16.pants	atbilst	Sodi par pārkāpumiem.
36. un 51.pants
	ES direktīva
	93/15/EC
	“Par nosacī-
	jumu harmo-
	nizēšanu
	attiecībā uz
	civiliem
	mērķiem
	izmantojamo
	sprāgstvielu
	piedāvāšanu
	tirgū un
	uzraudzību”
38.pants	II nodaļa	atbilst	Sprāgstvielu atbilstības atestācijas
			procedūru un marķējumus, kā arī
			lietošanas drošības prasības tiks
			noteiktas ar Ministru kabineta
			noteikumiem.
37., 38. un	9.pants	atbilst	Licencēšana
39.pants
	IV nodaļa		Informācijas apmaiņa.
46., 48., 52.pants	V nodaļa	atbilst	Kontrole, izņemšana, atbildība.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Izstrādājot likumprojektu, dažās darba grupas sanāksmēs piedalījās pārstāvji no Latvijas Šaušanas federācijas, Latvijas Tirgotāju asociācijas, kā arī ar likumprojektu ir iepazinušies un savus priekšlikumus izteikuši licencētie pirotehnisko izstrādājumu tirdzniecības uzņēmumi.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Likumprojektā ir daļēji iestrādāti nevalstisko organizāciju priekšlikumi.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas, vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas?

Likuma izpildi nodrošinās esošās valsts institūcijas, attiecīgi paplašinot šo institūciju funkcijas.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likuma projektā ir paredzēta kārtība, kādā indivīds var aizstāvēt savas tiesības.

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

 

 

Latvijas Nacionālās operas likums

Saeimas dok. Nr.3788; likumprojekts Nr.1077

Kultūras ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2001. gada 23. oktobra sēdē akceptēts (prot. Nr.52, 26.¤)

un 9. novembrī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

1.pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka Latvijas Nacionālās operas (turpmāk — Nacionālā opera) juridisko statusu, darbību, finansēšanas un uzraudzības kārtību.

2.pants. Nacionālās operas juridiskais statuss

Nacionālā opera ir Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde, kurai ar likumu uzdots rūpēties par nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu, aktualizēšanu un attīstīšanu operas un baleta žanrā.

3.pants. Nacionālās operas darbības mērķis

Nacionālās operas darbības mērķis ir latviešu nacionālās operas, baleta un mūzikas kultūras nostiprināšana un attīstīšana, tās aktualizēšana un popularizēšana Latvijā un ārvalstīs, kā arī pasaules operas, baleta un mūzikas kultūras sasniegumu pieejamības nodrošināšana Latvijā.

4.pants. Nacionālās operas funkcijas

Nacionālā opera veic šādu darbību kultūras un kultūrizglītības jomā:

1) iestudē operas, operetes un baleta izrādes, koncertus un citus uzvedumus;

2) organizē operas, operetes un baleta izrādes un koncertus Latvijā un ārvalstīs;

3) veicina jaunu latviešu oriģināldarbu radīšanu operas un baleta žanrā un iestudē tos;

4) veicina jaunu un talantīgu mākslinieku izaugsmi un sekmē Latvijas integrāciju pasaules kultūras procesos;

5) pārstāv Latviju dažādos starptautiskajos festivālos, konkursos un citos pasākumos, kā arī reprezentē Latvijas kultūru ārvalstīs;

6) veido studijas, kā arī operas un baleta klases.

5.pants. Nacionālās operas izveidošana un darbība

(1) Nacionālo operu reorganizē un likvidē Ministru kabinets, pamatojoties uz likumu.

(2) Nacionālās operas darbību regulē Ministru kabineta apstiprināts nolikums, kurā norāda:

1) Nacionālās operas kompetenci;

2) Nacionālās operas finansēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā Nacionālā opera rīkojas ar nekustamo un kustamo mantu;

4) Nacionālās operas tiesības iekasēt maksu par tās sniegtajiem publiskajiem pakalpojumiem;

5) Nacionālās operas tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties garantijas, to apjomu likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajā kārtībā.

(3) Nacionālās operas nolikumā var ietvert arī citus Nacionālās operas darbību regulējošus jautājumus, kas nav minēti šā panta trešajā daļā.

6.pants. Nacionālās operas pārraudzība

(1) Lai nodrošinātu Nacionālās operas pārraudzību, kultūras ministrs veic šādus pasākumus:

1) saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu apstiprina Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un kopējo gada budžetu;

2) pieņem darbā, atlaiž no darba un disciplināri soda Nacionālās operas direktoru, pamatojoties uz darba tiesiskās attiecības regulējošiem normatīvajiem aktiem;

3) ieceļ no ministrijas civildienesta ierēdņu vidus par Nacionālās operas pārraudzību atbildīgu amatpersonu;

4) izveido uzraudzības padomi un apstiprina tās nolikumu;

5) novērtē Nacionālās operas gadskārtējā darbības plāna izpildi;

6) ierosina veikt auditu Nacionālajā operā;

7) atceļ prettiesiskus Nacionālās operas direktora lēmumus.

(2) Kultūras ministram, izņemot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus, nav tiesību ar tiešiem rīkojumiem iejaukties Nacionālās operas darbībā.

(3) Kultūras ministram savu pienākumu veikšanai ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par Nacionālās operas darbību.

7.pants. Nacionālās operas direktors

(1) Nacionālās operas darbu vada direktors. Nacionālās operas direktors rīkojas saskaņā ar šo likumu un Nacionālās operas nolikumu.

(2) Nacionālās operas direktors:

1) vada un organizē Nacionālās operas darbu un nodrošina tās darbības nepārtrauktību, nosaka Nacionālās operas darbinieku kompetenci un atbildību;

2) izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, darbības plānu un budžetu;

3) nosaka Nacionālās operas struktūru, štatu sarakstu un darbinieku atalgojumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

4) pieņem darbā un atlaiž no darba Nacionālās operas darbiniekus;

5) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nacionālo operu;

6) atbild par Nacionālās operas funkciju veikšanu;

7) atbild par Nacionālās operas resursu lietderīgu izmantošanu;

8) atbild par Nacionālās operas darbības tiesiskumu;

9) sniedz kultūras ministram nepieciešamo informāciju un priekšlikumus Nacionālās operas darbības jautājumos;

10) veic citas normatīvajos aktos noteiktās darbības.

(3) Uz Nacionālās operas direktora amatu izsludina atklātu konkursu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(4) Darba līgumu ar Nacionālās operas direktoru slēdz kultūras ministrs uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Izbeidzoties līgumā noteiktajam termiņam, līgumu var pagarināt uz jaunu termiņu.

8.pants. Darba samaksa Nacionālajā operā

(1) Nacionālās operas direktora atalgojumu nosaka kultūras ministrs.

(2) Nacionālās operas darbinieku atalgojumu nosaka Nacionālās operas direktors kultūras ministra apstiprinātā Nacionālās operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū. Kārtību, kādā Nacionālās operas darbinieka atalgojums salīdzināms ar attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu darba tirgū, nosaka kultūras ministrs.

9.pants. Nacionālās operas darbības plānošana

(1) Nacionālās operas direktors izstrādā Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju pieciem gadiem, paredzot noteiktā laika posmā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos resursus.

(2) Darbības un attīstības stratēģija veido pamatu Nacionālās operas gadskārtējam darbības plānam. Gadskārtējā darbības plānā nosaka gada laikā sasniedzamos rezultātus un šo rezultātu sasniegšanai nepieciešamos pasākumus. Pamatojoties uz gadskārtējo darbības plānu un gadskārtējo likumu par valsts budžetu, apstiprina Nacionālās operas ikgadējo budžetu.

10.pants. Uzraudzības padome

Kultūras ministrs izveido uzraudzības padomi sešu cilvēku sastāvā. Uzraudzības padomes sastāvā iekļauj Kultūras ministrijas ierēdni, Nacionālās operas direktoru, Finansu ministrijas, Labklājības ministrijas, pašvaldību institūciju un nevalstisko organizāciju pilnvarotus pārstāvjus. Uzraudzības padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Tā sanāk vismaz reizi ceturksnī. Uzraudzības padomes priekšsēdētāja funkcijas veic Kultūras ministrijas ierēdnis.

11.pants. Uzraudzības padomes kompetence

(1) Uzraudzības padomes kompetencē ir:

1) izvērtēt Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju un gadskārtējo darbības plānu pirms to akceptēšanas un sniegt kultūras ministram priekšlikumus par tiem;

2) izvērtēt Nacionālās operas direktora iesniegto budžeta projektu un sniegt kultūras ministram priekšlikumus par to;

3) izvērtēt un sniegt atzinumu par Nacionālās operas kārtējo un gada pārskatu, kā arī par Nacionālās operas darbības rezultātiem un finansu līdzekļu izlietojumu;

4) sniegt kultūras ministram priekšlikumus attiecībā uz Nacionālās operas direktora darbības novērtējumu (arī materiālās stimulēšanas vai disciplinārās sodīšanas jautājumos);

5) pieprasīt no Nacionālās operas direktora informāciju Nacionālās operas darbības jautājumos un izvērtēt to;

6) izskatīt sūdzības par Nacionālās operas darbību un sniegt padomu kultūras ministram attiecībā uz nepieciešamo rīcību.

(2) Uzraudzības padomei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju par Nacionālās operas darbību.

(3) Uzraudzības padomei nav tiesību iejaukties Nacionālās operas darbā.

(4) Par šā panta pirmajā daļā minētā izpildi uzraudzības padome kultūras ministra noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz pārskatu kultūras ministram.

12.pants. Nacionālās operas manta

(1) Nacionālās operas manta ir valsts kustamā un nekustamā manta, kas atrodas Nacionālās operas valdījumā.

(2) Tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām Nacionālā opera atbild ar tās valdījumā nodoto valsts mantu. Ja ar to nepietiek vai Nacionālās operas saistību izpilde var traucēt Nacionālās operas funkciju veikšanu, par Nacionālās operas saistībām atbild valsts. Kārtību, kādā valsts atbild par Nacionālās operas saistībām, nosaka Ministru kabinets.

(3) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iegādāties tās darbībai nepieciešamo kustamo mantu, kā arī atsavināt Nacionālās operas valdījumā esošo kustamo mantu. Līdzekļus, kas iegūti, atsavinot valsts kustamo mantu, ieskaita Nacionālās operas budžetā.

(4) Nacionālās operas turējumā var būt pašvaldības nekustamā manta.

13.pants. Nacionālās operas finansēšana

(1) Nacionālo operu finansē no valsts pamatbudžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Nacionālā opera var saņemt finansu līdzekļus no pašu ieņēmumiem, to skaitā ieņēmumus no Nacionālās operas sniegtajiem maksas pakalpojumiem, kā arī ziedojumus, dāvinājumus un ārvalstu finansiālo palīdzību.

(3) Nacionālā opera var dibināt atklātos sabiedriskos fondus papildu līdzekļu piesaistei un uzkrāšanai.

14.pants. Nacionālās operas tiesības

(1) Nacionālajai operai ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā pretendēt uz:

1) pašvaldības budžeta dotāciju;

2) valsts vai pašvaldību pasūtījumu;

3) Kultūrkapitāla fonda līdzekļiem;

4) piedalīšanos valsts un starptautiskajos atbalsta projektos un programmās;

5) citām likumos paredzētajām garantijām un atvieglojumiem.

(2) Nacionālajai operai ir tiesības patstāvīgi sadarboties ar fiziskajām un juridiskajām personām un kultūras institūcijām citās valstīs, iestāties starptautiskās kultūras institūciju organizācijās un piedalīties to darbībā.

15.pants. Nacionālās operas konti

(1) Nacionālā opera atver kontus Valsts kasē.

(2) Gada beigās Nacionālās operas kontos esošo līdzekļu atlikumi, kas radušies no Nacionālās operas visu veidu ieņēmumiem, izņemot valsts pamatbudžeta dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, un nav paredzēti Nacionālās operas ilgtermiņa projektu realizācijai, ja tie nepārsniedz gada laikā faktiski saņemto līdzekļu apmēru, paliek Nacionālās operas rīcībā, un tos izlieto nākamajā gadā.

(3) Informācija par Nacionālās operas kontu stāvokli ir publiski pieejama.

16.pants. Nacionālās operas grāmatvedības uzskaite

Nacionālā opera kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši uzkrājuma grāmatvedības principiem un kases izdevumiem, kā arī sagatavo un iesniedz pārskatus par finansu resursu izlietojumu atbilstoši likumu prasībām.

17.pants. Nacionālās operas iekšējais audits

Lai nodrošinātu efektīvu darbību, Nacionālajā operā izveido iekšējo auditu.

18.pants. Nacionālās operas gada publiskais pārskats

Noslēdzot finansu gadu, Nacionālā opera sagatavo un publicē gada publisko pārskatu un pilnīgu ziedotāju un ziedoto summu sarakstu, lai informētu sabiedrību par Nacionālās operas darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Latvijas Nacionālās operas pašreizējais juridiskais statuss saskaņā ar nolikumu ir valsts budžeta iestāde, un tā atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pakļautībā. Saskaņā ar klasifikatoru “Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā” (NACE) Operas saimnieciskā darbība (mākslinieciskā un literārā jaunrade un interpretācija, kultūras objektu darbība) klasificējama kā uzņēmējdarbība, kas ir pretrunā ar tās pašreizējo valsts budžeta iestādes statusu. Lai novērstu šo pretrunu, 2000.gada 29.augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par Latvijas Nacionālās operas juridiskā statusa maiņu. Ministru kabinets nolēma uzdot Kultūras ministrijai līdz 2001.gada martam sagatavot un iesniegt Latvijas Nacionālās operas likumprojektu, kas paredz Operas pārveidošanu par nacionālas nozīmes kultūras institūciju ( MK protokola lēmuma izraksts Nr.40, 36.¤ 4.punkts).

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likumprojekts paredz Operu pārveidot par Nacionālas nozīmes kultūras institūciju, kā to nosaka Kultūras institūciju likuma 30.pants. Latvijas Nacionālās operas likumprojekts nosaka:

1) Operas juridisko statusu — Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša Nacionālas nozīmes valsts kultūras iestāde;

2) Operas darbības mērķus;

3) Operas vadītāja patstāvību Operas darba organizācijā noteikto rezultātu sasniegšanai, elastību resursu izmantošanā, kas ļauj izvairīties no neracionāliem izdevumiem un samazināt darbības izmaksas un palielināt efektivitāti;

4) direktoram tiesības noteikt Operas darbinieku atalgojumu Operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu tirgū;

5) Latvijas Nacionālās operas uzraudzības padomi, kuras kompetencē ir izvērtēt Nacionālās operas darbības un attīstības stratēģiju, gadskārtējos darbības plānus un budžetu, izvērtēt Operas darbības rezultātus un Operas direktora darbību.

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Operas darbinieku atalgojums tiks noteikts Operas budžeta darba samaksas fonda ietvaros, nepārsniedzot attiecīgās kvalifikācijas speciālista darba samaksu tirgū.

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

1. Jāveic izmaiņas Ministru kabineta noteikumos — Latvijas Nacionālās operas nolikums. Ministru kabinetā tiks iesniegts līdz 2001.gada 10.decembrim.

2. Jāveic izmaiņas Ministru kabineta noteikumos — Latvijas Republikas Kultūras ministrijas nolikums. Ministru kabinetā tiks iesniegts līdz 2001.gada 10.decembrim.

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Latvijas Nacionālās operas likumprojekts saskaņots ar Latvijas Republikas Kultūras darbinieku arodbiedrības federāciju tās priekšsēdētāja Alda Misēviča personā.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Atbalsta. Latvijas Nacionālās operas likumprojektā Pārejas noteikumos iestrādāts Kultūras darbinieku arodbiedrības federācijas priekšlikums “Nacionālās operas saistības pret darbiniekiem nedrīkst tikt samazinātas vai izbeigtas citādi kā darba likumdošanā paredzētajā kārtībā.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Nav veiktas.

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

Tiesību akta projekts šo jomu neskar.