Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio 15.novembrī

Intervija Latvijas Radio 15. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— Droši vien vētra ir izcēlusies tāpēc, ka jums tur politikā nav īpaši mierīgi reizēm, arī valdībā, es pieļauju...

Andris Bērziņš: — Ja tās būtu vienīgās indikācijas, kas liecinātu par politiskām kaislībām, tad politiskās kaislības Latvijā būtu ļoti reti.

— Tā kā vētras pēdējā laikā ir ļoti bieži, tad mēs varētu domāt...

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt — tikai otro reizi šajā rudenī, tā ka tas principā nav nekāds milzīgs pārsteigums.

— Bet ja runājam par politiskām vētrām, — Naglis ir atlaists. Atcerieties, mēs pagājušajā reizē runājām, ka to vajadzētu darīt pēc konsensa principa, bet, manuprāt, nekāda konsensa tur tomēr nebija.

A.Bērziņš: — Nu, nebija, mēs nevarējām par šo jautājumu vienoties, Tautas partija un “Tēvzeme un Brīvība” bija ļoti monolītas savā pozīcijā, savukārt mēs ļoti rūpīgi izanalizējām visus argumentus “par” un “pret”, un bija divi priekšlikumi: viens — atbrīvot Nagli no amata; otrs, protams, pilnīgi pretējs — neatbrīvot. Par šo priekšlikumu nobalsoja astoņi ministri — pieci Tautas partijas, trīs “Tēvzemes un Brīvības”, “pret” nobalsoja tātad četri “Latvijas ceļa” ministri, un atturējās Ingrīda Labucka.

— Tas nozīmē, ka konsensa princips nav ievērots, jums ir koalīcijas līgums...

A.Bērziņš: — Tur nav nepieciešams formāli konsensa princips, jo konsensa princips jau mums ir koalīcijas līgumā atrunāts — tās lietas, par kurām mēs vienojamies, bet tam jau nav konstitucionāla dokumenta satura. Tātad ir mums likums “Par Ministru kabineta iekārtu”, kurš precīzi reglamentē to, kā lietas notiek.

— Kā jūs to vērtējat? Mēs pagājušajā nedēļā mēģinājām analizēt, kā citi politiķi to vērtē, un viņi teica, ka tas esot Tautas partijas sitiens “Latvijas ceļam”. Es jums jautāju kā partijas priekšsēdim.

A.Bērziņš: — Nu, jāsaka tā — formāli Jānis Naglis ir izdarījis pārkāpumu, viņš formāli tiešām ir izdarījis vienu maksājumu, nesaskaņojot to ar atbilstošo komiteju, kas pārrauga šī procesa virzību, bet pēc būtības tur nav nekāda pārkāpuma, jo, ja sāktu vēl formālāk skatīties, tad, protams, ir līgums, kurš ir apstiprināts tajā pašā komitejā, un šajā līgumā ir rakstīts, ka jāizdara tās vai citas darbības, un vienkārši Nagļa kungs ir konsekventi šīs darbības darījis. Bet Kalvīša kungs teica, ka tā ir drīzāk..., tas ir jāuztver kā politiska neuzticība Jānim Naglim, un tieši šādā kontekstā arī notika balsošana.

— Ko jūs saprotat ar vārdiem “politiska neuzticība”?

A.Bērziņš: — Nu, Kalvīša kungs teica, ka viņš vairs neuzticas un vairs nevēlas strādāt kopā ar Jāni Nagli, es domāju, šajā gadījumā nevēlas, lai Jānis Naglis vadītu ministra pārraudzībā esošu institūciju.

— Kāpēc īstenībā ir tā?

A.Bērziņš: — Argumenti bija vairāki. Pirmais tātad bija tas, ka Privatizācijas aģentūra nebija saskaņojusi jautājumus par tankkuģa pirkšanu ar ministru, un jāsaka, ka tāds fakts tiešām arī bija; un otrs jautājums bija tas, ka ir izdarīts šis maksājums.

— Vai jūs piekrītat tiem pieļāvumiem, ko ir izteikuši vairāki politiķi, — ka Naglis ir nomainīts, jo viņš nav pakļāvies prasībām par vairākiem nākotnes privatizācijas procesiem?

A.Bērziņš: — Droši vien šos jautājumus vajadzētu uzdot Jānim Naglim, lai viņš pats konkrēti atbild. Es vienīgi gribētu teikt — mani īpaši neinteresē tas, kas ir bijis kādreiz pagātnē. Tajā laikā es strādāju Rīgas domē par domes priekšsēdētāju, bet es gribu pateikt pilnīgi skaidri, ka darīšu visu, lai nodrošinātu pilnīgu caurskatāmību visam privatizācijas procesam valdībai atlikušajā laikā. Privatizācija ir jāpabeidz, bet tam ir jānotiek tā, lai nekādā veidā neciestu Latvijas valsts intereses.

— Jā, jūs pieminējāt privatizāciju, varbūt tad sākumā mazliet par to. Šodien ziņās parādās informācija, ka ir bijušas politiķu sarunas par “Latvijas kuģniecības” un “Latvijas krājbankas” vadības nomaiņu, to ir paudis Šlesera kungs, izteicies ir Nagļa kungs, Laksas kungs. Vai jūs varat to apstiprināt?

A.Bērziņš: — Nevaru es apstiprināt. Kā jau teicu, es neesmu piedalījies šādās sarunās, kur bijis būtu klāt Nagļa kungs, Laksas kungs vai vēl kādi kungi, un es arī negribu faktiski sākt analizēt jautājumu pēc principa “viena tante teica”. Katrā gadījumā es gribu teikt — cilvēki var būt pilnīgi droši, ka privatizācija noritēs pilnīgi likumīgi un atbilstoši Latvijas valsts interesēm.

— Mēs te runājām par Nagļa nomainīšanu — te bija runa ne tikai par pagātnes jautājumiem, bet arī par nākotnes jautājumiem, par nākotnes privatizācijas iespējām un procesiem. Kā jūs kā premjers varat nodrošināt, lai tās lietas patiešām būtu caurspīdīgas?

A.Bērziņš: — Es, pirmkārt, gribu teikt tā, ka saskaņā ar paša Ministru kabineta pirms dažām nedēļām pieņemtu sēdes protokolu, kur mēs esam iezīmējuši tos uzņēmumus, kurus vēlamies vēl privatizēt šīs valdības laikā, kā arī iezīmējuši aptuveni, cik daudz mēs pārdosim par naudu, kāda varētu būt tā daļa, kas tiek privatizēta par sertifikātiem — mēs esam pateikuši, ka visus šos uzņēmumus privatizēs valdība, nevis Privatizācijas aģentūra atsevišķi vai kāds atsevišķs ministrs pats tā, kā gribēs, izdarīs. Kalvīša kungam būs jānes visi šie projekti uz valdību, valdībā mums būs jādiskutē. Ir virkne šo privatizācijas projektu, koalīcijas līgumā mēs esam visi vienojušies, ka būs konsenss — tātad strādāsim, meklēsim šo konsensu. Es tikai varu vēlreiz teikt, ka es nodrošināšu, lai viss šis process būtu caurspīdīgs, saprotams, loģisks, konstruktīvs un valsts labā.

— Vai jūs varētu minēt dažus lielākos, kuri būs jāprivatizē?

A.Bērziņš: — Uzņēmumi, kas tur ir iezīmēti, ir “Latvijas kuģniecība”, “Krājbanka”, “Ventspils nafta” un hipotētiski “Lattelekom” gadījumā, ja, teiksim, šķīrējtiesas beidzas agrāk.

— Jūs minējāt konsensa principu. Šodien Grīnblata kungs presē ir izteicies, ka tuvojas vēlēšanas un acīmredzot konsensa principos būs pārkāpumi, un tur neko nevarot darīt.

A.Bērziņš: — Nē, nē, konsenss mums ir norunāts tikai atsevišķās lietās — mēs esam pateikuši, ka tikai pēc konsensa principa mēs privatizējam virkni lielo uzņēmumu, tikai pēc konsensa principa notiek jebkuri priekšlikumi Vēlēšanu likumā, jebkuri priekšlikumi jeb grozījumi Valodas likumā. Ja visi četri politiskie spēki, kas veido valdību, nav piekrituši kādiem grozījumiem, tad vispār šādi grozījumi uz priekšu neiet. Otrs — protams, ir jārēķinās, ka vēlēšanu tuvums rada tādu situāciju, ka partijas mēģina profitēties, tajā skaitā mēģina profitēties uz kāda cita rēķina, mēģinot parādīt, cik paši ir labi un cik citi ir slikti vai atkal otrādi, tā ka ar to arī ir jārēķinās. Bet man liekas, ka cilvēki jau to ļoti labi atceras, mēs arī atceramies, kāda situācija ir bijusi pirms visām iepriekšējām vēlēšanām — ne tikai Saeimas, bet arī pašvaldību vēlēšanām.

— Kā reaģēt, teiksim, viens no variantiem kaut vai tāds, kāds tas bijis tikko, šajā nedēļā? Jūs sakāt, ka vajadzētu pēc konsensa principa privatizēt tādu un tādu uzņēmumu; jūs atnākat uz valdību, un, piemēram, Tautas partija, vēl citi ministri, tātad nobalso vairākums; lēmums valdībā ir pieņemts, bet jūs paliekat ar savu “pret” balsi.

A.Bērziņš: — Likums nosaka manas tiesības, kā es varu rīkoties. Tātad tur ir rakstīts, ka es varu neparakstīt šo dokumentu, likt skatīšanai vēl vienu reizi, un, ja vēl vienu reizi tas tiek nobalsots, tad normatīva rakstura dokuments stājas spēkā. Tā tas ir, mēs dzīvojam demokrātiskā valstī, bet katrā gadījumā ir pietiekami ilgs laika periods, lai visi varētu paust savu viedokli, katrs varētu skaidrot un lai varētu kaut kādā veidā pieņemt kopīgu lēmumu.

— Ja šis konsensa princips netiek ievērots... Piemēram, jūsu kolēģe, partijas biedre Kristiāna Lībane sacīja Latvijas Radio, ka, ja vienošanās kaut kādā procentu līmenī vairs netiek īstenota, kā tas ir bijis līdz šim paredzēts, tad jebkura valdība ir briesmās un ir bažas par to. Vai jūs tam piekrītat?

A.Bērziņš: — Nu, briesmas ir ļoti relatīvs jēdziens, un vispār ir bīstami, piemēram, vētras laikā staigāt pa mežu, tur var koks uzkrist uz galvas. Tātad es nedomāju, ka ir kaut kādas pazīmes, kas šodien liecinātu, ka valdībai pastāv kādas briesmas, bet jāsaka, ka jebkurā demokrātiskā valstī jebkurai valdībai visu laiku ir kāda zināma iespējamība, ka to kāda cita valdība varētu nomainīt.

— Es jums to jautāju tāpēc, ka jūs teicāt, ka jūs esat tas, kas rūpēsies, lai šis process būtu caurspīdīgs un godīgs. Bet kas notiek tajā brītiņā, ja jūs vienojaties ar saviem partneriem, bet kāds no partneriem šo vienošanos nepilda? Viņam acīmredzot ir savi, vienalga kādi, mērķi. Cik ilgi jūs turēsiet valdību valdības pēc, un vai jūs pieļaujat varbūtību, ka ir kāds mirklis, kurā ir jāapstājas un jāsaka — mēs vairs nevaram strādāt kopā, kungi, ja jūs strādājat tā, kā jūs strādājāt līdz šim?

A.Bērziņš: — Es pieņemu, ka šāds mirklis var pienākt, un tādā gadījumā es noteikti tā arī teikšu, pilnīgi droši. Pagaidām es neredzu, ka tas tā būtu. Vienu gan es varu pateikt — es mēģināšu salauzt to iesīkstējušos tradīciju, kāda ir bijusi, kopš Saeima ir atsākusi strādāt, — tātad es pats atlūgumus neiesniegšu. Ja kāds vēlēsies šo valdību gāzt, tad to varēs darīt, vienīgi sagatavojot pirms tam jau jaunu valdības modeli un tad vienlaikus izsakot neuzticību vecajai valdībai un ļaujot strādāt jaunajai.

— Šodien vismaz Laksas kungs, un ne tikai viņš, ir izteicies par to, ka ir lielo oligarhu ietekme — tā es šobrīd citēju šo teikumu. Vai var būt tā, ka jūs kā premjers neesat jutis lielo oligarhu ietekmi?

A.Bērziņš: — Es neesmu nevienai ietekmei pakļāvies, es neesmu piedalījies privatizācijas procesā — varbūt tas ir slikti. Man nepieder ne rūpnīcas, ne fabrikas, un līdz ar to neviens mani nevar tieši ietekmēt. Varbūt tā ir mana priekšrocība, un tā ir vienlaikus arī lielākā problēma jeb grūtība, ka pietiekami daudz kritikas tiek vērsts. Bet es gribētu teikt tā, ka ar valsts ekonomiku un ar tiem cilvēkiem, kuru rokās atrodas ekonomiskā vara, ir jārēķinās. Ir jārēķinās, bet šai rēķināšanai jānotiek tādējādi, lai visi procesi būtu skaidri, loģiski, visiem saprotami un, galvenais, pamatoti, tādi, kas nerada valstij zaudējumus.

— Mums ir vēl cits jautājums, tāpēc diemžēl jāatkāpjas no šī temata. Man ir jāprasa jums vēl par vienu lietu — par cīņu pret kontrabandu. Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors runājis par 44 muitnieku atbildību un par visu austrumu robežas muitnieku darba izvērtēšanu. Tajā pašā laikā situācija ļoti savdabīga - tur nevar pierādīt, ka pārkāpumi ir bijuši, jo nav videoierakstu. Vai arī šajā situācijā mēs nevaram runāt par valsts bezspēcību; un vai tā ir bezspēcība, paviršība vai arī apzināti ...

A.Bērziņš: — Es nevaru kvalificēti atbildēt uz šo jautājumu, jo man ir tieši tāds pats jautājums — kādēļ nav šo videoierakstu, vai to nav, vai varbūt tie kaut kur ir, tikai vienkārši nav parādīti, vai varbūt kādā atvilktnē kaut kur nomētājušies. Katrā gadījumā ir skaidrs viens — beidzot ir jāievieš kārtība uz robežām, beidzot jātiek skaidrībā, kurš tad īsti ir atbildīgs, kura rokās atrodas šī podziņa, ar kuru ieslēdz šīs videokameras un ar kuru — galvenokārt — izslēdz šīs videokameras, vai tā ir robežsardze, vai tā ir muita. Šobrīd notiek tāds savdabīgs “futbols”, robežsardze saka — tas atrodas pie muitas; muita saka — mēs esam visu nodevuši robežsardzei. Tālāk — man ļoti interesē noskaidrot Hidrometeoroloģijas pārvaldē, vai tajās dienās tie šausmīgie zibeņi ir spēruši tur, gar robežas malu, un arī tas ir jānoskaidro. Ir jānoskaidro vēl vesela virkne jautājumu, un tādēļ es esmu lūdzis abiem ministriem, Segliņa kungam un Bērziņa kungam, kuru pārraudzībā un pakļautībā atrodas šīs institūcijas — robežsardze un Valsts ieņēmumu dienests, noskaidrot un 27.novembrī valdības sēdē, tas ir, vēl pēc nedēļas, ziņot par šīs izmeklēšanas rezultātiem. Cik man zināms, šī izmeklēšana notiek pašlaik.

— Ko jūs varat sacīt mūsu klausītājiem, vai tā būs tikai kāda pabaidīšana, parunāšana, vai patiešām jūs domājat, ka būs rezultāti, sods...?

A.Bērziņš: — Ja tur kāds būs vainīgs, viņš tiks sodīts.

— Jūs varat pieļaut, ka vairs šajā situācijā kāds varētu būt pilnīgi bez vainas, ja tur videokameras nav veselus piecus mēnešus, ja tur tādas lietas ir notikušas — tātad kādam ir jābūt sodītam un kādam ir jābūt vainīgam?

A.Bērziņš: — Protams, protams, kāds ir vainīgs, un tas, kurš ir vainīgs, tiks sodīts — pilnīgi droši.

— Es jums pēc 27.novembra šo pašu jautājumu atkal uzdošu.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā