Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Mēslošanas līdzekļu aprites likums

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) darbību veicējs — fiziskā vai juridiskā persona, kas ražo un apstrādā mēslošanas līdzekļus, gatavo to maisījumus, iepako, ieved pārdošanai un pārdod šos mēslošanas līdzekļus un to maisījumus;

2) mēslošanas līdzeklis — viela vai vairāku vielu maisījums, kas uzlabo augu barošanās apstākļus: minerālmēsli, tehniski apstrādāti vai neapstrādāti organiskie mēsli, organominerālie mēsli, kaļķošanas materiāli un ražošanas blakusprodukti, kas noderīgi kultūraugu mēslošanai vai augsnes auglības uzlabošanai;

3) mēslošanas līdzekļu aprite — mēslošanas līdzekļu ražošana, apstrāde, maisījumu gatavošana, iepakošana, ievešana pārdošanai un tirdzniecība.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir aizsargāt mēslošanas līdzekļu patērētājus no nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekļu lietošanas, kā arī nodrošināt vienādus apstākļus un prasības fiziskajām un juridiskajām personām, kas veic darbības ar mēslošanas līdzekļiem.

3.pants. Likuma piemērošanas izņēmumi

Šis likums neattiecas uz:

1) notekūdeņu dūņām, ja tās lieto par mēslošanas līdzekli, kura izmantošanu reglamentē citi normatīvie akti;

2) tehniski neapstrādātiem kūtsmēsliem un citiem dabiskajiem organiskajiem mēslošanas līdzekļiem un kaļķošanas materiāliem;

3) eksportējamiem mēslošanas līdzekļiem un tranzītprodukciju.

4.pants. Valsts institūciju kompetence mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Ministru kabinets izdod Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumus (turpmāk — Noteikumi), kuros reglamentē:

1) mēslošanas līdzekļa identifikācijas un atbilstības novērtēšanas prasības;

2) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas un sertifikācijas nosacījumus un kārtību;

3) mēslošanas līdzekļa reģistrācijas pieteikuma un sertifikāta paraugu;

4) pieļaujamās novirzes no Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā (turpmāk — Reģistrā) deklarētās kvalitātes;

5) katra nevēlamā piemaisījuma maksimāli pieļaujamo koncentrāciju mēslošanas līdzeklī;

6) prasības mēslošanas līdzekļa etiķetei un iepakojumam;

7) kārtību, kādā saņemama to mēslošanas līdzekļu pārdošanas atļauja, kuri neatbilst noteiktajām identifikācijas prasībām.

(2) Mēslošanas līdzekļu kontroles metodiku apstiprina zemkopības ministrs.

II nodaļa

Darbību veicēja pienākumi

5.pants. Darbību veicēja pienākumi

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, iepakotājs, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs un ievedējs Zemkopības ministrijas pārraudzībā esošajam Valsts augu aizsardzības dienestam iesniedz:

1) pārdošanai ražotā, apstrādātā, iepakotā vai ievestā mēslošanas līdzekļa vai sagatavotā maisījuma (izņemot individuālo pasūtījumu) reģistrācijas pieteikumu;

2) katru gadu līdz 31.janvārim — ziņas par iepriekšējā gadā pārdošanai ražotajiem, apstrādātajiem vai ievestajiem mēslošanas līdzekļiem vai sagatavotajiem to maisījumiem, norādot mēslošanas līdzekļu veidu, nosaukumu un daudzumu.

(2) Darbību veicējs pēc mēslošanas līdzekļa pircēja vai to personu pieprasījuma, kurš uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti, uzrāda mēslošanas līdzekļa reģistrācijas apliecību un sertifikātu.

6.pants. Valsts nodeva par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju

Mēslošanas līdzekļa ražotājs, apstrādātājs un ievedējs par mēslošanas līdzekļa reģistrāciju maksā valsts nodevu. Valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Paškontrole

(1) Mēslošanas līdzekļu ražotājs, apstrādātājs, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotājs un ievedējs periodiski novērtē ražojamā, apstrādājamā vai ievedamā mēslošanas līdzekļa atbilstību (turpmāk — paškontrole) Noteikumu prasībām. Paškontroli veic ne retāk kā reizi gadā, noņemot kontrolparaugus un pārbaudot mēslošanas līdzekļus saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Paškontroles rezultātus dokumentē, reģistrē un saglabā vismaz trīs gadus.

(3) Ja paškontrolē tiek konstatēts, ka mēslošanas līdzekļa kvalitāte neatbilst reģistrā deklarētajai kvalitātei un nav iespējams panākt tās atbilstību, nedēļas laikā par to rakstveidā tiek informēts Valsts augu aizsardzības dienests.

8.pants. Rīcība ar nekvalitatīviem mēslošanas līdzekļiem

Nekvalitatīvu, cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi bīstamu mēslošanas līdzekli, kas ar papildu apstrādi nav padarāms nekaitīgs un derīgs lietošanai, ražotājs vai apstrādātājs apglabā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. Ja šāds mēslošanas līdzeklis ir ievests, ievedējs to nodod atpakaļ ražotājam. Ar bīstamā mēslošanas līdzekļa apglabāšanu saistītās izmaksas sedz ražotājs vai apstrādātājs.

III nodaļa

Mēslošanas līdzekļu reģistrācija,

to aprites uzraudzība un kontrole

9.pants. Mēslošanas līdzekļu reģistrācija

(1) Ražot, apstrādāt, iepakot, gatavot maisījumus pārdošanai, pārdot un ievest drīkst tikai Reģistrā iekļautos mēslošanas līdzekļus, kas atbilst Noteikumu prasībām.

(2) Ja Reģistrā iekļautais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām, bet nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, atsevišķu šā mēslošanas līdzekļa partiju var pārdot pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas, norādot etiķetē, marķējumā vai pavaddokumentos novirzes no Noteikumu prasībām.

(3) Ja mēslošanas līdzeklis Noteikumos nav minēts, bet nav bīstams cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi, Valsts augu aizsardzības dienests uz laiku izsniedz vienreizēju atļauju mēslošanas līdzekļa ievešanai un pārdošanai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

10.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta funkcijas un tiesības mēslošanas līdzekļu aprites jomā

(1) Valsts augu aizsardzības dienests:

1) pieņem, izskata un izvērtē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas pieteikumus un citus ar tiem saistītos dokumentus;

2) izsniedz un anulē mēslošanas līdzekļu reģistrācijas apliecības;

3) kārto Reģistru un nodrošina tā datu aktualizāciju;

4) izsniedz atļaujas mēslošanas līdzekļu pārdošanai saskaņā ar šā likuma 9.panta otro daļu;

5) uzrauga un kontrolē mēslošanas līdzekļu apriti;

6) ne retāk kā reizi gadā noņem analīzēm vajadzīgajā daudzumā mēslošanas līdzekļu bezmaksas kontrolparaugus mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšanai. Kontrolparaugus noņem saskaņā ar Noteikumu prasībām.

(2) Valsts augu aizsardzības dienesta inspektoriem ir tiesības:

1) pieprasīt un bez maksas saņemt no darbību veicēja informāciju, kas nepieciešama uzraudzības veikšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem;

2) kontrolēt sertifikāta, iepakojuma, marķējuma, etiķetes un pavaddokumentu atbilstību Noteikumu prasībām mēslošanas līdzekļu ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas, fasēšanas un tirdzniecības vietās un transportlīdzekļos;

3) apturēt mēslošanas līdzekļa realizāciju līdz pārbaudi veicošās laboratorijas atzinuma saņemšanai, ja sertifikāts un iepakojums, kā arī marķējumā, etiķetē vai pavaddokumentos sniegtā informācija neatbilst Noteikumu prasībām;

4) aizliegt mēslošanas līdzekļa pārdošanu vai cita veida izplatīšanu, ja saskaņā ar Noteikumu prasībām iegūtie kontrolparaugu pārbaudes rezultāti liecina par mēslošanas līdzekļa neatbilstību;

5) noteikt termiņu, kādā darbību veicējs novērš atklātos pārkāpumus;

6) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un uzlikt administratīvos sodus likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā;

7) normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm materiālus par personām, kuru rīcība rada būtisku kaitējumu patērētāju tiesībām un interesēm, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.

11.pants. Reģistrā iekļaujamā informācija

(1) Informāciju par darbību veicēju un reģistrējamo mēslošanas līdzekli Reģistrā iekļauj atbilstoši Noteikumos reglamentētajai kārtībai.

(2) Reģistrā katru gadu iekļauj un uzkrāj šā likuma 5.pantā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju par valstī pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu apjomu.

12.pants. Reģistrācijas apliecības anulēšana un atjaunošana

(1) Reģistrācijas apliecību anulē:

1) pēc mēslošanas līdzekļa ražotāja, apstrādātāja, iepakotāja, mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotāja un ievedēja pieteikuma, ja viņš ir izbeidzis darbības ar mēslošanas līdzekļiem;

2) pēc Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma, ja ražotais, apstrādātais vai ievestais mēslošanas līdzeklis neatbilst Noteikumu prasībām;

3) ja nav samaksāta valsts nodeva.

(2) Ja reģistrācijas apliecība ir anulēta, pēc tās anulēšanas cēloņu novēršanas persona var iesniegt jaunu pieteikumu mēslošanas līdzekļa iekļaušanai Reģistrā.

13.pants. Reģistra informācijas nodošana atklātībai

Valsts augu aizsardzības dienests reizi gadā nodod atklātībai informāciju par iepriekšējā gadā pārdošanai ražoto, apstrādāto vai ievesto mēslošanas līdzekļu kopējo apjomu atsevišķi pa to veidiem, kā arī valsts uzraudzības un kontroles rezultātā iegūtos datus par šiem mēslošanas līdzekļiem.

14.pants. Informācijas pieejamība

Reģistra dati, kā arī mēslošanas līdzekļu uzraudzības un kontroles rezultātā iegūtie dati un informācija par mēslošanas līdzekļu ražošanas metodi un izejvielām ir pieejama ierobežotam personu lokam darba vai dienesta pienākumu veikšanai.

15.pants. Valsts uzraudzības un kontroles izdevumu samaksa

Valsts uzraudzības un kontroles izdevumus sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

16.pants. Mēslošanas līdzekļa atbilstības novērtēšana

(1) Mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām apliecina sertifikāts.

(2) Mēslošanas līdzekļa atbilstību novērtē Ministru kabineta pilnvarota kompetenta institūcija, savukārt tās kompetenci novērtē Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs.

(3) Lai garantētu mēslošanas līdzekļa atbilstību Noteikumu prasībām, izdotā sertifikāta derīguma laikā ne retāk kā reizi gadā tiek veikta mēslošanas līdzekļa atbilstības pārbaude un izsniegts pārskats par to.

Pārejas noteikums

Līdz 2003.gada 1.janvārim Ministru kabinets nosaka termiņu, kādā anulējama ar EC fertilizer marķējumu apzīmēto mēslošanas līdzekļu reģistrācija.

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 1.novembrī.

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētājs J.Straume

Rīgā 2001.gada 16.novembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.