18.novembrī  — Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā

Šī ir mūsu brīvība, šī ir mūsu valsts, šī ir mūsu izdevība to veidot

Svētdien, 18.novembrī, pie Brīvības pieminekļa: Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, uzrunājot tautu;

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Valsts prezidente un Ministru prezidents Andris Bērziņš, noliekot ziedus

Foto: Juris Krūmiņš un Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga: — pie Brīvības pieminekļa

Runa pie Brīvības pieminekļa Latvijas Republikas proklamēšanas 83.gadadienā 2001.gada 18.novembrī

Labvakar, mīļie tautieši, šajā svētku dienā, ko Dievs mums bija devis īpaši skaistu un saulainu, lai tā atgādinātu, ka šī ir svētku, gaviļu un prieka diena. Mēs svinam Latvijas neatkarību, ko izcīnīja grūtās un asiņainās cīņās. Pateicoties viņiem, tika dibināta Latvijas valsts, un pateicoties viņiem mēs stāvam Brīvības pieminekļa priekšā, kur redzam važu rāvēju, kas salauž tirāniju, kas salauž nebrīvības važas, kas atdod mums valsti, neatkarību, pašcieņu, nācijas godu.

Šodien mēs ar pateicību atceramies tos visus, kas cīnījās par Latvijas brīvību, mēs atceramies tos, kas stāvēja uz barikādēm, kas pieprasīja atjaunot brīvību, kas to nosargāja. Šajā dienā, kas pieder mums visiem, es vēlos sveikt jūs visus, kas esat šeit sanākuši kopā, — man tiešām ir prieks redzēt, ka jums ir prieks un lepnums par savu valsti un tās neatkarību. Es vēlos sveikt visus latviešus visās Latvijas malās, jo, ja jūs nesat Latviju sirdī, tad tā vieta, kur jūs dzīvojat, tā un neviena cita ir Latvijas sirds. Un es sūtu svētku sveicienus visiem Dunikā, Nīcā un Rucavā, Stiklos, Bunkšās, Ugālē, Talsos. Es sūtu sveicienus Jūrmalai, Ikšķilei, Ogrei, Dolei, Kocēniem, Brenguļiem, Valmierai, Mazsalacai, Limbažiem, Līvāniem, Ludzai, Rēzeknei, Pušmucovai, Maltai un visām vārdos neminētām, bet tikpat svarīgām, skaistām un jaukām Latvijas vietām.

Latvijai vajadzīgas ir visas tās vietas, Latvijai vajadzīgi ir visi tās iedzīvotāji. Mūsu izvēle ir kļūt par vienotu tautu, neskatoties uz to, vai šī zeme mums nākusi kā senču mantojums vai tā mums ir mītnes un patvēruma zeme. Šī zeme ir mūsu mājvieta, šī valsts ir mūsu patvērums, būsim lojāli, pateicīgi pret to. Tad viņa mums to daudzkārt atmaksās un ar uzviju.

Mīļie tautieši, mēs svinam savus svētkus, tādēļ ka mēs esam brīvi, un mēs neatliksim svinēšanu līdz tam brīdim, kad viss mūsu valstī būs perfekts, kad nebūs vairs neviena trūkuma, kad nebūs nekā, par ko sūdzēties. Ja tā, tad nekad mums vairs nebūtu svētku, mums nebūtu par ko priecāties.

Lūk, redziet, mums solīja vējus un vētras, un lietu, un sniegus. Un mēs dabūjām zeltainu saulīti un skaistu novakari. Mums draudēja, ka mums biršot pelni uz galvas un papīra gabaliņi, bet es ceru, ka mums būs svētku salūts. Un, ja arī nebūtu, vienalga, — mums būs svētku salūts katram pašam savā sirdī. Ar to pietiek, un nav svarīgi, kāds ir laiks, kādi ir apstākļi, un nav mums jābēdājas par to, ka mums nav vēl viss perfekti – tas ir tāpat, kā tu pavasarī iesēj dārzā sēklu, cerot, ka tā viena pati izaugs, atliks tikai rudenī atnākt un ievākt ražu. Ir jāravē, ir jārušina, ir jālaista, ir jāstrādā. Tas nav vienas dienas darbs, tas jādara visu augu vasaru, un ir jāstrādā, vienalga, ko tu gribi veidot visu savu mūžu. Jā, mums ir laukos vēl daudz nezāļu, jā, mūsu lauki ir aizauguši ar brikšņiem un krūmiem, alkšņiem un latvāņiem.

Jā, mūsu sabiedrībai vēl ir daudz rētu, sāpju un nepilnību. Jā, mums ir ļoti, ļoti daudz vēl ko darīt. Jā, mums vēl ir ļoti daudz ļaunuma, nepilnību, ar ko mums ir jācīnās. Mums ir jācīnās ar noziedzību, ar korupciju, slinkumu, nevīžību, bezatbildību, ar cietsirdību citam pret citu. Tās ir posta puķes, tās ir tautas nezāles, tās vienmēr būs ar mums, bet mēs cīnīsimies tām pretim, jo šī ir mūsu valsts, šī ir mūsu brīvība, šī ir mūsu izdevība veidot kaut ko mūsu pašu rokām, veidot kaut ko pēc mūsu pašu prāta, veidot kaut ko pēc mūsu pašu sirdīm.

Šodien ir svētki un svētdiena, svinēsim šos svētkus! Rīt ir pirmdiena un darba diena, dosimies atpakaļ katrs savās gaitās, sapņosim par Latviju – tādu, kādu mēs gribētu to redzēt, — ideālu, cēlu un skaistu. Iesim un darīsim katrs savā laukā, un ar Dieva palīgu mēs tādu arī uzcelsim. Tāda tā būs, kādu būsim to veidojuši. Dievs, svētī Latviju!

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Svētku gaisotnē, 16.novembrī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš sveica Gunāru Meierovicu, kuram tika pasniegta Pasaules brīvo latviešu apvienības balva

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga:

— lūgšanā dievkalpojumā Doma baznīcā

Lūgšana ekumēniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 83. gadadienā 2001. gada 18. novembrī

Mēs visi visās Latvijas malās, mēs visi plašajā pasaulē, kas Latviju mīlam, Jēzus vārdā lūdzamies: “Dievs, svētī Latviju! Dievs, svētī šo valsti un šo tautu!” Mēs visi kopā no sirds lūdzamies: “Pasargā Latviju no ļauna, pasargā to no saviem ienaidniekiem, no tiem, kas vēlētos to iznīcināt, apmelot, aptraipīt, izpostīt, izlaupīt, apzagt, pasargi mūs, ak, Dievs!” Mēs lūdzam no sirds: “Stiprini visus tos, kas kalpo savai valstij un tautai, stiprini visus, kas godīgi dara savu darbu, stiprini visus, kas vēlētos šo zemi atstāt par svētu mantojumu saviem bērniem un bērnu bērniem labāku un skaistāku, nekā mēs esam to saņēmuši savās rokās.” Jēzus vārdā mēs lūdzamies: “Dievs, pieņem šo zemi savā aizgādībā, Dievs, svētī mūsu Latviju! Mēs viņu nododam Tavās rokās. Un katrs, kas šeit lūdzamies, mēs katrs pats sevi arī nododam Tavās rokās. Lūdzu, apskaidro mūsu sirdis un prātus, lai tajos mājotu mīlestība, saticība un miers, lai mēs būtu atvērti cits pret citu, lai mēs varētu strādāt kopībā kopējiem labiem un cēliem mērķiem. Kungs, atver mūsu apziņu, lai tā kļūtu kā atvērts trauks, kurā ieplūst dzīvības ūdens, kas veldzē mūsu dvēseles slāpes! Kungs, apskaidro mūsu prātus, palīdzi mums atšķirt labo no ļaunā, mēs nododam katrs sevi tavās rokās, vadi mūs ik dienas un stāvi mums klāt, palīdzi mums darīt labu domās, vārdos un darbos! Kungs, mēs nododam sevi un savu valsti tavās rokās! Dievs, svētī katru no mums! Dievs, svētī Latviju!” — tā mēs lūdzam.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— apsveikumā armijas parādē

Es vēlos Latvijas valsts un Latvijas tautas vārdā pateikt paldies mūsu karavīriem par viņu brašo un stalto stāju. Es vēlos pateikties parādes komandierim, bruņoto spēku komandierim, visiem virsniekiem, visiem karavīriem, kas ir gatavojušies mūsu valsts svētkiem, lai spētu tos sagaidīt un apsveikt ar cieņu un ar stāju.

Latvijas brīvību izkaroja mūsu karavīri ar saulītes nozīmi pie cepurēm. Lai pār mums atspīd brīvības saule mūžīgi mūžos! Lai bruņotie spēki stāv modri par mūsu brīvību un neatkarību! Stāvēsim arī mēs tikpat droši un stingri, aizstāvēsim savu valsti, savu zemi, savu brīvību, lai varam dzīvot mierā un saticībā! Dievs, svētī Latviju!

Apsveikuma vārdi armijas parādē Rīgā, Daugavas krastmalā, 2001. gada 18. novembrī

Parādes skatītāju vidū — arī Latvijas Saeimas vadītāji, deputāti, Nacionālo bruņoto spēku virsnieki un citi viesi

Runā Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga

Brašā ierindā soļo Latvijas zemes aizstāvji

Kopā ar Valsts prezidenti karavīru ierindu apstaigā NBS štāba bataljona komandieris Gvido Ivanovs un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

— pieņemšanā Latviešu biedrības namā

Tosts pieņemšanā par godu Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 83. gadadienai Latviešu biedrības namā 2001. gada 18. novembrī

Jūsu ekselence Ministru prezidenta kungs, Jūsu ekselence Saeimas priekšsēdētāja kungs, godātie ministri, deputāti, Jūsu ekselences diplomātiskā korpusa pārstāvji, dāmas un kungi!

Mēs šovakar noslēdzam savas valsts dibināšanas 83.gadskārtas atzīmēšanu, un man šķiet, ka tā ir bijusi skaista diena, tie ir bijuši skaisti svētki. Mēs varam atskatīties uz atjaunotās neatkarības desmit gadiem, kas ir bijuši ļoti grūti un smagi, bet arī pacilājoši un priecīgi. Šajos desmit gados tik ļoti daudz kas ir bijis paveikts, ka mēs paši bieži to aizmirstam, mēs nepagūstam uz sevi paskatīties no malas, bet tie, kas mūs tā redz, ir ļoti iespaidoti. Man šķiet, ka mēs varam būt lepni. Mēs esam daudz ko paveikuši, mēs varam sacensties ar dažu labu citu un nemaz nejusties, it kā būtu lēnāk progresējuši. Mums nemaz nav jākaunas par to, kur mēs šobrīd esam. Bet, protams, ļoti daudz vēl ir darāmā, turklāt ļoti straujā tempā darāmā. Tāpēc es aicinu visus — paliksim priecīgi, moži, apmierināti par padarīto! Lai tas mums dod spēku un enerģiju turpināt tālāk tā, lai mūsu valsts attīstās, lai zeļ, lai plaukst! Lai nākamie desmit gadi atnes visu, ko sirds vēlas. Es vēlos pacelt glāzi par Latvijas brīvību, par Latvijas cerībām, Latvijas sekmēm un veiksmi! Par Latviju!

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freiberga kungs svinīgajā pieņemšanā, sasveicinoties ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi…

… ar Latvijas vēstnieci Francijā Sandru Kalnieti…

… ar aktrisi Viju Artmani…

…ar Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētāju Andreju Ozoliņu…

…ar profesoru no Krievijas, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku Juriju Afanasjevu…

… ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Raimondu Graubi…

… ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Par dāvinājumu Saeimai

Svētdien, 18.novembrī, mākslinieks Vitolds Kucins Saeimai pasniedza dāvanu — gleznojumu uz zīda, kura nosaukums ir “Nekad”. Pasniedzot savu gleznojumu, mākslinieks uzsvēra, ka tā ir simboliska dāvana, un novēlēja, lai parlaments droši stāv Satversmes un tajā ietverto demokrātisko ideju sardzē. V.Kucina dāvana apskatāma Saeimas namā, Jēkaba ielā 11, 3.stāva vestibilā.

Saeimas preses dienests