Ministru kabineta noteikumi Nr.477

Rīgā 2001.gada 13.novembrī (prot. Nr.55, 8.§)

Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 2.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādei un iznīcināšanai.

2. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pārstrādā uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kurus atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kuri ir iekļauti uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā.

3. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu īpašnieks nodrošina atkritumproduktu pārstrādi un iznīcināšanu, kā arī sedz ar to saistītās izmaksas. 

II. Augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrāde un iznīcināšana

4. Augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti ir produkti, kuri var izraisīt cilvēku vai dzīvnieku inficēšanos vai saindēšanos:

4.1. nobeigušies vai nokauti, cilvēka uzturā neizmantojami lauksaimniecības dzīvnieki, nedzīvi dzimuši un nedzimuši dzīvnieki;

4.2. infekcijas slimību kontroles programmās vai slimības apkarošanas pasākumos nogalinātie dzīvnieki;

4.3. dzīvnieku kautprodukti, ieskaitot asinis, kas iegūti no dzīvniekiem, kuriem pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē konstatētas slimības pazīmes;

4.4. nokauto dzīvnieku daļas, kurām nav veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze, izņemot ādu, nagus, spalvas, vilnu, ragus, asinis;

4.5. dzīvnieku izcelsmes dzīvnieku barība, gaļa un gaļas produkti, medījumi, akvakultūras un zvejas produkti un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas bojāti uzglabāšanas, transportēšanas un tirdzniecības laikā vai kuriem beidzies derīguma termiņš;

4.6. importētie dzīvnieki, dzīvnieku izcelsmes produkti un medījumi, kuri neatbilst veterinārās kontroles prasībām, izņemot gadījumus, kad tie tiek reeksportēti;

4.7. dzīvnieki, kuri nogalināti, izpildot dzīvnieku labturības prasības, vai kuri nobeigušies transportēšanas laikā;

4.8. dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros atliekvielu daudzums pārsniedz normatīvajos aktos noteikto daudzumu;

4.9. zivis, kurām konstatētas cilvēkiem vai dzīvniekiem bīstamu slimību pazīmes;

4.10. starptautisko avioreisu un starptautisko kuģu reisu pasažieru un apkalpes ēdienu atliekas.

5. Lai iznīcinātu patogēnos mikroorganismus, augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pārstrādā augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās).

6. Pārtikas un veterinārais inspektors pēc saskaņošanas ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi un teritoriālo vides veselības centru var atļaut augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus sadedzināt atkritumu sadedzināšanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) vai aprakt šim nolūkam paredzētā vietā, ja:

6.1. konstatēta epizootija un inficēto vai iespējami inficēto dzīvnieku transportēšana uz tuvāko augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumu var radīt slimības ierosinātāja izplatīšanos vidē;

6.2. augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) jauda nav pietiekama, lai pārstrādātu epizootijā nobeigušos dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus;

6.3. objektīvu iemeslu dēļ augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus nav iespējams transportēt;

6.4. augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšana nav lietderīga to daudzuma un/vai transportēšanas attāluma dēļ.

7. Augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pirms aprakšanas apsmidzina ar dezinfekcijas līdzekli.

8. Nobeigušos dzīvniekus un dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus šo noteikumu 6.punktā noteiktajos gadījumos aprok dzīvnieku kapsētās, kas iekārtotas normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

9. Ja starptautiskajos līgumos paredzēts, Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz atļauju augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādei citas valsts augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).

10. Ja nodrošināta veterinārā uzraudzība, Pārtikas un veterinārais dienests atļauj izmantot:

10.1. dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus zinātniskiem mērķiem;

10.2. šo noteikumu 4.1. un 4.4.apakšpunktā minētos dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus, ja attiecīgie dzīvnieki nav nokauti, īstenojot infekcijas slimību kontroles programmas vai slimību apkarošanas pasākumus, kā arī atļauj izmantot zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus zooloģiskā dārza dzīvnieku, cirka vai kažokādu dzīvnieku un reģistrētu medību suņu barošanai vai tārpu audzēšanai zivju barībai. 

III. Zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrāde un iznīcināšana

11. Zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti ir produkti, kuri nerada inficēšanās draudus cilvēkam vai dzīvniekam:

11.1. dzīvnieku barības ražošanai paredzētie dzīvnieku kautprodukti;

11.2. zivju miltu ražošanai paredzētās zivis;

11.3. svaigu zivju iekšējie orgāni, kas iegūti cilvēka uzturā izmantojamo zivju produktu ražošanā.

12. Zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pārstrādā:

12.1. augsta riska vai zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

12.2. mājdzīvnieku (istabas dzīvnieku) barības ražotājuzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās);

12.3. uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kur izgatavo farmakoloģiskus vai tehniskus produktus.

13. Zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus drīkst aprakt, ievērojot šo noteikumu 8.punktā noteiktās prasības.

14. Ja zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti tieši vai netieši saskaras ar augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem vai atrodas ar tiem vienā tvertnē, visi minētie atkritumprodukti tiek uzskatīti par augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem.

15. Mājdzīvnieku barības, kā arī tehnisko vai farmakoloģisko izejvielu izgatavošanā zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus izmanto uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kurus atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kuri ir iekļauti uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā. Minētie uzņēmumi:

15.1. izmanto dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu uzglabāšanas un pārstrādes aprīkojumu, kas nodrošina galaprodukta atbilstību šo noteikumu 35. un 36.punktā noteiktajām prasībām;

15.2. izmanto aprīkojumu, ar kuru var iznīcināt ražošanas procesā neizmantotus dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus, vai noslēdz līgumu par to nosūtīšanu uz zema vai augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) vai uz atkritumu sadedzināšanas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). 

IV. Specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrāde un iznīcināšana

16. Specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti ir dzīvnieku audi un orgāni, kas var saturēt govju spongiozās encefalopātijas ierosinātājus:

16.1. visu vecumu govju tievās un resnās zarnas;

16.2. par 12 mēnešiem vecāku govju:

16.2.1. galvas, ieskaitot smadzenes, acis, mandeles, bet izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli;

16.2.2. muguras smadzenes;

16.3. visu vecumu aitu un kazu liesa;

16.4. par 12 mēnešiem vecāku aitu un kazu, kā arī to aitu un kazu, kurām izveidojušies pastāvīgi priekšzobi:

16.4.1. galvas, ieskaitot smadzenes, acis, mandeles, bet izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli;

16.4.2. muguras smadzenes.

17. Ja valstī reģistrēta saslimšana ar govju spongiozo encefalopātiju, specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus no dzīvnieka atdala pārtikas un veterinārā inspektora uzraudzībā kautuvēs, gaļas sadalīšanas uzņēmumos un augsta riska dzīvnieku atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumos.

18. Pēc atdalīšanas specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus nekavējoties iekrāso ar cilvēka uzturā neizmantojamām krāsvielām un ievieto vienreiz vai daudzkārt izmantojamos nerūsējošos konteineros, kas nodrošina ūdens un tauku necaurlaidību.

19. Ja specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti nav atdalīti, atdala un sadedzina tās ķermeņa daļas, kas satur specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus, vai sadedzina visu ķermeni.

20. Specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pēc saskaņošanas ar attiecīgo reģionālo vides pārvaldi sadedzina atkritumu sadedzināšanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kuru atzinis Pārtikas un veterinārais dienests un kurš ir iekļauts uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā.

21. Specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus Pārtikas un veterinārais dienests var atļaut aprakt, ievērojot šo noteikumu 8.punkta prasības.

22. Ja starptautiskajos līgumos paredzēts, Pārtikas un veterinārais dienests izsniedz atļauju specifiska riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu sadedzināšanai citas valsts atkritumu sadedzināšanas uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā). 

V. Prasības dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) un tā teritorijai

23. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):

23.1. neatrodas automaģistrāļu tiešā tuvumā;

23.2. ir norobežots no citiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

23.3. ir iežogots, lai nepieļautu nepiederošu personu vai dzīvnieku iekļūšanu teritorijā.

24. Pirms transportlīdzekļu izbraukšanas no uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) teritorijas dezinficē to ritošo daļu un konteinerus.

25. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ierīko:

25.1. ārējo un iekšējo notekūdeņu attīrīšanas sistēmu, kas nodrošina notekūdeņu attīrīšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

25.2. profilaktiskās dezinfekcijas laukumu vai profilaktiskās dezinfekcijas bedri;

25.3. atkritumproduktu pirmapstrādes daļu (netīro zonu), kurā iekārto:

25.3.1. nosegtu vietu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu saņemšanai;

25.3.2. ja tehnoloģiskajā procesā paredzēta ādas novilkšana (iegūtās ādas apstrādā ar vārāmo sāli), šim procesam atbilstošas iekārtas un novilkto ādu uzglabāšanas telpu;

25.4. atkritumproduktu pārstrādes un galaproduktu uzglabāšanas daļu (tīro zonu), kas atdalīta no pirmapstrādes daļas (netīrās zonas);

25.5. mazgājamas un dezinficējamas iekārtas, kā arī gludas mazgājamas un dezinficējamas sienas un grīdas, kuru slīpums nodrošina šķidruma noteci uz kanalizācijas sistēmu;

25.6. drošības sistēmu, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu nepietiekamu termisku apstrādi;

25.7. personāla ģērbtuvi, dušas telpu un sanitāro mezglu (tualeti un ierīces roku mazgāšanai un dezinficēšanai).

26. Slēgta tipa atkritumproduktu pārstrādes iekārtu tās kritiskajos kontroles punktos aprīko ar termogrāfiem un manometriem. To mērījumus nepārtraukti reģistrē un atkritumproduktu pārstrādi attēlo laika–temperatūras un laika–spiediena diagrammās. Mērinstrumentus kalibrē ne retāk kā reizi gadā.

27. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) telpas tīra, mazgā un dezinficē saskaņā ar uzņēmuma vadītāja apstiprinātu tīrīšanas un dezinfekcijas plānu.

28. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pēc to atvešanas līdz pārstrādes sākumam uzglabā ne ilgāk kā 24 stundas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pirmapstrādes daļā īpaši šim nolūkam paredzētā vietā.

29. Pēc atkritumproduktu izkraušanas konteinerus un transportlīdzekļus tīra, mazgā un dezinficē.

30. Uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pirmapstrādes daļā strādājošie darbinieki atkritumproduktu pārstrādes daļā drīkst ieiet tikai pēc darba apģērba un apavu apmaiņas vai to dezinfekcijas.

31. Darba procesā iekārtu un instrumentu pārvietošana no pirmapstrādes daļas uz pārstrādes daļu ir aizliegta.

32. Lai iznīcinātu patogēnos mikroorganismus, pirmapstrādes daļā radušos notekūdeni apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli.

33. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktus pirms pārstrādes sasmalcina (sasmalcināto daļu lielums nedrīkst pārsniegt 50 milimetrus).

34. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes procesā nodrošina trīs atmosfēras lielu spiedienu un atkritumproduktu masas iekšējo temperatūru vismaz 133 °C 20 minūtes bez pārtraukuma.

35. Galaproduktam, kas iegūts no augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem, tūlīt pēc izgatavošanas ņemtajā laboratoriskajā paraugā nav pieļaujama termofilo patogēno baktēriju sporu (Clostridium perfringens) klātbūtne (0 — vienā gramā galaprodukta).

36. Galaproduktam, kas iegūts no augsta riska vai zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem, uzglabāšanas laikā ņemtajā laboratoriskajā paraugā:

36.1. nav pieļaujama salmonellu klātbūtne (0 – 25 gramos galaprodukta);

36.2. enterobaktēriju skaits vienā gramā galaprodukta nedrīkst pārsniegt 3 x 102.

37. Lai kontrolētu galaprodukta atbilstību šo noteikumu 35. un 36.punkta nosacījumiem, uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) ierīko mikrobioloģijas laboratoriju vai noslēdz līgumu ar citu akreditētu laboratoriju par laboratorisko izmeklējumu veikšanu.

38. Galaprodukta uzglabāšanas un transportēšanas laikā nedrīkst pieļaut tā piesārņošanu un kontaktu ar nepārstrādātiem dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktiem. 

VI. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieka pienākumi

39. Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks nodrošina:

39.1. galaprodukta atbilstību šo noteikumu 35. un 36.punkta nosacījumiem;

39.2. pārtikas un veterinārā inspektora darbībai nepieciešamos apstākļus un brīvu pieeju uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) darba telpām jebkurā laikā;

39.3. galaprodukta piesārņojuma riska cēloņu analīzi;

39.4. uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) paškontroles sistēmas izstrādāšanu, ieviešanu, uzraudzību un kontroli;

39.5. kritisko kontroles punktu pārraudzību, kā arī kontroles rezultātu reģistrēšanu un glabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

39.6. ievesto dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu un izvesto galaproduktu kontroles rezultātu reģistrēšanu un glabāšanu ne mazāk kā divus gadus;

39.7. teritorijas, telpu un iekārtu dezinfekciju, dezinsekciju un deratizāciju;

39.8. atzīmi par katras izvestās kravas ražošanas datumu.

40. Konstatējot galaprodukta neatbilstību šo noteikumu 35. un 36.punkta nosacījumiem, uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) īpašnieks:

40.1. nekavējoties par to ziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam;

40.2. analizē piesārņojuma cēloņus un informē Pārtikas un veterināro dienestu par analīzes rezultātiem;

40.3. nodrošina piesārņotā galaprodukta atkārtotu pārstrādi tiešā pārtikas un veterinārā inspektora uzraudzībā un pārstrādātā galaprodukta atkārtotu pārbaudi;

40.4. pēc pārtikas un veterinārā inspektora norādījuma palielina galaprodukta paraugu ņemšanas un pārbaužu biežumu;

40.5. nodrošina ražotnes tīrīšanu un dezinfekciju. 

VII. Noslēguma jautājums

41. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Zemkopības ministrs A.Slakteris