Pie Baltijas jūras, kur gredzenus mij

Baltijas valstu un Vācijas Federatīvās Republikas parlamentu aizsardzības komisiju sēdē

Šajās dienās, no 18. līdz 20. novembrim, Latvijā viesojas Vācijas Bundestāga, Igaunijas parlamenta (Riigikogu) un Lietuvas Seima aizsardzības komisijas pārstāvji.

Vakar, 19. novembrī, Saeimas namā notika trīs Baltijas valstu parlamentu un Vācijas Bundestāga aizsardzības komisiju locekļu kopīgā sēde. Tās laikā tika sniegta vispusīga informācija par Latvijas veikumu likumdošanas saskaņošanā un dažādām konkrētām darbībām, gatavojoties līdzdalībai NATO. Sanāksmes gaitā tika spriests arī par NATO paplašināšanas politiskajiem aspektiem.

Baltijas valstu un Vācijas parlamentu locekļi turklāt apsprieda nepieciešamos grozījumus drošības un aizsardzības likumdošanā, ievērojot jauno starptautisko situāciju un izvērsto cīņu pret terorismu. Taču sēdē līdztekus globālajiem jautājumiem tika aplūkoti arī reģionālās drošības aspekti, tostarp Baltijas jūras reģiona valstu sadarbība un to kopīgie projekti aizsardzības un vispārējās drošības jomā.

Sēdes dalībnieki apsprieda Baltijas valstu tagadējās un turpmāk iespējamās attiecības ar Krievijas Federāciju, turklāt īpaša uzmanība tika pievērsta Kaļiņingradas apgabala (kādreizējās Austrumprūsijas) jautājumam.

Baltijas valstu un Vācijas parlamentu deputātiem bija tikšanās ar Latvijas aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, LR Robežsardzes priekšnieku Gunāru Dāboliņu un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem.

Pēc parlamentu locekļu sanāksmes preses konferencē īpaši tika uzsvērta Baltijas valstu un Vācijas Federatīvās Republikas uzskatu vienotība gan politiskā, gan militārā, gan kultūras nozīmē. Vācija ir sevišķi ieinteresēta, lai Baltijas jūra jeb “Ostsee” (Austrumu jūra, kā vācieši mēdz teikt) aizvien būtu arī miera jūra.

Tagadējā vāciešu paaudze nepavisam nevēlas 1919. vai 1941. gada notikumu atkārtojumu. Tāpēc tagad vāciešiem ir vieglāk saprasties gan ar latviešiem, gan ar igauņiem, gan ar lietuviešiem. Šodien viesi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas apmeklē Latvijas bataljona mācību bāzi Ādažos.

Kā sacīja Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas loceklis Aleksandrs Kiršteins, izskatās, ka vācieši aizvien ir un būs gatavi palīdzēt Latvijai sakārtot un uzlabot savu bruņojumu. Viņuprāt, ne vienmēr maza valsts ir vārga valsts. Līdz ar to vācieši diezgan konsekventi iestājoties par Latvijas uzņemšanu NATO. Ievērojot vēsturiskos nodarījumus, vāciešiem šķietot īpaši svarīga tagadējā un nākotnes atbildība attiecībā uz Baltijas valstīm un tautām.

Mintauts Ducmanis, “LV” Saeimas lietu redaktors