Valsts kase

Instrukcija Nr. 1 Rīgā 2001.gada 5. oktobrī

Finansu pārskatu sastādīšanas instrukcija

Izdota saskaņā ar likuma“Par budžeta un finansu vadību”

30.panta pirmo un otro daļu

Šī instrukcija nosaka budžeta iestāžu finansu pārskatu sastādīšanas pamatprincipus. Instrukcijā izmantotas Starptautiskajā valsts sektora 1. grāmatvedības standartā “Finansu pārskatu sastādīšana” noteiktās prasības un galvenie pieņēmumi, kā arī Starptautisko nacionālo kontu un Eiropas nacionālo kontu sistēmu un Starptautiskā valūtas fonda Valdības finansu statistikas galvenās prasības.

1. Terminu skaidrojums

Grāmatvedības politika ir tie principi, metodes, pieņēmumi, noteikumi un prakse, ko izmanto budžeta iestāde savu finansu pārskatu izstrādāšanā un sastādīšanā.

Uzkrāšanas princips ir uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumi un citi notikumi tiek atzīti tad, kad tie notiek (nevis tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda par tiem), un tie tiek grāmatoti un parādīti to periodu finansu pārskatos, uz kuriem tie attiecas.

Aktīvi ir resursi, kuri atrodas iestādes kontrolē pagātnes notikumu rezultātā un no kuriem tiek paredzēts gūt ekonomiskos labumus.

Naudas plūsmas princips ir uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem. Saskaņā ar šo principu perioda finansiālie rezultāti ir starpība starp saņemto un samaksāto naudas summu.

Saistības ir iestādes pienākumi, kas pagātnes notikumu rezultātā, pastāvot konkrētajā brīdī, ir saistīti ar resursu aizplūdi nākotnē.

Būtiskums pastāv, ja kādas konkrētas informācijas neiekļaušana vai nepareiza uzrādīšana ietekmētu pārskatu lietotāju saimnieciska rakstura lēmumus, kas tiek pieņemti, izmantojot finansu pārskatos uzrādīto. Būtiskums ir atkarīgs no informācijas vienības vai kļūdas apjoma, ko izvērtē konkrētajos neiekļaušanas vai nepareizas uzrādīšanas apstākļos.

Modificētais uzkrāšanas princips ir uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst brīdī, kad tie notiek, nevis tad, kad tiek saņemta vai samaksāta nauda par tiem. Elementi, kurus atzīst saskaņā ar modificēto uzkrāšanas principu, ir finansiālie aktīvi, saistības, neto finansiālie aktīvi, ieņēmumi un izdevumi.

2. Vispārīgie jautājumi

1. Finansu pārskati ir iestādes finansiālā stāvokļa un veikto darījumu strukturizēts attēlojums. Vispārējā nolūkā pārskatu mērķis ir sniegt tādu informāciju par iestādes finansiālo darbību, darbības rezultātiem un naudas plūsmu, kas noderīga plašam pārskatu lietotāju lokam, izvērtējot un pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu un to izlietojuma efektivitāti.

2. Finansu pārskati parāda to, cik kvalitatīvi iestādes vadība pārvalda tai uzticētos finansu un materiālos resursus. Līdz ar to finansu pārskati kopā ar citu informāciju, kas tiek uzrādīta kopā ar tiem, sniedz informāciju par naudas avotiem un to izlietošanu. Šī informācija noder, lai vērtētu rīcībā esošos institūcijas naudas resursus un naudas resursus, kas nepieciešami, lai stabili turpinātu darbību.

3. Finansu pārskatiem jāsniedz skaidrs un patiess priekšstats par iestādes finansiālo stāvokli, darbības rezultātu un finansiālā stāvokļa izmaiņām. Patiesa priekšstata nodrošināšanai ir nepieciešams:

3.1. izvēlēties un lietot vienotu grāmatvedības politiku;

3.2. informāciju, ieskaitot grāmatvedības politiku, uzrādīt tā, lai tā būtu atbilstoša, ticama, salīdzināma un saprotama;

3.3. sniegt papildu skaidrojumu, kas ļautu pārskatu lietotājiem saprast konkrētu darījumu vai notikumu ietekmi uz iestādes finansiālo stāvokli vai darbības finansiālajiem rezultātiem.

4. Finansu pārskatu lietotāji ir sabiedrība, valdība, budžeta iestādes, klienti, darbinieki, piegādātāji un kreditori (aizdevēji).

5. Visos pārskatos sniegtā informācija tiek izmantota šādiem galvenajiem mērķiem:

5.1. konsolidēta budžeta izpildes pārskata sastādīšanai atbilstoši likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajām prasībām;

5.2. centrālās valdības (valsts un pašvaldību) pārskatu veidošanai atbilstoši Starptautisko nacionālo kontu un Eiropas nacionālo kontu sistēmu prasībām;

5.3. centrālās valdības (valsts un pašvaldību) pārskatu sastādīšanai atbilstoši Starptautiskā valūtas fonda Valdības finansu statistikas prasībām.

6. Budžeta iestāžu finansu pārskati jāsastāda uz darbības nepārtrauktības pieņēmuma, ja vien nav Ministru kabineta vai pašvaldības domes (padomes) lēmuma, kas to nosaka citādi. Ja, sastādot pārskatu, iestādes vadība ir informēta par būtiskām neskaidrībām vai apstākļiem, kuri var radīt šaubas par iestādes spēju turpināt nepārtrauktu darbību, šīs neskaidrības jāatspoguļo pārskatā un iemesls jāpaskaidro finansu pārskata paskaidrojošās piezīmēs.

7. Visām budžeta iestādēm finansu pārskati jāsastāda saskaņā ar uzkrāšanas principu. Izņēmuma gadījumā iestādes drīkst lietot modificēto uzkrāšanas principu, vienlaikus sniedzot skaidrojumu par uzkrāšanas principa neievērošanas iemesliem.

8. Finansu pārskatiem jābūt nepārprotami identificējamiem, un tajos esošai informācijai nav jāatšķiras no tāda paša veida informācijas citos pārskatos. Minēto informāciju atspoguļo skaidri un nepieciešamības gadījumā atkārto, lai nodrošinātu tās pareizu izpratni. Katrā pārskatā obligāti jānorāda:

8.1. pārskatu sniedzējas iestādes nosaukums vai citi tās identificēšanas līdzekļi un apzīmējumi;

8.2. vai pārskats ir vienas atsevišķas iestādes vai vairāku budžeta iestāžu kopsavilkuma pārskats;

8.3. pārskata datums vai periods atkarībā no tā, kurš ir piemērotāks attiecīgajai finansu pārskatu sastāvdaļai;

8.4. pārskatā izmantotā valūta;

8.5. precizitātes pakāpi, kas ievērota, skaitļus atspoguļojot pārskatos.

3. Finansu pārskatu kvalitatīvais

raksturojums

9. Finansu pārskatu kvalitatīvais raksturojums ir pazīmes, kas nosaka finansu pārskatos sniegtās informācijas noderīgumu to lietotājiem. Pastāv četras galvenās kvalitatīvās īpašības: saprotamība, būtiskums, ticamība un salīdzināmība.

10. Finansu pārskatos sniegtās informācijas būtiska īpašība ir tās viegla saprotamība lietotājiem. Šajā nolūkā tiek pieņemts, ka finansu pārskata lietotājiem ir labas zināšanas par budžetu un saimniecisko darbību, ekonomiku un grāmatvedību, kā arī vēlme pietiekami rūpīgi iepazīties ar sniegto informāciju. Tomēr lēmumu pieņemšanai noderīgu, bet sarežģītu informāciju nedrīkst neiekļaut finansu pārskatos, pamatojoties tikai uz argumentu, ka šāda informācija varētu būt pārāk grūti saprotama finansu pārskatu lietotājiem.

11. Katru būtisku posteni finansu pārskatos uzrāda atsevišķi. Nebūtiskas summas apkopo ar līdzīga rakstura vai funkcijas summām, un tās neuzrāda atsevišķi.

12. Finansu pārskatus veido, apstrādājot lielu daudzumu darījumu, kurus sistematizē, apkopojot grupās atbilstoši to būtībai vai funkcijām. Pēdējais posms apkopošanas un iedalīšanas procesā ir koncentrēto un iedalīto datu uzrādīšana, kas veido posteņu rindas finansu pārskatu kopsavilkumā vai piezīmēs. Postenis, kas nav pietiekami būtisks, lai to uzrādītu atsevišķi finansu pārskatu kopsavilkumā, tomēr var būt pietiekami būtisks, lai to uzrādītu atsevišķās piezīmēs.

13. Būtiska ir informācija, ja tās neuzrādīšana var ietekmēt finansu pārskata lietotāju lēmumu pieņemšanu par resursu piešķiršanu, pamatojoties uz pārskatiem. Būtiskums ir atkarīgs no attiecīgā posteņa apjoma un rakstura, ko izvērtē konkrētos informācijas neiekļaušanas apstākļos. Vienādas būtības un funkcijas atsevišķus ieņēmumus un izdevumus apkopo pat tad, ja atsevišķas summas ir lielas. Tomēr lielus posteņus, kas atšķiras pēc rakstura vai funkcijas, uzrāda atsevišķi.

14. Informācijai ir ticamības iezīmes, ja tajā nav būtisku kļūdu un tendenciozu ieviržu, kā arī ja finansu pārskatu lietotāji var paļauties, ka informācija ir atspoguļota patiesi. Tā, piemēram, bilancei ir patiesi jāatspoguļo darījumi un citi notikumi, kuru rezultātā pārskata datumā veidojas iestādes aktīvi, saistības un prasības.

15. Lai informācija būtu ticama, tai jābūt neitrālai, t.i., tā nedrīkst būt tendencioza. Grāmatvedības pārskati nav neitrāli, jo, atlasot vai sniedzot uzrādāmo informāciju, tiek ietekmēta lēmuma pieņemšana vai informācija izvēlēta tā, lai sasniegtu iepriekš nolemtu rezultātu vai iznākumu.

16. Pārskatos uzrādītai informācijai jābūt salīdzināmai. Salīdzinošo informāciju uzrāda attiecībā uz pārskatos sniegto iepriekšējā perioda skaitļos izteikto informāciju, izņemot to pārskata periodu, uz kuru prasības attiecas pirmo reizi.

17. Ja pārskatos tiek grozīta posteņu uzrādīšanas vai iedalīšanas prakse, salīdzinošās summas, ja vien tas ir iespējams, iedala atkārtoti, lai nodrošinātu salīdzināmību ar kārtējo periodu; turklāt skaidro ikviena atkārtota iedalījuma raksturu, summu un iemeslu. Ja salīdzināmas informācijas summas nav iespējams atkārtoti iedalīt, struktūra skaidro iemeslus, kāpēc tā nav veikusi atkārtotu iedalījumu, un to izmaiņu raksturu, kas rastos, ja summas tiktu atkārtoti iedalītas.

18. Var pastāvēt tādi apstākļi, kad nav iespējams atkārtoti iedalīt salīdzinošo informāciju un panākt iepriekšējā perioda informācijas salīdzināmību ar kārtējā perioda informāciju. Piemēram, dati iepriekšējā periodā (periodos) var nebūt apkopoti tā, lai ļautu veikt atkārtotu iedalīšanu, un var nebūt iespējami atkārtoti iegūt informāciju. Šādos gadījumos grāmatvedības pārskata pielikumā skaidro salīdzināmo summu potenciāli veicamās korekcijas raksturu.

4. Finansu pārskati

19. Budžeta iestādes sagatavo un iesniedz šādus pārskatus:

19.1. ceturkšņa (valsts budžeta iestādes);

19.2. gada (budžeta iestādes).

20. Pārskata gada beigās pirms saimnieciskā gada pārskata sastādīšanas iestāde veic inventarizāciju, sastādot īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu, zemes īpašumu, ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu sarakstus. Šāda inventarizācija jāveic arī iestādes likvidācijas un reorganizācijas gadījumā.

21. Valsts budžeta iestāžu finansu pārskatu komplektā ir šādas sastāvdaļas:

21.1. pārskats par finansiālo stāvokli — 1.forma “Bilance”(1. pielikums);

21.2. naudas plūsmas un finansiālās darbības rezultātu pārskats:

21.2.1. 2.forma “Pārskats par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem” sadalījumā pa likumā “Par valsts budžetu” apstiprinātām programmām, apakšprogrammām (2. pielikums);

21.2.2. 2—1.forma “Pārskats par speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem” sadalījumā pa likumā “Par valsts budžetu” apstiprinātām programmām, apakšprogrammām (3. pielikums);

21.2.3. 2—2.forma “Pārskats par speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (sociālā apdrošināšana)”sadalījumā pa likumā “Par valsts budžetu” apstiprinātām programmām, apakšprogrammām (4. pielikums);

21.2.4. 2—3.forma “Pārskats par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem (Labklājības ministrija)” sadalījumā pa likumā “Par valsts budžetu” apstiprinātām programmām, apakšprogrammām (5. pielikums);

21.2.5. 2—4.forma “Pārskats par ziedojumu, dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem” (6. pielikums);

21.2.6. 2—5.forma “Pārskats par valsts investīciju programmu finansēto projektu ieņēmumiem un izdevumiem” (7. pielikums);

21.2.7. 2—6.forma “Pārskats par ārvalstu finansu palīdzības un valsts pamatbudžeta līdzdalības maksājumu finansēto projektu ieņēmumiem un izdevumiem” (8.pielikums);

21.2.8. 2—7.forma “Pārskats par ārvalstu finansu palīdzības un valsts speciālā budžeta līdzdalības maksājumu finansēto projektu ieņēmumiem un izdevumiem” (9.pielikums);

21.3. paskaidrojošās piezīmes:

21.3.1. grāmatvedības politikas atspoguļojums;

21.3.2. formas “Bilance” piezīmes — uzrāda skaidrojumu par bilances posteņu rādītājiem;

21.3.3. citi paskaidrojumi:

21.3.3.1. paskaidrojums par ilgtermiņa ieguldījumiem — 5.forma “Pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību”(18. pielikums);

21.3.3.2. paskaidrojums par krājumiem — 6.forma “Pārskats par krājumu kustību”(19. pielikums);

21.3.3.3. paskaidrojums par debitoriem un kreditoriem — 8.forma “Pārskats par debitoru un kreditoru parādiem” (20. pielikums);

21.3.3.4. paskaidrojums par budžeta programmu rezultatīvajiem rādītājiem — 20. forma “Pārskats par budžeta programmas (apakšprogrammas) rezultatīvo rādītāju izpildi” (21. pielikums);

21.3.3.5. paskaidrojums par valsts pasūtījumu — 21. forma “Pārskats par valsts un pašvaldību pasūtījumu” (22. pielikums);

21.3.3.6. 3—1. forma “Pārskats par štata vienību plāna izpildi iestādēs” (10. pielikums);

21.3.3.7. 3—2. forma “Pārskats par aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības, tiesību aizsardzības iestāžu štata vienību plāna izpildi” (11. pielikums);

21.3.3.8. 3—3. forma “Pārskats par štata vienību un audzēkņu plāna izpildi bērnu pirmsskolas iestādēs” (12. pielikums);

21.3.3.9. 3—4. forma “Pārskats par štata vienību un audzēkņu plāna izpildi internātskolās, sanatorijās — internātskolās, speciālās internātskolās, mācību un pāraudzināšanas iestādēs” (13. pielikums);

21.3.3.10. 3—5. forma “Pārskats par štata vienību un studējošo (audzēkņu, klausītāju) apmācības plāna izpildi profesionālajās izglītības un augstākās mācību iestādēs” (14. pielikums):

21.3.3.11. 3—6. forma “Pārskats par štata vienību plāna izpildi veselības aprūpes iestādēs” (15. pielikums);

21.3.3.12. 3—7. forma “Pārskats par štata vienību plāna izpildi sociālās aprūpes iestādēs” (16. pielikums);

21.3.3.13. 3—8. forma “Pārskats par štata vienību plāna izpildi pārējās izglītības un kultūras iestādēs un pasākumos (brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija)”(17. pielikums);

21.4. datu salīdzināšana ar Valsts kasi — no valsts budžeta finansējamo iestāžu kases ieņēmumu un izdevumu salīdzināšana ar Valsts kases Norēķinu centru izsniegtajiem kopsavilkumiem EKK griezumā;

21.5. informācija par bilances izmaiņām saskaņā ar Finansu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukcijā Nr.3 “Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” noslēguma jautājumos noteikto (35.pielikums).

22. Valsts budžeta iestāžu finansu pārskatu komplektā par 6 mēnešiem neietilpst:

22.1. paskaidrojums par ilgtermiņa ieguldījumiem — 5.forma “Pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību” (18. pielikums);

22.2. paskaidrojums par krājumiem — 6.forma “Pārskats par krājumu kustību” (19. pielikums);

22.3. datu salīdzināšana ar Valsts kasi.

23. Valsts budžeta iestāžu finansu pārskatu komplektā par 9 mēnešiem neietilpst:

23.1. paskaidrojums par ilgtermiņa ieguldījumiem — 5.forma “Pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību” (18. pielikums);

23.2. paskaidrojums par krājumiem — 6.forma “Pārskats par krājumu kustību” (19. pielikums);

23.3. paskaidrojums par budžeta programmu rezultatīvajiem rādītājiem — 20. forma “Pārskats par budžeta programmas (apakšprogrammas) rezultatīvo rādītāju izpildi” (21. pielikums);

23.4. datu salīdzināšana ar Valsts kasi.

24. Pašvaldības budžeta izpildes gada finansu pārskatu komplektā ir šādas sastāvdaļas:

24.1. pārskats par finansiālo stāvokli — 1.forma “Bilance”(1. pielikums);

24.2. pārskats par naudas plūsmu un finansiālajiem darbības rezultātiem:

24.2.1. 1—1.forma “Pamatbudžeta naudas plūsmas kopsavilkuma pārskats” (23. pielikums);

24.2.2. 1—2. “Ziedojumu un dāvinājumu naudas plūsmas kopsavilkuma pārskats” (24. pielikums);

24.2.3. 1—3.forma “Speciālā budžeta naudas plūsmas kopsavilkuma pārskats” (25. pielikums);

24.2.4. 2— P. forma “Pārskats par pamatbudžeta ieņēmumiem un izdevumiem” sadalījumā pēc valdības funkciju klasifikācijas un izdevumu un ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem (26. pielikums);

24.2.5. 2—1—P. forma “Pārskats par speciālā budžeta ieņēmumiem un izdevumiem” sadalījumā pa speciālo budžetu apstiprinātām programmām (27. pielikums);

24.2.6. 2—1—1.forma “Pārskats par speciālā budžeta izdevumiem pēc valdības funkcijām” sadalījumā pēc valdības funkciju klasifikācijas (28.pielikums);

24.2.7. 2—4—P.forma “Pārskats par ziedojumu un dāvinājumu ieņēmumiem un izdevumiem” sadalījumā pēc valdības funkciju un izdevumu ekonomiskās klasifikācijas (29. pielikums);

24.3. paskaidrojošās piezīmes:

24.3.1. grāmatvedības politikas atspoguļojums;

24.3.2. 1.formas “Bilance” piezīmes — uzrāda skaidrojumu par bilances posteņu rādītājiem;

24.3.3. citi paskaidrojumi:

24.3.3.1. paskaidrojums par ilgtermiņa ieguldījumiem — 5.forma “Pārskats par ilgtermiņa ieguldījumu kustību”(18. pielikums);

24.3.3.2. paskaidrojums par krājumiem — 6.forma “Pārskats par krājumu kustību” (19. pielikums);

24.3.3.3. paskaidrojums par debitoriem un kreditoriem— 8.forma “Pārskats par debitoru un kreditoru parādiem” (20. pielikums);

24.3.3.4. paskaidrojums par aizdevumiem un galvojumiem — 9— 1.forma “Pārskats par saņemtajiem aizdevumiem” (30. pielikums), 9—2.forma “Pārskats par izsniegtajiem galvojumiem” (31. pielikums);

24.3.3.5. paskaidrojums par tīklu rādītājiem — 10.forma “Pašvaldību budžeta iestāžu tīklu rādītāji (32.pielikums), 11.forma “Pašvaldību veselības aprūpes iestāžu (uzņēmumu) tīklu rādītāju kopsavilkums (33.pielikums);

24.3.3.6. paskaidrojums par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem — 13.forma “Kopsavilkuma pārskats par līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojumu” (34.pielikums);

24.3.3.7. paskaidrojums par valsts pasūtījumu — 21. forma “Pārskats par valsts un pašvaldību pasūtījumu” (22. pielikums);

24.4. salīdzināšanās ar kredītiestādēm (Valsts kasi), kur atrodas naudas līdzekļi;

24.5. informācija par bilances izmaiņām saskaņā ar Finansu ministrijas 2001.gada 25.jūnija instrukcijā Nr.3 “Valsts (pašvaldības) budžeta iestāžu, pašvaldību budžetu grāmatvedības uzskaites instrukcija” noslēguma jautājumos noteikto (35.pielikums).

25. Grāmatvedības politikas atspoguļojumā budžeta iestādes uzrāda:

25.1. informāciju par grāmatvedības pārskatu sagatavošanas principiem un konkrēto grāmatvedības politiku, kas izvēlēta un lietota attiecībā uz nozīmīgiem darījumiem un citiem notikumiem;

25.2. finansu pārskatu sastādīšanai izmantoto grāmatvedības pieeju;

25.3. finansu pārskatu sagatavošanai izmantoto novērtēšanas bāzi; katru konkrēto grāmatvedības politiku, ko ir nepieciešams zināt, lai pareizi saprastu finansu pārskatus.

26. Valsts budžeta iestādes gada pārskatā bez šīs instrukcijas 21. punktā minētajām veidlapu formām iekļauj Valsts kontroles atzinumu un vadības ziņojumu par budžeta izpildi. Pašvaldības gada pārskatā bez šīs instrukcijas 22.punktā minētajām veidlapu formām iekļauj Valsts kontroles atzinumu un vadības ziņojumu par budžeta izpildi. Ja ir konstatētas kļūdas pārskatos, Valsts kasē jāiesniedz labotais pārskats. Ministrijas, centrālās valsts iestādes un pašvaldības finansu pārskatus iesniedz Valsts kasē noteiktajos termiņos.

27. Valsts kase apkopo budžeta iestāžu finansu pārskatus un sastāda valsts budžeta izpildes un pašvaldību budžetu izpildes kopsavilkuma pārskatu atbilstoši likumā “Par budžetu un finansu vadību” noteiktajam un iesniedz to Valsts kontrolei pārbaudei līdz nākamā saimnieciskā gada 31.maijam.

28. Atzīt Valsts kases 2000.gada 21.decembra instrukciju Nr.1 “Finansu pārskatu sastādīšanas pamatprincipi” par spēku zaudējušu.

Valsts kases pārvaldnieks A.Veiss

Dokumenta apjoma dēļ pilna teksta un pielikumu publikācija “Latvijas Vēstnesī” nav iespējama. Instrukcija pilnībā (kopā ar pielikumiem) atrodama internetā Valsts kases mājaslapā www.vkase.gov.lv sadaļā “Svarīgākie normatīvie dokumenti”/ “Instrukcijas”.

Valsts kase