Par bronzas laikmeta atradumu

8.novembrī Ventspils muzeja krājums tika papildināts ar unikālu bronzas laikmeta (1500.—500.g.pr.Kr.) senlietu materiālu ne tikai Ventspils novada, bet arī visas Latvijas un pat Austrumbaltijas mērogā. Vētrainais laiks reizē ar materiāliem postījumiem Ventspilij atnesis arī būtisku ieguvumu — 6.novembrī divi Ventspils iedzīvotāji vētras un jūras izskalotajā stāvkrastā, pilsētas teritorijā pie Staldzenes atrada gandrīz simt dažādus priekšmetus. Pateicoties Ventspils rajona kultūras pieminekļu aizsardzības inspektora U.Ābiķa un Ventspils muzeja operatīvajai rīcībai, gandrīz visi šie priekšmeti nonākuši muzeja krājumā un Latvijas aizvēstures pētnieku rīcībā.

9.novembrī, piesaistot speciālistus no Latvijas Universitātes un Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, depozīta atrašanas vieta tika apsekota ar metāla detektoru. Pēc apsekošanas ekspedīcijas papildus jau atrastajam tika iegūtas vairākas senlietas un daudzi to fragmenti. Depozīta atrašanas vieta — netālu no augstas kāpas — ļauj izvirzīt pieņēmumu, ka vērtīgās lietas zīmīgā un viegli atpazīstamā vietā noslēptas ar mērķi vēlāk atgriezties un tās izrakt.

Līdz šim Latvijas arheoloģijā šī laikmeta atrasto bronzas priekšmetu daudzums nepārsniedz divus simtus, no tiem lielākā puse ir nelielas, fragmentāras lietas. Staldzenes depozīts ir sestais Latvijas teritorijā zināmais bronzas laikmeta depozīts, kas izceļas gan ar priekšmetu skaitu, gan ar lietu tipiem. Pārējos depozītos pavisam kopumā iegūtas 20 senlietas. Staldzenes apmēram 100 atradumu vidū ir masīvas aproces, kaklariņķi, rotadatas, miniatūrs uzmavas cirvītis un citi priekšmeti, tajā skaitā unikāls priekšmets ar reālistiski veidotu auna galvu.

Bronza Latvijas teritorijā šajā laikā nonāca sarežģītu maiņas un kultūras procesu ceļā, tās vērtība senajiem cilvēkiem bija nesalīdzināmi lielāka nekā vēlākajos laikos. Ventspils atradums pašreizējā izpētes posmā tiek uzskatīts par neparasti bagātu depozītu un pašu ievērojamāko bronzas laikmeta metālu priekšmetu kopatradumu visā Latvijas arheoloģijas divu gadsimtu ilgajā vēsturē. To tālāka izpēte būtiski papildinās priekšstatus par Latvijas senāko vēsturi — maiņas un kultūras sakariem, saimniecību, bronzas apstrādi, apdzīvotību. Skaitliski tik bagātīgi šī laikaposma atradumi nav zināmi arī kaimiņvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Somijā un Krievijas ziemeļu daļā. Atsevišķu atrasto lietu formas norāda uz to izcelsmes saistību ar Viduseiropu un Ziemeļeiropas dienvidiem — daudzas līdzīgas formas priekšmeti zināmi Dānijas, Zviedrijas un Norvēģijas dienviddaļas atradumos.

Bronzas laikmeta depozīta priekšmetu un tā atrašanas apstākļu izpēte Ventspils muzejā turpinās.

Armands Vijups, Ventspils muzeja  direktora vietnieks