Labklājības ministrs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 14.novembrī

Intervija Latvijas Radio 14. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Jums ir nosūtīta atklāta vēstule par notikumiem Veģu bērnunamā, kur bērni vairākus gadus bijuši bez medicīniskās aprūpes. Tiek runāts, ka viņi bijuši ar kašķi saslimuši, tur izmeklēšana un tamlīdzīgas lietas. Jautājums tiek cilāts par to, ka tādās vietās kā bērnunams varbūt patiešām nepieciešams ārsts, kurš bērnus spēj uzraudzīt, lai nav tā, ka vairākus gadus bērni faktiski netiek ārstēti. Vai jūs esat informēts par šo atklāto vēstuli, un kāda ir jūsu reakcija?

Andrejs Požarnovs: — Jā, es saņēmu šo atklāto vēstuli, un zīmīgi bija tas, ka šī atklātā vēstule momentā parādījās masu medijos un ziņu aģentūrās, jo tur, protams, ir savi iemesli, kamdēļ šis Dermatovenerologu asociācijas viedoklis bija tieši tāds. Bet attiecībā uz to, ka Veģu bērnunams ir bez aprūpes — tā nu gluži nav, regulāri šo bērnunamu apmeklē ģimenes ārsts, izmeklē visus šos bērnus un gadījumā, ja kādam konstatē kādu saslimšanu, tad, ja nepieciešama konsultācija, nosūta pie speciālista. Minētos bērnus, kuriem bija vairākus gadus ieilgusi šī saslimšana, gan apskatīja ģimenes ārsts, gan arī viņi tika nosūtīti pie dermatologa, cik man zināms pēc tās informācijas, ko mums bērnunams ir sniedzis. Tātad konsultācijas bija, tiesa gan, nu jādomā, ka tās nebija profesionālas, un tāpēc, protams, Darba kvalitātes ekspertīzes komisija izskatīs jautājumus kur, kurā brīdī, kādā veidā ārsti ir kļūdījušies, kāpēc tika noteikta diagnoze — hronisks dermatīts, nevis kašķis, un tā tālāk. Bet tā jau ir ekspertu lieta, tas ir konkrēts gadījums, konkrētas kļūdas izmeklēšana, no šīs kļūdas nevar spriest, ka sistēma nestrādā. Tas, ka viss šādā veidā atklātā vēstulē tika pagriezts, tā, lūk, ir sistēmas problēma, tam ir savs iemesls. Jo mums ir primārā veselības aprūpē noteikts, kuri ir tiešās pieejamības ārsti un pie kuriem ārstiem ir nepieciešams ģimenes ārsta norīkojums.

Un, ja pie venerologa nav nepieciešams norīkojums, tad pie dermatologa ir nepieciešams norīkojums, vai tādā gadījumā maksā pats pacients. Nu, un, protams, tas ir tīri finansiālas dabas jautājums, un, ja gadījumā šo ārstu kļūdu pasniedz kā sistēmas problēmu, tad uzreiz rodas priekšlikums mainīt sistēmu un finansēšanas kārtību. Tā ka tam, protams, ir savi iemesli, bet jebkurā gadījumā šo jautājumu izskatīs, un es saņemšu tuvākā laikā precīzu informāciju par to, kādi pasākumi veikti, lai kļūdu nebūtu.

— Nu, situācija, kāpēc rodas jautājums par sistēmu, ir tas, ka tie bērni, cik es saprotu vismaz no šī pētījuma, liecina, ka ir bijuši slimi vairākus gadus, tas nozīmē, ka acīmredzot ģimenes ārsts vienkārši savā ļoti daudzo pacientu pieņemšanas laikā vienkārši nepievērš tām lietām uzmanību, bet bērni, kuri ir invalīdi (šai gadījumā ir runa par dauna bērniem), es domāju, ka viņi nemaz nemāk arī sūdzēties.

A.Požarnovs: —Nu, iespējams, ka tā ir bijusi neprofesionalitāte, varbūt ir bijis grūtāks kontakts ar pacientu, kurš nevar pats pasūdzēties par savām problēmām, varbūt tā ir bijusi kaut kāda nevērība, es pašreiz nevaru spriest, kas tur bijis par vainu, bet jebkurā gadījumā tas neatbilst patiesībai, ka šie bērnunami ir bez medicīniskās uzraudzības.

— Cita rakstura jautājumi. Runājot par nākamā gada budžeta projektu, viens no jautājumiem, kas tiks izlemts, ir tas, ka no 2003.gada tiek pielikts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) medicīnas zālēm, viena daļa cilvēku sāk interesēties un uztraukties par to, ka zāles kļūs dārgākas. Vai jūs varat kaut kādā veidā nomierināt cilvēkus?

A.Požarnovs: — Šobrīd situācija zāļu tirgū ir tāda, ka nelabvēlīgā situācijā ir nostādīti Latvijas zāļu ražotāji. Tāpēc ka Latvijas zāļu ražotāji, maksājot par saviem saimnieciskajiem izdevumiem — par degvielu, par izejvielām, par aparatūru precēm un tā tālāk, maksā PVN pilnā apmērā. Kādā veidā tiek rēķināts uzņēmuma samaksātais PVN kopumā? Tiek sarēķināts, cik uzņēmums ir samaksājis PVN, cik ir saņēmis šo PVN par savām pārdotajām precēm, savstarpēji dzēšas, starpību samaksā valstij nodokļu veidā. Ņemot vērā to, ka līdz šim medikamenti nebija aplikti ar PVN, tātad mūsu uzņēmumi pirka dārgas izejvielas, kurās bija iekļauts PVN, bet tie nesaņēma šo naudu un līdz ar to nenotika šī te savstarpējā izlīdzināšanās. Mums bija diskusija ar mūsu zāļu ražotājiem, kuriem ir izdevīgāk, lai būtu PVN 5 līdz 9 procentu apmērā, jo tādā gadījumā faktiski šīs summas pilnīgi “nodzēšas” un medikamentu cena nemaz nepieaug, pašizmaksa nepalielinās šim medikamentam tamdēļ, ka tur notiek savstarpēja izlīdzināšanās. Ārzemju zāļu ražotāji ir labvēlīgākā situācijā tāpēc, ka viņiem šīs savstarpējās PVN izlīdzināšanās procedūras nav, un līdz ar to viņi var labāk konkurēt mūsu zāļu tirgū. Tamdēļ arī tika pieņemts lēmums ar 2003.gadu uzlikt medikamentiem 9 procentu PVN likmi. Tādā gadījumā mūsu zāļu ražotāji saglabās esošās cenas, ārzemju zāļu ražotājiem tas nozīmē, ka viņi būs spiesti apmēram par 5 procentiem paaugstināt medikamentu cenu. Ņemot vērā to, ka mums pastāv brīvā konkurence, tas nozīmē, ka tad viņi spiedīs šīs cenas uz leju. Bet šis lēmums tika papildināts vēl ar vienu punktu, ka visi šie naudas līdzekļi, kuri tiks ieņemti PVN veidā, tiks novirzīti medicīnas budžetam, lai varētu par tādu naudas summu palielināt kompensējamo medikamentu klāstu. Tas nozīmē, ka tad mēs paplašināsim diagnožu skaitu, kuriem pacientiem tiks bez maksas apmaksāti medikamenti, un mēs varēsim vairāk šo medikamentu piedāvāt bez maksas mūsu pacientiem. Tā ka šeit notiek tāda zināma naudas summas pārbīdīšanās. It kā, no vienas puses, daži medikamenti aptiekā varētu būt dārgāki, bet gadījumā, ja slimnieks būs slims un aizies pie ārsta pēc receptes, tad viņš vispār bez maksas varēs šo medikamentu saņemt.

— Cik liela tā summa ir apmēram, kādi tie rēķini varētu būt?

A.Požarnos: — Grūti spriest šobrīd, kādas varētu būt reālās summas, mums ir iprecīza informācija, kāda naudas summa apgrozās tajā tirgus daļā, kas ir caur ārstniecības iestādēm kompensējamo zāļu sarakstā, mazāk mums ir informācijas par tiem bezrecepšu medikamentiem, kas caur lieltirgotavām nonāk aptiekā un kas ir brīvā tirgū. Bet apmēram uz 10 miljoniem varētu būt tā naudas summa, kas tādā veidā varētu tikt pārdalīta.

— Vēl par grozījumiem pensiju likumā. Šobrīd šī lieta Saeimā tiek skatīta, es saprotu, ka pamazām, tomēr iet uz priekšu. Jūsu vērtējums tam, kas pašlaik top?

A.Požarnovs: — Šobrīd ir iesniegti vēl papildu atsevišķi priekšlikumi grozījumiem pensiju likumā, bet pamatbūtība ir tāda, ka no tiem priekšlikumiem, ko Labklājības ministrija sniedza valdībā, daļa tika valdībā akceptēti, atbalstīti un kā Ministru kabineta sagatavots materiāls aizsūtīti uz Saeimu, daļa netika atbalstīti. Un vēlāk frakcijas un deputāti šos pašus Labklājības ministrijas priekšlikumus, kuri bija izdiskutēti ar Pasaules banku, Starptautisko valūtas fondu, kas bija pieļaujamā kompromisa robežās, atkārtoti iesniedza, tos izvērtēja Koalīcijas padome un tad pieņēma lēmumu, ka tie ir atbalstāmi. Faktiski tie ir visi tie priekšlikumi, kurus mēs bijām saskaņojuši, kas nelauž sistēmu un kuri varētu tikt atbalstīti. Pārējie visi, kas bija tādi utopiski, kas bija pilnīgi pretrunā ar esošo pensiju likuma filozofiju, pagaidām komisijā ir noraidīti. Ja runājam par konkrētiem priekšlikumiem, tad tika atbalstīts priekšlikums — ierobežojumu strādājošiem pensionāriem atcelt ar pirmo janvāri un pakāpeniski, tas nozīmē, ka, ja šobrīd var saņemt 60 latu pensiju un darba algu, tad ar 1.janvāri — 90 latu pensiju un darba algu, ar 2003.gada janvāri — 120, pēc tam vēl pēc gada — 150 latu un pēc tam vispār atcelt šo ierobežojumu. Tātad pakāpeniska atcelšana. Otrs ļoti būtisks un ļoti svarīgs jautājums, par ko mēs iestājāmies nopietni: tiem pensionāriem, kuriem ir 30 un vairāk gadu darba stāžs un kuriem iznāk šīs mazās pensijas sakarā ar to, ka pirmspensijas vecumā viņi varbūt nestrādāja vai bija ļoti mazas sociālās apdrošināšanas iemaksas, rēķināt bāzi, ņemot par pamatu četru gadu vidējo darba algu valstī un to pārrēķinot uz viņa 30 gadu darba stāžu par pēdējiem gadiem viņa reālās iemaksas. Tas nozīmē, ka tad tiem, kuriem iznāk tās pensijas mazākas, bet ir nodrošināta minimālā — 30 lati, varētu ievērojami palielināties pensija, jo šāda norma likumā bija, tā bija spēkā līdz 2000.gada 1.janvārim, pēc tam tika ar pārejas noteikumiem atcelta. Un, ja tagad Saeima nobalsos, ka šo normu ievieš, tādā gadījumā tiks pārrēķinātas pensijas tiem, kuriem ir tās zemās — par 2000. un 2001.gadu, par pusotru gadu viņiem tiks pārrēķināts un uz priekšu tiks rēķināts pēc šīs formulas. Un ir priekšlikums saglabāt līdz 2005.gadam iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā