Par Valsts prezidentes vizīti Vācijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pagājušo ceturtdien, 15. novembrī, teica runu Diseldorfas Industriāļu klubā, lai rosinātu ekonomiskos sakarus starp Latviju un Vāciju, īpaši ar Ziemeļreinas–Vestfālenes zemi, kā arī lai skaidrotu un aizstāvētu Latvijas politiskās intereses jaunās Eiropas kontekstā.

Valsts prezidente sacīja: “Es ticu, ka ir iespējama brīva, vienota un droša Eiropa, kur katrai nācijai, kā lielai, tā mazai, ir vienādas tiesības. Tās ir tiesības izvēlēties savu drošības garantu un aizsargāt savas tautas identitāti.”

Prezidente uzsvēra, ka ir nepieciešams ciešs dialogs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un kandidātvalstīm, lai risinātu jautājumus par tiem izaicinājumiem, ko nosaka jaunās Eiropas modelis. Viņa arī sacīja, ka Latvija, tāpat kā abas pārējās Baltijas valstis, ir gatavas uzņemties savu daļu rūpju, sekmējot drošību un stabilitāti Eiropā.

Vaira Vīķe–Freiberga iepazīstināja klātesošos ar pašreizējo ekonomisko stāvokli Latvijā, uzsverot, ka Latvija šobrīd ir viena no visdinamiskākajām valstīm Eiropā. Viņa pamatoja savu izteikumu ar Latvijas ekonomiskajiem rādītājiem, atzīmējot augsto iekšzemes kopprodukta pieauguma līmeni, kā arī starptautiski atzīto augsto kredītreitingu. Prezidente informēja uzņēmējus par to, ka divas trešdaļas šībrīža eksporta no Latvijas plūst uz Eiropas Savienības valstīm.

Runājot par Latvijas ekonomiskajiem sakariem ar Ziemeļreinas–Vestfālenes federālo zemi, prezidente atzīmēja, ka šī zeme, kurā dzīvo nepilni 20 000 iedzīvotāju, ir viena no visaktīvākajām sadarbībā ar Latviju, to pierāda arī lielie investori, kas jau ir ieguldījuši savu kapitālu Latvijā, tai skaitā “Ruhrgas”. Prezidente pauda cerību, ka šie labi iesāktie sakari turpinās vērsties plašumā arī nākotnē.

Pēc runas Valsts prezidente atbildēja uz klātesošo jautājumiem par dažādām Latvijas politiskajām un ekonomiskajām aktualitātēm, Latvijas mērķiem un pagātnes skaidrojumu.

Prezidente sniedza intervijas vairākiem Vācijas izdevumiem, tai skaitā radio “Deutsche Welle”, “Handelsblatt Rheinische Post”, “Westdeutsche Zeitung” u.c.

Piektdien, 16. novembrī, Valsts prezidente Berlīnē tikās ar Bavārijas federālās zemes Ministru prezidentu un Kristīgi sociālās partijas priekšsēdētāju Edmundu Štoiberu.

Tikšanās laikā V.Vīķe–Freiberga un E.Štoibers īpašu uzmanību pievērsa iespējām izvērst ekonomiskos kontaktus starp Latviju un Bavāriju, kā arī NATO paplašināšanās gaitas aktualitātēm.

Apspriežoties par saimniecisko sakaru veicināšanu, Latvijas prezidente informēja par valsts centieniem un pašreizējiem ekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par Latvijas visai dinamisko un sekmīgo attīstību, kā arī investīciju iespējām. E.Štoibers vēlējās uzzināt detalizētāk par Latvijas informācijas tehnoloģiju jomas attīstības potenciālu un atzīmēja, ka ciešākas sadarbības veidošanai lietderīga būtu Latvijas ekonomikas ministra viesošanās Bavārijā. Savukārt V.Vīķe–Freiberga ielūdza E.Štoiberu apmeklēt Latviju, lai iepazītos ar dažādu nozaru potenciālu.

Pārrunājot NATO paplašināšanās turpmākās iespējas, E.Štoibers apliecināja, ka “Vācija apzinās savu vēsturisko atbildību” un viņa vadītā partija uzskata, ka Baltijas valstis ir jāiekļauj NATO.

Valsts prezidente 16. novembrī teica galvenā viesa runu prestižajā Herberta Kvanta un “Financial Times” rīkotajā ikgadējā ārpolitikas Eiropas forumā Berlīnē, kurā piedalās Vācijas ārpolitiskās domas veidotāji un augstas amatpersonas no citām Eiropas valstīm.

Runā prezidente pauda gandarījumu, ka diskusija par Eiropas nākotni norit Berlīnē, kura “skaidrāk nekā jebkura cita pilsēta atspoguļo 20. gadsimta Eiropas vēstures spožumu un postu, ar kuru mūs vieno kopīgas vēstures grāmata”. Šodien, kad Vācija ir apvienota un Berlīne tiek celta kā Eiropas metropole, “tā ir kļuvusi par jaunās Eiropas simbolu”.

Vēstures gaitā Rīgu un Berlīni ir saistījusi savstarpēja ietekme, “par ko liecina kaut divi slaveni vārdi — Johans Gotfrīds Herders un Rihards Vāgners, arī Imanuels Kants, kura “Skaidrā saprāta kritikas” pirmais izdevums pirms 220 gadiem izdots Rīgā. Zīmīgi, ka šis domātājs savos darbos paredzēja jauno Eiropas kārtību, kas paredzētu starp valstīm sava veida sociālo kontraktu. Pamatojoties uz to, nebūtu atšķirību attiecībās starp mazām un lielām valstīm, kuras attīstās, pamatojoties uz savstarpējām konsultācijām. Prezidente sacīja, ka Eiropas Savienība šobrīd savā veidā ir iemiesojusi Kanta vīziju.

Runājot par savu Eiropas nākotnes vīziju, V.Vīķe–Freiberga uzsvēra, ka Latvija vēlas stipru un efektīvu Eiropu: “Mana Eiropas vīzija atspoguļo nāciju valstu Eiropu, kurā liela loma ir Eiropas Komisijai, kas veido līdzsvaru starp lielām un mazām dalībvalstīm.”

Prezidente iepazīstināja klātesošos ar pašreizējo ekonomisko izaugsmi Latvijā, kā arī ES iestāšanās sarunu risināšanu, investīciju iespējām Latvijā, minot uzņēmumus, kas savu produkciju pārdod visā pasaulē. Tika minētas arī Baltijas jūras reģiona sadarbības priekšrocības, veidojot ekonomiskos sakarus ar Latviju.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 16. novembrī Berlīnē tikās ar Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības priekšsēdētāju Angelu Merkelu.

Tikšanās laikā pārrunāta ES un NATO paplašināšanās, kā arī Vācijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes.

A.Merkela informēja, ka šā gada 2. un 3.decembrī Vācijas Kristīgi demokrātiskā savienība (VKDS) rīko savu ikgadējo konferenci, kurā plāno pārrunāt NATO paplašināšanās procesu. VKDS priekšsēdētāja apstiprināja, ka viņa skaidri saskata Baltijas valstu vietu NATO. A.Merkela pauda prezidentei pārliecību, ka konferencē šis formulējums arī tiks pieņemts. Pēc A.Merkelas sacītā, nākamajai NATO paplašināšanās kārtai ir jābūt plašai, iekļaujot vairākas valstis.

Tāpat abas puses pauda vienprātību saistībā ar principiem, kuriem arī turpmāk jābūt NATO balstiem, tajā skaitā tā dēvētajai atvērto durvju politikai un veto tiesībām NATO organizācijas dalībvalstīm.

Runājot par ES paplašināšanos, Vaira Vīķe–Freiberga informēja par Latvijas mērķiem un iestāšanās sarunu gaitu, atzīmējot, ka Latvija vēlas noslēgt iestāšanās sarunas ES Dānijas prezidentūras laikā nākamā gada beigās.

Abas puses apmainījās viedokļiem par sadarbību ar Krieviju, paužot vienprātīgu uzskatu, ka Eiropai ir daudz neizmantotu iespēju sadarbībā ar Krieviju un šīs iespējas jācenšas izmantot.

Angela Merkela pauda, ka Latvijai būtu svarīgi noslēgt iestāšanās sarunas nākamā gada beigās, jo ir pienācis laiks trīspadsmit gadus pēc Berlīnes mūra krišanas ES uzņemt jaunas dalībvalstis no Viduseiropas un Austrumeiropas. Prezidente atzinīgi novērtēja šādu Vācijas Kristīgi demokrātiskās savienības nostāju, ka tā ir gatava atbalstīt Baltijas valstu uzņemšanu gan ES, gan NATO. A.Merkela sacīja, ka “Latvija ir droša kandidāte uzņemšanai NATO”.

Valsts prezidenta preses dienests