Saeimas priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Televīzijā 15.novembrī

Intervija Latvijas Televīzijas 15. novembra raidījumā “4. studija” pulksten 19.30. Vada žurnālists Andris Jakubāns

— Labvakar! Sakiet, kā jūs jūtaties vētras priekšnojautās? Tagad sola pat orkānu.

J.Straume: — Pavisam nesen mēs jau vienu vētru pārdzīvojām, tā kā tā jau ir pierasta lieta.

— To es atceros, tā bija ceturtdiena, mums bija televīzijas raidījums, toreiz šūpojās televīzijas tornis. Šodien vēl nešūpojas. Viss ir priekšā. Jūs pats esat jutis kādu riktīgu vētru? Jūs taču esat makšķernieks.

J.Straume: — Kārtīgu vēju ir nācies piedzīvot, bet vētru gan ne.

— Pāriesim pie politiskām vētrām. Pašlaik ļoti populārs cilvēks ir Jānis Naglis. Mūsu skatītājs Raimonds Eglītis uzskata, ka pozīcijas partijām ir ļoti izdevīgi tikt no Nagļa vaļā, pasludināt viņu par galveno grēkāzi privatizācijas nelaimēs. Nākamie vēlētāji līdz ar to aizmirsīs, ka tieši pozīcijas partijas izlēma visus galvenos privatizācijas jautājumus. Naglis — sliktais puisis, partijas bosi — labie zēni. Kā jūs to komentētu?

J.Straume: — Nav jau tās lietas tik vienkāršas. Man pašam ir nācies pirms vairākiem gadiem darboties Privatizācijas aģentūras padomē.

Tad Nagļa kungs bija valdes priekšsēdētājs. Viņš ir ļoti zinošs un kompetents privatizācijas sfērā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš tik ilgi atradās šajā nozīmīgajā amatā.

— Bet vai tā nebūs, kā uzskata mūsu skatītājs Eglītis, ka viņam uzkārs visas nelaimes, bet paši mazgās rokas nevainībā?

J.Straume: — Nav tik vienkārši vienam cilvēkam uzkārt visas nelaimes. Mēs visi zinām, ka sabiedrības uzmanība šim ilgstošajam privatizācijas procesam ir aktīvi piesaistīta. Līdz ar to visi šie jautājumi ir valdības rūpju lokā, un tā no atbildības izvairīties nevarēs.

— Tātad faktiski neatbildēs neviens.

J.Straume: — Es domāju, ka atbildēs. Atbildība ir gan Privatizācijas aģentūrai, gan valdībai.

— Jūs pats teicāt, ka esat strādājis Nagļa uzraudzībā. Vai bija toreiz kādas lietas, par kurām tagad var teikt, ka tās nebija pareizas?

J.Straume: — Jāatzīst, ka manas darbības laikā, kad es biju padomes loceklis, pavirzījās uz priekšu “Latvijas gāzes” privatizācijas process, lai gan neapšaubāmi tas nebija viegli. Tagad mēs redzam, ka privatizācija ir notikusi, akciju pārdošana turpinās. Ir pieņemts lēmums arī par sertifikātu piesaistīšanu trīs procentu akciju pirkšanai. Es domāju, ka vienmēr atradīsies kritizētāji tam, kā notiek privatizācijas process. Piemēram, Kuģniecībā, ja nemaldos, jau piekto reizi tiek uzsākta diskusija par privatizāciju.

— Ināras Egles rakstā šodienas “Dienā” “”Latvijas ceļš” jūtas partneru apdraudēts” ir šāds teikums: “”Latvijas ceļa” politiķi neoficiāli pieļauj, ka Tautas partijas un TB/LNNK attiecību uzlabošanās varot saistīt ar nesen panākto pamieru Ventspils mēra Aivara Lemberga un Andra Šķēles attiecībās.” Kā jūs varētu komentēt šo teikumu?

J.Straume: — Es domāju, ka Tautas partijas un TB/LNNK attiecības kā koalīcijas partneriem ir pietiekami normālas un reizēm arī saspringtas, jo nebūt nav vienota pozīcija par daudziem jautājumiem.

— Šoreiz jūs bijāt kā klints pret Nagli.

J.Straume: — Kā jūs atceraties, mēs bijām vienoti ar Tautas partiju, piedaloties arī sociāldemokrātiem, tad, kad ievēlējām Valsts prezidenti. Ir bijušas situācijas, kad šī sadarbība ir notikusi un rezultāti, manuprāt, nemaz nav tik slikti.

— “Dienas” teikums it kā norāda, ka jūs esat Lemberga gribas izpildītāji.

J.Straume: — Daudz kas ir dzirdēts. Es esmu apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK partijas priekšsēdētāja vietnieks un ar pilnu atbildības sajūtu varu teikt, ka šāda veida motivācija neatbilst reālajai situācijai.

— Bet tomēr iznāk, ka reizēm jūs pildāt Lemberga idejas, tā nejauši.

J.Straume: — Ir bijuši dažādi lēmumi. Arī Lemberga kungs par tiem ir devis savu komentāru, tai skaitā arī par apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Pavisam nesen bija Lemberga kunga izteiktās prognozes “Lauku Avīzē”, kur viņš neparedz iespēju, ka mūsu apvienība nākamās Saeimas vēlēšanās pārvarēs piecu procentu barjeru. Ja mūsu sadarbība būtu tāda, kā daudzi izsakās, tad kāpēc būtu jābūt tādām prognozēm?

— Daudzi uzskata, ka Nagļa atbrīvošana ir Lemberga un Šķēles vienošanās rezultāts. Jūs tam laikam nepiekrītat?

J.Straume: — Man ir grūti spriest, es varbūt nezinu visas nianses šajā procedūrā, kas tika veikta pēdējo dienu laikā. Taču mēs ļoti labi atceramies, kā to varēja retrospektīvi redzēt arī masu informācijas līdzekļos, ka Nagļa kunga noņemšana ir bijusi vairāku ekonomikas ministru un valdību sāpju jautājums.

— Tad, kad vajadzēja Nagli noņemt, tad nenoņēma, tagad, kad privatizācija ir beigusies, tad noņem.

J.Straume: — Vēl jau tā nav beigusies.

— Vēl ir tādas baumas. Mums zvanīja Modris Bakšteins, viņš esot dzirdējis, ka “Tēvzemei un Brīvībai”, Tautas partija, daži atšķēlušies sociāldemokrāti un tie, kas palikuši pāri no sašķēlušās Jaunās partijas, veidošot koalīciju. Notiekot slepenas sarunas, lai tam drausmīgajam “Latvijas ceļam” vienreiz parādītu viņu īsto vietu.

J.Straume: — Es domāju, ka politikā diezgan bieži tiek izmantota šāda aizkulišu taktika, tiek palaista informācija par valdības nestabilitāti. Latvija nav izņēmums, katrā ziņā šobrīd nekas neliecina, ka koalīcija, kas pašlaik darbojas, varētu krist.

— Tad nav šāda rezerves varianta?

J.Straume: — Es domāju, ka situāciju simtprocentīgi paredzēt nevar nekad. Mēs zinām, ka pēc divām nedēļām tiks pieņemts nākamā gada budžets otrajā lasījumā. Es domāju, ka pašlaik situācija ir ļoti stabila.

— Es šodien runāju ar vienu īstenu jūsu apvienības biedru, kurš teica, ka jūs savā starpā esat apsprieduši, kāpēc “Latvijas ceļš” nav aizstāvējis Nagli, pat atdevis to saplosīšanai.

J.Straume: — Droši vien tika rēķinātas balsis Ministru kabinetā, un balsu sadalījums bija tāds, kāds bija.

— “Lauku Avīzē” Ilze Kuzmina raksta: “Naudu zinātnei, nevis automašīnai.” Izlasīju, ka “Latvijas ceļa” Saeimas frakcija konstatējusi, ka nākamā gada budžetā nepamatoti lieli līdzekļi ir paredzēti automašīnu iegādei. Tāpēc “Latvijas ceļš” ierosina 150 tūkstošus latu novirzīt zinātnei.

J.Straume: — Protams, ir ļoti populāri iesniegt dažādus priekšlikumus, kas varētu samazināt finansējumu parlamentam. Tas ir pilnīgi saprotami, ir sācies priekšvēlēšanu laiks. Taču, ja mēs runājam par šo automašīnu, tad ir jāmin divi piemēri no ārvalstu vizītēm. Viens gadījums bija Izraēlas parlamenta spīkers, kura prasība pirms braukšanas uz šejieni bija bruņota automašīna, tāpat arī Ķīnas Tautas Sapulces priekšsēdētājam bija jānodrošina šāda automašīna. Vienā gadījumā mēs to īrējām no Lietuvas, citā gadījumā no kādas bankas tepat, Latvijā. Ja mēs sāksim šādā veidā skaitīt kopā izdevumus, tad neapšaubāmi nebūs ekonomijas.

— Tātad jums vajadzīga bruņumašīna?

J.Straume: — Tā nav vajadzīga man vai mums, tā ir prasība tad, ja ierodas augsti ārzemju viesi.

— Vai šāda mašīna būs Ministru kabinetam vai Valsts kancelejai?

J.Straume: — Tas ir visu kopējs jautājums, un agri vai vēlu tas tiks atrisināts.

— Jautājums tikai, kam to uzkārs.

J.Straume: — Laiks rādīs, kā tas notiks. Ir priekšvēlēšanu gads, tā ka šo jautājumu atrisināt nebūs viegli, bet es domāju, ka nākotnē tas notiks.

— Saeimu nekontrolē ne prokuratūra, ne Valsts kontrole. Saeimas naudas lietas kontrolē pati Saeima. Bijušais deputāts Silārs ir konstatējis, ka šī sasaukuma deputāti ir saņēmuši daudz nepamatotu piemaksu. Silārs pat ir sūdzējies Satversmes tiesā, lai tā šo lietu izmeklētu. Pagājušo ceturtdien mūsu studijā viesojās Jānis Maizītis. Viņš stāstīja, ka lūdzis Saeimai paskaidrot par šīm piemaksu lietām un, kā tautā saka, tapis pasūtīts “vienu māju tālāk”. Kā ir ar visām šīm lietām?

J.Straume: — Jebkuram pilsonim ir iespējas ierosināt šādas pārbaudes. Tas ir normāli. Es nepiekrītu tam, ka kāds būtu pasūtīts kādu māju tālāk. Man pašam ir bijusi saruna ar Maizīša kungu par dažādiem jautājumiem, tai skaitā arī par Silāra ierosināto lietu. Būs Satversmes tiesas spriedums. Arī Ģenerālprokuratūra savas kompetences robežās izskata Silāra kunga iesniegumu. Kompensācijas, kuras deputāti saņem, tiek izsniegtas uz speciāla Saeimas Prezidija nolikuma pamata. Es domāju, ka to varēs izvērtēt gan Satversmes tiesa, gan citas kompetentas institūcijas.

— Prokuratūrai jau nav tiesības vērtēt jūsu darbu.

J.Straume: — Es domāju, ka prokuratūrai ir ļoti laba sadarbība, arī šīs lietas izmeklēšanā, gan ar Saeimas Prezidiju, gan ar Revīzijas komisiju, kura ir Saeimas galvenais iekšējais auditors, gan arī ar Saimniecisko komisiju, kura ir tieši atbildīga par kompensāciju jautājumu.

— Kas notiks, ja atklāsies, ka kāds ir saņēmis kādus 200 latus par daudz?

J.Straume: — Es domāju, ka tāds secinājums nevarētu būt.

— Kas to var pateikt, Saeimas komisija?

J.Straume: — Es domāju, ka to vērtēs arī Satversmes tiesa.

— Tā varbūt jūs notiesās, bet jūs jau sen būsit izvēlēti un kāds cits būs jūsu vietā.

J.Straume: — Es domāju, ka skaidrība šajā lietā jau būs ātrāk.

— Nu jā, to izmantos priekšvēlēšanu kampaņā.

J.Straume: — Tādi mēģinājumi nav izslēdzami.

— Nav likuma par Saeimas izmeklēšanas komisijām. Saeimas komisija, kas pēta gaļas kontrabandas lietu, bez nekāda likuma ir pieaicinājusi prokuroru. Tātad daudzi likumi nemaz nav vajadzīgi, saprātīgi ļaudis var iztikt bez likumiem.

J.Straume: — Nevar teikt, ka nav vajadzīgi. Ideja par speciālu likumu Saeimas komisijām radās bēdīgi slavenā pedofilijas skandāla sakarā. Šis likumprojekts pašlaik ir Saeimā. Tas jau ir izskatīts pirmajā lasījumā un tiek gatavots tālākai izskatīšanai. Pozitīvi ir novērtēta ģenerālprokurora rīcība, kurš pēc sarunām ar pašreizējo izmeklēšanas komisijas vadību, balstoties uz šī likuma garu, šo sadarbību jau ir uzsācis.

— Es domāju, ka nevajag gaidīt trīs lasījumus, bieži vien likumus var pieņemt bez lasījumiem. Šodien Saeimā tika izskatīta diskutabla lieta par to, vai ņemt armijā zēnus, kas nav beiguši deviņas klases.

J.Straume: — Šī lieta izsauca asas debates gan frakcijā, gan komisijās. Jāatzīst, ka šeit ir zināma taisnība tiem, kas aizstāvēja Grīga kunga priekšlikumu, kā arī tiem, kas to noraidīja. Manuprāt, patiesība ir kaut kur pa vidu.

— Iedomājieties, jauneklis, kurš kaut kādu iemeslu dēļ nav beidzis deviņas klases, ir beidzis tikai astoņas, viņu neņem armijā, viņš ir nolemts visam kam, tikai ne normālai dzīvei. Vēl viens variants ir tāds, ka es nesaņemšu šo diplomu un man nebūs jāiet armijā.

J.Straume: — Diemžēl šādi gadījumi nav izslēdzami.

— Kāpēc tad jāpieņem tādi likumi? Lielgabalu gaļa ir lielgabalu gaļa. Un pilnīgi vienalga, vai tevi nošauj, ja tu esi beidzis augstskolu vai astoņas klases. Ir bijuši gadījumi, kad tie, kas slikti mācās, daudz labāk karo armijā.

J.Straume: — Es domāju, ka jautājumi saistībā ar izglītību un militāro dienestu drīz atkal nonāks sabiedrības uzmanības lokā. Es domāju ka šīsdienas diskusija tik ātri nebeigsies.

— Varbūt, ja ir tik daudz puišu, kas nebeidz deviņas klases, daļu armijas naudas veltīt tam, lai visi šīs deviņas klases pabeigtu. Lai meitenes nemācās, lai puikas mācās.

J.Straume: — Es domāju, ka tas nav izslēdzams risinājums.

— Nesen jūs bijāt Kuveitā. Kā jums tur gāja, pats galvenais, kāds Latvijai labums no Kuveitas?

J.Straume: — Es domāju, ka Kuveita ir valsts, ar kuru nākotnē var būt un būs sadarbība. Neapšaubāmi, Kuveita ir ieinteresēta kokmateriālu biznesā, arī jautājumā, kas skar pārtikas produktus, jo Kuveitā praktiski nav dzeramā ūdens, viss tiek importēts. Līdz ar to šīs sadarbības iespējas ir, un Kuveitas augstākās amatpersonas — politiķi un biznesmeņi, bija ļoti ieinteresēti sadarbībā ar Latviju. Tuvākajā laikā tiks sagatavota arī Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvju vizīte, būs biznesmeņu savstarpēji kontakti. Sadarbība būs, un Latvija no tā tikai iegūs.

— Vai tiešām tur bija kaut kas reāls, vai visi tikai sēdēja pie galda, runāja, ēda un iedzēra? Taču tur laikam nedzer, jo tur ir islams.

J.Straume: — Tur nedzer.

— Jūs tur dzērāt ūdeni?

J.Straume: — Jā, mēs tur dzērām ūdeni.

— Tad krēslu ražotāji, mēbeļnieki un kokrūpnieki var gatavoties?

J.Straume: — Mums bija tikšanās Tirdzniecības kamerā, kur bija reāla interese par Latviju. Tuvākajā laikā tiks organizēts seminārs, lai labāk iepazītu Latvijas investīciju likumdošanu un rastu savstarpējos kontaktus.

— Manuprāt, šāds tirgus ir ārkārtīgi perspektīvs. Ja notiks kaut kāds darījums, tad mazie un vidējie uzņēmēji varēs jums pateikties. Šī ir nedēļa starp Lāčplēša dienu un 18. novembri. Kad jūs pirmo reizi uzzinājāt, kas ir 18. novembris?

J.Straume: — Tas bija pamatskolas laikā. Man bija iespēja lasīt grāmatas par patieso Latvijas vēsturi.

— Kur jūs tās ņēmāt, kaut kur skapjaugšā?

J.Straume: — Jā, tās bija noslēptas. Vecmāmiņa bija noslēpusi.

— Viņa laikam bija dusmīga, kad ieraudzīja, ka jūs tās lasāt?

J.Straume: — Viņa bija mazliet satraukusies.

— Jūs teicāt, ka jūs nelasāt un esat īsts padomju cilvēks.

J.Straume: — Viņa, protams, zināja, ka es lasīju. Es pietiekami savlaicīgi zināju, ka novembra vidū nav tikai studentu svētki, bet arī citi svētki.

— Kā jūs tos svinējāt? Vismaz manā ģimenē tie bija nopietni svētki. Es pat savam dēlam ieliku vārdā Uģis, kas ir 17. novembrī, lai man neko nevarētu pārmest.

J.Straume: — Studentu gados 18. novembris tika maskēts aiz studentu svētkiem. Parasti šie svētki notika kopā.

— Sakiet, vai tagad tautai 18. novembris ir svētki vai arī tie ir tikai valdības pasākumi un strīdi, kur šaut raķetes?

J.Straume: — Es domāju, ka strīdi par raķešu šaušanu ir kompetento iestāžu problēma, bet 18. novembris ir bijuši un būs svētki Latvijai.

— Kā jūs domājat, kas mums trūkst, lai tie patiešām būtu svētki?

J.Straume: — Domāju, ka trūkst pietiekami daudz. Gan politiķiem, gan ierēdņiem, gan sabiedrībai kopumā ir jāstrādā pie tā, lai tās negācijas, kuras ir daudzās sfērās, novērstu un uzlabotu situāciju. Bet to nevar izdarīt tikai valdība, prezidents vai parlaments. Tas ir visas sabiedrības izpratnes un vēlmes jautājums.

— Kurā 18. novembrī pensionāriem būs normālas pensijas?

J.Straume: — Es gribētu, lai tas būtu šajā 18. novembrī.

— Jūs gribēt varat, bet kā tas ir reāli Saeimas likumdošanā?

J.Straume: — Es domāju, ka ilgi tāds 18. novembris nebūs jāgaida.

— Sakiet, vai likumā par pensijām nākamā gada budžetā ir kaut kas paredzēts?

J.Straume: — Tas būs atkarīgs no tā, kādus mēs gala rezultātā pieņemsim labojumus pensiju likumā. Tie ir galīgajā variantā jau sagatavoti Sociālo un darba lietu komisijā.

— Un kad tas notiks?

J.Straume: — Domāju, jau decembrī.

— Tur būs kaut kas normālam cilvēkam, kas ēd putru un pērk reņģes?

J.Straume: — Es domāju, ka būs skaidrība par to, kā reāli tiks veikta pensiju indeksācija. Tiks izlaboti pārpratumi, kas saistījās ar strādājošo pensionāru pensijām. Arī daudzi citi jautājumi tiks sakārtoti tā, lai šīs Saeimas laikā pensiju likums vairs nebūtu jāgroza.

— Iepriekšējo vēlēšanu cīņa pensiju likumu “salaida dēlī”.

J.Straume: — Es nezinu, vai “salaida dēlī”. Pēdējā gada laikā politiķiem bija vēlme šo pensiju indeksāciju veikt pēc iespējas apjomīgāku, sabiedrībai jūtamāku.

— Kaut nu tā būtu, ka jūs nebūtu tik labvēlīgi pret cilvēkiem, ka visa ekonomika pēc tam saietu grīstē. No otras puses ir labi, ja cilvēkam kaut ko vairāk pasola. Latvijai ir bijis ļoti grūts mūžs, ir bijušas visādas nepatikšanas. Es domāju, ka šīs vētras tāds nieks vien ir. Paldies un priecīgus svētkus!

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

Pēc ieraksta “LV” diktofonā