Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes priekšsēdētājs:- intervijā Latvijas Radio vakar, 19.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.11.2001., Nr. 167 (2554) https://vestnesis.lv/ta/id/55719

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par konvertējamo valūtu kursiem

Vēl šajā numurā

20.11.2001., Nr. 167 (2554)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 19.novembrī

Intervijā Latvijas Radio 19. novembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.08. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

Kā parasti, ar domes atbalstu analizējam domes aktualitātes, kā tai izdodas sabalansēt domes un pašu rīdzinieku intereses; kā zināms, atsevišķās pozīcijās tās var atšķirties. Bet šīsdienas sarunu gribas sākt ar pavisam labu ziņu no iestādes, kas iedzīvotājiem likās diezgan pasveša sākumā, nu šī labā ziņa ir no sabiedriskā regulatora.

Gundars Bojārs: — Jā, tātad vēlētos paziņot, ka akciju sabiedrība “Rīgas siltums” ir pieņēmusi lēmumu izveidot jaunas katlumājas tajās vietās, kurās nav iespējams pieslēgums centralizētai siltumapgādei, un Rīgas pilsētas sabiedrisko pakalpojumu regulators ir atbalstījis tarifu pazemināšanu šajās vietās. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji varēs šo pakalpojumu jeb siltumu saņemt par lētāku cenu, tādējādi arī pats “Rīgas siltums” konkurēs ar alternatīvajiem siltuma piegādātājiem, tas kļūst konkurents atvērtā tirgū. Bet it sevišķi patīkami ir tas, ka šis jaunais pakalpojumu regulators, no kā daudzi baidījās, nevis palielina tarifus, bet rod iespēju tos samazināt, tātad iedzīvotājiem šis pakalpojums būs lētāks.

Es domāju, tiem, kas mūs klausās, ļoti interesē, kur īsti tas būs.

G.Bojārs: — Šis saraksts tātad tiks apstiprināts, un arī mūsu preses dienests to izplatīs, jūs varēsit ar to iepazīties presē, vai arī nākamajā mūsu sarunā es varētu nosaukt šīs vietas. Bet tās šoreiz būs atsevišķas mājas, taču tas ir labs sākums.

— Skaidrs. Svētku nedēļa aizvadīta, patīkami, ka laika apstākļi bija labvēlīgi, salūts priecēja daudzus. Bet skumdināja it kā rīcības nekonsekvence, diemžēl tieši no domes puses. Vispirms jau neziņa līdz pat svētku pusdienai — vai un kur īsti šis salūts notiks. Kā jūs pats to visu kopumā vērtējat — kā visas domes vai varbūt Tralmaka kunga neveiksmes darba organizācijā?

G. Bojārs: — Es domāju, ka tā bija ļoti liela veiksme. Man jāsāk ar to, ka šis ikgadējais salūts, pie kā visi pieraduši, ir Rīgas pilsētas dāvana valstij valstiskās neatkarības gadadienā. Tātad tā ir Rīgas pilsētas labā griba, un ar nožēlu jāsaka, ka valsts diemžēl savās svinībās neiegulda tik daudz. Taču šī vieta tika izvēlēta saistībā ar to faktu, ka ir atjaunots Brīvības piemineklis, līdz ar to visiem šiem pasākumiem bija jānotiek diezgan kompakti, un nebūtu pieļaujams, ka tautas masas plūstu cauri Vecrīgai uz Daugavmalu. Otrs, kādēļ šī vieta tika izvēlēta tieši Vērmaņdārzā, ir tas, ka pēc Rīgas astoņsimtgades mēs nevaram atļauties tik grandiozu salūtu un Daugavmalā šī uguņošana izskatītos varbūt diezgan nožēlojama.

Jā, bet, ja nemaldos, visi pārpratumi un līdz ar to mums radiomājā publikas zvani neziņas dēļ bija saistīti ar to, ka nav skaidrības, kas tad īsti vainojams, ka vieta un laiks tika pasludināti pirms šīs saskaņošanas ar ugunsdzēsējiem.

G.Bojārs: — Es gribētu, protams, atvainoties par to, ka tā ir iznācis, taču jūs zināt, kāda mums situācija ar laika apstākļiem, pēdējās nedēļās ir notikušas divas ļoti nopietnas vētras, un šī vieta tika analizēta tieši no šāda apsvēruma, tika nemitīgi uzturēti sakari ar meteoroloģisko dienestu, tika noteiktas iespējamās laika prognozes, un tikai pēdējās dienās bija pilnīgi skaidrs, kādi būs laika apstākļi, līdz ar to varēja izanalizēt gan šīs uguņošanas trajektoriju, gan pieņemt lēmumu, saskaņojot ar visiem dienestiem, par drošību. Tātad drošība bija pats galvenais apsvērums, un no tā mēs arī vadījāmies.

Es tā arī nesapratu — vai tas ir pirotehniķu pienākums, vai tas ir jādara domei pašai?

G.Bojārs: — Es domāju, ka šeit ir visu pienākums, saskaņošana arī ar Ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Valsts policiju, arī domei ir jāpieņem lēmums, pirotehniķiem ir jāveic ekspertīze, tika veikti arī izmēģinājuma šāvieni, lai noteiktu, kā tas viss izskatīsies. Tātad tas ir pietiekami nopietns darbs, dome to uztvēra ļoti atbildīgi, un es domāju, ka rīdzinieki nebija vīlušies.

Bezmaksas braukšana pilsētas transportā. Kā tas nācās, ka jūs pirmdien paziņojāt ko vienu, bet nedēļas gaitā komiteja lēma ko citu?

G.Bojārs: — Jāsaka, ka neviena komiteja to nebija lēmusi, Satiksmes un transporta lietu komiteja šo lietu saskaņoja bez jebkāda īpaša lēmuma ar mūsu transporta uzņēmumiem, un transporta uzņēmumi, kas atrodas pašvaldības īpašumā, piekrita šo darbu veikt bez maksas. Un nebija nepieciešams kāds īpašs domes lēmums, līdz ar to es arī teicu, ka par to nav lemts. Tātad tas bija normāls darba kārtības jautājums, un mēs to sakārtojām.

Vēl atgriežoties pie salūta, es zinu, ka jūs vēlaties novērst šos pārpratumus, kas radās saistībā ar ugunsgrēku Tērbatas ielas stūrī, es saprotu, ka tur valsts svētkiem veltītais domes salūts nav vainojams šai ugunsgrēkā.

G.Bojārs: — Jā, gribētos izteikt pārmetumu atsevišķiem masu medijiem par to, ka tiek izplatītas nepatiesas baumas un līdz ar to arī rodas kādas aizdomas par domes darbību. Šis ugunsgrēks Tērbatas un Dzirnavu ielas stūrī notika citas nekontrolētas uguņošanas dēļ, Valsts policija ir uzgājusi šo raķeti, tā bija ar parašūtu, un šādas raķetes pilsētas uguņošanā netika lietotas. Tika veikta izmeklēšana, es gan nezinu, vai vainīgais tiks atrasts, tas ir policijas darbs.

Skaidrs. Un, lai klausītāji pilnīgi saprastu, par ko mēs runājam, radio SWH šorīt, ja es nemaldos, ir diezgan ilgu laiku ziņojusi, ka, lūk, vainīgs ir tieši svētku salūts...

G.Bojārs: — Jā, jā, tieši domes bezatbildīgās amatpersonas. Es tomēr gribētu, lai iedzīvotāji saprot, ka dome izturējusies ar visu atbildību pret šo pasākumu.

Tālāk es gribu runāt par kārtējo vētru un papildu zaudējumiem, kas jāpiepluso iepriekšējām zaudējumu izmaksām. Kad dome lems par zaudējumu kompensāciju cietušajiem, un kādēļ šis jautājums šķietami tiek stiepts garumā?

G.Bojārs: — Tas netiek stiepts garumā, ir zaudējumi, kas tieši saistīti ar kompensācijām, daudzi no šiem zaudējumiem tiek segti no apdrošināšanas . Tā, piemēram, policijas sporta klubam, kas ir pašvaldības īpašums, ir cietis jumts, Valsts policija, neskatoties uz to, ka viņiem pienākas apdrošināšana, mūs ir lūgusi palīdzēt ar steidzamu finansējumu. Tātad katrs šis gadījums ir individuāls. Ja krituši koki, zaudējums tiek aprēķināts par šo koku, tie var būt 1000 lati, taču koka novākšana izmaksā 20 latus. Es gan tomēr gribētu pievērsties vairāk no stratēģijas viedokļa, mēs esam apsprieduši ar domes vadību, ar komiteju vadītājiem par nepieciešamību veikt detalizētu šīs situācijas izpēti, jo apmēram 200 iedzīvotāji dzīvo šajās riska zonās, kuras regulāri var tikt appludinātas, un mums ir jāizstrādā ļoti nopietnas programmas saistībā ar aizsargdambja būvniecību, arī iedzīvotāju pārcelšanu no riskantajām vietām uz citām dzīvesvietām.

Tai skaitā bija runa par Buļļupes un Daugavgrīvas aizsargvalni.

G.Bojārs: — Šī ir, protams, visriskantākā zona.

Kādā laika posmā tas viss varētu notikt, jo, lūk, sinoptiķi jau prognozēja aizvadītās nedēļas nogalē, ka 22. novembrī, jau šonedēļ, atkal varētu būt vētra?

G.Bojārs: — Protams, tas nenotiks ne šodien, ne rīt, tas ir gada, ja ne divu jautājums, saistīts ar ļoti lieliem ieguldījumiem un detalizētu izpēti, kā arī ar šo Buļļu salas dambja nostiprināšanu, kas ziemā nav paveicams. Dambja nostiprināšana ir jāveic gan ar mehāniskām metodēm, gan arī apstādot ar augu klājumu, tas ir sarežģīts darbs un prasa lielus ieguldījumus, bet mēs pie tā esam sākuši strādāt. Diemžēl līdz šim acīmredzot šim apstāklim netika pievērsta uzmanība.

Gan šīrīta laikrakstos cilāts temats, gan vides aizsardzības kluba iecere — šonedēļ piketēt, demonstrējot arī, ja nemaldos, jau ap tūkstoti vai pāri tūkstotim savāktos parakstus. Proti, runa ir par brīvostas iecerēto paplašināšanos uz Piejūras dabas parka rēķina. Kā jūs domājat šo jautājumu tālāk risināt gan racionāli, gan ņemot vērā vietējo iedzīvotāju, zaļo un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pretenzijas par ostas paplašināšanos uz Piejūras dabas parka rēķina.

G.Bojārs: —Es domāju, ka daudzi gan nav bijuši šajā dabas parkā, es tieši vētras laikā, starp citu, apskatīju šo vietu, un jāsaka, ka šī vieta ir katastrofālā stāvoklī, ārkārtīgi pielūžņota, piedrazota. Vietējie iedzīvotāji un arī ne tikai vietējie iedzīvotāji to uzskata par sava veida izgāztuvi. Ostā, esošajā brīvostas teritorijā, eksistē vairākas teritorijas, kaut vai, piemēram, Mīlestības saliņa, kura arī ir aizsargājama dabas teritorija un kura arī šo funkciju pilda. Tas, ka šī teritorija atrodas brīvostā, nenozīmē, ka visa šī teritorija pildīs ostas funkcijas, viss tiks noasfaltēts un putniņiem nebūs kur apmesties. Es uzskatu, ka — tieši otrādi — šī teritorija tiks daudz nopietnāk aizsargāta. Bet, runājot par putniņiem, — Getliņos arī ir ļoti daudz putniņu, es nedomāju, ka viņi būtu patīkami apmeklētājiem. Es domāju, ka šis ir jautājums, ar ko atsevišķi politiskie spēki mēģina taisīt ļoti nopietnu politiku saistībā ar nākamajām vēlēšanām, un tā ir negodīga politika, negodīga attiecībā pret iedzīvotājiem, jo viņi tiek krāpti.

Pagājušajā nedēļā jūs noraidījāt Vides komitejas lūgumu uzdot Juridiskajai pārvaldei sākt dienesta izmeklēšanu par Janitas kunga vadītā Vides departamenta prēmijām, savu lēmumu nepamatojot. Kalnozola kungs atkal ir aktualizējis šo jautājumu, izplatot presē kārtējo paziņojumu, kurā lasāms arī tas, ka, iespējams, pašam Kalnozolam būs jāatkāpjas no amata. Vai šobrīd kaut kas ir mainījies šai situācijā un jūsu attieksmē?

G.Bojārs: — Man, atklāti sakot, ir apnikusi šī tēma, jo Kalnozola kungs nenodarbojas ne ar ko citu kā tikai ar mēģinājumiem noņemt šo amatpersonu no darba. Viņam būtu jānodarbojas ar vides jautājumiem, un tā es šo jautājumu arī uztveru. Diemžēl man ir nopietnas un pamatotas aizdomas, kas, iespējams, tiks pamatotas arī ar faktiem, par paša Kalnozola kunga pietiekami nekorekto rīcību. Es dziļāk negribētu iedziļināties šīs situācijas analīzē, es vairs neuzdošu nevienai pārvaldei izvērtēt Janitas kunga darbību, es negribu teikt, ka viņš ir labs vai slikts, katrā ziņā mums ir pietiekami nopietni darbi, ko darīt, lai nemitīgi aizņemtu lielu domes struktūrvienību laiku ar nebūtiskiem jautājumiem.

Uzticības telefons — cik populārs tas šobrīd ir tautā?

G.Bojārs: — Tas ir pietiekami populārs, pa šo telefona numuru sniegtā informācija tiek regulāri apkopota, zvani tiek saņemti vairāki simti mēnesī, jāsaka gan, ne par visām ziņotajām nebūšanām tiek veikta pārbaude, taču izlases kārtā šī informācija tiek pārbaudīta. Šādiem zvaniem nav juridiska spēka, bet, protams, tas dod pamatu aizdomāties par daudzām lietām, un tās tiek ņemtas vērā.

Tiem jēga ir, un jūs negrasāties pārtraukt.

G.Bojārs: — Negrasos pārtraukt.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!